Court orders defendant to pay child support from filing date based on statutory minimum rates.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's claim for child support. The plaintiff sought monthly payments for two children born during a cohabitation period, arguing the defendant abandoned the family and ceased financial contribution in 2013. The court ruled that the defendant's obligation to provide support is statutory and must be enforced from the date the lawsuit was filed, ordering payments at the legal minimum rate until the children reach adulthood.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 179.pants; Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panti: A parent's duty to provide child support is mandatory and enforceable from the date the claim is filed, regardless of the defendant's absence or non-cooperation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12124914
Lietas arhīva Nr. C-1249-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Vaivode
ar sekretāri S.Timofejevu
2014. gada 22.septembrī ,18.Novembra ielā 37, Daugavpilī, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu
piedziņu no /pers. B/ ,
konstatēja:
Prasītāja cēla tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, norādot, ka ar atbildētāju kopā
nodzīvoja 14.gadus un kopdzīves laikā 2000.gada 25.septembrī piedzima dēls /pers. C/ un 2004.gada 6.aprīlī piedzima meita /pers. D/.
2012.gada 1.februārī atbildētājs paņēma mantas un aizgāja no ģimenes. Sociālajos tīklos prasītāja uzzināja, ka atbildētājs 2013.gada 29.jūnijā ir
apprecējies .Bērni dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņas apgādībā un audzināšanā . Atbildētājs nemaksā uzturlīdzekļu bērniem. Saskaņā ar
Civillikuma 179.pantu, prasītāja lūdza piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērnu uzturēšanai -30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās darba algas līdz bērnu pilngadībai. Uzturlīdzekļu piedziņu noteikt ar prasības celšanas tiesā dienu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām, atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums ar pievienotiem dokumentiem
un paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētājs tika informēts par paskaidrojumu
neiesniegšanas sekām un tiesībām lūgt iztiesāšanu tiesas sēdē. Vienlaikus, pusēm tika izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.
Tiesas noteiktajā termiņā atbildētājs neiesniedza tiesai atbildes veidlapu .
Sakarā ar to, ka atbildētājs savu attieksmi pret prasību nebija izteicis, tiesa nolēma civillietu izskatīt tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītāja uzturēja prasību ,tiesai paskaidroja, ka bērni dzīvo kopā ar viņu. Bērni mācās Ilūkstes Sadraudzības skolā un
uzturlīdzekļi nepieciešami skolas apmeklēšanai, apģērba un ēdiena apmaksai, mūzikas skolas apmeklēšanai utt. Atbildētājs nesniedz materiālo
palīdzību no 2013.gada janvāra ,par bērniem neinteresējas. Prasītāja lūdza apmierināt prasību .
Uz tiesas sēdi atbildētājs neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai neziņoja. Ņemot vērā to, ka atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots
,nosūtot tiesas pavēsti pēc prasībā norādītās adreses un ievietojot publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tiesa atzina par iespējamu
izskatīt lietu nepiedaloties atbildētājam.
Izvērtējot prasītājas izklāstītos apstākļus, lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma .
Ar dzimšanas apliecību ir pierādīts, ka 2000.gada 25.septembrī dzimušā /pers. C/ un 2004.gada 6.aprīlī dzimušās /pers. D/ vecāki ir
/pers. B/ un /pers. A/.
Prasītāja cēla tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju un lūdza noteikt uzturlīdzekļus minimālajā apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar
vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Lietā netika apstrīdēts , ka bērni dzīvo kopā ar māti- prasītāju lietā, un atrodas viņas apgādībā.
Prasītāja norādīja, ka viņa strādā un ienākumi ir EUR 400-500 mēnesī.
Pierādījumu par atbildētāja ienākumiem lietā nav.
Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem
neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa ,nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru
bērnam” 2.2.punktu, katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam
no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai — 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”
2.punktā noteikts, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 320 euro.
No prasītājas paskaidrojuma izriet, ka atbildētājs labprātīgi nesniedza uzturlīdzekļus minimālajā apmērā . Ņemot vērā lietā gūtos
pierādījumus un prasītājas argumentus, tiesa atzīst, ka no atbildētāja, prasītājas labā bērnu uzturēšanai ir piedzenami uzturlīdzekļi Ministru
kabineta noteiktajā minimālajā apmērā ,tas ir, 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi katram
bērnam līdz bērnu pilngadībai, jo katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 29. augusta spriedumā lietā Nr. SKC-556 norādīto, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu
bērna uzturam, uzturlīdzekļi piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu
garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā, tiesa secina, ka uzturlīdzekļu piedziņa nosakāma ar prasības celšanas tiesā dienu, tas ir,
2014.gada 20.martu, līdz bērnu pilngadībai.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja , valsts labā ir piedzenama valsts nodeva EUR 326,90 apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 8,02 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu,
5 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, 97.pantu, 190.-193.pantu, 40.-42., 204.1 250.18 , 250.26 , 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/ , personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērnu: /pers. C/
,personas kods /personas kods/ un /pers. D/ ,personas kods /personas kods/ ,uzturēšanai 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas , ik mēnesi katram bērnam ,sākot piedziņu ar 2014.gada 20.martu līdz bērnu pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/ , personas kods /personas kods/par labu valstij valsts nodevu EUR 326,90 (trīs simti divdesmit seši euro,90 centi ) un
ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 8,02 (astoņi euro ,2centi) .
Noteikt /pers.B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu – 5 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesai iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) I.Vaivode