Supreme Court dismisses public procurement bid protest where lower court rejected appeal due to prior administrative complaint dismissal.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia dismissed SIA 'Inlab's' bid protest against the Regional Administrative Court's refusal to annul the Procurement Office's decision. The applicant argued that the Office improperly dismissed their complaint about the unjustified splitting of a public procurement procedure, which allegedly harmed their legal interests. The court held that the applicant's interests could be adequately protected through other available remedies, such as challenging the specific contract or future similar procedures, rendering the current bid protest inadmissible.
Legislator headnote
AI generatedPublic Procurement Law s. 83; Administrative Procedure Law s. 184: A bid protest is inadmissible if the applicant's legal interests can be sufficiently protected by other available remedies, such as challenging the contract or future procedures.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lieta Nr.6-70000714/22
SKA – 540/2014
LĒMUMS
Rīgā 2014.gada 16.aprīlī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnesis J.Neimanis
tiesnese J.Briede
tiesnesis A.Guļāns
rakstveida procesā izskatīja SIA „Inlab” blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 18.februāra lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pasūtītāja SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2013.gada 6.decembrī publicēja paziņojumu par plānotu līgumu ar
iepirkuma priekšmetu „Medicīnas ierīču elektrodrošības pārbaudes” (id. Nr. RAKUS 2013/117M) (turpmāk – Konkurss).
[2] Pieteicēja SIA „Inlab” apstrīdēja pasūtītājas rīkotā Konkursa procedūru Iepirkumu uzraudzības birojā, jo uzskatīja, ka pasūtītāja
nepamatoti sadalījusi iepirkumu un ka tas bija jāapvieno ar iepriekš izsludinātajiem iepirkumiem, rīkojot vienotu atklātu konkursu.
[3] Iepirkumu uzraudzības birojs ar 2013.gada 19.decembra lēmumu pieteicējas iesniegumu atstāja bez izskatīšanas, pamatojoties uz
Publisko iepirkumu likuma 83.1panta pirmās daļas 2. un 3.punktu. Lēmumā norādīts, ka jautājums par iepirkumu nepamatotu sadalīšanu izvērtēts jau
Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas 2013.gada 28.novembra lēmumā, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu par
pasūtītāja iepirkumiem ar identifikāciju Nr.RAKUS 2013/105M, Nr.RAKUS 2013/56M, Nr.RAKUS 2013/20M un Nr.RAKUS 2013/33K, un, tā kā
pieteicēja nav norādījusi citus konkrētus pārkāpumus pasūtītājas darbībā, iesniegums atstājams bez izskatīšanas.
[4] Ar pasūtītājas 2014.gada 2.janvāra lēmumu pieteicēja atzīta par Konkursa uzvarētāju.
[5] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2013.gada 19.decembra lēmuma atcelšanu.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 18.februāra lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt. Lēmums pamatots ar turpmāk
norādītajiem argumentiem.
[6.1] Administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ja iestāde ir atteikusies izskatīt personas apstrīdēšanas iesniegumu, tas nav šķērslis, lai persona vērstos
tiesā ar pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu. Vienīgais gadījums, kad sakarā ar apstrīdēšanas iesnieguma neizskatīšanu Administratīvā procesa
likumā paredzēta īpaša kārtība un sekas, ir attiecībā uz apstrīdēšanas termiņa nokavējumu Administratīvā procesa likuma 79.panta trešajā daļā noteiktajā
kārtībā. Citus procesuālos šķēršļus likumdevējs īpašā kārtībā izskatīt nav paredzējis. Vienlaikus vērā ņemams, ka Publisko iepirkumu likums neparedz
mehānismu, kādā lieta būtu nododama atkārtotai izvērtēšanai birojā. Līdz ar to tiesai pašai ir jāizvērtē pretendenta apstrīdēšanas iesnieguma atstāšanas
bez izskatīšanas pamatotība. Proti, tiesa ne tikai pārbauda, vai birojs pamatoti atstājis bez izskatīšanas iesniegumu, bet, konstatējot normas nepamatotu
piemērošanu, pati pārbauda birojam iesniegtajā iesniegumā minētos argumentus (izvērtē zemākās iestādes pieņemtā administratīvā akta tiesiskumu).
[6.2] Personas prasījumam ir jābūt atbilstīgam kādam no Administratīvā procesa likuma 184.pantā minētajiem pieteikuma priekšmetiem. Turklāt
prasījumam jābūt saistītam ar konkrētās personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Nav pieļaujama pieteikuma iesniegšana vispārības (sabiedrības)
interesēs (vienīgais izņēmums ir vides jomā). Tieši tādēļ konkrētajam prasījumam ir jākorelē ar to rezultātu, ko persona vēlas sasniegt. Vienlaikus
atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajai daļai, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem
pieteikumiem, pieteikumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku
personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Proti, arī
tad, ja rezultāts personu apmierina, personai ir tiesības iesniegt pieteikumu par procesuālu pārkāpumu, kas pats par sevi ir radījis būtisku tiesību vai
tiesisko interešu aizskārumu.
[6.3] Iepirkuma procesu raksturo vairāku pretendentu konkurence ar mērķi iegūt līguma slēgšanas tiesības. Tādēļ parastos apstākļos tiesā
izskatāmais priekšmets ir citai personai piešķirtu līgumslēgšanas tiesību atcelšana (vai atzīšana par prettiesisku gadījumā, ja līgums jau ir noslēgts). Turklāt
pareizās procedūras nepiemērošana (pieteikuma eventuālas apmierināšanas gadījumā) publisko iepirkumu lietās pati par sevi ir pamats, lai pārsūdzēto
lēmumu atzītu par prettiesisku (kas secīgi ir atcelšanas pamats).
Izskatāmajā lietā pieteicējas tiesiskā interese ir apmierināta, pieteicēja ir atzīta par uzvarētāju (attiecīgi pieteicējas tiesiskajās interesēs ir noslēgt
iepirkuma līgumu ar pasūtītāju). Līdz ar to nav konstatējama pieteicējas subjektīvā interese lūgt atcelt vai atzīt par prettiesisku aktu, ar kuru šis piešķīrums
noteikts. Nav pamata uzskatīt, ka lēmuma izdošanas procesā būtu pieļauts tāds procesuāls pārkāpums, kas pats par sevi būtu būtiski aizskāris pieteicējas
tiesības vai tiesiskās intereses (Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas izpratnē).
[6.4] Tā kā pieteikums vērtējams kā iesniegts sabiedrības (vispārības) interesēs, taču šādu pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā administratīvā
procesa kārtībā likums neparedz, pieteikumu (pamatprasījumu un tam pakārtotos prasījumus) ir atsakāms pieņemt.
[7] Pieteicēja iesniedza blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 18.februāra lēmumu. Pieteicēja norāda, ka
iepirkuma rezultātā iegūtās līguma slēgšanas tiesības nenozīmē, ka nav radīts pieteicējas tiesisko interešu aizskārums. Iepirkumu sadalīšanas rezultātā
pieteicējai ir liegtas tiesības vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā ar sūdzībām par pārējiem iepirkumiem. Ņemams arī vērā, ka medicīnisko ierīču funkciju
atbilstības testēšanas un elektrodrošības pārbaužu iepirkumi ir veicami regulāri, tādēļ pieteicēja ir ieinteresēta nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos
nākotnē.
Motīvu daļa
[8] Augstākā tiesa pievienojas tiesneša secinājumiem, ka ar iesniegto pieteikumu sasniedzamais rezultāts nav saistīts ar konkrētu
aizsargājamu pieteicējas tiesību vai tiesisko interesi, un norādītos argumentus neatkārto.
[9] Pieteicējas iebildumi pret procesuāliem pārkāpumiem administratīvajā procesā iestādē ir tiesiski nozīmīgi tikai tiktāl, ciktāl tie bijuši
pamats prettiesiska lēmuma pieņemšanai šī procesa noslēgumā. Vienīgais šī principa izņēmums paredzēts Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā
daļā, taču tā piemērojama tikai normā noteiktajos gadījums, tostarp, ja pieteicējas mērķi nav iespējams sasniegt ar kādu no panta pirmajā daļā
paredzētajiem pieteikumiem. Izskatāmajā gadījumā pieteicējas interese konkrētajā iepirkumā tika apmierināta. Arī blakus sūdzībā norādītais apliecina, ka
pieteicēja nevēlas pārskatīt šī iepirkuma rezultātus. Proti, no sūdzības izriet, ka pieteicēja savu tiesisko interešu aizskārumu saredz tajā, ka pieteicēja
iepirkuma procedūras īpatnību dēļ ir ierobežota iebilst pret citos, pieteicējas ieskatā, saistītajos iepirkumos pieņemtajiem nelabvēlīgajiem lēmumiem, kā
arī tādēļ, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē. Šie pieteicējas argumenti nav pamatoti.
Publisko iepirkumu likuma 83.pants paredz pretendentu tiesības vērsties ar iesniegumu par iepirkuma procedūru Iepirkumu uzraudzības birojā,
savukārt, 85.1 un 85.2pants paredz kārtību un gadījumus, kādos pretendents var vērsties tiesā ar pieteikumu par iepirkumu līgumu vai vispārīgo
vienošanos. Šādu tiesību īstenošanas iespējamību apliecina tas, ka Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta administratīvā lieta sakarā ar pieteicējas
pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu citā iepirkumā. Turklāt, neatbilstīgas iepirkumu procedūras piemērošana ir viens no Publisko
iepirkumu likumā noteiktajiem pamatiem pieteikuma iesniegšanai par līguma (vispārīgās vienošanās) atzīšanu par spēkā neesošu, tādēļ pieteicējas norādīto
interesi iespējams īstenot ar Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem. Ja tiesa piekristu pieteicējas argumentiem
par pieteikuma priekšmeta nepamatotu sadalīšanu un tādēļ apmierinātu pieteicējas pieteikumu šādā lietā, tiktu sasniegts arī otrs norādītais mērķis –
līdzīgas situācijas turpmāka neatkārtošanās. Līdz ar to pieteicēja nepamatoti uzskata, ka konkrētajā iepirkuma procedūrā pieļauts pieteicējas tiesisko
interešu aizskārums.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments
nolēma
Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 18.februāra lēmumu, bet SIA „Inlab” blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnesis J.Neimanis
Tiesnese J.Briede
Tiesnesis A.Guļāns