Court convicted defendant of theft and ordered compensation for victim's stolen phone value.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft and sentenced him to 11 months in prison, including a prior suspended sentence. The defendant confessed to the facts, and the court found no evidence to the contrary. Consequently, the court ordered the defendant to pay the victim compensation for the stolen phone and cover legal costs.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 1. daļa; Civillikuma 1779. pants: The court may convict a defendant of theft and order civil compensation for material damage caused by the crime when the defendant admits guilt and the damage is proven.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11360004812
Lietas arhīva Nr. K34-0090-13/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2013.gada 22.novembrī
Saldus rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese Selga Lapejeva,
ar tiesas sēdes sekretāri Gintu Ansbergu,
piedaloties prokuroram Aināram Rimšānam,
zvērinātai advokātei Mārai Burvei,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē Saldū, Tūristu ielā 3, krimināllietu, kurā
personaE, /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas.
Ap raksto šā d aļa
Apsūdzētais /pers. E/ slepeni nolaupīja (nozaga) svešu kustamu mantu -
būdams agrāk sodīts par laupīšanas izdarīšanu, neizciesta papildsoda laikā, 2012.gada 9.februārī ap plkst.20.00 ieradās
ciemos pie /pers. F/ novada Blīdenes pagasta /Nosaukums/ dz.5 un, izmantojot brīdi, kad /pers. G/ atrodas virtuvē, ap plkst.20.30 no
dzīvojamās istabas, brīvi piekļūstot, mantkārīgu motīvu vadīts, slepeni nozaga /pers. G/ piederošo mobilo telefonu "Samsung i 9100
Galaxy SII Noble Black" ar IMEI kodu 359651040580612 Ls 407,80 vērtībā.
Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. I/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu
(atbilstoši 2012.gada 13.decembra likuma "Grozījumi Krimināllikumā" Pārejas noteikumu 5.punkta prasībām).
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā cietušais /pers. G/ pieteica zaudējumu kompensāciju Ls 390 apmērā.
Motīvu daļa
Prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.panta pirmo daļu un Pārejas noteikumu 43.punktu tiesas sēdē grozīja
apsūdzību, norādot, ka saskaņā ar Krimināllikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, ir izslēgta atkārtotība, kas bija
paredzēta Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā, līdz ar to noziedzīgais nodarījums kvalificējams kā Krimināllikuma 175.panta pirmajā
daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. I/ sevi par vainīgu viņam grozītajā apsūdzībā atzina pilnībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, pieteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi, šo apsūdzētā
lūgumu atbalstīja arī viņa aizstāve. Arī cietušā /pers. G/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju Ls 390 apmērā atzina pilnībā.
Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā /pers. I/ vainu, ka viņš slepeni nolaupīja (nozaga) svešu kustamu
mantu, līdz ar to šīs viņa darbības pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums
atbilstoši 2012.gada 13.decembra likuma "Grozījumi Krimināllikumā" Pārejas noteikumu 5.punkta prasībām.
Ņemot vērā to, ka tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot
prokurora, apsūdzētā un viņa aizstāves viedokļus, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un
sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar
pieļautiem procesa pārkāpumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi
neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personību raksturojošos datus.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums
spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, nodarījuma kvalifikāciju, kā tas norādīts spriedumā, par atbilstošu Krimināllikuma
normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.un 46.panta prasībām, nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā soda mērķi, izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa attieksmi pret apsūdzību, atbildību mīkstinošos un atbildību
pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu apsūdzētā /pers. I/atbildību mīkstina vaļsirdīga savas vainas atzīšana un patiesa
nožēla.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu apsūdzētā /pers. I/atbildību pastiprina jauna tīša noziedzīga
nodarījuma izdarīšana nedzēstas sodāmības laikā, kas veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Novērtējot apsūdzētā /pers. I/personību pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums
saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu klasificējams kā mazāk smags noziegums, apsūdzētais iepriekš sodīts -/datums/Saldus rajona
tiesā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 6
mēnešiem,/datums/Saldus rajona tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem, 2007.gada 10.jūlijā Dobeles rajona tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta
pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem un policijas kontroli uz 2 gadiem, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību
atņemšanu uz 2 gadiem, atbrīvots/datums/pēc soda izciešanas, sodāmība likumā noteiktā kārtībā nav dzēsta un nav noņemta (lietas
43.- 46., 49.lapa), saukts pie administratīvās atbildības, arī par papildsoda policijas kontroles ierobežojumu neievērošanu (lietas
47.lapa), atrodas psihoneiroloģiskā kabineta uzskaitē (lietas 51.lapa). Narkoloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv (lietas 52.lapa). No
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirkņa Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas inspektores L.Kozaras
ziņojuma redzams, ka /pers. I/ pārkāpis papildsoda policijas kontroles ierobežojumus, uz reģistrāciju policijas iestādē nav ieradies,
savā norādītajā dzīvesvietā nav uzturējies (lietas 50.lapa). Savukārt no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas inspektora A.Kupeta ziņojuma redzams, ka /pers.E/ nav iespējams veikt šajā kriminālprocesā piemērotā
drošības līdzekļa nodošana policijas uzraudzībā pārbaudi, jo /pers. I/ norādījis neprecīzu dzīvesvietas adresi, tas ir, norādījis
daudzdzīvokļu māju, taču dzīvokļa numuru nav norādījis, līdz ar ko lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu nosūtīts atpakaļ Valsts
policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirkņa Kārtības policijas biroja priekšniekam (lietas 66., 67.lapa). Tiesas sēdē
apsūdzētais paskaidroja, ka papildsoda policijas kontroles ierobežojumus un drošības līdzekļa nodošana policijas uzraudzībā
nosacījumus nav varējis ievērot, jo strādājis celtniecībā un objekti atradušies dažādos Latvijas novados, līdz ar ko policijas iestādē
norādītajā dzīvesvietas adresē nav atradies un reģistrēties policijas iestādē nav ieradies. Bez tam apsūdzētais paskaidroja, ka
iepriekšēja soda izciešanas vietā ir beidzis šuvēja kursus, ir apguvis arī celtnieka profesiju, iztikas līdzekļus pelnījis strādājot dažādus
celtniecības darbus, pastāvīga darba vieta nav bijusi, faktiski ir izveidojis ģimeni, dzīvojis kopā ar draudzeni /pers. O/, kurai palīdzējis
audzināt viņas divus bērnus.
Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā paša apsūdzētā /pers. I/ attieksmi pret nodarījumu, izdarītajā vaļsirdīgi atzinās un nožēloja
izdarīto, nozagtās mantas apjomu, lai gan apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka mēģinājis sazināties ar cietušo, lai viņam
atlīdzinātu zaudējumus, taču cietušajam zaudējumus nav atlīdzinājis. Kā arī pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais
nolūkā apmierināt savas vajadzības ir mērķtiecīgi un apzināti apdraudējis citas personas mantiskās intereses un jaunu zādzību
izdarījis nedzēstas sodāmības un neizciesta papildsoda laikā, tādējādi secināms, ka apsūdzētais nav izdarījis pareizos secinājumus,
nav izmainījis savu attieksmi pret sabiedrību un nav spējīgs dzīvot likumpaklausīgu dzīvi.
Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu
brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā tīšs, mazāk smags noziegums.
Izvērtējot visu minēto tiesa atzīst, ka nolūkā atturēt apsūdzēto no līdzīgām darbībām, viņam piemērojams sankcijā paredzētais
sods – brīvības atņemšana. Brīvības atņemšanas sods ir bargs sods, taču tas atbilst apsūdzētā personībai, viņa nodarījumam,
apsūdzētais iepriekš atradies soda izciešanas vietās, tātad labi apzinājās soda neizbēgamību, ko tomēr ignorēja un izdarīja mazāk
smagu noziegumu. Kā arī cita vieglāka soda noteikšanai nav likumīga pamata, konkrētajā lietā nav iespējama arī nosacīta
notiesāšana, jo Krimināllikuma 55.panta vienpadsmitās daļas noteikumi paredz, ka nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai
par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav noņemta
vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka konstatēts gan atbildību mīkstinošs apstāklis, gan atbildību pastiprinošs apstāklis
apsūdzētajam sodu nav iespējams noteikt minimālajā sankcijas robežā, taču izvērtējot apsūdzētā personību nav nepieciešama arī
ilgstoša viņa izolācija no sabiedrības, tādējādi dodot iespēju ātrāk atgriezties sabiedrībā.
Tā kā apsūdzētais /pers. I/ jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis neizciesta papildsoda laikā un papildsoda ierobežojumus nav
ievērojis, par ko saukts pie administratīvās atbildības, tad galīgam sodam pēc šī sprieduma saskaņā ar Krimināllikuma 51. un
52.panta noteikumiem, daļēji pievienojams ar Dobeles rajona tiesas 2007.gada 10.jūlija spriedumu noteiktais papildsods – policijas
kontrole.
Cietušais /pers. P/ kriminālprocesā pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju Ls 390 apmērā, ko veido nozagtā mobilā
telefona vērtība. Ņemot vērā to, ka apsūdzētais, kurš ar šo spriedumu tiek atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,
atzina cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā, tiesa atzīst, ka kaitējuma kompensācija ir pamatota un piedzenama no
apsūdzētā /pers. I/, jo saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir jāatlīdzina kaitējums, ko viņš ar savu prettiesisku rīcību ir nodarījis.
2012.gada 16.aprīlī apsūdzētajam /pers. I/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, /pers.E/aizturēts/datums/(lietas 38., 39.lapa),
kurš/datums/grozīts pret drošības līdzekli - nodošana policijas uzraudzībā (lietas 40., 66.- 67.lapa). Ar Saldus rajona tiesas
/datums/lēmumu apsūdzētajam /pers. I/ grozīts drošības līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā uz apcietinājumu un izsludināta
apsūdzētā meklēšana (lietas 97.-99.lapa)./datums/ apsūdzētais apcietināts (lietas 110.lapa).
Lietisko pierādījumu lietā nav.
Tiesas sēdēs pēc norīkojuma apsūdzētā /pers. I/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte Māra Burve, kurai saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 84. un 367.pantu pienākas samaksa par veikto darbu Ls 25,00 apmērā. Minētā summa advokātei
izmaksājama no valsts līdzekļiem un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu piedzenama par labu valstij no apsūdzētā /pers. I/,
nosakot 30 dienu termiņu nolēmuma par procesuālo izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas, jo
tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā ietvertos pamatus apsūdzētā atbrīvošanai no samaksas par aizstāvja palīdzību.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. I/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un
sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu sodam daļēji pievienojot ar Dobeles rajona tiesas /datums/spriedumu piespriesto
neizciesto papildsodu policijas kontrole, galīgo sodu /pers. I/ noteikt brīvības atņemšanu uz 11 (vienpadsmit) mēnešiem.
Drošības līdzekli /pers. I/ atstāt apcietinājumu. Soda izciešanu sākt skaitīt no 2013.gada 22.novembra. Atbilstoši Krimināllikuma
52.panta piektajai daļai soda izciešanā ieskaitīt šajā kriminālprocesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2013.gada
19.februāra līdz 2013.gada 4.martam un no/datums/līdz/datums/.
Piedzīt no personapar labu /pers. G/ materiālā kaitējuma kompensāciju Ls 390 (trīs simti deviņdesmit latus).
Piedzīt no /pers. I/ par labu valstij advokātei izmaksāto atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu tiesā Ls 25 (divdesmit piecu
latu) apmērā (saņēmējs: Valsts kase Nr. 90000050138, konts Nr. LV68TREL1060001239300).
Procesuālo izdevumu atlīdzībai /pers. I/ labprātīgai izpildei noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā
Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Saldus rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2013.gada 22.novembris.
Tiesnese S. Lapejeva