Court allows State Security Service to reimburse criminal process costs for seized asset storage.

Lietas arhīva Nr. A42-01028-23/23

ECLI:LV:ADRJRIT:2023:0621.A420299822.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2023.gada 21.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R. Migla,

piedaloties pieteicējas/pers. A./ likvidatoriem zvērinātiem advokātiem /pers. V./ un /pers. E/ un pārstāvjiem /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, un

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts drošības dienesta pārstāvim /pers. I/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot tiešsaistes videokonferenču programmu Microsoft Teams, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties

uz /pers. A./pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu atlīdzināti procesuālie izdevumi 27 062,52 euro apmērā, kas

radušies kriminālprocesā Nr./process/.

Aprakstošā daļa

[1] Atbildētāja Valsts drošības dienesta (turpmāk – dienests) Izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs ar /datums/lēmumu uzlika arestu pieteicējas /pers.

A./ klienta ,,/pers. K/” mantai.

/datums/pieteicēja vērsās pie procesa virzītāja ar lūgumu atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies saistībā ar arestētās mantas glabāšanu

kriminālprocesā Nr./process/. Ar 2022.gada 10.oktobra atbildi Nr.21/2022/2749 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicēja informēta, ka tās lūgums

nav apmierināms, jo Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumos Nr.754 „Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un

apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr.754) nav paredzēta izdevumu segšana par arestēto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu, kas atradās kredītiestādē

vai ieguldījumu brokeru sabiedrību atvērtajos kontos, glabāšanu.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja vērsās pie dienesta priekšnieka, kurš ar /datums/atbildi Nr.21/2022/3081 (turpmāk – pārsūdzētais

lēmums) norādīja, ka procesuālie izdevumi 27 062,52 euro apmērā, kas radušies kriminālprocesā Nr./process/, nav atzīstami par procesuālajiem

izdevumiem, līdz ar to uz tiem nav attiecināmi noteikumi Nr.754, un lēmums nav pārsūdzams Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru

pieteicējai tiktu atlīdzināti procesuālie izdevumi 27 062,52 euro apmērā, kas radušies kriminālprocesā Nr./process/.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[2.1] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 8.punktam un otrajai daļai, kā arī noteikumu Nr.754 4.punktam konkrētais strīds

risināms administratīvā procesa kārtībā. Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi vairākas administratīvās lietas par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

ar kuru pieteicējai tiktu atlīdzināti procesuālie izdevumi kriminālprocesos.

[2.2] Kriminālprocesā piemērotā aresta rezultātā pieteicēja bija spiesta nodalīt un atsevišķi no savas mantas glabāt arestētos naudas līdzekļus.

Proti, pieteicēja iegrāmatoja attiecīgos līdzekļus kā rezervētus iespējamai konfiskācijai, nodrošinot to pieejamību nekavējošai iespējamās konfiskācijas

izpildei.

Izdevumi saistībā ar arestētās mantas glabāšanu ir radušies, jo Eiropas Centrālā banka /datums/pieņēma lēmumu anulēt pieteicējai kredītiestādes

licenci, kā rezultātā pieteicēja zaudēja tiesības sniegt Kredītiestāžu likumā minētos licencētus finanšu pakalpojumus, jo pieteicējai vairs nav licences šādu

pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi arestētās mantas glabāšanas laikā pieteicēja nesniedza finanšu pakalpojumus. Pieteicējas līdzekļi, tai skaitā tie, ar

kuriem nodrošināta arestētā manta, glabājās pieteicējas kontos citās kredītiestādēs un pieteicējas kontā Latvijas Bankā. Šāda līdzekļu glabāšanas kārtība

ir radījusi pieteicējai izdevumus. Proti, saistībā ar attiecīgo līdzekļu glabāšanu pieteicējai bija pienākums veikt ikmēneša maksājumus Latvijas Bankai, kas

tika aprēķināti, ņemot vērā arestētās mantas glabāšanas laikā spēkā esošo gada likmi 0,4% vai 0,5% apmērā no noguldītās summas vērtības.

Maksājumi Latvijas Bankai ir aprēķināti, ņemot vērā arī tos pieteicējas līdzekļus, ar kuriem bija nodrošināti arestētie pieteicējas kreditoru naudas

līdzekļi, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc pieteicēja ir veikusi arī maksājumus par arestēto mantu.

[2.3] Kredītiestādei likvidācijas procesa laikā ir pienākums pašai segt izdevumus, kas nepieciešami tās mantas uzturēšanai. Vispārīgi kredītiestādes

rīcībā esošie naudas līdzekļi, ko tā saņēmusi, ir uzskatāmi par kredītiestādes mantu. Tādējādi vispārīgos gadījumos atbilstoši Kredītiestāžu likuma

134.panta pirmajai daļai un otrās daļas 3.punktam izdevumi, kas saistīti ar bezskaidras naudas glabāšanu, būs atzīstami par kredītiestādes likvidācijas

izdevumiem, kas jāsedz pašai kredītiestādei.

Nauda, kas iemaksāta noguldītāja kontā, pamatojoties uz konta apkalpošanas līgumu, netiek individualizēta, tā ieplūst bankas kopējos resursos un

tiek atspoguļota bankas bilancē, tā var tikt izmantota pēc bankas ieskatiem un šajās tiesiskajās attiecībās noguldītājam rodas prasījuma tiesības pret

banku. No minētā neizriet, ka šāda atziņa būtu automātiski attiecināma arī uz finanšu līdzekļiem, kas noguldīti kredītiestādē, bet tiek atzīti par noziedzīgi

iegūtu mantu. Likvidācijas stadijā esošai kredītiestādei ir obligāts pienākums nošķirt un atsevišķi no savas mantas glabāt tos naudas līdzekļus, kas

nepieciešami kriminālprocesa ietvaros arestētu kreditoru prasījumu apmierināšanai. Tādējādi tiekot nodrošināta noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu

izslēgšana no civiltiesiskās apgrozības. Citiem vārdiem, līdz ko kreditora prasījumam kriminālprocesa ietvaros tiek piemērots mantas arests, naudas

līdzekļi, kas nepieciešami tā apmierināšanai, juridiski tiek izņemti no kredītiestādes mantas sastāva kā iespējami noziedzīgi iegūta manta un tiesisko seku

ziņā ir pielīdzināmi kredītiestādes turējumā esošajai trešajām personām piederošajai mantai.

Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 172.1panta ceturtajai daļai izdevumi, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas glabāšanu, nav uzskatāmi

par likvidācijas izdevumiem, kurus pienākums ir segt likvidējamai kredītiestādei. Taču neatkarīgi no arestētās mantas juridiskā statusa valsts pienākumu

atlīdzināt izdevumus saistībā ar arestētās mantas glabāšanu nosaka gan Kriminālprocesa likums, gan uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

[2.4] Noteikumu Nr.754 11.punkta mērķis ir atlīdzināt jebkurai personai izdevumus, kurus tās segušas no personīgajiem līdzekļiem un kas radušies

kriminālprocesa rezultātā. Lai secinātu, vai šāds pienākums iestājas, ir jākonstatē: 1) vai ir radušies izdevumi, 2) vai izdevumi radušies kriminālprocesa

rezultātā, 3) vai pieteicējai zaudējumi rastos saistībā ar arestētās mantas glabāšanu, ja tai nebūtu piemērots arests kriminālprocesa ietvaros.

Par minēto norādāms, ka pieteicējai radušies zaudējumi 27 062,52 euro, kas radušies lēmuma izpildē un nerastos, ja mantai nebūtu piemērots

arests.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts dienesta paskaidrojums par pieteikumu, kurā atbildētājs to neatzīst un lūdz tiesvedību izbeigt,

pamatojoties uz lēmumā un turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] Pārsūdzētajā lēmumā ir argumentēts viedoklis par pieteicējas lūgumu neizskatīšanu, skaidrojot izmeklētāja lēmuma tiesiskuma izvērtējumam

piekritīgo procesu, kas uzskatāms kā iesniegums jeb iestādes faktiskā rīcība, un ir kriminālprocesuāls lēmums.

Minēto apstiprina apstāklis, ka pārsūdzētais lēmums neatbilst Administratīvā procesa likuma 81.panta noteikumiem. Līdz ar to administratīvajā lietā

nav ievērota apstrīdēšanas kārtība.

[3.2] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 365.panta ceturtajai daļai pieteicējai kriminālprocesa ietvaros uzliktais pienākums nerada izdevumus par

mantas glabāšanu un tādējādi izdevumi, kas pieteicējai radušies, nav atzīstami par procesuālajiem izdevumiem.

Kredītiestādei piekritīgais pienākums, kas izriet no aresta uzlikšanas mantai, aprobežojas ar atturēšanos izpildīt izdevumu operācijas, tādējādi tas

nerada mantas glabāšanas pienākumu. Atbilstoši līdzšinējai praksei gadījumos, kad kriminālprocesā uzliktais pienākums ir atturēties no darbību veikšanas,

nav konstatējams, ka pienākuma izpildītājam ar to varētu tikt radīti izdevumi vai zaudējumi.

[3.3] Pieteicējai radušies izdevumi pamatoti ar to, ka Eiropas Centrālā banka /datums/pieņēmusi lēmumu anulēt pieteicējas kredītiestādes licenci,

kā rezultātā pieteicēja zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus. Pieteicējas līdzekļus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem glabā Latvijas Banka. Ņemot

vērā, ka izdevumi pamatoti kā apstākļu kopums, pieteikumā nepamatoti norādīts, ka tie kompensējami kā kriminālprocesā radušies procesuālie

zaudējumi.

Izdevumu tiešais cēlonis – nepieciešamība finanšu līdzekļus glabāt citās kredītiestādēs – izriet no pieteicējas darbības un tās īstenotās

komercprakses sekām, proti, trūkumiem atbilstošas klientu izvērtēšanas procedūrā un iespējamai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

[3.4] Kriminālprocesuālo normu, kas iezīmē izdevumu tvērumu un šo izdevumu atlīdzināšanas kārtību, interpretācijā vērtējamas tieši

Kriminālprocesa likuma normas. Procesuālo izdevumu tvērumu nevar paplašināt vai ietekmēt kāda cita regulējuma interpretācija, tai skaitā

komercsabiedrības likvidācijas izdevumu uzskaitījums.

[3.5] Norādāms, ka par tiesu praksi nav uzskatāmi lēmumi par administratīvās lietas ierosināšanu, jo tie neatspoguļo izvērstu un dziļu piekritības

iespējamo trūkumu izvērtējumu.

[4] Tiesā saņemts pieteicējas pretpaskaidrojums par dienesta paskaidrojumu, kurā norādīts turpmākais.

[4.1] Sākotnējais lēmums ir administratīvais akts. Turklāt pieteicēja to ir apstrīdējusi dienesta priekšniekam jeb augstākā iestādē, līdz ar to

pieteicējai ir tiesība pārsūdzēt lēmumu tiesā.

Pārsūdzētais lēmums satur norādi par sākotnējā lēmuma atstāšanu par negrozītu, jo tajā izvērsti argumentēts, kādēļ pieteicējas 2022.gada

24.oktobra apstrīdēšanas iesniegums noraidāms. Lēmumā ietvertas norādes, kas vērtējamas kā pievienošanās sākotnējam lēmumam. Līdz ar to

pieteicēja ir izgājusi ārpustiesas strīda risināšanas kārtību.

[4.2] Likumdevējs ir nošķīris izdevumu segšanas procesuālo kārtību no kriminālprocesa un paredzējis to vērtēšanu administratīvā procesa kārtībā.

Minēto apliecina tiesu prakse attiecībā uz pieteicējas kriminālprocesuālajiem izdevumiem.

Kriminālprocesa kārtībā ir izskatāma tikai tāda kriminālprocesuālo izdevumu piedziņa, kad šos izdevumus piedzen no vainīgās personas. Atbilstoši

noteikumu Nr.754 3.punktam kriminālprocesuālos izdevumus personai atlīdzina izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa. Tādējādi lēmums par

kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanu ir administratīvs akts, nevis kriminālprocesuāls lēmums. Uz noteikumu Nr.754 pamata pieņemtie lēmumi ir

uzskatāmi par administratīvajiem aktiem un pārsūdzami administratīvā procesa kārtībā.

Norādāms, ka arī administratīvā pārkāpuma procesā radušies izdevumi nav administratīvā pārkāpuma procesa jautājums. Tāpat arī

kriminālprocesā privātpersonai radušies izdevumi iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības dēļ atlīdzināmi administratīvā procesa kārtībā.

Pirmstiesas procesā personai procesa virzītāja lēmumu nemaz nav iespējams pārsūdzēt tiesā, jo pēdējā pārsūdzības institūcija šajā gadījumā ir

amatā augstāks prokurors, kura lēmums pirmstiesas procesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu nav pārsūdzams. Tādējādi arī

noteikumos Nr.754 paredzētā kārtība, kas paredz, ka atteikums par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanu izskatāms Administratīvā procesa likumā

noteiktajā kārtībā, pēc būtības ir veids kā nodrošināt personai Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Iesniedzot pieteikumu tiesā, pieteicēja ir vadījusies pēc 17 gadus negrozīta normatīvā akta. Kopsakarā ar Satversmes tiesas atziņām par tiesību

normas saprotamību un piemērošanas paredzamību, pieteicēja varēja tiesiski paļauties, ka pieteikums ir izskatāmas administratīvā procesa kārtībā.

[4.3] Ar jēdzienu ,,citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā” ir saprotami tostarp tādi izdevumi, kas saistīti ar kriminālprocesa ietvaros arestētās

mantas glabāšanu, bez “arestētās mantas” jēdziena jebkādas saturiskas sašaurināšanas.

[4.4] Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Civillikuma noteikumiem lietas jeb manta var būt ķermeniskas vai bezķermeniskas, Kriminālprocesa likuma

noteikumi par aresta uzlikšanu mantai ir attiecināmi gan uz ķermenisku, gan uz bezķermenisku mantu.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumus uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Dienesta pārstāvis pieteikumu neatzina, lūdza izbeigt tiesvedību lietā, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai ir atlīdzināmi izdevumi (mantiskais zaudējums) saistībā ar kriminālprocesā Nr./process/uzliktā aresta mantai

izpildi, nodrošinot tās glabāšanu.

[7] Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmā daļa uzskaita procesuālos izdevumus, kurus atbilstoši 367.panta otrajai daļai sedz no valsts līdzekļiem

Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, savukārt Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas

nolēmumu piedzen no notiesātajiem. Tādējādi procesuālie izdevumi, tiem rodoties, sākotnēji tiek segti no valsts līdzekļiem, bet, tiesai pieņemot

nolēmumu, tie piedzenami no notiesātās personas valsts labā (sal. Senāta Krimināllietu departamenta 2021.gada 24.marta lēmuma lietā Nr.SKK-

215/2021 ( ECLI:LV:AT:2021:0324.11519001519.10.L) 8.punkts).

Saskaņā ar noteikumu Nr.754 3.punktu izdevumus atlīdzina izmeklēšanas iestāde, prokuratūra, tiesa vai iestāde, kas administrē tiesas budžetu, no

valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, pamatojoties uz procesa virzītāja apstiprinātu personas iesniegumu un tam pievienotajiem izdevumus

apliecinošajiem dokumentiem, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Minēto noteikumu 4.punkts paredz, ja saņemts pilnīgs vai daļējs atteikums

atlīdzināt izdevumus, to var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tātad atšķiras lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas process gadījumā, kad tiek risināts jautājums par izdevumu, kuri radušies saistībā ar

kriminālprocesu, atlīdzināšanu personām no valsts budžeta (procesu regulē noteikumi Nr.754) un gadījumā, kad tiek pieņemts nolēmums par procesuālo

izdevumu piedzīšanu no notiesātās personas (regulē Kriminālprocesa likums). Senāts atzīst, ka turpmāk minēto iemeslu dēļ procesuālo izdevumu

atlīdzināšana no valsts budžeta ir administratīva, nevis kriminālprocesuāla darbība.

Persona, kura prasa izdevumu atlīdzināšanu, var nebūt kriminālprocesā aktīvi iesaistīta persona, proti, persona izpilda atsevišķu kriminālprocesa

virzītāja uzdevumu, bet citādi tā nav iesaistīta kriminālprocesā. Izdevumu atlīdzināšana notiek neatkarīgi no kriminālprocesa virzības, proti, jebkurā tā

stadijā. Turklāt atlīdzināšanas pienākums un apmērs nav nekādā veidā saistīts ar kriminālprocesa rezultātiem. Līdz ar to izdevumu vērtēšanā faktiski

netiek izmantoti kriminālprocesuālie elementi, kas ir būtiski krimināltiesībās, bet izdevumu segšana lielā mērā balstās uz norēķināšanās pienākumu (proti,

pēc sava rakstura tā daudz vairāk ir līdzīga samaksai par pakalpojumu) (Senāta 2022.gada 15.decembra lēmuma lietā Nr. SKA-1096/2022

6.punkts). Lemjot par to, vai personai atlīdzināt tās uzrādītos izdevumus, administratīvajai tiesai nav jālemj par kriminālprocesuāliem jautājumiem, kas

tieši skar kriminālprocesu, bet gan ir jāvērtē, vai pastāv apstākļi, kas pamato personas norādīto izdevumu atlīdzināšanu.

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmā daļa satur ģenerālklauzulu – citi izdevumi, kas ir radušies kriminālprocesā –, tāpēc, to piemērojot,

tiesnesim būtu jāvērtē, vai konkrētie izdevumi ir tādi, kas šajā ģenerālklauzulā ietilpst (sk. Senāta 2022.gada 29.decembra lēmuma SKA-1100/2022

7.punktu).

Tātad lēmumu par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanu pieņem tā iestāde, kas brīdī, kad tiek pieprasīts atlīdzināt izdevumus, ir procesa

virzītājs un lēmums ir apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa, nevis Kriminālprocesa noteiktajā kārtībā.

Konkrētajā gadījumā procesa virzītājs bija dienesta izmeklētājs, kuram bija jāpieņem lēmums par izdevumu atlīdzināšanu un kurš arī pieņēma

sākotnējo lēmumu.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76.panta otrajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai

Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets,

administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz

apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.823 ,,Valsts drošības dienesta nolikums” 6.punktu dienesta priekšniekam ir

tiesības atcelt iestādes amatpersonu lēmumus, pavēles, rīkojumus un norādījumus.

Līdz ar to sākotnējais lēmums bija apstrīdams dienesta ietvaros, ko pieteicēja ir ievērojusi. Savukārt, kā noformēt un pamatot pārsūdzēto lēmumu,

bija dienesta priekšnieka izvēle. Tādējādi pieteikums par procesuālo izdevumu 27 062,52 euro apmērā, kas radušies kriminālprocesā Nr./process/,

atlīdzināšanu ir izskatāms administratīvā procesa kartībā.

[8] Tiesai šādu strīdu gadījumā ir jānoskaidro apstākļu kopums par to, vai ir bijis konkrēts procesa virzītāja lēmums (uzdevums personai), vai

persona ir izpildījusi tai doto uzdevumu un vai tā rezultātā personai ir radušies izdevumi pieteikumā norādītajā apmērā (Senāta 2022.gada 15.decembra

lēmuma lietā Nr. SKA-1096/2022 9.punkts).

Līdz ar to tiesa pēc minētajiem kritērijiem pārbauda, vai pieteicējai ir radušies atlīdzināmi izdevumi.

[9] Kā izriet no lietas materiāliem, dienesta Izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs (turpmāk – procesa virzītājs) ar /datums/lēmumu uzlika arestu

pieteicējas klienta ,,/pers. K/” mantai ? obligācijām 2 500 000.00 USD vērtībā un naudas līdzekļiem 52 101.71 euro un 152 294.52 USD apmērā,

/datums/Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses apstiprināja minēto lēmumu par aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem, kas atrodas /pers. A./

(lietas 14.-15.lapa).

Pieteicēja minēto lēmumu izpildīja, /datums/bloķējot kompānijai ,,/pers. K/” pienākošos naudas līdzekļu atlikumu 51 667.15 euro un 2 652 294.52

USD, kā arī 339 066.59 euro (kreditora prasījums) apmērā (lietas 18., 19.lapa).

Lietā nav strīda, ka /datums/pieteicēja saņēma Valsts ieņēmumu dienesta /datums/ rīkojumu Nr.P009-5/5.1/1066 ,,Par valstij piekritīgiem naudas

līdzekļiem” ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /datums/izpildu rakstu Nr.05241892 saskaņā ar kuru valsts budžetam pārskaitāma konfiscētā

manta un minētais rīkojums izpildīts /datums/.

Tādejādi ir konstatējams konkrēts procesa virzītāja lēmums (uzdevums personai) un personas uzdevuma izpildījums.

[10] Lietā strīds ir par to, vai pieteicējai ir radušies izdevumi (mantiskais zaudējums) saistībā ar kriminālprocesā Nr./process/ uzliktā aresta naudai

izpildi, nodrošinot tās glabāšanu. Dienests norāda, ka Kriminālprocesa likuma 365.panta ceturtajā daļā, kā arī 361.1panta pirmās daļas 4.punktā finanšu

līdzekļi tiek atsevišķi atrunāti mantas arestēšanas kontekstā, izceļot, ka tie netiek izņemti, bet pēc būtības kredītiestādei piekritīgais pienākums, kas izriet

no aresta uzlikšanas mantai, aprobežojas ar atturēšanos izpildīt izdevumu operācijas. Tādejādi kriminālprocesa ietvaros kredītiestādei uzliktais pienākums

pats par sevi nerada īpašu mantas glabāšanas pienākumu.

Ar Eiropas Centrālās bankas /datums/lēmumu pieteicējai anulēta izsniegtā kredītiestādes licence. Tā rezultātā pieteicēja zaudēja tiesības sniegt

Kredītiestāžu likumā minētos licencētos finanšu pakalpojumus, tostarp arī arestētās mantas kā noguldījuma (Kredītiestāžu likuma izpratnē) glabāšanu

pieteicējas atvērtajā kontā (pēc kredītiestādes licences anulēšanas pieteicēja vairs nenodrošināja kreditoru noguldījumu apkalpošanu).

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 139.8pantu kredītiestādes likvidators ir tiesīgs turēt likvidējamās kredītiestādes naudas līdzekļus, tai skaitā

likvidācijas procesā atgūtos naudas līdzekļus, likvidējamās kredītiestādes euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas

nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru likvidējamā kredītiestāde noslēgusi ar Latvijas Banku.

Arestēto naudas līdzekļu uzglabāšanas izmaksas Latvijas Bankā tiek noteiktas atbilstoši Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2019/671

(2019. gada 9. aprīlis) “Par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām” 4.pantam, kas paredz vienādus nosacījumus

Eirosistēmā ietilpstošas nacionālās bankas (NCB) nemonetārās politikas operācijām, kā arī piemērojamajām līdzekļu glabāšanas likmēmdepozītiem.

Tātad likumdevējs ir noteicis likvidējamai kredītiestādei tiesības naudas līdzekļus glabāt likvidējamās kredītiestādes euro kontā Latvijas Bankā un

noteicis samaksu par šo pakalpojumu saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem.

Starp pieteicēju un Latvijas Banku /datums/noslēgts līgums Nr. LB-07/2018/332 “Par naudas līdzekļu pagaidu glabāšanu” (lietas 50.-52.lapa) un

/datums/līgums Nr.LB-07/2020/172 „Par norēķinu konta apkalpošanu” (lietas 53.-58.lapa). Saskaņā ar minētā līguma “Par naudas līdzekļu pagaidu

glabāšanu” 5.punktu un līguma „Par norēķinu konta apkalpošanu” 11.punktu Latvijas Banka par norēķinu konta atlikumu nemaksā pieteicējai atlīdzību,

bet, ja Eiropas Centrālās bankas Padomes noteiktā noguldījumu iespējas procentu likme ir mazāka par 0 %, piemēro Eiropas Centrālās bankas

Padomes noteikto noguldījumu iespējas procentu likmi. Procentu likme, kas mazāka par 0 % (negatīva procentu likme), ietver pieteicējas pienākumu

maksāt procentu maksu Latvijas Bankai.

Laika posmā no /datums/līdz 2019.gada 17.septembrim Eiropas Centrālās bankas Padomes noteiktā noguldījumu iespējas procentu likme bija 0,4

% (sk. https://www.ecb.europa.eu/stats/policy_and_exchange_rates/key_ecb_interest_rates/html/index.en.html) un no 2019.gada 18.septembra

līdz 2021.gada 10.jūnijam 0,5 %. Negatīvo procentu likmi apliecina arī Latvijas Bankas sniegtā informācija (lietas 60.-61.lapa).

Tātad pieteicējai par kriminālprocesā arestētās mantas glabāšanu radās izdevumi, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar procesa virzītāja kriminālprocesā

Nr./process/ pieņemto lēmumu par mantas arestu.

[11] Pieteicēja iesniegusi aprēķinu par izdevumiem 27 062,52 euro apmērā.

1) 390 733,74 euro (summa, ar kuru ir nodrošināta arestētā manta 51 667,15 euro + 339 066,59 euro), x (reiz) 113 (dienu skaits no

28.05.2019. līdz 17.09.2019.) ÷ (dalīts) 360 (standartgada kopējais dienu skaits) x (reiz) 0,4% (līdzekļu glabāšanas gada likme Latvijas Bankā no

28.05.2019. līdz 17.09.2019.) = (vienāds) 490,59 euro.

+ (plus)

2) 390 733,74 euro (summa, ar kuru ir nodrošināta arestētā manta) x (reiz) 631 (dienu skaits no 18.09.2019. līdz 10.06.2021.) ÷ (dalīts) 360

(standartgada kopējais dienu skaits) x (reiz) 0,5% (līdzekļu glabāšanas gada likme Latvijas Bankā no 18.09.2019. līdz 10.06.2021.) = (vienāds)

3 424,35 euro.

+ (plus)

3) 2 372 568,67 euro (summa, ar kuru ir nodrošināta arestētā manta, piemērojot vidējo USD kursu arestētai mantai 2 652 294,52 USD apmērā

periodā no 28.05.2019. līdz 17.09.2019.) x (reiz) 113 (dienu skaits no 28.05.2019. līdz 17.09.2019.) ÷ (dalīts) 360 (standartgada kopējais dienu

skaits) x (reiz) 0,4% (līdzekļu glabāšanas gada likme Latvijas Bankā no 28.05.2019. līdz 17.09.2019.) = (vienāds) 2 978,89 euro.

+ (plus)

4) 2 301 340,15 EUR (summa, ar kuru ir nodrošināta arestētā manta, piemērojot vidējo USD kursu arestētai mantai 2 652 294,52 USD

apmērā periodā no 18.09.2019. līdz 10.06.2021.) x (reiz) 631 (dienu skaits no 18.09.2019. līdz 10.06.2021.) ÷ (dalīts) 360 (standartgada kopējais

dienu skaits) x (reiz) 0,5% (līdzekļu glabāšanas gada likme Latvijas Bankā no 18.09.2019. līdz 10.06.2021.) = (vienāds) 20 168,69 euro.

= (vienāds) 27 062,52 euro (izdevumi, kas radušies kriminālprocesā periodā no 28.05.2019. līdz 10.06.2021.).

Izvērtējot minēto aprēķinu, tiesa atzīst to par pamatotu, nekonstatē tajā arī matemātiska aprēķina kļūdas.

[12] Jautājumā par pieteicējas līdzatbildību jeb rīcību, lai novērstu vai samazinātu iepriekš minētos izdevumus, konstatējams, ka pieteicēja

vairākkārt informējusi prokuratūru kā iestādi, kas uzrauga izmeklēšanu kriminālprocesos, par to, ka arestētās mantas glabāšana rada izdevumus, kā arī

lūgusi prokuratūru atbrīvot pieteicēju no arestētās mantas glabāšanas pienākuma. Taču Ģenerālprokuratūra ir atteikusies pārņemt arestēto līdzekļu

glabāšanu.

Ir notikušas vairākas sarunas ar Ģenerālprokuratūras, Tieslietu, Iekšlietu un Finanšu ministriju, Valsts kases un Finanšu nozares asociācijas

pārstāvju dalību, kur šis jautājums tika apspriests. Gala termiņš risinājumam par kriminālprocesu ietvaros arestēto finanšu līdzekļu uzglabāšanas izmaksām

kredītiestādēs, kā arī termiņš, kā panākt vienotu izpratni par rīcību gadījumos, kad kredītiestādes lūdz atlīdzināt izdevumus, kas radušies arestēto finanšu

līdzekļu uzglabāšanas rezultātā, noteikts /datums/.

No valsts institūciju puses netika izrādīta nekāda pretimnākšana, kas ļautu samazināt procesuālos izdevumus vai izvairīties no tiem, jo visos

gadījumos tika saņemts atteikums. Konkrētajā kriminālprocesā netika nosūtīts šāds pieteikums, jo pieteicēja centās risināt jautājumu centralizēti (lietas

133.-141.lapa).

Tādējādi, lai arī pieteicēja kriminālprocesā Nr./process/ nebija vērsusies pie procesa virzītāja ar iesniegumu par izdevumiem, kas pieteicējai rodas

saistībā ar arestētās mantas glabāšanu, tiesa secina, ka pieteicēja ir aktīvi rīkojusies un darījusi visu saprātīgi iespējamo, lai novērstu vai samazinātu

izdevumus saistībā ar kriminālprocesā Nr./process/ mantai uzliktā aresta izpildi. Secīgi izskatāmajā lietā nav konstatējama pieteicējas līdzatbildība

izdevumu radīšanā, tādēļ arī nav pamata samazināt pieteicējai atlīdzināmo radīto izdevumu apmēru.

Vienlaikus tiesa norāda, ka ievērojot to, ka normatīvie akti paredz izdevumu atlīdzināšanu par kriminālprocesā arestētas mantas glabāšanu,

pieteicējai bija tiesiska paļāvība par šo izdevumu atlīdzināšanu un faktiski arī nebija pamata vērsties ar īpašu iesniegumu, informējot procesa virzītāju par

to, ka tai rodas šādi izdevumi. Procesa virzītājam, uzdodot privātpersonai izpildīt lēmumu par arestētās mantas glabāšanu, ir saprātīgi jāparedz, ka

privātpersonai var rasties izdevumi par tās glabāšanu.

[13] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējai laika periodā no /datums/līdz /datums/radās izdevumi 27 062,52 euro apmērā, kas saistīti ar

,,/pers. K/” kriminālprocesā Nr./process/ arestētās mantas glabāšanu. Tādējādi pastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai un

pienākuma uzlikšanai dienestam atlīdzināt pieteicējai izdevumus minētajā apmērā.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina

valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē

Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro apmērā par pieteikumu par lietu ierosināšanu tiesā (lietas 11.-12.lapa). Tā kā

pieteicējas pieteikums ir apmierināts, tad no Latvijas Republikas par labu pieteicējai piespriežama tās samaksātā valsts nodeva, atlīdzinot to no dienesta

budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.–251.pantu, 254.panta pirmo un otro daļu un 289.–291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A./ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Uzlikt par pienākumu Valsts drošības dienestam mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās atlīdzināt /pers. A./ procesuālos izdevumus

27 062,52 euro apmērā, kas radušies kriminālprocesā Nr./process/.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A./ tās samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā, atlīdzinot to no Valsts drošības dienesta

budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese R.Migla