Court allows tax appeal, ruling a sauna is exempt from property tax under municipal rules.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed the City Council's decision to tax a sauna, ruling it exempt from property tax under municipal regulations. The plaintiff argued the structure was not used for business purposes, while the defendant claimed it was. The court found the exemption applicable because the building did not serve a commercial function, overturning the tax assessment.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums; Nekustamā īpašuma nodokļa likums: A building exempt from property tax under municipal rules if not used for business purposes.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420406914
Lietas arhīva Nr. A42-01231-15/5
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2015.gada 5.maijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Aija Pāvele,
piedaloties atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvei Svetlanai Petrovai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „LARIVA” pieteikuma par Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada
30.oktobra lēmuma Nr.2-30/RD-14-2670-nd atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde (turpmāk - Pārvalde) 2014.gada 25.augustā pieņēma lēmumu Nr.PIP-14-12440-nd/5-7/14-
265808-AL (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma aprēķināt SIA „LARIVA” (turpmāk - Pieteicēja) nekustamā īpašuma nodokli par pirti
/adrese/, kadastra apzīmējums /numurs A/par 2011.gada oktobri – decembri 7,07 lati, 2012.gadu – 23,75 lati, 2013.gadu – 23,75 lati un 2014.gadu –
33,80 euro.
Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, Pieteicējas pārstāvis ar 2014.gada 26.septembra iesniegumu to apstrīdēja Rīgas domē.
Ar Rīgas domes (turpmāk – Dome) priekšsēdētāja 2014.gada 30.oktobra lēmumu Nr.2-30/RD-14-2670-nd (turpmāk - Lēmums) nolemts atstāt
negrozītu Sākotnējo lēmumu. Lēmums pamatots ar sekojošiem argumentiem.
[1.1] Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NIVKIS) datiem pirts /adrese/, kadastra apzīmējums
/numurs A/, platība 37,70 kv.m, galvenais lietošanas veids ir „1274 Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas” (līdz 2010.gada 15.martam galvenais lietošanas
veids bija „1101 Dzīvojamo māju palīgēkas”).
Saskaņā ar Ministra kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” pielikumu „Būvju klasifikācija”
kods 1274 „Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; Cita, iepriekš neklasificēta, telpu grupa” ietilpst „Nedzīvojamo ēku” nodaļā - kods 12. Minēto noteikumu
pielikuma „Būvju klasifikācija” 116.punktā paskaidrots, ka kods 1274 „Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; Cita, iepriekš neklasificēta, telpu grupa”
attiecas uz palīgēkām un telpu grupām palīgēkās.
Līdz ar to pirts /adrese A/, kadastra apzīmējums /numurs A/, ar galveno lietošanas veidu „1274 Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas” nav paredzēta
un nevar tikt izmantota dzīvošanai.
Tā kā pieteicējas īpašumā ir pirts /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs A/, kuras lietošanas veids atbilstoši NĪVKIS datiem nav dzīvošana un nav
saistīts ar dzīvošanu, minētā pirts nav Likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa objekts, kam būtu piemērojama
samazinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme, neskatoties uz apstākli, ka īres tiesības uz to ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
[1.2] Saskaņā ar speciālajām tiesību normām pirtij /adrese A/, kadastra apzīmējums /numurs A/, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir nosakāma
atsevišķi no zemes vienības un dzīvojamās mājas, kas arī ietilpst nekustamajā īpašumā /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, un Civillikuma normas
izskatāmajā administratīvajā lietā nav piemērojamas, jo tās ir vispārējās tiesību normas attiecībā pret likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”.
[2] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 26.novembrī saņemts pieteicējas pieteikums par Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 30.oktobra
lēmuma Nr.2-30/RD-14-2670-nd atcelšanu. Pieteikums pamatots ar sekojošiem argumentiem.
[2.1] Lēmumā Iestāde faktiski pārfrāzējusi Administratīvajā aktā izteiktos argumentus un secinājumus, un nav analizējusi un atspēkojusi Pieteicēja
sūdzībā minētos argumentus par strīdus objektu -pirti, kā lietu kopības sastāvdaļu.
[2.2] Civillikuma 968.pants paredz, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Līdz ar to veidojas lietu kopība, kas
tāda arī ierakstīta zemesgrāmata nodalījumā. Civillikuma 850.pants paredz, ka galvenās lietas ir tās, kas ir pastāvīgi tiesību priekšmeti, bet viss tas, kas
pastāv tikai ap galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts, ir blakus lieta. Protams, ka zeme kā galvenā lieta var pastāvēt bez ēkām,
savukārt ēka (PIRTS) kā zemes daļa nevar pastāvēt atrauti no zemes un līdz ar to pirts ēka ir zemes blakus lieta. 852. Pants paredz, ka, kamēr blakus
lieta nav atdalīta no galvenās lietas, uz abām tām attiecas vieni un tie paši tiesību noteikumi. Savukārt Civillikuma 853.pants paredz, ka visas tiesiskās
attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz blakus lietu.
Tādējādi uzskatāms, ka pirts ēku izmantot saimnieciskajā darbībā atrauti no zemes, ar kuru tā saistīta, jeb citiem vārdiem sakot atrauti no lietu
kopības, nav iespējams ne juridiski, ne arī faktiski.
[2.3] Nekustamais īpašums kopš 2014.gada 14.aprīļa ir izīrēts fiziskai personai /pers. F/, un šis īres līgums kā īpašuma apgrūtinājums reģistrēts arī
zemesgrāmatā, līdz ar to tas saistošs arī trešajām personām. No 2010.gada līdz īres līguma noslēgšanai, māja netika izmantota saimnieciskajā darbībā
vispār. Tajā bija iemitināta ģimene, kura māju kurināja, apkopa tās teritoriju un pieskatīja.
Tādējādi nodokļa likme 1,5 % būt piemērojama pirts ēkai, kas kopā ar zemi veidotu pastāvīgu nekustamo īpašumu un varētu būt izmantota
saimnieciskajā darbībā, nevis kalpotu kā palīgēka dzīvojamajai ēkai, kas izīrēta fiziskai personai.
[3] 2014.gada 24.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes rakstveida paskaidrojums par pieteikumu. Rīgas dome pieteikumu
neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem.
[4] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Pieteicējas
pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies, 2015.gada 14.aprīlī tiesā saņemts pieteicējas pārstāvja lūgums izskatīt lietu bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.pantu tiesa atzīst, ka lietu ir iespējams izskatīt bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku rakstveidā izteiktajiem argumentiem un atbildētāja tiesas sēdē
sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir apmierināms.
[6] Dome Lēmumu pamatojusi ar to, ka pieteicējas izīrētā pirts pieder nedzīvojamo telpu grupai, proti, nav paredzēta dzīvošanai un tās izīrēšana
citai personai pati par sevi ir uzskatāma par saimniecisko darbību, kā dēļ šai ēkai ir piemērojama nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5%.
Sākotnēji ir noskaidrojams vai pirts ēka ir uzskatāma par nekustāmā īpašuma nodokļa objektu.
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – Likums) 1.panta otrās daļas 9.punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada
31.decembrim) noteica, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju palīgēkas un
garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību garāžas un garāžu īpašnieku biedrību garāžas, to skaitā garāžas, kuras garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība
un garāžu īpašnieku biedrība ir atsavinājusi par labu fiziskajai personai un kuras ir reģistrētas zemesgrāmatā kā atsevišķs nekustamais īpašums, ja tās
netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.
Savukārt šā panta ceturtā daļa noteica, ka šā likuma izpratnē saimnieciskā darbība ir preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu
sniegšana un cita veida darbība par atlīdzību, izņemot maksas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši valsts vai pašvaldību budžeta iestāžu funkcijām, zemes
izmantošanu lauksaimniecības produktu ražošanai pašpatēriņam, kā arī dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšanu dzīvošanai vai
fiziskās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas telpu grupas, kuras funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāža, autostāvvieta,
pagrabs, noliktava un saimniecības telpa), iznomāšanu fiziskajai personai, kura to neizmanto saimnieciskajā darbībā.
2012.gada 1.janvārī spēkā stājās Likuma 1.panta otrās daļas 9.punkta redakcija, kas noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek dzīvojamo
māju palīgēkas, ja palīgēkas platība nepārsniedz 25 m2, izņemot garāžas. Tāpat minētā panta daļa tika papildināta ar 9.1punktu, kas noteica, ka ar
nekustamā īpašuma nodokli neapliek dzīvojamo māju palīgēkas, ja palīgēkas platība pārsniedz 25 m2 un pašvaldība to neaplikšanu ar nodokli ir noteikusi
ar saviem saistošajiem noteikumiem, izņemot garāžas.
Vienlaikus tiesa konstatē, ka no 2012.gada 1.janvāra Likumā attiecībā uz palīgēkām nav noteikts nosacījums atbrīvojumam no nekustamā īpašuma
nodokļa – neizmantošana saimnieciskajā darbībā.
Rīgas domes 2012.gada 17.janvāra saistošo noteikumu Nr.161 „Par nekustamā īpašuma nodokli 2012.gadā” 6.punkts noteica, ka dzīvojamo
māju palīgēkas (to daļas), kuru platība pārsniedz 25 kv.m un kas netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai (izņemot garāžas), ar nekustamā
īpašuma nodokli neapliek. Tāda pat satura tiesību norma ietverta Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 „Par nekustamā
īpašuma nodokli Rīgā” (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 5.punktā.
Lietā nav strīda par to, ka pirts ir uzskatāma par dzīvojamās mājas palīgēku, minēto apstiprina NĪVKIS reģistrētais pirts ēkas klasifikācijas kods.
Tādējādi tiesa atzīst, ka pirts ēka /adrese A/, kadastra apzīmējums /numurs A/, kuras lietošanas mērķis ir „1274 Citas, iepriekš neklasificētas,
ēkas” ir atzīstama par nekustamā īpašuma objektu, kas ir atbrīvojams no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas, proti, konkrētajā gadījumā ir
piemērojams likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punkts un 9.1punkts.
Ievērojot to, ka konkrētā palīgēka pārsniedz 25 kv.m platību, piemērojot pašvaldības saistošos noteikumus, ir jāpārbauda vai pirts ēka tiek
izmantota saimnieciskajā darbībā.
[7] Tiesa atzīst, ka Dome nepamatoti atzina, ka pieteicēja pirts ēku izmanto saimnieciskajā darbībā un līdz ar to tā nav atbrīvojama no nekustamā
īpašuma nodokļa nomaksas. Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2015.gada 4.marta spriedumā lietā Nr.SKA-0111-15, arī
2014.gada 7.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-675/2014 (lietā ir vērtēti citi ar nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu saistīti aspekti,
tomēr secinājumi, kas izdarīti attiecībā uz objekta izmantošanu saimnieciskajā darbībā ir piemērojami arī šajā lietā), tas, ka komersants izīrē
dzīvojamās telpas un ar tām saistītas nedzīvojamās telpas fiziskām personām, nenozīmē, ka saimnieciskā darbība tiek veikta attiecīgajās telpās.
Minēto tieši Likumā noteicis arī likumdevējs, proti, Likuma 1.panta ceturtajā daļā kā izņēmumus no saimnieciskās darbības noteikta dzīvokļa vai
individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšana dzīvošanai vai fiziskās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas telpu grupas, kuras
funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāža, autostāvvieta, pagrabs, noliktava un saimniecības telpa), iznomāšana fiziskajai personai, kura to
neizmanto saimnieciskajā darbībā.
Tātad, lai konstatētu, ka ēka tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, ir jākonstatē, ka tās īrnieks vai nomnieks to izmanto saimnieciskajā darbībā un
komersanta darbība šādas ēkas (telpas) iznomājot, nav uzskatāma par saimniecisko darbību.
Vienlaikus tiesa konstatē, ka no 2012.gada 1.janvāra Likuma 1.panta otrās daļas 9. un 9.1punktā vairs nav norādes par objekta atbrīvošanu no
nekustamā īpašuma nodokļa, ja tas netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, proti, dzīvojamo ēku palīgēkas līdz 25 kv.m platībai automātiski tiek
atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa.
Ievērojot to, ka konkrētā dzīvojamās mājas palīgēka – pirts ir 37,7 kv.m platībā, attiecībā uz šo ēku ir piemērojami pašvaldības saistošie
noteikumi, kuru nosacījumi paredz, ka šādas palīgēkas ir atbrīvojamas no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā
darbībā.
Ievērojot to, ka pašvaldības saistošajos noteikumos ietvertais jēdziens „saimnieciskā darbība” nevar tikt interpretēts savādāk kā to noteic Likums,
uz kura pamata saistošie noteikumi izdoti, kā arī ievērojot tiesu judikatūru, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pirts ēka nav uzskatāma par nekustamā
īpašuma nodokļa objektu, proti, attiecībā uz šo ēku ir piemērojams Likuma 1.panta otrās daļas 9.1punkts, kas noteic, ka šāds objekts nav apliekams ar
nekustamā īpašuma nodokli, ja to paredz pašvaldības saistošie noteikumi.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Dome nepamatoti atzina, ka pirts ēka tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, līdz ar to nepamatoti pieteicējai
aprēķināja NĪN par pirts ēku /adrese A/, līdz ar to Lēmums ir atceļams.
[8] Tā kā pieteikums tiek apmierināts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu pieteicējas samaksātā valsts nodeva
piespriežama no atbildētājas par labu pieteicējai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts
nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā
Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta
atbildētāja pusē.
Pieteicēja par lietas ierosināšanu ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 eiro apmērā (lietas 6.lapa), tādējādi valsts nodeva minētajā apmērā
atlīdzināma pieteicējai no Rīgas domes budžeta līdzekļiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.pantu un 289.-290.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
apmierināt SIA „LARIVA” pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 30.oktobra lēmuma Nr.2-30/RD-14-2670-nd atcelšanu.
Atcelt Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 30.oktobra lēmumu Nr.2-30/RD-14-2670-nd.
Piespriest no atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „LARIVA” samaksāto valsts nodevu 28,46 eiro
apmērā, kas atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes Rīgas domes budžeta līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona
tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) A.Pāvele
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnese__________________A.Pāvele
Rīgā 2015.gada 5.maijā