Court grants ownership claim via adverse possession after 10 years of unchallenged possession.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's claim for recognition of ownership rights over a building and land. The plaintiff had possessed the property continuously for over ten years without interruption or legal objection from potential heirs or the landowner. Relying on the Civil Law's adverse possession provisions, the court ruled that the plaintiff acquired title through long-term possession and good faith. The defendant municipality admitted the facts, and the court ordered the registration of the plaintiff's ownership in the land registry.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Articles 1024; 1060: A person who has possessed immovable property for ten years without interruption, in good faith, and without legal objection acquires ownership rights through adverse possession, entitling them to request registration in the land registry.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C06023013
Lietas arhīva Nr. C-0230-13/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Zemgales apgabaltiesa
Civillietu tiesu kolēģija
Tiesnese R.Knabe
Tiesas sēdes sekretāre I.Šabaļina- Dekaņicka, S.Rudoviča
piedaloties lietas izskatīšanā prasītāja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Valsts amatpersona, Finanšu ministrijas
pilnvarotajam pārstāvim /persona/izskatīja atklātā tiesas sēdē Jelgavā, 2013.gada 17.oktobrī
civillietu /persona A/prasībā pret LR Finanšu ministriju, Jelgavas novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu
Aprakstošā daļa
/pers. A/Zemgales apgabaltiesā cēlis prasību un prasības pieteikuma papildinājumus par īpašuma tiesību atzīšanu lietā ar
atbildētājiem persona B/, /persona C/, kurā , pamatojoties uz Civillikuma 876.,994.-1031.,1044.-1066.pantiem, lūdz atzīt prasītājam
īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma n/a, Vecsvirlauka, Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads, būvēm ar kadastra apzīmējumu
/numurs/, /numurs/ /numurs/ /numurs/. Norāda uz sekojošiem apstākļiem. Ēku īpašums adrese/atrodas prasītāja tiesiskā valdījumā, bet
atrodas uz Jelgavas novada pašvaldībai piekritīga nekustamā īpašuma – zemes vienības ar nosaukumu n/a un kadastra numuru
/numurs A/. Nekustamā īpašuma sastāvā būves nav reģistrētas. Zemesgabalu ar kadastra numuru /numurs A/ un vēl divus blakus
esošos zemes gabalus ar kadastra numuriem /numurs B/ un /numurs/saskaņā ar 2011.gada 26.maija nomas līgumu /pers. C/ nomā
no Jelgavas novada pašvaldības. Norāda, ka pēc otrā pasaules kara īpašumā n/a dzīvoja un saimniekoja laulātie /pers. G/ d., dzimis
1902.gadā, un /pers. H/ m.,dzimusi 1891.gadā, kuru laulība bija noslēgta 1942.gada 22.februārī Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu
nodaļā. /uzvārds/ ģimenē savu bērnu nebija, tāpēc 1958.gadā ģimenē tika pieņemts audzināšanā /pers. C/, kura vecāki bija
miruš/pers. I//pers. C/ mājās n/a dzīvo vēl šobrīd, Rožu laulātais pāris /pers. A/ izaudzināja un uzskatīja par savu dēlu, taču dokumenti
par adopciju netika noformēti. Mūža norietā, gan /Pers. H/, gan /pers. K/ apgalvoja, ka mājas n/a tiks uzdāvinātas /pers. C/. /pers. A/
m. mira /gads/8.februārī. Pēc sievas nāves /pers. K/ turpināja dzīvot mājās n/akopā ar /pers. C/ ģimeni. Neilgi pirms savas nāves
/pers. K/ sarunās ar audžudēlu apgalvoja, ka mājas n/a viņš ir uzdāvinājis /pers. C/ un ka viņš pēc /pers. L/ nāves paliks par māju n/a
saimnieku. Nekādi notariāli apliecināti dokumenti /pers. C/ netika iedoti un viņš nodomāja, ka /pers. K/ ir atstājis testamentu. /pers. G/
d. mira /miršanas gads/. Pēc nelaiķa apglabāšanas /pers. C/ izskatīja mirušā atstātās personīgās mantas un mājās palikušos
dokumentus, taču ne testamentu, ne dāvinājuma līgumu neatrada. Notariāta kantorī prasītājs uzzināja, ka /pers. K/ testamentu nav
atstājis. Neskatoties uz minēto, /pers. C/ kopā ar saviem ģimenes locekļiem turpināja dzīvot un saimniekot mājās n/a. Norāda, ka
2011.gada pavasarī prasītāja meita /pers. M/ kārtojot mājas n/a bēniņus, atrada vecu portfeli ar dažādiem pirmās Latvijas
Republikas laika un padomju laika dokumentiem. Starp atrastajiem dokumentiem bija /pers. J/ (pirms laulības /uzvārds/) gan māju un
zemes "Izpirkuma akti” un zemesgrāmatas akti, gan padomju laika dokumenti, kas attiecināmi uz mājsaimniecību „Laimas”. Starp
šiem dokumentiem tika atrasts arī /pers. L/ pašrocīgi rakstītais dāvinājuma līgums, kurā bija norādīts, ka mājas n/a ar piebūvi, kūti un
šķūņiem /pers. K/ dāvina savam audžudēlam /persona B//pers. O/ dēlam. Līgums bija datēts ar 1982.gada 15.maiju un nebija notariāli
apliecināts, kā to prasīja toreiz spēkā esošā Civilkodeksa 248.,275.pantu noteikumi. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva
2011.gada 15.jūnija izziņu „Par Jaunsvirlaukas pagasta saimniecību n/a pēc sabiedriskās grupas saimniecība /adrese/bija
kolhoznieku sēta, kurā ģimenes galva bija /pers. K/, saimniecības personīgā īpašumā atradās dzīvojamā māja, lietošanā bija zeme
0,12 ha platībā. No saimniecības uzskaites kartiņas redzams, ka n/a saimniecībā dzīvojusi arī /pers. C/ ģimene, kuras galva norādīts
/pers. S/ d., dzimis 1950.gadā, viņa sieva /pers. T/ m., dzimusi 1951.gadā, dēls /pers. U/ d., dzimis 1978.gadā, meita /pers. V/ m.,
dzimusi 1979.gadā, meita /pers. Z/ m.,dzimusi 1984.gadā. Norāda, ka /pers. C/ valdījis nekustamo īpašumu n/a kā savu, pa visu
valdījuma laiku to remontējis un uzturējis.
Uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma noteikumiem ir pamats atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz ieilguma pamata. saskaņā ar likuma
„Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievadam mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un
kārtību” 16.pantu īpašuma iegūšanai ar ieilgumu ( Civillikuma 998.-1031.pants) ieilguma termiņš ( 1023.-1024.pants) sāk tecēt ar
1992.gada 1.septembri neatkarīgi no tā, kad fiziskā vai juridiskā persona, kura pretindē lietu iegūt īpašumā uz ieilguma pamata,
ieguvusi to savā valdījumā. Šī likuma 11.pants nosaka, ka lietas, kuras 1992.gada 1.septembrī ir nedalīta kopīpašuma priekšmets (
kolhoznieku sētas, zemnieku viensētas īpašums, laulāto kopmanta), atzīstamas par nedalāmām Civillikuma 847.,1067.-1075. panta
nozīmē. Lietas, kuras bija kolhoznieku sētas īpašums, atzīstamas par sētas galvas īpašumu, ņemot vērā laulātā mantiskās tiesības.
Norāda, ka likumā noteiktajā termiņā uz īpašumu n/a nav pieteikušies nekādi iespējamie mantinieki, mājsaimniecība neatrodas
pašvaldības valdījumā vai īpašumā, to tiesiski visu šo laiku ir valdījis /pers. C/.
Atbildētāja Latvijas Republikas Finanšu ministrija rakstveida paskaidrojumā norāda, ka prasību neatzīst, uzskatot ka tā ir noraidāma,
tā kā 1982.gada 15.maijā datētais dāvinājuma līgums, ko pēc prasītāja norādītā pašrocīgi rakstījis /pers. K/, par ko pierādījumi lietā
nav iesniegti, nav spēkā, jo tajā laikā spēkā esošais Latvijas PSR Civilkodeksa 248.pants pieprasīja dzīvojamās mājas dāvinājuma
līgumiem notariālu apliecinājumu, kā sekas darījuma formas neievērošanai paredzot līguma spēkā neesamību. Lietā nav pierādījumu,
ka /pers. K/ bija Būvju īpašnieks to atsavināšanas brīdī. Uzskata, ka Prasītājs strīdus īpašumu lieto bez tiesiska pamata, kas ir viens
no galvenajiem priekšnoteikumiem īpašuma iegūšanai ar ieilgumu. Ēkas atrodas uz pašvaldībai piekritīga zemes gabala, taču lietā
nav iesniegti pierādījumi, ka Būves būtu uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu. Norāda, ka prasības apmierināšanas gadījumā
Finanšu ministrijai nebūtu jācieš Civilprocesa likuma 41.,42., 43. pantos paredzētie izdevumi un tie būtu jāuzņemas Prasītājam
pašam, jo Atbildētājs nav vainojams Prasītāja tiesību aizskārumā.
Atbildētāja /persona C/rakstveida paskaidrojumā norāda, ka prasību atzīst pilnībā, ka /pers. A/ prasījums ir pamatots un
apmierināms.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Juris Jurkjāns prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā minētajiem
motīviem.
Atbildētājas LR Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina pēc rakstveida paskaidrojumā
norādītajiem argumentiem.
Atbildētāja Jelgavas novada pašvaldības pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktā kārtībā ir
paziņots, rakstveida paskaidrojumā lūdz izskatīt lietu bez pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē. Tiesa nolēma izskatīt lietu bez minētā
pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Valsts zemes dienesta valsts kadastrā ir reģistrēta zemes vienība ar kadastra numuru /numurs A/, kas atrodas Jelgavas novada
Vecsvirlaukā Jaunsvirlaukas pagastā ar nosaukumu n/a, kas ir pašvaldībai piekritīga zeme un tās tiesiskā valdītāja ir Jelgavas
novada pašvaldība, kā to apliecina 2012.gada 26.marta kadastra izziņa. Zemesgrāmatā īpašums nav reģistrēts.
Valsts zemes dienesta valsts kadastrā reģistrētas sekojošas būves, kas atrodas Jelgavas novada Vecsvirlaukā Jaunsvirlaukas
pagastā ar nosaukumu n/a: viena dzīvokļa dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /numurs/šķūnis ar kadastra apzīmējumu /numurs/
kūts ar kadastra apzīmējumu /numurs/pagrabs ar kadastra apzīmējumu /numurs/ Minētais ēku īpašums ar nosaukumu n/a atrodas
uz pašvaldībai piekritīgā zemes īpašuma n/a ar kadastra numuru /numurs A/ kā tas redzams no nekustamā īpašuma n/a Zemes
robežu plāna un ko apliecina 2013.gada 25.aprīļa Valsts zemes dienesta Kadastra izziņas. Ēku īpašuma tiesiskais valdītājs norādīts
/pers. K/.
Netiek apstrīdēts un ar minētajiem dokumentiem ir identificējamas prasības pieteikumā norādītās ēkas, kas atrodas uz pašvaldībai
piekritīgās zemes vienības, uz kurām īpašuma tiesības sev uz ieilguma pamata lūdz atzīt prasītājs.
Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes 2012.gada 24.augusta izziņā apliecināts, ka /pers. C/ deklarētā dzīvesvieta ir n/a Jaunsvirlaukas
pagastā, Vecsvirlauka, Jelgavas novadā.
Prasītājs lūdz atzīt viņam īpašuma tiesības uz minētajām ēkām, pamatojoties uz ieilgumu, kā ieilguma tiesisko pamatu norādot /pers.
L/ dāvinājuma līgumu, ar kuru ir pausta viņa griba. /pers. AC/ īpašuma tiesības apliecina arhīva izziņa par kolhoznieku sētas statusu,
kuras galva bija /pers. K/. Norāda, ka ēku īpašums atrodas prasītāja nedalītā un neapstrīdētā valdījumā kopš /pers. L/ nāves
1984.gadā.
Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un
kārtību” 1.pantā noteikts, ka mantojuma tiesību un lietu tiesību daļa stājas spēkā ar 1992.gada 1.septembri. Valdījums, kas
nodibinājies pirms 1992.gada 1.septembra atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem likumiem, aizsargājams saskaņā ar Civillikuma
noteikumiem (Likuma 12.pants).Īpašuma iegūšanai uz ieilgumu ( Civillikuma 998.-1031.pants) ieilguma termiņš sāk tecēt ar
1992.gada 1.septembri neatkarīgi no tā, kad persona, kura pretendē lietu iegūt savā īpašumā uz ieilguma pamata, ieguvusi to savā
valdījumā (Likuma 16.pants).
Saskaņā ar Civillikuma 876.,879.pantiem lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad
ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi kā
īpašniekam.
Valdījums ir vai nu labticīgs, vai ļaunticīgs. Labticīgs valdītājs ir tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu
kā viņam, bet ļaunticīgs – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam (
Civillikuma 910.p.).Katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais (Civillikuma 918.p.).
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 998.pantu – ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā
savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus.
Civillikuma 999.pantā ir noteikts, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgs: priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (
1000.-1005.p.); tiesisks pamats (1006.-1012.p.); valdītāja laba ticība ( 1013.-1017.p.); nepārtraukts valdījums (1018.-1022.p.);
noteiktā laika notecējums (1023.-1024.p.); lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu ( 1025.-1029.p.).
Ja ieilguma laikā vairākas personas valdījušas lietu cita pēc citas un tas, pret ko tek ieilgums, valdījumu nav pārtraucis, tad
priekšgājēja valdījums pēcniekam nāk par labu, tā, ka visu tādu personu valdījuma laiki saskaitāmi kopā, kā tas noteikts Civillikuma
1021.pantā.
Civillikuma 1006.pantā noteikts, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska
pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav
tūliņ sekojusi. Tāds pamats ir arī visi tiesiskie darījumi, saprotot ar to kā vienpusējus gribas izteikumus, kā arī līgumus, kuru mērķis ir
atdot citam īpašumu, kā tas noteikts 1007.panta 2.punktā.
Tikai tad, ja ievēroti visi iepriekš minētie likuma nosacījumi, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz ieilguma
pamata.
Tiesa uzskata, ka minēto likuma normu nosacījumi ir guvuši apstiprinājumu izskatāmajā lietā.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas 2011.gada 10.augusta izziņā apliecināts, ka /pers. K/, dzimis
1902.gada 18.decembrī, un /pers. AD/, dzimusi 1891.gada 9.augustā, noslēguši laulību 1942.gada 22.februārī.
/pers. H/ m.( pirms laulības /uzvārds/) mirusi /miršanas datums/ 89 gadu vecumā, kā tas redzams no Jaunsvirlaukas ciema padomes
1981.gada 9.februārī izdotās miršanas apliecības.
/pers. K/, dzimis 1902.gada 18.decembrī, miris /miršanas datums/, par ko Jaunsvirlaukas pagasta dzimtsarakstu nodaļā izdarīts
miršanas reģistrs nr.19, kā to apliecina 2011.gada 9.augusta Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas izziņa.
Latvijas Nacionālā arhīva 2011.gada 15.jūnija izziņā par Jaunsvirlaukas pagasta saimniecību n/a apliecināts, ka , pamatojoties uz
Jaunsvirlaukas ciema Tautas deputātu padomes valdes dokumentiem – saimniecības uzskaites kartiņas par 1980. – 1982.gadu,
saimniecībā n/a dzīvojuši /pers. G/ d., dzimis 1902.gadā, kā ģimenes galva; /pers. L/ sieva /pers. H/ m., dzimusi 1891.g., mirusi
/miršanas datums/; saimniecības personīgā īpašumā norādīta dzīvojamā māja, lietošanā zeme 0,51 ha; saimniecības sabiedriskā
grupa: kolhoznieku. Atsevišķā ģimenē saimniecībā /īpašums/ minētajā laika periodā kā kolhoznieku sētas locekļi dzīvojuši /pers. S/ d.,
dzimis 1950.gadā, kā ģimenes galva, viņa sieva /pers. T/ m., dēls /pers. U/ d.,/pers. V/ m. Saimniecību uzskaites kartiņā par 1983.-
1985.gadu redzams, ka saimniecībā n/a dzīvojuši /pers. G/ d., dzimis 1902.g., izgājis no saimniecības sastāva 1984.gada 24.aprīlī,
miris. Saimniecības personīgā īpašumā norādīta dzīvojamā māja, saimniecības sabiedriskā grupa – kolhoznieku. Turpat kā
kolhoznieku sētas locekļi atsevišķā ģimenē dzīvojuši /pers. S/ d. kā ģimenes galva, viņa sieva /pers. T/ m., dēls /pers. U/ d., meita
/pers. V/ m., meita /pers. Z/ m.dzim. 1984.g.
Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un
kārtību” 11.pantā noteikts, ka lietas, kuras 1992.gada 1.septembrī ir nedalīta kopīpašuma priekšmets ( kolhoznieku sētas, zemnieku
viensētas īpašums, laulāto kopmanta), atzīstamas par nedalāmām Civillikuma 847.,1067.-1075.panta nozīmē. Lietas, kuras bija
kolhoznieku sētas īpašums, atzīstamas par sētas galvas īpašumu, ņemot vērā laulātā mantiskās tiesības.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka kāds minētās kolhoznieku sētas loceklis likumā noteiktā kārtība prasījis savas daļas izdalīšanu.
Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās 17.panta 8.punktu izraksts no saimniecības grāmatas vai
saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā
noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā, ir tiesisks pamats ēku nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.
No minētā izriet, ka /pers. L/ īpašuma tiesības uz ēku īpašumu n/a noteica viņa kā kolhoznieku sētas galvas statuss, ko apliecina
iepriekš norādītā arhīva izziņa.
/pers. K/ ir sastādījis dāvinājuma līgumu, kas datēts ar 1982.gada 15.maiju, ar sekojošu tekstu: „Es , /pers. AE/ dēls dāvinu mājas n/a
ar piebūvi, kūti un šķūņiem savam audžu dēlam /pers. C//pers. AF/ dēlam. /pers. L/”.
Lai gan minētais dāvinājuma līgums nav apstiprināts notariālā kārtībā, kā to noteica Latvijas Civilkodeksa 248.,275.panta noteikumi,
tiesa uzskata, ka tas pauž /pers. L/ patieso gribu ēku nekustamo īpašumu n/a dāvinājuma ceļā nodot savam audžudēlam /pers. I/, kas
likumā noteiktā kārtībā netiek apstrīdēts. Turklāt, no Latvijas PSR Civilkodeksa 248.panta komentāriem izriet, ka tiesai bija pamats
atzīt arī neatbilstoši noformētu darījumu par tiesisku, ja līgums ir pilnīgi vai daļēji izpildīts.
Minēto tiesas sēdē apstiprināja liecinieks /pers. AG/, kurš liecināja, ka viņam kā kaimiņam no /pers. L/ bija zināms, ka īpašums n/a
tiks atstāts /pers. L/ audžudēlam /pers. I/, kurš arī ir šo māju vienīgais apsaimniekotājs kopš /pers. L/ nāves, bet arī /pers. K/ dzīvam
esot mājas apsaimniekošanas darbus veicis /pers. I/.
Civillikuma 918.pants noteic, ka katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais.
Saskaņā ar Civillikuma 1018.pantu ,1011.pantu,1013.pantu, lai iegūtu īpašumu ar ieilgumu, ieguvējam vajag pa visu likumā noteikto
laiku nepārtraukti un netraucēti valdīt iegūstamo priekšmetu (876.p.1.d.) un rīkoties ar to kā īpašniekam un pa visu ieilguma laiku
neatteiktos no gribas valdīt lietu kā savu, nezinot šķēršļus, kas nepielaiž iegūt to par īpašumu.
No ierakstiem Vecsvirlaukas n/a Mājas grāmatā redzams, ka /pers. H/ m. un /pers. G/ d. līdz savam nāves brīdim dzīvojuši
mājīpašumā n/a. 1973.gada 17.maija ieraksts Mājas grāmatā apliecina, ka /īpašums/ ar ierakstu n/a pierakstīts /pers. N/, vēlāk arī
viņa sieva /pers. AH/, bet ar 1980.gada 4.decembra ierakstu – arī viņu bērni Gatis un Inga.
Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes 2013.gada 24.jūlija izziņā apliecināts, ka /pers. C/ dzīvesvieta no 1998.gada 21.aprīļa ir deklarēta
adresē n/a Jaunsvirlaukas pagasta, Vecsvirlauka, Jelgavas novads, un par nekustamo īpašumu „/īpašums/kadastra Nr./numurs A/,
/pers. AI/ ir veicis nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus no 1992.gada 27.marta līdz 2013.gada 31.decembrim.
2011.gada 26.maijā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā noslēgts Lauku apvidus zemes nomas līgums, no kura redzams, ka
Jelgavas novada pašvaldība /pers. C/ nodod nomas lietošanā zemes vienības n/a, kopplatībā 4,67 ha, ar kadastra apzīmējumiem
/kadastra numuri/ līguma termiņš līdz 2021.gada 31.decembrim.
Dāvinājuma līgums likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdēts, tiesas sēdē konstatēts un netika apstrīdēts, ka līgums ir izpildīts. Ēku
īpašums n/a atrodas prasītāja nedalītā valdījumā nepārtraukti un netraucēti pa visu ieilguma laiku. Prasītājs rīkojas ar to kā īpašnieks,
to apsaimnieko, uztur, maksā nekustamā īpašuma nodokļus.
Pie šādiem tiesas sēdē konstatētiem apstākļiem un saskaņā ar minētajām likuma normām, tiesa uzskata, ka ir iegūti pierādījumi, kas
ļauj atzīt, ka prasītājs /pers. I/ uz tiesiska pamata, labā ticībā, nepārtraukti un netraucēti valdījis ēku īpašumu n/a, Vecsvirlaukā,
Jaunsvirlaukas pag. kā savu, rīkojās ar to kā īpašnieks un pa visu ieilguma laiku ( vairāk kā desmit gadus) neatteicās no gribas valdīt
to kā savu īpašumu. Likumā noteiktajā termiņā uz īpašumu n/a nav pieteikušies nekādi iespējamie mantinieki, mājsaimniecība
neatrodas pašvaldības valdījumā vai īpašumā, to tiesiski visu šo laiku ir valdījis /pers. C/.
Atbildētāja Jelgavas novada pašvaldība pret prasību iebildumus nav cēlusi, bet rakstveida paskaidrojumā apstiprinājusi prasītāja
norādītos lietas apstākļus, pilnībā atzīstot prasību par pamatotu.
Arī Latvijas Republikas Finanšu ministrija likumā noteiktā kārtībā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu nav apstrīdējusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1024.pantu - kas pēc ieilguma noteikumiem ( 1000.-1022.p.) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu,
kurš zemesgrāmatās uz viņa vārda nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir
tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatās uz savu vārdu.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka ir pamats prasību apmierināt uz prasībā norādītajiem pamatiem, atbilstoši Civillikuma 1060.pantam, kas
nosaka, ka prasītājam jāpierāda sava īpašuma prasība; šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā
kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs nav īpašnieks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no prasītāja valsts ienākumos piespriežami tiesas izdevumi par
pavēstu piegādāšanu Ls 4,08, nosakot desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-194.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija
nosprieda
Prasību apmierināt.
/pers. AK/atzīt, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma n/a, /adrese/, Jelgavas novads, būvēm ar
kadastra apzīmējumu /numurs/ /numurs/, /numurs/ /numurs/
Piedzīt no /Pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,08, nosakot desmit
dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai, divdesmit dienu laikā iesniedzot apelācijas
sūdzību Zemgales apgabaltiesā.
Pilns spriedums izgatavots 3013.gada 31.oktobrī.
Tiesnese (paraksts) R.Knabe
NORAKSTS PAREIZS
Zemgales apgabaltiesas tiesnese R.Knabe
Jelgavā, 2013.gada 31.oktobris