Legislator Case Law & Legislation
C06023013 / C-0230-13 AI generated

Court grants ownership claim via adverse possession after 10 years of unchallenged possession.

Case Number C06023013 / C-0230-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted the plaintiff's claim for recognition of ownership rights over a building and land. The plaintiff had possessed the property continuously for over ten years without interruption or legal objection from potential heirs or the landowner. Relying on the Civil Law's adverse possession provisions, the court ruled that the plaintiff acquired title through long-term possession and good faith. The defendant municipality admitted the facts, and the court ordered the registration of the plaintiff's ownership in the land registry.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Articles 1024; 1060: A person who has possessed immovable property for ten years without interruption, in good faith, and without legal objection acquires ownership rights through adverse possession, entitling them to request registration in the land registry.

Keywords

AI generated
adverse possession immovable property ownership acquisition good faith possession Civil Law land registry uninterrupted possession

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Articles 876, 994-1031, 1044-1066
Civil Law Article 1024
Civil Law Article 1060
Civil Procedure Law Article 39(1)(5)
Civil Procedure Law Articles 189-194
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C06023013

Lietas arhīva Nr. C-0230-13/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Zemgales apgabaltiesa

Civillietu tiesu kolēģija

Tiesnese R.Knabe

Tiesas sēdes sekretāre I.Šabaļina- Dekaņicka, S.Rudoviča

piedaloties lietas izskatīšanā prasītāja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Valsts amatpersona, Finanšu ministrijas

pilnvarotajam pārstāvim /persona/izskatīja atklātā tiesas sēdē Jelgavā, 2013.gada 17.oktobrī

civillietu /persona A/prasībā pret LR Finanšu ministriju, Jelgavas novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu

Aprakstošā daļa

/pers. A/Zemgales apgabaltiesā cēlis prasību un prasības pieteikuma papildinājumus par īpašuma tiesību atzīšanu lietā ar

atbildētājiem persona B/, /persona C/, kurā , pamatojoties uz Civillikuma 876.,994.-1031.,1044.-1066.pantiem, lūdz atzīt prasītājam

īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma n/a, Vecsvirlauka, Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads, būvēm ar kadastra apzīmējumu

/numurs/, /numurs/ /numurs/ /numurs/. Norāda uz sekojošiem apstākļiem. Ēku īpašums adrese/atrodas prasītāja tiesiskā valdījumā, bet

atrodas uz Jelgavas novada pašvaldībai piekritīga nekustamā īpašuma – zemes vienības ar nosaukumu n/a un kadastra numuru

/numurs A/. Nekustamā īpašuma sastāvā būves nav reģistrētas. Zemesgabalu ar kadastra numuru /numurs A/ un vēl divus blakus

esošos zemes gabalus ar kadastra numuriem /numurs B/ un /numurs/saskaņā ar 2011.gada 26.maija nomas līgumu /pers. C/ nomā

no Jelgavas novada pašvaldības. Norāda, ka pēc otrā pasaules kara īpašumā n/a dzīvoja un saimniekoja laulātie /pers. G/ d., dzimis

1902.gadā, un /pers. H/ m.,dzimusi 1891.gadā, kuru laulība bija noslēgta 1942.gada 22.februārī Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu

nodaļā. /uzvārds/ ģimenē savu bērnu nebija, tāpēc 1958.gadā ģimenē tika pieņemts audzināšanā /pers. C/, kura vecāki bija

miruš/pers. I//pers. C/ mājās n/a dzīvo vēl šobrīd, Rožu laulātais pāris /pers. A/ izaudzināja un uzskatīja par savu dēlu, taču dokumenti

par adopciju netika noformēti. Mūža norietā, gan /Pers. H/, gan /pers. K/ apgalvoja, ka mājas n/a tiks uzdāvinātas /pers. C/. /pers. A/

m. mira /gads/8.februārī. Pēc sievas nāves /pers. K/ turpināja dzīvot mājās n/akopā ar /pers. C/ ģimeni. Neilgi pirms savas nāves

/pers. K/ sarunās ar audžudēlu apgalvoja, ka mājas n/a viņš ir uzdāvinājis /pers. C/ un ka viņš pēc /pers. L/ nāves paliks par māju n/a

saimnieku. Nekādi notariāli apliecināti dokumenti /pers. C/ netika iedoti un viņš nodomāja, ka /pers. K/ ir atstājis testamentu. /pers. G/

d. mira /miršanas gads/. Pēc nelaiķa apglabāšanas /pers. C/ izskatīja mirušā atstātās personīgās mantas un mājās palikušos

dokumentus, taču ne testamentu, ne dāvinājuma līgumu neatrada. Notariāta kantorī prasītājs uzzināja, ka /pers. K/ testamentu nav

atstājis. Neskatoties uz minēto, /pers. C/ kopā ar saviem ģimenes locekļiem turpināja dzīvot un saimniekot mājās n/a. Norāda, ka

2011.gada pavasarī prasītāja meita /pers. M/ kārtojot mājas n/a bēniņus, atrada vecu portfeli ar dažādiem pirmās Latvijas

Republikas laika un padomju laika dokumentiem. Starp atrastajiem dokumentiem bija /pers. J/ (pirms laulības /uzvārds/) gan māju un

zemes "Izpirkuma akti” un zemesgrāmatas akti, gan padomju laika dokumenti, kas attiecināmi uz mājsaimniecību „Laimas”. Starp

šiem dokumentiem tika atrasts arī /pers. L/ pašrocīgi rakstītais dāvinājuma līgums, kurā bija norādīts, ka mājas n/a ar piebūvi, kūti un

šķūņiem /pers. K/ dāvina savam audžudēlam /persona B//pers. O/ dēlam. Līgums bija datēts ar 1982.gada 15.maiju un nebija notariāli

apliecināts, kā to prasīja toreiz spēkā esošā Civilkodeksa 248.,275.pantu noteikumi. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva

2011.gada 15.jūnija izziņu „Par Jaunsvirlaukas pagasta saimniecību n/a pēc sabiedriskās grupas saimniecība /adrese/bija

kolhoznieku sēta, kurā ģimenes galva bija /pers. K/, saimniecības personīgā īpašumā atradās dzīvojamā māja, lietošanā bija zeme

0,12 ha platībā. No saimniecības uzskaites kartiņas redzams, ka n/a saimniecībā dzīvojusi arī /pers. C/ ģimene, kuras galva norādīts

/pers. S/ d., dzimis 1950.gadā, viņa sieva /pers. T/ m., dzimusi 1951.gadā, dēls /pers. U/ d., dzimis 1978.gadā, meita /pers. V/ m.,

dzimusi 1979.gadā, meita /pers. Z/ m.,dzimusi 1984.gadā. Norāda, ka /pers. C/ valdījis nekustamo īpašumu n/a kā savu, pa visu

valdījuma laiku to remontējis un uzturējis.

Uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma noteikumiem ir pamats atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz ieilguma pamata. saskaņā ar likuma

„Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievadam mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību” 16.pantu īpašuma iegūšanai ar ieilgumu ( Civillikuma 998.-1031.pants) ieilguma termiņš ( 1023.-1024.pants) sāk tecēt ar

1992.gada 1.septembri neatkarīgi no tā, kad fiziskā vai juridiskā persona, kura pretindē lietu iegūt īpašumā uz ieilguma pamata,

ieguvusi to savā valdījumā. Šī likuma 11.pants nosaka, ka lietas, kuras 1992.gada 1.septembrī ir nedalīta kopīpašuma priekšmets (

kolhoznieku sētas, zemnieku viensētas īpašums, laulāto kopmanta), atzīstamas par nedalāmām Civillikuma 847.,1067.-1075. panta

nozīmē. Lietas, kuras bija kolhoznieku sētas īpašums, atzīstamas par sētas galvas īpašumu, ņemot vērā laulātā mantiskās tiesības.

Norāda, ka likumā noteiktajā termiņā uz īpašumu n/a nav pieteikušies nekādi iespējamie mantinieki, mājsaimniecība neatrodas

pašvaldības valdījumā vai īpašumā, to tiesiski visu šo laiku ir valdījis /pers. C/.

Atbildētāja Latvijas Republikas Finanšu ministrija rakstveida paskaidrojumā norāda, ka prasību neatzīst, uzskatot ka tā ir noraidāma,

tā kā 1982.gada 15.maijā datētais dāvinājuma līgums, ko pēc prasītāja norādītā pašrocīgi rakstījis /pers. K/, par ko pierādījumi lietā

nav iesniegti, nav spēkā, jo tajā laikā spēkā esošais Latvijas PSR Civilkodeksa 248.pants pieprasīja dzīvojamās mājas dāvinājuma

līgumiem notariālu apliecinājumu, kā sekas darījuma formas neievērošanai paredzot līguma spēkā neesamību. Lietā nav pierādījumu,

ka /pers. K/ bija Būvju īpašnieks to atsavināšanas brīdī. Uzskata, ka Prasītājs strīdus īpašumu lieto bez tiesiska pamata, kas ir viens

no galvenajiem priekšnoteikumiem īpašuma iegūšanai ar ieilgumu. Ēkas atrodas uz pašvaldībai piekritīga zemes gabala, taču lietā

nav iesniegti pierādījumi, ka Būves būtu uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu. Norāda, ka prasības apmierināšanas gadījumā

Finanšu ministrijai nebūtu jācieš Civilprocesa likuma 41.,42., 43. pantos paredzētie izdevumi un tie būtu jāuzņemas Prasītājam

pašam, jo Atbildētājs nav vainojams Prasītāja tiesību aizskārumā.

Atbildētāja /persona C/rakstveida paskaidrojumā norāda, ka prasību atzīst pilnībā, ka /pers. A/ prasījums ir pamatots un

apmierināms.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Juris Jurkjāns prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā minētajiem

motīviem.

Atbildētājas LR Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina pēc rakstveida paskaidrojumā

norādītajiem argumentiem.

Atbildētāja Jelgavas novada pašvaldības pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktā kārtībā ir

paziņots, rakstveida paskaidrojumā lūdz izskatīt lietu bez pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē. Tiesa nolēma izskatīt lietu bez minētā

pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Valsts zemes dienesta valsts kadastrā ir reģistrēta zemes vienība ar kadastra numuru /numurs A/, kas atrodas Jelgavas novada

Vecsvirlaukā Jaunsvirlaukas pagastā ar nosaukumu n/a, kas ir pašvaldībai piekritīga zeme un tās tiesiskā valdītāja ir Jelgavas

novada pašvaldība, kā to apliecina 2012.gada 26.marta kadastra izziņa. Zemesgrāmatā īpašums nav reģistrēts.

Valsts zemes dienesta valsts kadastrā reģistrētas sekojošas būves, kas atrodas Jelgavas novada Vecsvirlaukā Jaunsvirlaukas

pagastā ar nosaukumu n/a: viena dzīvokļa dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /numurs/šķūnis ar kadastra apzīmējumu /numurs/

kūts ar kadastra apzīmējumu /numurs/pagrabs ar kadastra apzīmējumu /numurs/ Minētais ēku īpašums ar nosaukumu n/a atrodas

uz pašvaldībai piekritīgā zemes īpašuma n/a ar kadastra numuru /numurs A/ kā tas redzams no nekustamā īpašuma n/a Zemes

robežu plāna un ko apliecina 2013.gada 25.aprīļa Valsts zemes dienesta Kadastra izziņas. Ēku īpašuma tiesiskais valdītājs norādīts

/pers. K/.

Netiek apstrīdēts un ar minētajiem dokumentiem ir identificējamas prasības pieteikumā norādītās ēkas, kas atrodas uz pašvaldībai

piekritīgās zemes vienības, uz kurām īpašuma tiesības sev uz ieilguma pamata lūdz atzīt prasītājs.

Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes 2012.gada 24.augusta izziņā apliecināts, ka /pers. C/ deklarētā dzīvesvieta ir n/a Jaunsvirlaukas

pagastā, Vecsvirlauka, Jelgavas novadā.

Prasītājs lūdz atzīt viņam īpašuma tiesības uz minētajām ēkām, pamatojoties uz ieilgumu, kā ieilguma tiesisko pamatu norādot /pers.

L/ dāvinājuma līgumu, ar kuru ir pausta viņa griba. /pers. AC/ īpašuma tiesības apliecina arhīva izziņa par kolhoznieku sētas statusu,

kuras galva bija /pers. K/. Norāda, ka ēku īpašums atrodas prasītāja nedalītā un neapstrīdētā valdījumā kopš /pers. L/ nāves

1984.gadā.

Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību” 1.pantā noteikts, ka mantojuma tiesību un lietu tiesību daļa stājas spēkā ar 1992.gada 1.septembri. Valdījums, kas

nodibinājies pirms 1992.gada 1.septembra atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem likumiem, aizsargājams saskaņā ar Civillikuma

noteikumiem (Likuma 12.pants).Īpašuma iegūšanai uz ieilgumu ( Civillikuma 998.-1031.pants) ieilguma termiņš sāk tecēt ar

1992.gada 1.septembri neatkarīgi no tā, kad persona, kura pretendē lietu iegūt savā īpašumā uz ieilguma pamata, ieguvusi to savā

valdījumā (Likuma 16.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 876.,879.pantiem lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad

ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi kā

īpašniekam.

Valdījums ir vai nu labticīgs, vai ļaunticīgs. Labticīgs valdītājs ir tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu

kā viņam, bet ļaunticīgs – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam (

Civillikuma 910.p.).Katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais (Civillikuma 918.p.).

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 998.pantu – ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā

savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus.

Civillikuma 999.pantā ir noteikts, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgs: priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (

1000.-1005.p.); tiesisks pamats (1006.-1012.p.); valdītāja laba ticība ( 1013.-1017.p.); nepārtraukts valdījums (1018.-1022.p.);

noteiktā laika notecējums (1023.-1024.p.); lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu ( 1025.-1029.p.).

Ja ieilguma laikā vairākas personas valdījušas lietu cita pēc citas un tas, pret ko tek ieilgums, valdījumu nav pārtraucis, tad

priekšgājēja valdījums pēcniekam nāk par labu, tā, ka visu tādu personu valdījuma laiki saskaitāmi kopā, kā tas noteikts Civillikuma

1021.pantā.

Civillikuma 1006.pantā noteikts, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska

pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav

tūliņ sekojusi. Tāds pamats ir arī visi tiesiskie darījumi, saprotot ar to kā vienpusējus gribas izteikumus, kā arī līgumus, kuru mērķis ir

atdot citam īpašumu, kā tas noteikts 1007.panta 2.punktā.

Tikai tad, ja ievēroti visi iepriekš minētie likuma nosacījumi, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz ieilguma

pamata.

Tiesa uzskata, ka minēto likuma normu nosacījumi ir guvuši apstiprinājumu izskatāmajā lietā.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas 2011.gada 10.augusta izziņā apliecināts, ka /pers. K/, dzimis

1902.gada 18.decembrī, un /pers. AD/, dzimusi 1891.gada 9.augustā, noslēguši laulību 1942.gada 22.februārī.

/pers. H/ m.( pirms laulības /uzvārds/) mirusi /miršanas datums/ 89 gadu vecumā, kā tas redzams no Jaunsvirlaukas ciema padomes

1981.gada 9.februārī izdotās miršanas apliecības.

/pers. K/, dzimis 1902.gada 18.decembrī, miris /miršanas datums/, par ko Jaunsvirlaukas pagasta dzimtsarakstu nodaļā izdarīts

miršanas reģistrs nr.19, kā to apliecina 2011.gada 9.augusta Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas izziņa.

Latvijas Nacionālā arhīva 2011.gada 15.jūnija izziņā par Jaunsvirlaukas pagasta saimniecību n/a apliecināts, ka , pamatojoties uz

Jaunsvirlaukas ciema Tautas deputātu padomes valdes dokumentiem – saimniecības uzskaites kartiņas par 1980. – 1982.gadu,

saimniecībā n/a dzīvojuši /pers. G/ d., dzimis 1902.gadā, kā ģimenes galva; /pers. L/ sieva /pers. H/ m., dzimusi 1891.g., mirusi

/miršanas datums/; saimniecības personīgā īpašumā norādīta dzīvojamā māja, lietošanā zeme 0,51 ha; saimniecības sabiedriskā

grupa: kolhoznieku. Atsevišķā ģimenē saimniecībā /īpašums/ minētajā laika periodā kā kolhoznieku sētas locekļi dzīvojuši /pers. S/ d.,

dzimis 1950.gadā, kā ģimenes galva, viņa sieva /pers. T/ m., dēls /pers. U/ d.,/pers. V/ m. Saimniecību uzskaites kartiņā par 1983.-

1985.gadu redzams, ka saimniecībā n/a dzīvojuši /pers. G/ d., dzimis 1902.g., izgājis no saimniecības sastāva 1984.gada 24.aprīlī,

miris. Saimniecības personīgā īpašumā norādīta dzīvojamā māja, saimniecības sabiedriskā grupa – kolhoznieku. Turpat kā

kolhoznieku sētas locekļi atsevišķā ģimenē dzīvojuši /pers. S/ d. kā ģimenes galva, viņa sieva /pers. T/ m., dēls /pers. U/ d., meita

/pers. V/ m., meita /pers. Z/ m.dzim. 1984.g.

Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību” 11.pantā noteikts, ka lietas, kuras 1992.gada 1.septembrī ir nedalīta kopīpašuma priekšmets ( kolhoznieku sētas, zemnieku

viensētas īpašums, laulāto kopmanta), atzīstamas par nedalāmām Civillikuma 847.,1067.-1075.panta nozīmē. Lietas, kuras bija

kolhoznieku sētas īpašums, atzīstamas par sētas galvas īpašumu, ņemot vērā laulātā mantiskās tiesības.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka kāds minētās kolhoznieku sētas loceklis likumā noteiktā kārtība prasījis savas daļas izdalīšanu.

Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās 17.panta 8.punktu izraksts no saimniecības grāmatas vai

saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā

noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā, ir tiesisks pamats ēku nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.

No minētā izriet, ka /pers. L/ īpašuma tiesības uz ēku īpašumu n/a noteica viņa kā kolhoznieku sētas galvas statuss, ko apliecina

iepriekš norādītā arhīva izziņa.

/pers. K/ ir sastādījis dāvinājuma līgumu, kas datēts ar 1982.gada 15.maiju, ar sekojošu tekstu: „Es , /pers. AE/ dēls dāvinu mājas n/a

ar piebūvi, kūti un šķūņiem savam audžu dēlam /pers. C//pers. AF/ dēlam. /pers. L/”.

Lai gan minētais dāvinājuma līgums nav apstiprināts notariālā kārtībā, kā to noteica Latvijas Civilkodeksa 248.,275.panta noteikumi,

tiesa uzskata, ka tas pauž /pers. L/ patieso gribu ēku nekustamo īpašumu n/a dāvinājuma ceļā nodot savam audžudēlam /pers. I/, kas

likumā noteiktā kārtībā netiek apstrīdēts. Turklāt, no Latvijas PSR Civilkodeksa 248.panta komentāriem izriet, ka tiesai bija pamats

atzīt arī neatbilstoši noformētu darījumu par tiesisku, ja līgums ir pilnīgi vai daļēji izpildīts.

Minēto tiesas sēdē apstiprināja liecinieks /pers. AG/, kurš liecināja, ka viņam kā kaimiņam no /pers. L/ bija zināms, ka īpašums n/a

tiks atstāts /pers. L/ audžudēlam /pers. I/, kurš arī ir šo māju vienīgais apsaimniekotājs kopš /pers. L/ nāves, bet arī /pers. K/ dzīvam

esot mājas apsaimniekošanas darbus veicis /pers. I/.

Civillikuma 918.pants noteic, ka katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais.

Saskaņā ar Civillikuma 1018.pantu ,1011.pantu,1013.pantu, lai iegūtu īpašumu ar ieilgumu, ieguvējam vajag pa visu likumā noteikto

laiku nepārtraukti un netraucēti valdīt iegūstamo priekšmetu (876.p.1.d.) un rīkoties ar to kā īpašniekam un pa visu ieilguma laiku

neatteiktos no gribas valdīt lietu kā savu, nezinot šķēršļus, kas nepielaiž iegūt to par īpašumu.

No ierakstiem Vecsvirlaukas n/a Mājas grāmatā redzams, ka /pers. H/ m. un /pers. G/ d. līdz savam nāves brīdim dzīvojuši

mājīpašumā n/a. 1973.gada 17.maija ieraksts Mājas grāmatā apliecina, ka /īpašums/ ar ierakstu n/a pierakstīts /pers. N/, vēlāk arī

viņa sieva /pers. AH/, bet ar 1980.gada 4.decembra ierakstu – arī viņu bērni Gatis un Inga.

Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes 2013.gada 24.jūlija izziņā apliecināts, ka /pers. C/ dzīvesvieta no 1998.gada 21.aprīļa ir deklarēta

adresē n/a Jaunsvirlaukas pagasta, Vecsvirlauka, Jelgavas novads, un par nekustamo īpašumu „/īpašums/kadastra Nr./numurs A/,

/pers. AI/ ir veicis nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus no 1992.gada 27.marta līdz 2013.gada 31.decembrim.

2011.gada 26.maijā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā noslēgts Lauku apvidus zemes nomas līgums, no kura redzams, ka

Jelgavas novada pašvaldība /pers. C/ nodod nomas lietošanā zemes vienības n/a, kopplatībā 4,67 ha, ar kadastra apzīmējumiem

/kadastra numuri/ līguma termiņš līdz 2021.gada 31.decembrim.

Dāvinājuma līgums likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdēts, tiesas sēdē konstatēts un netika apstrīdēts, ka līgums ir izpildīts. Ēku

īpašums n/a atrodas prasītāja nedalītā valdījumā nepārtraukti un netraucēti pa visu ieilguma laiku. Prasītājs rīkojas ar to kā īpašnieks,

to apsaimnieko, uztur, maksā nekustamā īpašuma nodokļus.

Pie šādiem tiesas sēdē konstatētiem apstākļiem un saskaņā ar minētajām likuma normām, tiesa uzskata, ka ir iegūti pierādījumi, kas

ļauj atzīt, ka prasītājs /pers. I/ uz tiesiska pamata, labā ticībā, nepārtraukti un netraucēti valdījis ēku īpašumu n/a, Vecsvirlaukā,

Jaunsvirlaukas pag. kā savu, rīkojās ar to kā īpašnieks un pa visu ieilguma laiku ( vairāk kā desmit gadus) neatteicās no gribas valdīt

to kā savu īpašumu. Likumā noteiktajā termiņā uz īpašumu n/a nav pieteikušies nekādi iespējamie mantinieki, mājsaimniecība

neatrodas pašvaldības valdījumā vai īpašumā, to tiesiski visu šo laiku ir valdījis /pers. C/.

Atbildētāja Jelgavas novada pašvaldība pret prasību iebildumus nav cēlusi, bet rakstveida paskaidrojumā apstiprinājusi prasītāja

norādītos lietas apstākļus, pilnībā atzīstot prasību par pamatotu.

Arī Latvijas Republikas Finanšu ministrija likumā noteiktā kārtībā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu nav apstrīdējusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1024.pantu - kas pēc ieilguma noteikumiem ( 1000.-1022.p.) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu,

kurš zemesgrāmatās uz viņa vārda nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir

tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatās uz savu vārdu.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka ir pamats prasību apmierināt uz prasībā norādītajiem pamatiem, atbilstoši Civillikuma 1060.pantam, kas

nosaka, ka prasītājam jāpierāda sava īpašuma prasība; šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā

kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs nav īpašnieks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no prasītāja valsts ienākumos piespriežami tiesas izdevumi par

pavēstu piegādāšanu Ls 4,08, nosakot desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-194.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

Prasību apmierināt.

/pers. AK/atzīt, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma n/a, /adrese/, Jelgavas novads, būvēm ar

kadastra apzīmējumu /numurs/ /numurs/, /numurs/ /numurs/

Piedzīt no /Pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,08, nosakot desmit

dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai, divdesmit dienu laikā iesniedzot apelācijas

sūdzību Zemgales apgabaltiesā.

Pilns spriedums izgatavots 3013.gada 31.oktobrī.

Tiesnese (paraksts) R.Knabe

NORAKSTS PAREIZS

Zemgales apgabaltiesas tiesnese R.Knabe

Jelgavā, 2013.gada 31.oktobris