Senate allows appeal against administrative court dismissal of university rector election challenge due to procedural flaws.
Legislator summary
AI generatedThe Latvian Senate overturned the administrative court's decision to dismiss the case, ruling that the election of a university rector is subject to administrative review. The applicant argued that the election process was unfair, while the lower court incorrectly concluded that the matter fell outside administrative jurisdiction because a labor contract is subsequently signed. The Senate clarified that the rector's public legal status arises upon election, not contract signing, allowing the applicant to challenge the election for procedural violations.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums; Augstskolu likums: The election of a university rector constitutes a public legal act subject to administrative court review, despite the subsequent conclusion of a labor contract.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2024:1030.A420223323.12.L
Lieta Nr. A420223323, SKA-716/2024
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2024.gada 30.oktobrī
Senāts šādā sastāvā: senatore referente Diāna Makarova, senatori Vēsma Kakste un Jānis Pleps
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 12.jūnija lēmumu, ar kuru nolemts izbeigt
tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces 2023.gada
14.aprīļa lēmuma (sēdes protokols Nr. 1) atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja /pers. A/ piedalījās konkursā uz Daugavpils Universitātes rektora amatu. Ar Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces
2023.gada 14.aprīļa lēmumu (sēdes protokols Nr. 1) rektora amatā Daugavpils Universitātē uz pieciem gadiem ievēlēts cits kandidāts – šajā lietā trešās
personas statusā pieaicinātais /pers. B/. Pieteicēja amatā netika ievēlēta.
Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.
[2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2023.gada 4.oktobra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta par lēmuma
atcelšanu, prasījums par lēmuma prettiesiskumu nav atzīts par atsevišķu prasījumu. Savukārt ar Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 12.jūnija lēmumu
tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, jo lieta nav izsakāma administratīvā procesa
kārtībā.
Tiesas lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 2.panta 2.punktam, 103.panta pirmajai daļai un 184.pantam administratīvo tiesu kontrolei ir
pakļautas tādas izpildvaras darbības, kas attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu. Viena no administratīvā akta
pazīmēm ir tā izdošana publisko tiesību jomā (Administratīvā procesa likuma 1.panta trešā daļa). Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai
iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski
ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Tomēr par administratīvo aktu nav uzskatāms lēmums, ar kuru publiska
persona kā jebkurš darba devējs izraugās vakantam amatam atbilstošu pretendentu, ar kuru saskaņā ar tiesību normām noslēdzams darba līgums.
[2.2] No Augstskolu likuma un Daugavpils Universitātes Satversmes skaidri izriet, ka ar Daugavpils Universitātes rektoru dibināmas darba tiesiskās
attiecības. Secīgi lēmums par rektora ievēlēšanu ir viens no lēmumiem, kas vērsts uz darba tiesisko attiecību nodibināšanu un tādējādi nav uzskatāms par
administratīvo aktu. Šā iemesla dēļ pārsūdzētais Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces lēmums nav uzskatāms par administratīvo aktu, tātad nav
arī pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā.
[2.3] Senāta 2016.gada 27.jūlija lēmumā lietā Nr. SKA-1251/2016, 670012016, paustās atziņas uz izskatāmo lietu nav attiecināmas, jo ir
mainījies tiesiskais regulējums. Šobrīd Augstskolu likums skaidri paredz, ka ar rektoru tiek slēgts darba līgums.
[3] Pieteicēja par tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību.
Blakus sūdzībā norādīts, ka ir nepamatots tiesas secinājums, ka augstskolas satversmes sapulces lēmums par rektora ievēlēšanu nav
administratīvais akts. Minētais lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā norādītajām administratīvā akta pazīmēm. Saskaņā ar
Augstskolu likuma 17.panta pirmo, otro un trešo daļu un Daugavpils Universitātes Satversmes 2.punktu rektors darbojas publisko tiesību jomā, kā arī
lēmums par viņa ievēlēšanu amatā tiek pieņemts publisko tiesību jomā. Tiesa nepamatoti atkāpās no Senāta 2016.gada 27.jūlija lēmuma lietā Nr. SKA-
1251/2016, 670012016, 8.punktā norādītā, ka augstskolas rektors ir amatpersona Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas izpratnē un
attiecības, kas tiek dibinātas ar rektoru, uzskatāmas par publiski tiesiskajām attiecībām, nevis darba tiesiskajām attiecībām, pat ja praksē pēc rektora
apstiprināšanas ar viņu tiek slēgts darba līgums.
Motīvu daļa
[4] Tiesas lēmumā norādīts, ka attiecības starp rektoru un augstskolu ir darba tiesiskās attiecības, tāpēc tās nav pakļautas administratīvo tiesu
kontrolei.
Senāts turpmāk norādīto apsvērumu dēļ šādam tiesas secinājumam nepiekrīt.
[5] Daugavpils Universitāte ir valsts dibināta universitāte. Valsts dibinātas augstskolas rektora ievēlēšanas kārtību regulē Augstskolu likuma
17.pants.
17.panta trešā daļa noteic, ka valsts augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) rektora amata kandidātus atklāta
starptautiska konkursa rezultātā izraugās augstskolas padome.
17.panta ceturtā daļa noteic: ja valsts augstskolas satversme paredz satversmes sapulces izveidošanu, augstskolas padome virza konkursa rezultātā
izraudzītu vienu vai vairākus rektora amata kandidātus rektora ievēlēšanai satversmes sapulcē. Rektors ir ievēlēts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no
visiem augstskolas satversmes sapulces locekļiem. Ja padomes virzītie viens vai vairāki kandidāti satversmes sapulcē negūst balsu vairākumu, tad
padome virza vēl vienu no konkursa rezultātā izraudzītajiem rektora amata kandidātiem rektora ievēlēšanai satversmes sapulcē. Ja arī šis rektora amata
kandidāts satversmes sapulcē negūst balsu vairākumu, augstskolas padome sešu mēnešu laikā rīko jaunu atklātu starptautisku konkursu, lai izraudzītos
nākamo rektora amata kandidātu.
17.panta piektā daļa noteic: ja valsts augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu, konkursa rezultātā izraudzītu rektora amata
kandidātu ievēlē augstskolas padome. Rektors ir ievēlēts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem augstskolas padomes locekļiem.
Savukārt Augstskolu likuma 14.2panta pirmās daļas 12.punkts noteic: ja rektors tiek ievēlēts, augstskolas padome slēdz ar rektoru darba līgumu.
Pamatojoties uz minētajām Augstskolu likuma normām, Senāts citā lietā ir norādījis, ka rektora ievēlēšanai ir vairāki posmi. Pirmajā posmā
augstskolas padome izsludina starptautisku konkursu, kura rezultātā izraugās rektora amata kandidātus. Šajā posmā padome izvērtē pretendentu
atbilstību profesionālajiem nosacījumiem. Otrais posms ir rektora ievēlēšana amatā. Ja valsts augstskolas satversme paredz satversmes sapulces
izveidošanu, konkursā izraudzītos rektora amata kandidātus tālāk virza rektora ievēlēšanai satversmes sapulcē. Savukārt, ja neparedz, tad rektora
kandidātu ievēl pati padome. Attiecīgi kandidāts kļūst par rektoru ar ievēlēšanas brīdi un galarezultātā ar viņu tiek noslēgts darba līgums (Senāta
2024.gada 27.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-578/2024, ECLI:LV:AT:2024:0927.SKA057824.4.L, 5.punkts).
[6] Augstskolu likuma 4.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka augstskolas ir autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes
tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo akadēmiskā brīvība un varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu, starp augstskolas
dibinātāju un tās lēmējinstitūcijām. Augstskolas autonomija izpaužas tās tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto uzdevumu īstenošanas
veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības un īstenotās zinātniskās un radošās darbības kvalitāti, demokrātisma principu
ievērošanu, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu.
Augstskolu likuma 3.panta 1.1 un 1.2daļa paredz, ka augstskolas dibinātājs nosaka augstskolas stratēģisko specializāciju, lai izraudzītajās zinātnes
jomās augstskolas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība un atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām. Valsts
dibinātai augstskolai Ministru kabinets stratēģiskās specializācijas jomas nosaka, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām politikas
plānošanas cikla prioritātēm tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, ņemot vērā augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu par iepriekšējo
plānošanas periodu un attīstības potenciālu.
Augstskolu likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka valsts dibinātas augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas
publiskas personas.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 2.punktam atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata
izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava
manta. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos
aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Atbilstoši Valsts
pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajai daļai valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu
un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu
privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu, Senāts atzinis, ka augstskolas tiek dibinātas, lai tās zinātnes jomās studiju un pētniecības darbā sasniegtu
mērķus, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām un prasībām. Valsts dibinātai augstskolai jāsasniedz tādi stratēģiskās specializācijas mērķi, ko Ministru
kabinets noteicis politikas plānošanas dokumentos tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai. Tādējādi valsts dibinātas augstskolas darbojas
tautsaimniecības un sabiedrības attīstības labā, tātad visas sabiedrības interesēs. Tām kā atvasinātām publiskām personām savā darbībā jāievēro valsts
pārvaldes principi (Senāta 2024.gada 27.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-578/2024, ECLI:LV:AT:2024:0927.SKA057824.4.L, 7.punkts).
[7] Senāts iepriekš arī atzinis, ka rektors ir amatpersona Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas izpratnē. Saskaņā ar Augstskolu
likuma 17.panta pirmo daļu rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību. Atbilstoši Augstskolu
likuma 17.1pantam rektors atbild par augstskolas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī augstskolas finanšu resursu lietderīgu un likumīgu
izlietojumu saskaņā ar likumu, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmi, padomes un senāta lēmumiem, ir atbildīgs par sekmīgu
augstskolas personāla politikas īstenošanu un veic citus pienākumus. Tāpat atbilstoši minētā likuma 43.panta otrajai daļai augstskolas administratīvais
personāls ir rektors, prorektors, direktors, dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs (Senāta 2016.gada 27.jūnija
lēmuma lietā Nr. SKA-1251/2016, 670012016, 8. un 9.punkts).
Uzskaitītie rektora amata pienākumi nepārprotami atbilst valsts pārvaldes iestādes administratīvā vadītāja kompetencei un atbildībai. Tas, ka
rektors tiek vēlēts, nozīmē, ka rektors amatu iegūst ne tikai pēc tīri objektīviem profesionālās kvalifikācijas kritērijiem. Tas piešķir rektora amatam arī
zināmu politisku raksturu. Tomēr rektora amats nav tipisks politisks amats. Augstskolas pašpārvalde augstskolas autonomijas ietvaros atšķiras,
piemēram, no pašvaldību autonomijas. Kamēr pašvaldību autonomija ir vērsta uz pilsoņu demokrātisku līdzdalību savas pašvaldības pārvaldībā, kas
nozīmē arī dažādu politisku ideju un to pārstāvošo pilsoņu un organizāciju brīvu konkurenci, kur vēlēšanu rezultātā izveidojas valdošais politiskais spēks,
kuram pretim ir opozīcija, tikmēr augstskolu autonomija, neizslēdzot ideju un to pārstāvošo personu konkurenci, nav balstīta uz politisko dalījumu
valdošajā vairākumā un opozīcijā. Šeit demokrātija nenozīmē principu „viens cilvēks – viena balss”, kas ir pamatā pilsoņu ievēlētās pašvaldības domes
leģitimācijai, kas savukārt ievēlē un atceļ savu priekšsēdētāju, bet gan dažādu augstskolu veidojošo personāla grupu pārstāvību satversmes sapulcē, lai
tās nodrošinātu to līdzdalību un sadarbību augstskolas pārvaldīšanā atbilstoši jau iepriekš likumā noteiktam šo grupu ietekmes sadalījumam (Senāta
2016.gada 27.jūnija lēmuma lietā Nr. SKA-1251/2016, 670012016, 10.punkts).
[8] Apkopojot minēto, Senāts ir atzinis: ievērojot gan to, ka rektors ir amatpersona Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas izpratnē,
gan to, ka valsts dibinātas augstskolas kā atvasinātas publiskas personas darbojas valsts izvirzīto tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai svarīgo mērķu
sasniegšanai, valsts dibinātas augstskolas un tās orgānu darbībai jāatbilst arī vispārējiem tiesību principiem, tostarp Valsts pārvaldes iekārtas likuma
10.pantā noteiktajiem principiem, it sevišķi labas pārvaldības principam (Senāta 2024.gada 27.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-578/2024,
ECLI:LV:AT:2024:0927.SKA057824.4.L, 9.punkts).
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta otrajai daļai, ja šā likuma 10.panta piektajā, septītajā un astotajā daļā minētie tiesību principi
netiek ievēroti, privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas, ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā. No minētā
izriet, ka valsts pārvaldes iestādei savā darbībā jāievēro labas pārvaldības princips, kas citstarp izpaužas taisnīgu procedūru īstenošanā. Tādējādi
satversmes sapulces kā valsts dibinātas augstskolas pārvaldes orgānam savā kompetencē esošo darbību īstenošanā jāievēro labas pārvaldības princips,
tostarp procedūras jāīsteno taisnīgi ar mērķi panākt, lai privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses tiktu ievērotas. Privātpersona, kuras tiesības ar labas
pārvaldības principa neievērošanu ir aizskartas, var par to sūdzēties administratīvā procesa kārtībā. Līdz ar to administratīvā procesa kārtībā ir
pārbaudāms process, kādā notikušas rektora vēlēšanas (turpat).
[9] Ņemot vērā minēto, Senāts atzīst: lai arī Augstskolu likumā nav tieši noteikts, ka augstskolas satversmes sapulces lēmums par rektora
ievēlēšanu ir pārsūdzams, privātpersonai, kuras tiesības ir aizskartas, ir tiesības lūgt administratīvā procesa kārtībā pārbaudīt procesu, kādā notika
rektora vēlēšanas. Ja tiesa konstatē vēlēšanu procesā pieļautu būtisku procesuālu pārkāpumu, tālāk ir rūpīgi izvērtējama tā ietekme uz vēlēšanu rezultātu.
Kā Senāts jau atzinis, par personām, kuru tiesības ar iespējamu netaisnīgu vēlēšanu procesu varētu būt aizskartas, būtu uzskatāmi citi kandidāti,
kuri pretendēja uz rektora amatu vienlaicīgi ar vēlēšanās uzvarējušo kandidātu. Iespējamas netaisnīgas procedūras rezultātā tieši šīs personas var būt
zaudējušas tiesības uz amatu, uz kuru tās pretendēja (Senāt a 2024.gada 27.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-578/2024,
ECLI:LV:AT:2024:0927.SKA057824.4.L, 10.punkts).
[10] Lietā nav strīda, ka vienlaicīgi ar vēlēšanās uzvarējušo Daugavpils Universitātes kandidātu uz rektora amatu pretendēja arī pieteicēja.
Pieteicēja pieteikumā norāda vairākus argumentus par netaisnīgu vēlēšanu procesu, kā rezultātā pieteicēja neieguva tiesības uz amatu.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, Senāts atzīst, ka pieteicējai ir tiesības lūgt administratīvā procesa kārtībā pārbaudīt Daugavpils Universitātes rektora
vēlēšanu procesu, proti, lūgt atcelt Satversmes sapulces lēmumu par rektora ievēlēšanu, ja ir pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi, kuri ir ietekmējuši
vēlēšanu rezultātu. Līdz ar to pārsūdzētais Administratīvās rajona tiesas lēmums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona
tiesai.
[11] Tiesa, izbeidzot tiesvedību, atzina, ka Senāta 2016.gada 27.jūlija lēmumā lietā Nr. SKA-1251/2016, 670012016, paustās atziņas uz
izskatāmo gadījumu nav attiecināmas, jo šobrīd tiesiskais regulējums paredz, ka attiecības starp augstskolu un rektoru ir darba tiesiskās attiecības, tāpēc
tās nav pakļautas administratīvo tiesu kontrolei.
Vispārīgi ir pareizs tiesas konstatējums par atšķirībām tiesiskajā regulējumā. Proti, ar 2021.gada 8.jūnija Augstskolu likuma grozījumiem likums
papildināts ar 14.2panta otrās daļas 12.punktu, kas noteic, ka valsts augstskolas padome slēdz ar rektoru darba līgumu. Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka
ar šiem Augstskolu likuma grozījumiem nav atcelts rektora publiski tiesiskais statuss. Kā minēts jau iepriekš, arī no šobrīd spēkā esošā tiesiskā
regulējuma nepārprotami izriet, ka persona par rektoru kļūst ar ievēlēšanas brīdi, nevis ar brīdi, kad augstskolas padome ar šo personu noslēdz darba
līgumu. Ņemot vērā kārtību, kādā persona tiek ievēlēta par rektoru, rektora publiski tiesisko statusu, kā arī to, ka valsts dibināta augstskola ir atvasināta
publiska persona, kas darbojas tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, apstāklis, ka ar rektoru pēc viņa ievēlēšanas tiek noslēgts darba līgums, nevar
būt izšķirošs, lai atteiktu administratīvā procesa kārtībā pārbaudīt rektora vēlēšanu procesu, ja tiesā ar pieteikumu vērsusies persona, kuras tiesības vai
tiesiskās intereses šajā procesā, iespējams, ir aizskartas.
[12] Senāts papildus norāda, ka atziņas, kas izteiktas Senāta 2023.gada 9.oktobra rīcības sēdes lēmumā Nr. SKA-931/2023,
ECLI:LV:AT:2023:1009.SKA093123.3.L, uz ko atsaucas Daugavpils Universitāte, uz izskatāmo gadījumu nav attiecināmas. Minētajā lietā tika vērtēts
jautājums, vai administratīvā procesa kārtībā ir izskatāms jautājums par darba līguma nepagarināšanu ar augstskolas akadēmisko personālu. Savukārt
izskatāmajā lietā, kā jau minēts, izvērtējamais jautājums ir saistīts ar augstskolas administratīvo personālu, proti, ar rektoru kā augstskolas augstākās
amatpersonas ievēlēšanas procesu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 1.punktu, 323.panta pirmās daļas 2.punktu un 324.panta pirmo daļu,
Senāts
nolēma
atcelt Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 12.jūnija lēmumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā;
atmaksāt /pers. A/ par blakus sūdzību samaksāto drošības naudu 15 euro.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore D. Makarova Senatore V. Kakste Senators J. Pleps