Court orders management company to collect debt and penalty from absent owner for property maintenance.

Lietas Nr. C29669913

Lietas arhīva Nr. C-3059-14/17

Aizmugurisks spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 19.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, ar tiesas sēdes sekretāri Ilvu Rudovsku, piedaloties prasītājas

pārstāvei /pers. A/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un

konstatēja

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību, kuru vēlāk papildinājusi, pret /pers. B/, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par

nekustamā īpašuma apsaimniekošanu 5586,83 euro un līgumsodu 5586,83 euro.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz pušu starpā 2003.gada 22.maijā noslēgto dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu Nr.40/0375-03V, prasītāja apsaimnieko atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/.

Atbildētāja no 2010.gada janvāra nav līgumā noteiktajā kārtībā veikusi nevienu maksājumu par sev piederošā nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu un uzturēšanu, uz 2013.gada maiju paliekot parādā Ls 2685,60, par ko prasītāja, pamatojoties uz līguma

4.1.4.punktu, aprēķinājusi līgumsodu Ls 4453,25.

Uz 2014.gada 1.augustu atbildētājas parāds pieaudzis līdz 5586,93 euro, par ko prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 8068,94 euro, ko

samazina līdz pamatparāda apmēram un lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 5586,93 euro un līgumsodu tādā pašā apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 865., 866., 1071., 1425., 1765., 1779., 1652.panta 3.punktu, likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. un 14.pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu”

(zaudējis spēku) 12.pantu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniegusi.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.panta pirmās un piektās daļas noteikumiem, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā pēc atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adreses.

Par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesu nav informējusi, kā arī nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās un saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja.

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā no 01.01.2010 līdz 01.01.2011) 12.panta pirmajā daļā teikts, ka dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību

nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda

atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Šā paša panta ceturtajā daļā teikts, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Šobrīd spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3. punktā noteikts,ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Šā paša likuma 13.panta

pirmajā daļānoteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram

sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un

tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzēti no līguma neizpildīšanas. Savukārt 1720.panta 2.punktā noteikts, ka

kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par

neizpildīšanu īstā laikā.

Atbildētājai pieder nekustamais īpašums /adrese A/ (lietas 45.-46.lapa).

2003.gada 22.maijā starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.40/0375-03V (lietas 23.-

27.lapa), kura 3.sadaļa „Maksājumi” paredz apsaimniekošanas un uzturēšanas maksas maksāšanas kārtību un termiņus.

Atbildētāja no 2010.gada janvāra nav veikusi nevienu maksājumu dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumā

noteiktajā kārtībā. Uz 2014.gada 1.augustu atbildētājas parāds sasniedzis 5586,93 euro, par ko prasītāja, pamatojoties uz līguma

4.1.4.punktu aprēķinājusi līgumsodu 8068,94 euro apmērā, kuru samazina līdz pamatparāda apmēram.

Ņemot vērā minēto, to, ka atbildētāja prasītājas parāda un līgumsoda aprēķinu nav apstrīdējusi, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt

tā pamatotību, no viņas prasītājas labā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, Civillikuma 1717. un 1720.pantu

jāpiedzen parāds par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu 5586,93 euro un līgumsods 5586,93 euro.

Tiesa uzskata, ka līgumsods konkrētajā gadījumā ir taisnīgs un samērīgs, jo atbildētāja saskaņā ar pušu starpā noslēgto līgumu neveic

maksājumus vairāk kā četrus gadus, kā arī līgumsods, to samazinot līdz pamatparāda apmēram faktiski piemērots pēc likmes, kura ir

mazāka, nekā noteikts līgumā (0,3 % dienā).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, kurā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen tiesas izdevumi 540,95 euro, ko veido valsts nodeva

536,25 euro (Ls 376,88) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (Ls 3,30).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas par prasības summas pieaugumu valsts ienākumos jāpiedzen valsts nodeva

112,97 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/ saņemt no

atbildētājas likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195. un 204.1, 208.2 un 208.4 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ „Rīgas namu pārvaldnieks” labā parādu 5586,93 euro, līgumsodu 5586,93 euro un tiesas izdevumus 540,95 euro,

kopā11714,81 euro (Vienpadsmit tūkstoši septiņi simti četrpadsmit euro 81 cents).

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/ saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus

(seši procenti no simta gadā) no neapmaksātās parāda summas (5586,93 euro).

/pers. B/ samaksa jāveic vienā no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” bankas kontiem: AS “Swedbank”, LV98HABA0551030734837; AS

“Citadele banka”, LV83PARX0013044380019; AS “SEB banka”, LV65UNLA0050017186820; AS “DNB banka”,

LV63RIKO0002013197596; AS “Nordea Bank” LV57NDEA0000083069550; AS “Norvik Banka”, LV14LATB0002010102046; AS

“GE Money Bank”, LV93BATR0051802860100.

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos valsts nodevu 112,97 euro (Viens simts divpadsmit euro 97 centi).

Valsts nodeva iemaksājama šādā kontā: Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta

Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, Iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr.C29669913 (C-3059-14/17)

/Noteikt pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesīga pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

aizmuguriska sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

/pers. B/ nav tiesīga pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas

dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no

jauna.

Tiesnese Jolanta Zaškina