Court partially allowed debt collection claim against defaulting borrower for principal, contract interest, and statutory default interest.

Lietas Nr. C29420416

Lietas arhīva Nr. C-1279-17/18

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017. gada 13. februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Agnese Zemmere

ar tiesas sēdes sekretāri S. Pavļuku

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016. gada 8. februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts, bet 2016. gada 17. martā precizēts SIA “Julianus Inkasso Latvija”

(turpmāk – Prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja) par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā un tā precizējumos (lietas 28. – 32.lapa) norādīts, ka 2007. gada 22. augustā starp AS “Swedbank” (turpmāk – Banka)

un Atbildētāju tika noslēgts Studiju aizdevuma līgums (turpmāk – Līgums). Pēc Līguma parakstīšanas Banka kā kreditors piešķīra Atbildētājai

procentuālo aizdevumu. Parakstot Līgumu, Atbildētāja piekrita Līguma noteikumiem.

Banka piešķīra Atbildētājai studiju aizdevumu 4000,00 euro apmērā. Saskaņā ar Līguma noteikumiem, Atbildētājai Līgumā noteiktajā datumā bija

jānodrošina privātajā kontā naudas līdzekļi aizdevuma un procentu atmaksai. Banka savas saistības pēc Līguma bija izpildījusi pilnā apmērā, bet

Atbildētāja pārkāpa Līguma nosacījumus.

[1.2] 2011. gada 23. februārī Banka konstatēja, ka Atbildētāja nepapildina savu kontu un Banka nevar veikt ieturējumus procentu un aizdevuma

atmaksai. Uz 23.02.2011. izmantotā, bet neatmaksātā aizdevuma summa bija 3433,36 euro (LVL 2412,98) un procentu parāds par kredīta

izmantošanu -140,39 euro (LVL 98,67), kopā 3573,75 euro.

[1.3] 2010. gada 11. jūnija AS “Swedbank” izmantoja ar Līgumu pielīgtas tiesības un vienpusēji atkāpās no Līguma.

[1.4] Banka 2011.gada 30. septembrī cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no Bankas un Atbildētāja starpā noslēgta Līguma Prasītājam ar tiesībām

prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies Līguma neizpildes rezultātā.

Prasītājs izsūtījis Atbildētājam Bankas Paziņojumu par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājam, kas uzskatāms par Paziņojumu par

prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu un paziņojumu par parādsaistībām.

2016. gada 15. marta iesniegumā Prasītājs norādījis, ka parāda apmēru pamato kredīta izraksts un tas apliecina aizdevuma izsniegšanu. Prasītājs

arī norādījis, ka Maksājuma grafiks Atbildētājai netika izsniegts, jo Atbildētāja to nepieprasīja. Atbildētājai kredīta atmaksa bija jāveic atbilstoši Līguma

3. nodaļas noteikumiem, jāveic maksājumi līdz katra mēneša 15. datumam (aizdevuma atmaksas termiņš 10 gadi). Procentu likme tika pielīgta 8,2%

apmērā.

Prasītāja veikusi visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma, kavējuma procentu un zaudējumu iekasēšanā no Atbildētājas.

[1.5] Par maksājumu neveikšanu laikā Prasītājs aprēķinājis Atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus no Līguma izbeigšanas dienas, t.i.,

23.02.2011. līdz 10.01.2016. 1052,26 euro apmērā. Prasītājs norādījis, ka galveno parādu veido neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 3433,36 euro

un līgumiskie procenti 140,39 euro, kopā 3573,75 euro.

[1.6] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1756., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. pantu, Prasītāja lūdz tiesu piedzīt

no Atbildētājas galveno parādu 3573,75 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2011. gada 23. februāra līdz 2016. gada

20. janvārim 1052,26 euro apmērā, kā arī Prasītājas samaksāto valsts nodevu 419,78 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro. Tāpat

Prasītāja lūdz noteikt tai tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] Atbildētājai 2016. gada 24. martā ierakstītā pasta sūtījumā uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts,

paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai termiņā līdz 2016. gada 23. aprīlim (lietas

42. lapa). Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim, Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniegusi, iebildumus nav

cēlusi, lūgumus nav pieteikusi.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nebija ieradies. Prasītājam par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā,

nosūtot tiesas pavēsti uz Prasītāja juridisko adresi (lietas 1.lapa). Tiesā 2016. gada 29. decembrī saņemts Prasītāja pārstāvja iesniegums ar lūgumu

izskatīt civillietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē. (lietas 52.lapa).

Tiesas sēdē Atbildētāja nebija ieradusies. Atbildētājai par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā, nosūtot

tiesas pavēsti uz Atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 1., 47. – 50.lapa).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez pušu pārstāvju klātbūtnes tiesas sēdē.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Atbilstoši panta otrajai daļai

aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda

izšķiršanai.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir pamats aizmuguriska sprieduma taisīšanai, jo Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis, kā arī nav

ieradies uz tiesas sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[5.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka 2007. gada 22. augustā starp AS “Hansabanka”, pēc nosaukuma maiņas AS “Swedbank” (lietas 40.lapa)

(turpmāk – Banka) un Atbildētāju ticis noslēgts Studiju aizdevuma līgums Nr.07-102288-SK (turpmāk – Līgums) (lietas 10.-11. lapa). Parakstot

Līgumu, Atbildētāja norādījusi, ka ar Bankas vispārējiem darījumu noteikumiem un šī Līguma noteikumiem ir iepazinusies un savas saistības apzinās.

[5.2] Atbilstoši kredīta izrakstam, Atbildētājai izsniegts aizdevums 4 000 euro apmērā (lietas 34. – 35.lapa).

[5.3] Līguma 3.1.punktā noteikts, ka aizdevuma atmaksa tiek veikta saskaņā ar Līguma noteikumiem un grafiku, kas tiek izsniegts pēc aizņēmēja

pieprasījuma (Līguma 5.punkts).

Līgumā pielīgts aizdevuma atmaksas termiņš – 10 gadi, procentu likme gadā 8,2%, ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datums

– 15. datums. Līgumā arī norādīta mācību iestāde – Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa administrācijas augstskola, izglītības iestādes beigšanas

gads – 2011.

Līguma 3.2.punktā noteikts, ka aizņēmējs sāk atmaksāt aizdevumu ne vēlāk kā 1) divpadsmitajā mēnesī pēc studiju izglītības iestādē pabeigšanas;

2) trešajā mēnesī pēc aizņēmēja studiju pārtraukšanas.

[5.4] Lietas materiālos atrodas Bankas 10.03.2016. izziņa par to, ka Banka 11.06.2010. vienpusēji atkāpusies no 22.08.2007. studiju aizdevuma

līguma Nr.07-102288-SK, kas noslēgts starp Banku un Atbildētāju, atbilstoši Līguma noteikumiem (lietas 37.lapa). Līguma 7.4.punktā ir noteiktas

Bankas tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, ja iestājies kāds no Līgumā minētajiem gadījumiem.

[5.5] No konta izraksta izriet, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma uz 11.06.2011. ir 3433,36 euro. Aizdevuma atmaksai veikts viens

maksājums 09.10.2009. 566,64 euro apmērā.

No lietas materiālos esošās Bankas 2011. gada 25. oktobra izziņas Nr. 316RC03-26175A/ELR (lietas 13. lapa) redzams, ka Atbildētājas

neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda LVL 2412,98 (3433,36 euro) apmērā.

[5.6] Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, [..].

Lietā nav ziņu, par to, ka pušu starpā noslēgtais Līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts

un saistošs līgumslēdzējpusēm, tajā skaitā Atbildētājai ir jāatmaksā aizdevums Līgumā paredzētajā kārtībā.

[5.7] Civillikuma 1828. pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu [..].

Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētāja savas saistības pienācīgā kārtā nav izpildījusi, jo nav veikusi maksājumus atbilstoši Līguma

noteikumiem, līdz ar ko Banka izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un 2011. gada 10. jūnijā vienpusēji atkāpās no Līguma, ko arī apliecina lietas

materiāliem pievienotā Bankas 2016. gada 10. marta izziņa (lietas 37. lapa).

[5.8] Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu par cesijas priekšmetu var būt

visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat

nākami un nedroši. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to

atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par

to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805. pantam cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt

to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No prasības pieteikumam pievienotā 2011. gada 30. septembra Cesijas līguma izraksta (turpmāk – Cesijas līgums) (lietas 22. lapa) redzams, ka

starp AS “Swedbank” kā cedentu un Prasītāju kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums Nr. SWED-4, saskaņā ar kuru cedents cedē prasījuma tiesības, kas

cedentam radušās pret fiziskajām personām laika posmā no 1998. – 2011. gadam, saskaņā ar Pielikumu Nr. 1 [..]. Saskaņā ar Cesijas līguma 2.1.

punktu cedents nodod cesionāram prasījumus kopā ar visām iespējamām no prasības izrietošajām galvenajām un blakus saistībām un blakus

prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem. Cesijas līguma 2.15. punktā puses vienojās, ka

prasījuma tiesības pret līguma 1.1.punktā norādītajiem parādniekiem cesionāram pāriet ar cesijas atlīdzības saņemšanas dienu.

Ar Cesijas līguma Pielikumu Nr. 1 (lietas 33. lapa) apstiprināts, ka Prasītājai nodota Atbildētājas saistība pēc 2007. gada 22. augusta līguma

(klienta Nr. 10826959, līguma Nr.07-102288-SK) par parāda summu 3573,75 euro.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka Cesijas līgums būtu apstrīdēts. Tiesa atzīst, ka tas noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir

saistošs līgumslēdzējpusēm un Prasītāja ir ieguvusi no 2010. gada 22. augusta līguma Nr.07-102288-SK izrietošās prasījuma tiesības pret Atbildētāju no

Cesijas līguma atlīdzības saņemšanas brīža, tāpēc Prasītājai ir tiesības prasīt parāda piedziņu no Atbildētājas.

[5.9] 2011. gada 9. novembrī Prasītāja nosūtījusi Atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju (lietas 14. lapa), kurā informēja, ka sakarā ar

Cesijas līguma noslēgšanu Atbildētājas parādsaistību kreditors ir Prasītāja, kā arī paziņojumu par parādu, lūdzot samaksāt parāda summu (lietas 15.lapa).

2012. gada 27. jūnijā un 2014. gada 29. augustā Prasītāja atkārtoti nosūtījusi Atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju (lietas 16.,

18. lapa), kurā informēja, ka sakarā ar Cesijas līguma noslēgšanu Atbildētājas parādsaistību kreditors ir Prasītāja, kā arī paziņojumu par parādu, lūdzot

samaksāt parādu (lietas 17., 20.lapa).

[5.10] Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai

tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem (turpmāk arī Noteikumi), aizdevums ir aizņēmējam izsniegtā un aizdevējam neatmaksātā aizdevuma summa.

Saskaņa ar Noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. apakšpunktu, aizdevējam ir tiesības izlemt par piešķiramās aizdevuma summas apmēru, kuru izsniedz

aizņēmējam Līgumā noteiktajā kārtībā pa daļām.

Saskaņā ar Noteikumu 6.1. apakšpunktu, Līgumā noteikto maksājumu samaksa notiek, aizdevējam norakstot attiecīgu naudas summu no

aizņēmēja konta. Aizņēmējam jānodrošina sava kontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs saskaņā ar grafiku ikmēneša aizdevuma atmaksas un

procentu maksājuma datumā.

Atbilstoši Noteikumu 7.4. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem, aizdevējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no Līguma un pieprasīt aizņēmējam

Līguma saistību izpildi pirms termiņa [..].

[5.11] No lietas materiālos esošā Atbildētājas kredīta izraksta (lietas 34.-36. lapa) ir redzams, ka aizdevums 4 000 euro Atbildētājai tika piešķirts

pa daļām periodā no 24.08.2007. – 13.08.2009. Tāpat no minētā izraksta izriet, ka Atbildētāja iemaksas aizdevuma dzēšanai veica neregulāri,

nepietiekošā apmērā, līdz ar ko Atbildētāja pārkāpa Līguma noteikumus. No Kredīta izraksta arī redzams, ka procentu maksājumus Atbildētāja veikusi

no 15.09.2007. – 21.01.2010. nepilnā apmērā un procentu parāds sācis krāties no 2007. gada septembra.

Prasītājs norādījis, ka Atbildētāja neievēroja Līguma noteikumus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt, ka Banka pamatoti atkāpās no Līguma ar

2011. gada 11. jūniju.

[5.12] No Atbildētājas saņemtais maksājums tika fiksēts 2009. gada 9. oktobrī 566,64 euro apmērā (lietas 34. lapa), līdz ar ko Atbildētājas

neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda 3433,36 euro, ko Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas kā galveno parādu.

[5.13] Tiesa konstatē, ka Prasītājs bez pamatojuma galvenā parāda summā iekļāvis arī līgumiskos procentus 140,40 euro apmērā, prasījuma

tiesības uz kuriem Prasītājam nodotas ar cesijas līgumu (lietas 13., 33.lapa).

Līgumisko procentu maksāšanas pienākums Atbildētājai ar Līgumu bija pielīgts, nosakot gada procentu likmi 8,2% apmērā. Līgumisko procentu

summa un aprēķina periods (no 15.02.2010. – 21.09.2010) izriet no kredīta izraksta.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma

1757.pantam, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

[5.14] Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai neatmaksātā aizdevuma pamatsummu 3433,36 euro

apmērā un līgumiskos procentus 140,40 euro apmērā par no 15.02.2010. – 21.09.2010, kurus aprēķinājis cedents līdz cesijas līguma noslēgšanai.

[6] Prasītāja aprēķināja un lūdz piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 1052,26 euro apmērā par laiku no 2011. gada 23.

februāra līdz 2016. gada 20. janvārim (par 1791 kavētu dienu).

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās

piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1800. pantā noteikts, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Prasītāja prasījuma tiesības pret parādnieku ieguva ar Cesijas līguma noslēgšanu – 2011. gada 30. septembri.

[6.1] Pārbaudot Prasītājas veikto likumisko procentu parāda aprēķinu kopsakarā ar iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa konstatē, ka

likumisko procentu aprēķinātais apmērs neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Augstākās tiesas Senāta 2012. gada 25. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-0018-12 teikts, ka Civillikuma 1800. pantā ir konkretizēts vispārējs uz

cesiju attiecināmais un Civillikuma 1798. panta saturā ietvertais princips, ka drīkst cedēt no līguma izrietošo prasījumu, bet ne visu līgumu, tas ir, uz

cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet (sk. Čakste K. Civiltiesības, Rīga: 1937, 30.lpp; Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Prof. K. Torgāna Vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga: 1998, 289. lpp ). Jēdziens „prasības

cesija” ir Civillikumā vēsturiski iestrādāts romiešu tiesību iespaidā, sākotnēji kalpojot par procesuālo norādi (sk. Torgāns K. Saistību Tiesības I daļa,

Tiesu Namu Aģentūra, Rīga: 2006, 161 .lpp) un precizējot cesijas sekas gadījumam, kad prasība celta tiesā, tomēr Civillikuma 1800. pants vienlaikus

uzskatāms par materiālo tiesību normu, kas konkrētāk paskaidro vispārējo uz cesijas jēdzienu attiecināmo principu.

Civillikuma 1800. pantā noteikts, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

[6.2] Tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājai nav tiesību aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus līdz Cesijas līguma noslēgšanas brīdim, tas ir par

laiku no 2011. gada 23. februāra līdz 2011. gada 30. septembrim. Prasītājai ir tiesības uz likumiskajiem nokavējuma procentiem par aizdevuma

pamatsummas samaksas kavējumu par laiku no 2011. gada 30. septembra, kad Prasītāja ieguva prasījuma tiesības, līdz 2016. gada 20. februārim (t.i.,

par 1571 dienu) 879,76 euro apmērā (3433,36 / 100 x 6 / 365 x 1571). Savukārt prasība daļā par likumisko procentu piedziņu 172,50 euro apmērā

kā nepamatota ir noraidāma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta

pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus [..]. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu

samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem

kopumā nav redzams, ka Atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības pilnā apmērā un tā kā Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma

250.23 pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus par prasību nav sniegusi, iebildumus pret prasību nav cēlusi, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā

minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegusi, ir secināms, ka Atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir tiesisks pamats piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 3433,36 euro

apmērā, līgumiskos procentus 140,40 euro apmērā par laiku no 15.02.2010. – 21.09.2010 un likumiskos nokavējuma procentus par laiku no

2011. gada 30. septembra līdz 2016. gada 20. februārim (par 1571 dienu) 879,76 euro apmērā.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Tiesa konstatē, ka Prasītāja, iesniedzot tiesā prasību, samaksājusi valsts nodevu 419,78 euro apmērā (lietas 8. lapa) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 9. lapa).

Prasība apmierināta daļēji, 4453,51 euro apmērā, līdz ar ko valsts nodeva no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenama atbilstoši Civilprocesa

likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „b” apakšpunktam 412,88 euro apmērā. No Atbildētājas Prasītājas labā piedzenami arī Prasītājas samaksātie

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu 4,70 euro apmērā, kopā tiesas izdevumi piedzenami 417,58 euro apmērā.

[8.1] No lietas materiāliem izriet, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu nekā tos ir

samaksājusi Prasītāja, proti, 8,95 euro (lietas 3. lapa). Ņemot vērā, ka no Atbildētājas Prasītājas labā piedzenami minētie izdevumi 4,70 euro apmērā,

nesamaksātā summa 4,25 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu ir piedzenama no Atbildētājas par labu Tiesu

administrācijai.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka procentu pieaugums

apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1., 41. panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija” reģistrācijas Nr. 40003717522, galveno parādu

3433,36 euro, līgumiskos procentus 140,40 euro apmērā par laiku no 15.02.2010. – 21.09.2010 un likumiskos nokavējuma procentus par laiku no

30.09.2011. līdz 20.02.2016. 879,76 euro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 417,58 euro, kopā 4 871,09 euro (četri tūkstoši astoņi simti septiņdesmit

viens euro 09 centi).

Samaksa veicama SIA “Julianus Inkasso Latvija” AS “Swedbank” norēķinu kontā Nr. LV61HABA0551008868793.

Noraidīt prasība daļā par likumisko procentu piedziņu 172,50 euro apmērā par laika periodu no 23.02.2011. – 30.09.2011.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,25 euro (četri euro 25 centi) par labu Tiesu

administrācijai, kas iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: EEK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29420416/C-1279-17/18.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105. kabinetā vai nosūtīt pa pastu.

Noteikt SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr. 40003717522, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda (3433,36 euro) līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (2017. gada 13. februāra)

Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā. Atbildētājs ir tiesīgs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska

sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pieteikuma par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna kārtība noteikta Civilprocesa likuma 208.5 pantā.

Tiesnese A. Zemmere