Court partially allowed management company's debt collection claim against tenant for unpaid maintenance fees and court costs.

Lietas Nr. C 29 6618 13

Lietvedības Nr. C 2959-14/24

2014.gads

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 4.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

ar sekretāri K.Krauzi,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (prasītāja) prasības pieteikums

pret /pers. A/ (atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 16.06.1999. lēmumu Nr.1556, atbildētājai

pieder dzīvokļa īpašums Nr./adrese/, kadastra Nr./numurs A/.

1999.gada 14.decembrī starp Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas namu pārvaldi „Avots” un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk – Līgums) par dzīvokļa Nr./adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Ar Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu reorganizētas Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes

„Grīziņkalns” un „Avots”, tās apvienojot un izveidojot Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Avota nami”.

A r 2010.gada 29.decembra LR Uzņēmumu reģistra lēmumu RP SIA „Avota nami” izslēgta no komercreģistra un reorganizācijas –

saplūšanas rezultātā izveidots jauns komersants – SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir RP SIA „Avota nami” saistību un tiesību pārņēmēja.

Saskaņā ar Līguma 3.1., 3.2.punktu maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par

katru kārtējo mēnesi atbildētājai jāmaksā laicīgi un pilnā apjomā līdz mēneša pēdējam datumam.

Atbildētāja nav veikusi maksājumus pilnā apmērā par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem no 2011.gada

oktobra. Parāda summa pieaug ar katru mēnesi un uz 2013.gada 1.jūniju parāds ir 3205,20 LVL, kas sastāv no pamatparāda 2050,56 LVL un

līgumsoda 1154,64 LVL (periods no 01.10.2011. līdz 01.06.2013).

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas maksas un sniegto komunālo pakalpojumu parādu LVL 2050,56, līgumsodu

1154,64 LVL un tiesas izdevumus, kā arī lūgusi atzīt prasītājas tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā.

Parāda summa iemaksājama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kontā LV83PARX0013044380019, AS Citadele banka.

Prasība pamatota ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu un 10.pantu, likuma „Par

dzīvokļa īpašumu” 35.pantu (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim), likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma

3., 1587., 1716., 1720.panta 2.punktu, 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786. un 1791.pantu.

[2] Atbildētāja paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi.

[3] 2014.gada 29.augustā tiesā saņemti prasītājas pārstāvja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasība tiek uzturēta uz tajā norādītajiem

pamatiem, ņemot vērā arī šos paskaidrojumus. Atbildētāja pēc prasības celšanas tiesā ir daļēji segusi parādu, tādēļ prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētājas EUR 740, kas sastāv no pamatparāda EUR 572 un līgumsoda EUR 168,72, kā arī pilnā apmērā piedzīt tiesas izdevumus.

[4] 2014.gada 15.septembrī tiesā saņemti prasītājas pārstāvja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasība par parāda un tiesas izdevumu

piedziņu tiek uzturēta uz šajos paskaidrojumos norādītajiem pamatiem par summu 167,07 EUR. 2014.gada 30.janvārī dzīvokļa īpašums ir

atsavināts, taču ir palicis parāds EUR 167,07, kas sastāv no pamatparāda EUR 107,44 un līgumsoda EUR 59,63. Dzēšot parādu, netika apmaksāts

2014.gada janvāra rēķins, kas tika izsniegts atbildētājai 2014.gada februārī, tādēļ palicis pamatparāds EUR 107,44. Ņemot vērā, ka parāds ticis

dzēsts pēc prasības celšanas tiesā, lūdz piedzīt valsts nodevu pilnā apmērā.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nav ieradies. 2014.gada 15.septembra iesniegumā lūdzis skatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētāja nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots likumā noteiktajā kārtībā ar ierakstītu pasta

sūtījumu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu /adrese/. Atbildētājai nosūtīta tiesas pavēste atgriezta tiesā ar atzīmi - adresāts nebija mājās, atstāts

aicinājums, beidzies glabāšanas termiņš.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē

vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā

likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā

dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no pasta

tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu ir izpildījusi. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā

noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez pušu piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, iepazinusies prasītāja rakstveida paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību.

Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par

atsaucēm uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tādejādi

parāda apmērs pārrēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = 0,702804 LVL).

[5.1] No apliecības par īpašuma tiesībām uz dzīvokli (lietas lapa 17) redzams, ka atbildētājai piederēja dzīvoklis Nr.34, /adrese/.

1999.gada 14.decembrī starp Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas namu pārvaldi „Avots” un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums par dzīvokļa Nr./adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu (lietas lapa 13-16).

Ar Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3556 reorganizētas Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizācijas namu

pārvaldes „Grīziņkalns” un „Avots”, tās apvienojot, un izveidojot Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Avota nami” (lietas lapa 18-20).

N o 2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņas Nr. 7-3-11990 redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidota 2010.gada

29.decembrī, apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības SIA, tostarp SIA „Avota nami” (lietas lapa 23). No minētā izriet, ka SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” līdz ar reorganizācijas pabeigšanu ir pārņēmusi visas Rīgas pašvaldības SIA „Avota nami” tiesības un saistības, tostarp arī pret

atbildētāju /pers. A/.

[5.2] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas

izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana). Šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Apsaimniekošanas līguma 1.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašnieks apņemas segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

izdevumus proporcionāli viņa dzīvokļa lieluma atbilstoši izdevumu daļai

Sākotnēji tika celta prasība par parāda LVL 2050,56 (EUR 2917,68) piedziņu par laika posmu no 2011.gada 1.oktobra līdz 2013.gada

1.jūnijam. Lietas izskatīšanas gaitā prasība precizēta, lūdzot piedzīt parādu EUR 107,44, jo nekustamais īpašums 2014.gada 30.janvārī tika

atsavināts. Prasītāja norādījusi, ka, dzēšot parādu, netika apmaksāts 2014.gada janvāra rēķins, kas tika izsniegts atbildētājai 2014.gada februārī.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Ne./numurs/, redzams, ka /pers. A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese

A/, izbeigušās 2014.gada 30.janvārī.

Ievērojot Civillikuma 1402., 1511. un 1587.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma normas, 1999.gada 14.decembra Dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līguma noteikumus, tiesa konstatē atbildētājas pienākumu norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu

un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika posmu, kad atbildētāja bija dzīvokļa īpašniece.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā

daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veiktā piedzenamās summas aprēķina pareizību. Atbildētāja iebildumus pret celto prasību nav cēlusi,

parāda summu nav apstrīdējusi un nav iesniegusi pierādījumus tam, ka būtu pilnībā samaksājusi parādu par dzīvokļa uzturēšanu, apsaimniekošanu

un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz

ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem EUR 107,44.

[5.3] Prasītāja lūgusi piedzīt līgumsodu EUR 59,63.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas (Civillikuma 1717.pants). Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz

par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā (Civillikuma 1720.panta 2.punkts).

Pušu starpā noslēgtajā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.4.punktā noteikts, ka maksājuma kavējuma

gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,3% apmērā no kopējās parāda summas.

No piedzenamās summas aprēķina (lietas lapa 40) secināms, ka prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu EUR 59,63 par laika posmu no

2014.gada aprīļa līdz 2014.gada septembrim. Tiesa secina, ka līgumsods 1/2 no parāda apmēra sasniedzis sešu mēnešu laikā.

Augstākās tiesas 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008 Senāts ir pievērsies līgumsoda jautājumu risinājumam atbilstoši

mūsdienīgai civiltiesību izpratnei un pārvarot iesīkstējušu priekšstatu, ka likumā noteicošais ir tā burts, nevis jēga. Vispārīgā veidā tas Latvijā netiek

noliegts. Uz to norādījis prof. V.Sinaiskis, rakstot, ka „tiesas lēmums jeb spriedums nozīmē realizācijas tiesības – piepildījušos taisnību”

(V.Sinaiskis. Personība un personiskās tiesības jaunajā Civillikumā. Rīga: TM Vēstnesis, Nr.2, TM izdevums, 1938, 251.lpp.).

Taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā, kā to norādījusi Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā

lietā Nr.2002-06-01, bet proti, par to, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu – tiesas darba rezultātam, t.i.,

tiesas spriedumam bez šaubām ir jābūt „taisnīgam spriedumam” (secinājumu daļas 2.4. un 4.punkts).

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt

kreditoram labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Turklāt līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka

rēķina (peļņas avots), un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams

soda samērīguma princips.

Tiesa ņem vērā, ka 2013.gada 20.jūnijā tika pieņemti grozījumi Civillikumā, ierobežojot līgumsoda apmēru līdz 10% no pamatparāda, kas

stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī, šo grozījumu mērķis ir aizsargāt patērētājus no nesamērīga parāda pieauguma.

Minētos grozījumus Civillikumā nevar attiecināt uz šo lietu, taču ar minēto normatīvo aktu daudz izvērstāk un detalizētāk tiek risināti jautājumi

par līgumsoda būtību un funkciju izpratni, lai pārmērīgi nesodītu parādnieku. Minētais liecina par likumdevēja vēlmi modernizēt līgumsoda institūtu, jo

„pašreizējais tiesiskais regulējums veicina sociālās noslāņošanas tendences” (Likumprojekta „Grozījumi Civillikumaapspriede. Jurista Vārds,

9.04.2013, Nr.10, 10.lpp.).

Tiesa konstatē, ka 1999.gada 14.decembra Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums nav apstrīdēts, tai skaitā nav

apstrīdēts pielīgtā līgumsoda apmērs. Tiesa uzskata, ka līgumsods 0,3% apmērā no parāda summas par katru nokavēto dienu apmērā attiecībā uz

patērētāju, turklāt, attiecībā uz komunālo maksājumu un apsaimniekošanas maksas maksājumiem līgumsods 0,3% apmērā, kas gadā sastāda

110%, ir pārmērīgs un nesamērīgi apgrūtina parādnieku.

Tiesa atzīst, ka prasītājas pieprasītais līgumsods ir samazināms. Līgumsods, kas būtu uzskatāms par saprātīgu un samērīgu, ievērojot,

parāda lielumu, ir nosakāms 10 % apmērā no pamatparāda summas, piedzenot no atbildētājas EUR 10,74 (10 % no pamatparāda). Prasība daļā

par līgumsoda EUR 48,89 piedziņu, noraidāma.

[5.4] Ievērojot sprieduma [5.1] – [5.3] tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētājas piedzenams pamatparāds EUR

107,44 un līgumsods EUR 10,74.

Prasība daļā par līgumsoda EUR 48,89 piedziņu, noraidāma.

[5.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības

iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Tā kā prasītājas pārstāvis lūdzis piedzīt no atbildētājas valsts nodevu pilnā apmērā, lai arī atbildētāja pēc prasības iesniegšanas labprātīgi

daļēji apmierinājusi prasītājas prasījumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 417,20

(LVL 293,21) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 EUR (LVL 3,30), kopā EUR 421,90 (LVL 296,51).

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 16,10 (lietas lapa 2), ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai,

prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājai, tiesas pavēstes nosūtīšanu prasītājai un atbildētājai, paskaidrojumu un paziņojumu nosūtīšanu

prasītājai un atbildētājai. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi EUR 4,70 apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas

izskatīšanas saistītie izdevumi EUR 11,40 apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētājas par labu

valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, pamatparādu

EUR 107,44, līgumsodu EUR 10,74 un tiesas izdevumus EUR 421,90, kopā EUR 540,08 (pieci simti četrdesmit euro un 08 centi).

Samaksa veicama uz SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontu Nr. LV 83 PARX 0013 0443 8001 9 AS Citadele banka.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību daļā par līgumsoda EUR 48,89 piedziņu - noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 11,40 (vienpadsmit euro

un 40 centu) kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C 29 6618 13, C 2959-14/24.

Noteikt atbildētājai /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, atbildētājai maksājumu apliecinošu dokumentu oriģinālus

nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Ušakova