Court partially allowed appeal by reducing fine to one lat based on proportionality and lack of aggravating circumstances.

NORAKSTS Lieta Nr. A42481306 A 816- 08/7

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2008. gada 20.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese V.Zommere,

piedalījās: pieteicēja D.G., atbildētājs – Jūrmalas pilsētas pašvaldību pārstāvošā iestāde –Jūrmalas pilsētas dome, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja Andris Apsītis, atklātā tiesas sēdē Rīgā, Antonijas ielā 6 izskatīja administratīvo lietu D.G. pieteikumā par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 2.augusta lēmuma Nr.D58/904 atcelšanu un konstatēja:

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2006.gada 28.augustā saņemts D.G. (turpmāk arī - pieteicēja) pieteikums par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 2.augusta lēmuma Nr.D58/904 (turpmāk arī Lēmums) atcelšanu un administratīvās lietas izbeigšanu.

[2] Lietā konstatēti šādi fakti : [2.1] 2006.gada 29.maijā Ģ.L. vērsās ar iesniegumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā, kurā lūdza palīdzēt atrisināt koplietošanas telpu jautājumu dzīvojamā mājā Jūrmalā, Artilērijas ielas 11. [2.2] 2006.gada 04.jūlijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektore sastādīja pieteicējai administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.601007/800/786 par to, ka pieteicēja koplietošanas telpās Artilērijas ielā 11 ir salikusi dažādus priekšmetus, pārkāpums konstatēts 2006.gada 27.jūnijā pulksten 20:08, tādējādi izdarot administratīvu pārkāpumu, kas paredzēts Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija lēmumā Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumos” 5.4.1 punktā. [2.3] 2006.gada. 02.augustā Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – atbildētājs) Administratīvā komisija pieņēma Lēmumu, ar kuru sodīja pieteicēju ar naudas sodu 15 LVL apmērā par to, ka pieteicēja pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija lēmuma Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi” 5.4.1 punktu, novietojot koplietošanas telpās mājsaimniecības priekšmetus.

[3] Pieteicēja lūdz tiesu atcelt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas Lēmumu un izbeigt administratīvo lietu šādu apsvērumu dēļ: [3.1] pieteicēja norāda, ka administratīvās pārkāpuma lietas sagatavošanā un izskatīšanā atbildētājs pārkāpa Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

lappuse 1 no 8 237.pantu – Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās, LAPK 268.pantu – Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai un LAPK 272.pantu – Apstākļi, kas jānoskaidro, izskatot administratīvo pārkāpumu lietu norādītās prasības, kas izpaudās sekojoši: [3.1.1] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektore J.B. dienesta ziņojumā raksta par Ģ.L. iesniegumu no 2006.gada 29.jūnija, kuru atbildētājs nevar izsniegt, bet uzrāda pārkāpuma konstatācijas datumu 2006.gada 27.jūniju, nepieminot, ka 2006.gada 30.maijā ir veikta Artilērijas ielas 11 nama apsekošana, paziņojot par mutisku brīdinājumu ar administratīvu aktu un Artilērijas ielas 11 namā atrodošo sadzīves priekšmetu konstatāciju, ko apstiprina administratīvā pārkāpuma protokola 5.punktā. [3.1.2] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks 2006.gada 02.jūlijā pieņēma lēmumu pieteicējas lietu nosūtīt uz administratīvo komisiju, bet 2006.gada 14.jūlija atbildē Nr.1-15/508 nenorāda iespējamu administratīvo pārkāpuma konstatēšanu. [3.1.3] Ir pārkāpts LAPK 38.pants un Administratīvā procesa likums 60.pants, kā arī LAPK 7.pants, pie administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.601007/800 pievienojot fotogrāfijas, nenorādot priekšmetu atrašanās vietu un īpašnieku. [3.2] Administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.601007/800 7.punktā ir konstatēti dažādi priekšmeti Artilērijas ielā 11, bet nav noskaidroti priekšmetu īpašnieki, to funkcijas, līdz ar to Jūrmalas pilsētas domes administratīvās komisijas lēmumā nav apzināti un novērtēti apstākļi, kas varētu ietekmēt lēmumu par administratīvo pārkāpumu, nav objektīvi attaisnots pieteicējai piemērotais sods, ar pieteicējas atšķirību no citiem Artilērijas ielas nama iedzīvotājiem un pieteicējas iespējamās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā nav ievērots princips, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma priekšā.

Nav likumiski pamatots, vai jēdziens „sadzīves priekšmeti” un „priekšmets” ir identisks jēdzienam „mājsaimniecības priekšmeti”. Atbildētāja lēmums pieprasa no pieteicējas atbildību un piemēro naudas sodu par visiem, Artilērijas ielas 11 koplietošanas telpās atrodošiem priekšmetiem, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama. Nav pierādīts, ka pieteicēja savu kopīpašuma daļu izmanto pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesību ierobežošana nav pamatota ar sabiedrības vajadzībām. [3.3] Atbildētāja Administratīvās komisijas Lēmumā nav noteikti lietderības apsvērumi – vai ar pieteicējai piemērotu sodu ir sasniegti tiesiski mērķi, ievērojams sabiedriskais ieguvums, kā arī nav izvērtēts samērīgums, jo Artilērijas ielas 11 nama iedzīvotāji turpina izmantot, pēc saviem ieskatiem novietojot mēbeles koplietošanas telpās, Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā paredzētās tiesības, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

Lēmums ierobežoja tikai pieteicējas tiesības un apmierināja iesniedzēja Ģ.L. civiltiesiskās prasības. [3.4] Pieteicēja norāda uz to, ka visi fakti liecina par mērķtiecīgu darbību, lai nodarītu viņai tīšu kaitējumu.

[4] Atbildētājs Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka neatzīst pieteicējas pieteikumu pilnībā šādu iemeslu dēļ: [4.1] Atbildētājs 2006.gada 24.jūlijā saņēma Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2006.gada 04.jūlijā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, par to, ka 2007.gada 27.jūnijā tika konstatēts, ka pieteicēja koplietošanas telpās Artilērijas ielā 11 ir salikusi dažādus priekšmetus, tādējādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija lēmuma Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumu” 5.4.1 punktu. [4.2] Pieteicēja rakstīt paskaidrojumu un parakstīt protokolu atteicās, kas fiksēts protokolā un klāt pievienotā ziņojumā pašvaldības policijas priekšniekam.

lappuse 2 no 8 Atbildētājs ir izvērtējis tā rīcībā esošo informāciju – administratīvā pārkāpuma protokolu ar tam pievienoto materiālu, pieteicējas 2006.gada 1.augustā iesniegto rakstisko iesniegumu un pieteicējas paskaidrojumus administratīvajā komisijā un nolēma ļoti lojāli sodīt pieteicēju par pārkāpumu ar naudas sodu 15 LVL apmērā. [4.3] Atbildētājs uzskata, ka 2006.gada 2.augusta Lēmums ir likumīgs un nebūtu pamat to atcelt.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja iesniegto pieteikumu. Norādīja, ka mājā Artilērijas ielā 11 ir slēdzami koridori. Dažādas mēbeles un priekšmetus tajos glabā visi mājas iedzīvotāji. Koridors katrā stāvā ir slēdzams un tajā var piekļūt tikai trīs dzīvokļu iemītnieki. Viņai bijis konflikts ar iepriekšējo kaimiņu Ģ.L., jo viņš bija neapmierināts ar to, kā tika sadalīts koplietošanas koridors. Šis strīds bija jārisina civiltiesiskā kārtībā, bet ne jau administratīvā kārtībā, uzliekot viņai sodu. Fotogrāfijas, kas pievienotas lietas materiāliem, ir no dažādu stāvu koridoriem, viņai koridorā stāv tikai kurpju plaukts, pie tam nišā tieši pie ieejas viņas dzīvoklī un tas nevienam netraucē, jo citu dzīvokļu iemītnieki garām nestaigā. Nav saprotams, kāpēc tikai viņa viena ir sodīta, bet pārējie dzīvokļu īpašnieki, kas arī glabā mantas koplietošanas koridoros, nav sodīti.

[6] Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina, norādot, ka pieteicēja tika brīdināta, ka mājas kāpņu telpas koplietošanas koridoros novietotās mantas ir jāaizvāc. Kā izriet no pašas pieteicējas paskaidrojuma, tad Ģ.L. ir aizvācis savas mantas, bet D.G. to nav izdarījusi. Līdz ar to pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Norādīja, ka Administratīvā komisija izskata tikai tās lietas, kuras tai tiek nosūtītas, tā pati nav pilnvarota fiksēt administratīvos pārkāpumus, tāpēc nav pamatoti pārmetumi par to, ka nav sodīti citi mājas iedzīvotāji. Par citiem netika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties pieteicēja un atbildētāja pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums daļēji pamatots un apmierināms daļā, piemērotais administratīvais sods grozāms.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvajā procesā tiesa pārbauda iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros un noskaidro, vai administratīvais akts atbilst Administratīvā procesa likumam un citām tiesību normām. Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 2.augusta lēmumu Nr.D58/904 (Lēmums) pieteicēja sodīta ar administratīvo naudas sodu 15 LVL apmērā par to, ka pieteicēja pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija lēmuma Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi” 5.4.1 punktu.

[9] Lietā konstatēti šādi fakti : [9.1] 2006.gada 29.maijā Ģ.L. vērsās ar iesniegumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā (lietas lapa 13), kurā lūdza palīdzēt atrisināt koplietošanas telpu jautājumu Artilērijas ielas 11 namā, Jūrmalā, norādot, ka 42.dzīvokļa īpašniece D.G. koplietošanas telpās tur dažādus būvgružus un vecas mēbeles, tādā veidā radot antisanitārus apstākļus pārējiem īrniekiem.

lappuse 3 no 8 [9.2] 2006.gada 14.jūlijā atbildē Nr.1-15/508 (lietas lapa 22) uz pieteicējas 2006.gada 20.jūnija iesniegumu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija norāda, ka ir saņemts Ģ.L. iesniegums un policija veikusi pārbaudi. Izskatot iesniegumu, pieteicējai izteikts mutisks brīdinājums un lūgums atbrīvot koplietošanas telpas no sadzīves priekšmetiem pēc iespējas īsākā laikā. [9.3] 2006.gada 04.jūlijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektore sastādīja pieteicējai administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.601007/800/786 par to, ka pieteicēja koplietošanas telpās Artilērijas ielā 11 ir salikusi dažādus priekšmetus, pārkāpums konstatēts 2006.gada 27.jūnijā pulksten 20:08, tādējādi izdarot administratīvu pārkāpumu, kas paredzēts Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija lēmumā Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumos” 5.4.1 punktā. [9.4] 2006.gada 01.augusta paskaidrojumā (lietas lapa 24) Administratīvajai komisijai pieteicēja norāda, ka viņai ir konflikts ar Ģ.L., kurš viņai ir pat draudējis. Norāda, ka būvgruži nepieder viņai, bet gan Ģ.L. Norāda, ka 90% mājas iedzīvotāju tur dažādus sadzīves priekšmetus koplietošanas koridoros. Uzskata, ka sastādītajam administratīvajam protokolam nav juridiska spēka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 80.pantu, jo mutiska brīdinājuma akts, ja tas bija izteikts, bija apturēts. [9.5] 2006.gada. 02.augustā Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija pieņēma Lēmumu, ar kuru sodīja pieteicēju ar naudas sodu 15 LVL apmērā par to, ka pieteicēja pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija lēmuma Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi” 5.4.1 punktu, novietojot koplietošanas telpās mājsaimniecības priekšmetus. Pārkāpuma fakts konstatēts 2006.gada 27.jūnijā.

[10] Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija lēmuma Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi” 5.4.1 punkts noteic, ka dzīvojamās mājās aizliegts novietot uz balkona vai lodžijas atklātās daļas, kā arī koplietošanas telpās, pagrabos un kāpņu telpās mājsaimniecības priekšmetus, aizšķērsot ar dažādiem priekšmetiem rezerves izejas durvis un par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz 35 LVL. Atbildētājs uzskata, ka ir izvērtējis tā rīcībā esošo informāciju – administratīvā pārkāpuma protokolu ar tam pievienoto materiālu, pieteicējas 2006.gada 01.augustā iesniegto rakstisko iesniegumu un pieteicējas paskaidrojumus administratīvajā komisijā un piemērots lojāls sods par pārkāpumu - 15 LVL apmērā. Pieteicēja savukārt uzskata, ka administratīvās pārkāpuma lietas sagatavošanā un izskatīšanā atbildētājs pārkāpis LAPK 237.pantu, LAPK 268.pantu, LAPK 272.pantu un 7.pantu. Uzskata, ka ir pārkāpts LAPK 38.pants un Administratīvā procesa likuma 45. un 60.pants. Pieteicēja norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.601007/800 7.punktā ir konstatēti dažādi priekšmeti Artilērijas ielā 11, bet nav noskaidroti priekšmetu īpašnieki, jo priekšmetus koplietošanas telpās glabā gandrīz visi iedzīvotāji. Pieteicēja arī norāda, ka nav ievērots vienlīdzības princips, jo sods piemērots vienīgi pieteicējai, bet ne citiem Artilērijas ielas 11.nama iedzīvotājiem, kuri arī glabā sadzīves priekšmetus koplietošanas telpās. Norāda, ka Lēmums neietver arī lietderības apsvērumus, kā arī nav izvērtēts samērīgums. Tādējādi lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs pamatoti saucis pieteicēju pie administratīvās atbildības un piemērojis administratīvo sodu, proti, vai konkrētajā gadījumā administratīvā sodīšana bijusi pamatota un lietderīga.

lappuse 4 no 8 [11] LAPK 237.pants noteic, ka lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. LAPK 268.pants noteic, ka institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemj šādus jautājumus: 1) vai šīs lietas izskatīšana ir viņa kompetencē; 2) vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu; 3) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu; 4) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli; 5) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā un pārstāvja lūgumus; 6) vai ir pamats lietu par administratīvo pārkāpumu nosūtīt pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam. Savukārt LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 7.pants paredz, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu. Likuma prasību ievērošanu, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem, nodrošina ar augstāku institūciju un amatpersonu realizētu sistemātisku kontroli, prokurora uzraudzību, pārsūdzēšanas tiesībām un citos likumā noteiktajos veidos.

[12] Kaut arī pieteicēja norāda uz minēto pantu pārkāpumiem, tiesa konstatē, ka atbildētājs ir ievērojis likumā noteikto administratīvo lietvedību administratīvo sodu piemērošanā. Administratīvo pārkāpuma protokolu ir sastādījušas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersona atbilstoši savai kompetencei un lietas materiāli nosūtīti atbildētāja Administratīvajai komisijai. Kaut arī pieteicēja tiesas sēdē norādīja, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts bez viņas klātbūtnes, tomēr pieteicējas apgalvojumi neatbilst lietas materiāliem. Pieteicēja ir bijusi izsaukta uz pašvaldības policiju 2006.gada 04.jūlijā un tur arī ieradusies, ko pieteicēja apstiprināja arī tiesas sēdē. Šai pašā datumā ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, ko pieteicēja atteikusies parakstīt. Faktiskos apstākļus dienesta ziņojumā aprakstījusi inspektore J.B., no kura izriet, ka administratīvais protokols sastādīts pieteicējas klātbūtnē, pieteicējai izskaidrota pārkāpuma būtība, klāt bijis arī iecirkņa inspektors I.A.. Tiesa konstatē, ka pieteicējai ir paziņots par administratīvās lietas izskatīšanas vietu un laiku, un viņa piedalījusies lietas izskatīšanā un sniegusi paskaidrojumus. Lietā nav arī strīda, ka Jūrmalas pilsētas dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, ar tiem nosakot pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumos, kā arī paredzēt par noteikumu neievērošanu administratīvo atbildību. Saskaņā ar LAPK 5.pantu pilsētu domēm ir tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā „Par pašvaldībām” minētajos gadījumos.

lappuse 5 no 8 Tiesa konstatē, ka lietu izskatījusi iestāde atbilstoši savai kompetencei, ievērojot procesuālo kārtību.

[13] Tiesas ieskatā pieteicēja nepamatoti norāda uz Administratīvā procesa likuma 45.panta un 60. panta pārkāpumiem. Administratīvā procesa likuma 45.pants noteic, ka apturot tiesvedību lietā vai adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izpildi, termiņa skaitījumu aptur. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā vai administratīvā akta izpilde. Tiesas ieskatā konkrētajā lietā minētais pants vispār nav piemērojams. Savukārt 60.pants noteic, ka (1) Iestāde var vākt vai pieprasīt iesniegt to informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai. Citu informāciju drīkst pievienot lietai tikai tad, ja to nav iespējams nodalīt no lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas. (2) Iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm. Pieteicēja arī norāda, ka iestāde pārkāpusi LAPK 38.pantu, kurš noteic, ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu. Pieteicēja uzskata, ka lietas materiāliem nedrīkstēja pievienot Informācijas centra „Filtrs” izdruku. No tās redzams, ka pieteicēja 2003.gadā sodīta ar brīdinājumu. Tiesas ieskatā pieteicējas arguments nav pamatots, jo ziņas par personas iepriekšējiem administratīvajiem sodiem iegūstamas tieši no šīs datu bāzes, bet personas iepriekšējā sodīšana jānoskaidro, lai lemtu, vai lietā nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi. Konkrētajā gadījumā minētā izdruka nekādā veidā nav ietekmējusi administratīvā soda piemērošanu, tomēr iestādei bija pamats iegūt šo informāciju, lai lemtu par piemērojamo sodu, tātad tā ir informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Tiesa arī nekonstatē, ka iestāde kādu informāciju būtu ieguvusi pretlikumīgi.

[14] Pēc būtības lietā nav strīda par pašu pārkāpumu, jo pieteicēja nenoliedz, ka glabā koplietošanas telpās sadzīves priekšmetus, konkrēti, kurpju plauktu. Daļēji pieteicēja apstrīd, to, ka minētās telpas ir koplietošanas telpas, jo pieteicēja uzskata, ka tas ir kopīpašums un ka kopīpašnieki paši var vienoties, kā to izmantot. Šajā sakarā pieteicēja arī atsaucas uz satversmes 105.pantu. Tiesas ieskatā mājas kāpņu telpas koridors, no kura ir ieeja vairākos dzīvokļos neapšaubāmi ir koplietošanas telpa. Tas arī redzams no pievienotā dzīvokļa Nr.42, Artilērijas ielā 11- plāna (lietas lapa 75). Minētais neizslēdz to, ka šī telpa ir kopīpašums, proti, tā ietilpst visas mājas kopīpašuma domājamā daļā. Atbilstoši likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” dotajai definīcijai kopīpašumā esoša mājas daļa ir daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas. Tas, ka telpa ietilpst mājas kopīpašuma daļā un ir privatizēta neizslēdz to, ka tā ir dzīvojamās mājas koplietošanas telpa, uz kuras uzturēšanu noteiktā kārtībā attiecināmi Jūrmalas domes saistošie noteikumi.

[15] Tāpat nepamatota ir pieteicējas atsaukšanas uz vienlīdzības principu.

lappuse 6 no 8 Pieteicēja uzskata, ka nav objektīvi attaisnojams tas, ka administratīvais sods konkrētajā gadījumā piemērots tikai pieteicējai, tai pat laikā citi Artilērijas ielas nama Nr. 11 iedzīvotāji nav sodīti, lai gan arī ir novietojuši dažādus sadzīves priekšmetus kāpņu telpā. Vienlīdzības princips nosaka, ka pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde pieņem vienādu lēmumu (Administratīvā procesa likuma 6. pants). Vispirms jānorāda, ka konkrētajā gadījumā Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija izskata tās lietas, kuras tai tiek nodotas. Tās amatpersonas pašas nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un nekonstatē pārkāpumus, kā to tiesas sēdē norādīja atbildētāja pārstāvis. Attiecībā uz citiem mājas iedzīvotājiem nav ticis sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, tāpēc nav pamata saukt citas personas pie administratīvās atbildības. Otrkārt, vienlīdzības princips nav piemērojams prettiesiskās situācijās, kā piemēram konkrētā gadījumā, kad runa iet par administratīvo pārkāpumu. „Tiesiskās vienlīdzības princips nerada tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska Ja viens ieguvis kādu prettiesisku labumu, tad otrs nevar no Satversmes 91.panta atvasināt sev tiesības arī iegūt šādu prettiesisku labumu, jo tiesību sistēma ir vērsta uz to, lai ierobežotu, nevis izvērstu prettiesiskas situācijas.” (skat. E.Levits „Par tiesiskās vienlīdzības principu”’, Latvijas Vēstnesis, 2003 Nr.68, 08.05.2003). Tādējādi pieteicējai nav tiesības prasīt atcelt sev piemēroto administratīvo sodu uz tā pamata, ka citas personas netika sodītas.

[16] Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa secina, ka lietā ir pierādīts, ka pieteicēja ir pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnija lēmuma Nr.604 „Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi” 5.4.1 punktu, tādējādi arī pamatoti saukta pie administratīvās atbildības. Tiesa konstatē, ka Lēmumā nav ietverti lietderības apsvērumi un nav pamatots, kāpēc tiek uzlikts sods šādā apmērā. Kaut arī atbildētājs piemēroto sodu uzskata par ļoti lojālu (15 lati), tiesa nepiekrīt tam, jo nav piemērots minimālais sods. 15 latu sods ir nedaudz mazāk par pusi no maksimāli paredzētā. LAPK 274.pants nosaka, ka lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā jānorāda apstākļi, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu. Savukārt LAPK 32. pants nosaka, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Lietderības apsvērumi ietver arī vairāku administratīvā procesa principu piemērošanu. Neizvērtējot visus LAPK 32.panta otrajā daļā minētos apstākļus, nav pamatota noteikta soda piemērošana, proti, nav veikti visi lietderības apsvērumi. Lietderības apsvērumi ietver samērīguma principa elementu piemērošanu. Samērīguma principa, kas ir viens no tiesiskas valsts tiesību principiem, piemērošana administratīvajās lietās un it īpaši administratīvā pārkāpuma lietās, ir administratīvā procesa sastāvdaļa, jo iestāde savas kompetences ietvaros realizē tai piešķirto rīcības brīvību. Attiecīgais rezultāts iestādei ir pienācīgi jāpamato. Ir jāpamato tā nepieciešamība (leģitīma mērķa sasniegšanā), piemērotība (attiecīgā mērķa sasniegšanai), vajadzība (mazāk personas tiesību ierobežojošo līdzekļu izmantošana) un atbilstība (salīdzinot personas tiesību aizskārumu ar sabiedrības ieguvumu).

[17] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments norādījis, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 253. panta trešajai daļai likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt tā saturu. Savukārt atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas 4. punktam lappuse 7 no 8 tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, var grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts. Tādejādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, gadījumā, ja tiesa secina, ka lietderības apsvērumi nav izdarīti vai ir izdarīti kļūdaini, tā pati var izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par soda mēru (skat. spriedumu lietā Nr.SKA-244, [8] un [9] punkts, 2005.gads). Ņemot vērā, ka pārkāpums nav bīstams, kā arī to, ka pieteicēja iepriekš nav administratīvi sodīta, kā arī lietā nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi, tiesa uzskata, ka par izdarīto pārkāpumu iespējams piemērot minimālo administratīvo naudas sodu –vienu latu. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka Lēmums grozāms daļā par piemēroto sodu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, 253.panta trešo daļu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Daļēji apmierināt D.G. pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 2.augusta lēmuma Nr.D58/904 atcelšanu. Grozīt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 2.augusta lēmumu Nr.D58/904 daļā par administratīvā soda piemērošanu, un noteikt sodu par administratīvo pārkāpumu – naudas sodu viena lata apmērā. Tiesas spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 20.martā.

Tiesnese (paraksts) V.Zommere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

Tiesnese ____________________________ V.Zommere Rīgā, 2008.gada 20.martā.

lappuse 8 no 8