Court partially allowed maintenance claim but dismissed contractual penalty due to missing written agreement.

Civillieta Nr.C28294816

Arhīva Nr. C-1662-17/12

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 8.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā

pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016. gada 14.jūlijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā (tagad – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa) saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

(turpmāk tekstā arī – prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk tekstā arī – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzīvokļu māja Rīgā, /adrese/ ir Rīgas pašvaldības valdījumā, kas saskaņā ar 2002.gada 21.oktobra

nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. 1-9-02-611 tika nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu

pārvaldes “Rīgas centrs” apsaimniekošanā, kas 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3547, tika

reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”. Ar 2010.gada 29.decembri

Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” tika reorganizēta, apvienojoties ar citām komercsabiedrībām un reģistrēta Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistrā par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks, kā reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmēja.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam /pers.A/, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta esošo informāciju no 2006.gada 14.augusta pieder

nekustāmais īpašums /adrese/

Prasības pieteikumā norādīts, ka rēķini atbildētājam tika izsniegti pastāvīgi, nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošas telpas nav likti, tomēr līgumos

noteiktos maksājumus pilnībā, kā arī savlaicīgi neveic, tādejādi radot prasītājai materiālos zaudējumus.

Prasītāja norāda, ka viņai ir tiesības prasīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, kas izriet no Civillikuma 1756.panta.

Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem atbildētājam izveidojies par laika posmu no

2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnijam un sastāda 1335,79 euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit pieci simti eiro un 79 centi), līgumsods

izveidojies par laika posmu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnijam un sastāda 36,59 euro (trīsdesmit seši euro un 59 centi, likumiskie procenti

izveidojas par laika posmu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnijam un sastāda 30,08 euro (trīsdesmit euro un 8 centi).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma l., 24., 27.panta otro daļu, 41. 195., 570.panta pirmo daļu, Civillikuma 865., 866., 1071., 1425., 1759.,

1765., 1779., 1652. panta 3.punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3. un 4.punktu prasītāja lūdz tiesu (1) apmierināt prasību un piedzīt no

/pers.A/par labu prasītājai pamatparādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un posmu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnijam un sastāda 1335,79

euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit pieci simti eiro un 79 centi), līgumsods izveidojies par laika posmu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada

30.jūnijam un sastāda 36,59 euro (trīsdesmit seši euro un 59 centi), likumiskie procenti izveidojas par laika posmu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada

30.jūnijam un sastāda 30,08 euro (trīsdesmit euro un 08 centi); (2) piedzīt no /pers.A/par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā valsts

nodevu 210,37 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā; (3) atzīt prasītājai tiesības piedzīt no /pers.A/par labu

prasītājai likumiskos procentus (6% gadā) no prasības pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

2016.gada 18.jūlijā atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikumu un tam pievienoto

dokumentu norakstiem nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada 18.augustam (lietas 33.lapa).

Atbildētāja paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki netika lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko prasītājai un atbildētājam paziņots

2016.gada 13.oktobrī (lietas 34.lapa).

Atbildētājs nav iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un pilnībā apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Prasības pieteikumam pievienotais 2002.gada 21.oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr. 1-9-02-611 apstiprina,

ka Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Rīgas centrs” uz līguma pamata apņēmies apsaimniekot Rīgas pašvaldības

īpašumus, kas minēti līguma pielikumā Nr.1, tostarp – īpašumu Rīgā, /adrese/ (lietas 11.-15.lapa).

N o 2014.gada 19.oktobra Rīgas domes lēmuma Nr. 3547 redzams, ka ar to nolemts reorganizēt Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas

organizāciju namu pārvaldi “Rīgas centrs” par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs” (lietas 24.- 25.lapa).

Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet

iegūstošajai sabiedrībai. Tādējādi prasītājai prasījuma tiesības radušās uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likuma pamata.

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto Valsts zemes dienesta informāciju, /pers. A/ pieder nekustamais /adrese/, Rīgā no 2006.gada 14.augusta

(lietas 27.lapa).

No augstāk norādītā izriet, ka atbildētājam no 2006.gada 14.augusta pieder dzīvokļa īpašums /adrese/.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta

pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu”.

Ievērojot minēto, atbildētājam ir pienākums norēķināties ar prasītāju par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītāja ir iesniegusi piedzenamās summas aprēķinu, kurā redzams, ka, sākot no 2015.gada jūlijam līdz 2016.gada jūlijam prasītāja nav saņēmusi

no atbildētāja maksājumus par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ( lietas 30.lapa).

No piedzenamās summas aprēķina izriet, ka atbildētājs prasītājai kopā ir parādā par pakalpojumiem 1335,79 euro.

Tā kā atbildētājs nav iesniedzis ne prasītājai, ne tiesai pierādījumus tam, ka ir veikta parāda apmaksu, vai, ka nav saņēmis prasītājas sniegtos

apsaimniekošanas pakalpojumus, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kas paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, atzīst par pierādītu atbildētāja saistību neizpildi un pamatparāda aprēķinu.

Tāpēc no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami 1335,79 euro par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30. jūnijam 30,08 euro apmērā.

Prasītāja tiesai iesniegtā piedzenamās summas aprēķina redzams, ka par periodu no 2015.gada septembra līdz 2016.gada jūlijam likumisko

procentu apmērs ir 30,08 euro (lietas 27.lapa).

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu (nokavējuma procentus), kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbildētājs ar 2016.gada jūnija rēķinu Nr. 14193356/06981 ir brīdināts par parāda esamību (lietas 29.lapa).

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājs pieļāvis parādnieka nokavējumu un prasītājai ir radušās tiesības veikt likumisko procentu aprēķinu no

nesamaksātās parāda summas.

Tiesa atzīst, ka ir apmierināms prasītājas lūgums par likumisko procentu piedziņu par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.

jūnijam 30,08 euro apmērā.

Prasības pieteikumā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja arī līgumsodu 36,59 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 1. jūlija līdz 2016.gada

30. jūnijam.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Lietas materiāliem nav pievienots līgums, kas būtu noslēgts starp prasītāju un atbildētāju un, kas apliecinātu, ka puses ir vienojušās par līgumsoda

apmēra, līdz ar to tiesa secina, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā. Tādējādi prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1335,79 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami prasītājas labā tiesas izdevumi – valsts nodeva 210,37 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro, kopā 215,07 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka

atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

no s p r ie d a

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, labā parādu 1335,79 euro,

likumiskos procentus 30,08 euro, un tiesas izdevumus 215,07 euro , kopā 1580,94 euro (viens tūkstotis pieci simti astoņdesmit euro, 94 centi).

Parāda samaksa izdarāma ar pārskaitījumu uz vienu no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

1. AS „SWEDBANK” LV98 HABA 0551 0307 3483 7;

2. AS „Citadele banka” LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

3. AS „SEB banka” LV65 UNLA 0050 0171 8682 0;

4. AS „DnB banka” LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

5. AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Prasību daļā par līgumsoda 36,59 euro apmērā piedziņu noraidīt.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas – 1335,79

euro.

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 22.maijā.

Tiesnese I.Augustāne