Supreme Court dismisses appeal and protest, upholding conviction for theft and embezzlement with suspended sentence.

Lieta Nr. 11331070511

SKK-215/2017

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2017.gada 29.augustā

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Anita Poļakova,

tiesnesis Artūrs Freibergs, ​

tiesnesis Pēteris Opincāns

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētās /pers. B/ kasācijas sūdzību un Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora

Pētera Rutkovska kasācijas protestu par Latgales apgabaltiesas 2017.gada 11.janvāra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 17.marta spriedumu

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

atzīta par vainīgu Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6

mēnešiem;

atzīta par vainīgu Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā (likuma redakcijā no 2005.gada 1.janvāra) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīta

ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt grāmatveža amatu valsts vai pašvaldību iestādēs uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu galīgais sods /pers. B/ noteikts brīvības atņemšana uz 4 gadiem, atņemot tiesības ieņemt

grāmatveža amatu valsts vai pašvaldību iestādēs uz 3 gadiem.

/pers. C/ (iepriekšējais uzvārds – /uzvārds/), personas kods /personas kods/,

atzīta par vainīgu Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu /pers. C/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem.

Cietušās Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (turpmāk – Vidusskola) kompensācijas pieteikums apmierināts.

No /pers. B/ cietušās Vidusskolas labā piedzīta kompensācija par mantiskajiem zaudējumiem 78 189,77 euro.

No /pers. B/ un /pers. C/ solidāri cietušās Vidusskolas labā piedzīta kompensācija par mantiskajiem zaudējumiem 37 591,70 euro.

No /pers. B/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 640,36 euro par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību tiesas sēdē.

Pieņemts blakus lēmums, atbilstoši kuram par tiesas sēdē un kriminālprocesa ietvaros konstatētajiem pārkāpumiem nolemts paziņot Kultūras

ministrijai. Kultūras ministrijai uzlikts par pienākumu paziņot Rēzeknes tiesai par veiktajiem pasākumiem minēto pārkāpumu novēršanai mēneša laikā no

lēmuma noraksta saņemšanas.

[2] Ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 17.marta spriedumu /pers. B/ un /pers. C/ atzītas par vainīgām un sodītas pēc Krimināllikuma 179.panta trešās

daļas par to, ka /pers. B/ vienpersoniski un personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. C/ izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu un

izšķērdēšanu lielā apmērā.

Turklāt ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 17.marta spriedumu /pers. B/ atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas (likuma

redakcijā no 2005.gada 1.janvāra) par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā izdarīja tīšas

darbības, kas izraisījušas smagas sekas.

[3] Ar Latgales apgabaltiesas 2017.gada 11.janvāra lēmumu, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar Latgales tiesas apgabala

prokuratūras prokurora P. Rutkovska apelācijas protestu un apsūdzētās /pers. B/ apelācijas sūdzību, Rēzeknes tiesas 2016.gada 17.marta spriedums

atstāts negrozīts.

[4] Par apelācijas instances tiesas lēmumu apsūdzētā /pers. B/ iesniegusi kasācijas sūdzību, lūdzot atcelt Latgales apgabaltiesas 2017.gada

11.janvāra lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.

Kasācijas sūdzībā norādīto lūgumu apsūdzētā /pers. B/ pamatojusi ar tālāk izklāstītajiem argumentiem.

[4.1] Apelācijas instances tiesas lēmums nav atzīstams par tiesisku un pamatotu, jo tas neatbilst Kriminālprocesa likuma 511. un 512.panta

prasībām.

[4.2] Apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, vai ir ievērotas apsūdzētās /pers. B/ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un

nepamatoti nav piemērojusi Krimināllikuma 49.1pantā paredzētos nosacījumus, tostarp tiesa nav izvērtējusi Krimināllikuma 58.panta piektajā daļā un

59.panta trešajā daļā paredzētās iespējas atbrīvot apsūdzēto no soda gadījumā, ja tiek konstatēts tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

pārkāpums.

[4.3] Apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus soda noteikšanas kritērijus saskaņā ar Krimināllikuma 49., 49.1 un 55.pantu un apelācijas

sūdzībā ietvertos motīvus.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 22.marta lēmumu lietā Nr. SKK?167/2011, apsūdzētā /pers. B/ norāda, ka apelācijas

instances tiesa, neizvērtējot faktiski vienīgo apelācijas sūdzības motīvu – sadarbošanos ar policijas darbiniekiem pirmstiesas kriminālprocesā, kas varēja

ietekmēt viņai noteikto sodu, – pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmās daļas, 564.panta ceturtās daļas un 566.panta pārkāpumu.

[4.4] Tiesa nav ņēmusi vērā likuma „Par grāmatvedību” 2.pantā noteikto, ka par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju un visu saimnieciskos

darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju un datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs iestādes vadītājs. Strādājot Vidusskolā par vecāko grāmatvedi,

/pers. B/ atradusies direktora /pers. F/ tiešā pakļautībā un veica savus amata pienākumus ne tikai atbilstoši darba līguma un amata apraksta prasībām, bet

pildīja arī direktora /pers. F/ mutiskos norādījumus, kuriem bija prettiesisks raksturs. Tādējādi Vidusskolas direktors veicināja nelikumīgas darbības ar

skolas finanšu līdzekļiem. Arī eksperta atzinumā par grāmatvedības ekspertīzes veikšanu ir konstatēts, ka /pers. F/ kā Vidusskolas direktors

nenodrošināja un neveica naudas līdzekļu izlietojuma kontroli.

[4.5] Apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā apsūdzētās /pers. B/ veselības stāvokli.

[5] Par apelācijas instances tiesas lēmumu Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors P. Rutkovskis iesniedzis kasācijas protestu, lūdzot

atcelt Latgales apgabaltiesas 2017.gada 11.janvāra lēmumu daļā par apsūdzētās /pers. B/ vienpersoniski un personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās

ar /pers. C/ izdarīto noziedzīgo darbību atzīšanu par vienu turpinātu noziedzīgu nodarījumu, un atceltajā daļā nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas

instances tiesā.

Kasācijas protestā norādīto lūgumu prokurors pamatojis ar tālāk izklāstītajiem argumentiem.

[5.1] Apelācijas instances tiesa nepamatoti noraidījusi apelācijas protestu un paudusi šādus nepamatotus atzinumus:

- apsūdzētās /pers. B/ darbības svešas mantas prettiesiskā iegūšanā un izšķērdēšanā lielā apmērā, vienpersoniski un personu grupā pēc

iepriekšējās vienošanās ar /pers. C/ kvalificējamas kā viens noziedzīgs nodarījums;

- nav pamata apsūdzētās /pers. B/ noziedzīgās darbības personu grupā ar apsūdzēto /pers. C/ kvalificēt atsevišķi kā noziedzīgu nodarījumu,

kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā;

- nav pamatots apelācijas protestā norādītais apgalvojums, ka /pers. B/ vienpersoniski izdarīto piesavināšanos un personu grupā pēc

iepriekšējās vienošanās ar /pers. C/ izdarīto piesavināšanos nevar atzīt par tādām pašām vienveidīgām darbībām, kuras aptver vainīgās personas vienots

nodoms.

Prokurors uzskata, ka apelācijas instances tiesas lēmums norādītajā daļā nav tiesisks un pamatots.

[5.2] Atsaucoties uz Krimināllikuma 23.panta trešo daļu, kas noteic, ka atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji

saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido

vienu noziedzīgu nodarījumu, prokurors norāda, ka /pers. B/ vienpersoniski izdarīto piesavināšanos un /pers. B/ un /pers. C/ personu grupā pēc

iepriekšējās vienošanās izdarīto piesavināšanos nevar atzīt par tādām pašām noziedzīgām darbībām, kuras aptver vainīgās personas vienots nodoms, un

nevar kvalificēt kā vienu noziedzīgu nodarījumu.

Abas norādītās noziedzīgās darbības atšķiras pēc noziedzīga nodoma rašanās laika, pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas laika, izdarīšanas veida,

pabeigšanas veida, pēc vainīgajām personām.

Prokurors uzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 19.pantu par dalību uzskatāma apzināta noziedzīga darbība, ar kuru tīšu noziedzīgu nodarījumu

kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījušas divas vai vairākas personas (tas ir, grupa). Katra no šīm personām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks. Izskatāmajā

lietā apsūdzēto /pers. B/ un /pers. C/ iepriekšējā vienošanās un nodoms kopīgi izdarīt piesavināšanos neattiecas uz /pers. B/ vienpersoniski izdarīto

piesavināšanos, savukārt /pers. C/ nodoms izdarīt piesavināšanos personu grupā ar /pers. B/ neaptver /pers. B/ vienpersoniski izdarīto piesavināšanos.

Prokurora ieskatā, Krimināllikuma 19.pants nepieļauj iespēju viena noziedzīgā nodarījuma dalībnieka atsevišķi izdarītu noziedzīgu darbību uzskatīt par to

pašu tīšu noziedzīgu nodarījumu.

[5.3] Apelācijas instances tiesa, atzīstot, ka apsūdzētās /pers. B/ vienpersoniski izdarītā piesavināšanās un /pers. B/ un /pers. C/ personu grupā pēc

iepriekšējās vienošanās izdarītā piesavināšanās jākvalificē kā viens noziedzīgs nodarījums, nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 19.pantu, 23.panta trešo

daļu un tādējādi pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu.

[6] Augstākajā tiesā 2017.gada 16.februārī saņemts apsūdzētās /pers. B/ lūgums nodrošināt viņai iespēju piedalīties tiesas sēdē, lai sniegtu

paskaidrojumus par lietas apstākļiem.

Motīvu daļa

[7] Augstākā tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. B/ lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ir noraidāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 583.panta pirmo daļu tiesnesis, kuram uzdots referēt, nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai

izskatīšanu tiesas sēdē. No šā panta otrās daļas izriet, ka lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosaka, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem

materiāliem. Ja nepieciešami papildu paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, vai, pēc Augstākās tiesas ieskata, attiecīgajai lietai

var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Augstākā tiesa atzīst, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, jo lēmumu iespējams pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem. Papildu paskaidrojumi

no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, nav nepieciešami un konkrētajai lietai nav īpašas nozīmes likuma normu interpretēšanā.

[8] Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesas lēmums atstājams negrozīts.

[9] Augstākā tiesa atzīst, ka prokurora iesniegtais kasācijas protests ir noraidāms.

[9.1] Krimināllikuma 23.panta pirmā daļa noteic, ka atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums ir viens nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir

viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, vai arī divi vai vairāki savstarpēji saistīti noziedzīgi nodarījumi, kurus aptver vainīgās personas vienots

nodoms un kuri atbilst tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm. Šā panta otrā daļa noteic, ka atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu veido

arī turpināti un ilgstoši noziedzīgi nodarījumi. Atbilstoši šā panta trešajai daļai atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas

tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu

noziedzīgu nodarījumu.

[9.2] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka /pers. B/, veicot prettiesiskās darbības, bija nodoms piesavināties Vidusskolas finanšu līdzekļus

neierobežotā apmērā un neierobežotā laika posmā, tādēļ /pers. B/ vienpersoniski un personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. C/ izdarītās

prettiesiskās darbības kvalificējamas kā viens atsevišķs noziedzīgs nodarījums. Šādu atzinumu tiesa pamatojusi ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem un

spriedumā vērtētiem pierādījumiem.

[9.3] Apelācijas instances tiesa atzinusi par pareiziem pirmās instances tiesas izdarītos secinājumus un, pamatojoties uz tiesas izmeklēšanā

pārbaudītiem pierādījumiem, konstatējusi, ka /pers. B/ 2009.gada janvāra sākumā mantkārīgā nolūkā radās nodoms piesavināties Vidusskolas naudas

līdzekļus neierobežotā apmērā un neierobežotā laika posmā dažādos iespējamos veidos. Laika posmā no 2009.gada 12.janvāra līdz 2010.gada

24.septembrim /pers. B/ veiktās darbības, dažādos veidos piesavinoties Vidusskolas naudas līdzekļus neierobežotā apmērā, ir aptvertas ar apsūdzētās

vienotu nodomu, turklāt nodoms realizēts ar vienveidīgām, savstarpēji saistītām prettiesiskām darbībām.

Uz Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem pierādījumu vērtēšanā kasācijas protestā nav norādīts.

[9.4] Apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi apelācijas protestā norādītos argumentus par /pers. B/ noziedzīgo darbību kā divu atsevišķu noziedzīgo

nodarījumu kvalifikāciju un atzinusi, ka lietā nav iegūti pierādījumi protestā paustajam apgalvojumam, ka /pers. B/ nodoms piesavināties Vidusskolas

naudas līdzekļus grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. C/ radies kāda cita mērķa sasniegšanai vai vērsts pret citu nozieguma objektu. Turklāt

apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka /pers. B/ celtajā apsūdzībā norādīts viens nodoma piesavināties Vidusskolas naudas līdzekļus rašanās laiks, un

faktisko apstākļu aprakstā ietverta norāde, ka apsūdzētajai radās nodoms piesavināties naudas līdzekļus neierobežotā apmērā un neierobežotā laika

posmā dažādos iespējamos veidos. Tādējādi /pers. B/ inkriminētas noziedzīgas darbības, kuras aptver vienots nodoms.

[10] Augstākā tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. B/ kasācijas sūdzība ir noraidāma.

[10.1] Augstākā tiesa konstatē, ka apelācijas instances tiesas lēmumā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta prasībām izvērtēti lietā iegūtie

pierādījumi, un tiesas atzinumi pamatoti ar šiem pierādījumiem. Pierādījumi vērtēti to kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa atzinusi iegūtos pierādījumus

par attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem un pietiekamiem apsūdzētās /pers. B/ vainīguma konstatēšanai. Tiesai nav radušās saprātīgas šaubas par

apsūdzētās /pers. B/ vainīgumu viņai inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un tiesa konstatējusi visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma

179.panta trešajā daļā un 318.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmes.

Jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav

pārbaudāms, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta trešajā daļā noteiktajam kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

[10.2] Kasācijas instances tiesa konstatē, ka apsūdzētā /pers. B/ kasācijas sūdzībā pamatā atkārtojusi apelācijas sūdzības motīvus, kas likumā

paredzētajā kārtībā jau izskatīti apelācijas instances tiesā un argumentēti noraidīti ar apelācijas instances tiesas lēmumu.

Savukārt /pers. B/ kasācijas sūdzībā norādītais arguments, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus par

Krimināllikuma 49.1panta piemērošanas nepieciešamību, nav pamatots, jo pirmās instances tiesas spriedums daļā par šajā tiesību normā ietverto

nosacījumu nepiemērošanu, nosakot /pers. B/ sodu, apelācijas kārtībā nav apstrīdēts.

Turklāt no krimināllietas materiāliem redzams, ka laikā no 2013.gada 16.decembra līdz 2016.gada 17.martam, kad lieta atradās iztiesāšanā pirmās

instances tiesā, ir notikušas 9 tiesas sēdes, pārtraukumi starp tiesas sēdēm nav bijuši ilgstoši, lietas iztiesāšana ir ieilgusi saistītā ar abu apsūdzēto

saslimšanām. Savukārt apelācijas instances tiesā no 2016.gada jūnija līdz lēmuma pasludināšanai 2017.gada janvārī lietā ir notikušas 3 tiesas sēdes.

Tādējādi secināms, ka lietas iztiesāšanā nav pieļauta neattaisnota novilcināšana.

[10.3] Kasācijas sūdzības arguments, ka apelācijas instances tiesa, lemjot par /pers. B/ nosakāmo sodu, nepamatoti nepiemēroja kādu no

iespējām, kas noteiktas Krimināllikuma 49.1pantā, tostarp tiesa nav apsvērusi Krimināllikuma 49., 58., 59.panta nosacījumu piemērošanas iespējamību,

nav pamatots, jo apelācijas instances tiesa nav konstatējusi /pers. B/ tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā aizskārumu.

Savukārt pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un argumentēti noraidījusi apelācijas sūdzības argumentus par

Krimināllikuma 55.panta nosacījumu piemērošanas iespējamību.

[10.4] Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam pirmās instances tiesa ne tikai ņēmusi vērā to, ka apsūdzētā /pers. B/ atzina savu vainu, nožēloja

izdarīto un ir sākusi atlīdzināt nodarītos mantiskos zaudējumus, bet arī atzinusi to par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma

47.panta otro daļu. Savukārt apelācijas instances tiesa, izvērtējot Krimināllikuma 55.panta piemērošanas iespējamību un argumentēti to noraidot, ir

ņēmusi vērā konstatēto /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587.pantu, Augstākā tiesa

nolēma:

atstāt negrozītu Latgales apgabaltiesas 2017.gada 11.janvāra lēmumu, bet apsūdzētās /pers. B/ kasācijas sūdzību un Latgales tiesas apgabala

prokuratūras prokurora Pētera Rutkovska kasācijas protestu noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese A. Poļakova

Tiesnesis A. Freibergs

Tiesnesis P. Opincāns