Court orders management company to pay apartment owners for unpaid maintenance fees and damages.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the management company, ordering the individual to pay outstanding maintenance fees and a contractual penalty. The plaintiff successfully proved the defendant signed a management agreement but failed to pay for services rendered between 2009 and 2015. Consequently, the court awarded the full claimed amount plus interest and court costs.
Legislator headnote
AI generatedDzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punkts; Civillikuma 1587., 1765. pants: A party bound by a management contract must pay agreed fees for services; failure to pay constitutes a debt subject to statutory damages and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28371315
Lietas arhīva Nr. C-0826-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016. gada 29.februārī
Rēzeknes tiesas tiesnesis Arvis Garais izskatīja rakstveida procesā Balvos, Bērzpils ielā 7a civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums
A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015. gada 21. oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā-
prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk tekstā- atbildētāja).
Prasības pieteikumā, kā apstākļus, kas pamato prasību, prasītājs norādījis, ka saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju
atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece no 2003. gada 19. maija. 2012. gada 31. oktobrī dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku
kopības kopsapulcē nolēma noslēgt pārvaldīšanas līgumu ar prasītāju ar 2012. gada 1. decembri. 2012. gada 31. oktobrī kopsapulces
protokolu parakstījusi arī atbildētāja. 2012. gada 31. oktobrī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki noslēdza ar prasītāju Dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumu Nr. P/K11/2012/13, ar kuru īpašnieki uzdeva un pilnvaroja prasītāju, bet prasītājs apņēmās par līgumā noteikto samaksu pārvaldīt
nekustamo īpašumu. Līguma 4.1. punktā noteikts, ka nepieciešamie izdevumi Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamajām darbībām kopā ar
atlīdzību pārvaldniekam tiek noteikta 0,25 LVL/m2 apmērā par katru dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru mēnesī. Savukārt līguma 4.5.
punktā puses vienojās, ka uzkrājumu veidošanai Dzīvojamās mājas neparedzētām remonta darbu vajadzībām atbildētāja mēnesī maksā 0,05 LVL
apmērā par katru dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru mēnesī. Līguma 4.8. punktā noteikts, ka īpašnieki norēķinās ar prasītāju arī par
Līguma 2.1.6. punktā minētajiem pakalpojumiem- siltumenerģijas piegādi, sadzīves atkritumu izvešanu, elektroenerģijas piegādi koplietošanas telpās.
Prasītājs savas ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījis pilnībā, bet atbildētāja savas ar līgumu uzņemtās saistības nav izpildījusi- nav veikusi pilnu
komunālo pakalpojumu un īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu laika posmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2015. gada 31. jūlijam.
Sakarā ar maksājumu neveikšanu atbildētājai ir izveidojies parāds par apsaimniekošanu, mājas uzkrājumu maksu, atkritumu izvešanu, ūdeni, kanalizāciju,
elektrību koptelpās un citiem pakalpojumiem- 672,45 EUR. Prasītājs aprēķinājis līgumsodu 193,33 EUR par laika periodu no 2013. gada 1. februāra
līdz 2015. gada 31. jūlijam, bet saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu, prasītājs prasa līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda summas, tas ir 67,25 EUR.
Prasītājs norāda, ka pakalpojumu izmantošanas periodā starp pusēm nav radies strīds par sniegto pakalpojumu kvalitāti, apjomu vai konstatēti citi
apstākļi, kas būtu par pamatu atbildētājas tiesībām kavēt līguma maksājumus. Atbildētāja nav veikusi parāda atmaksu.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. pantu, Civilprocesa likuma 1., 41., 74., 93., 127-130., 195. pantu, Civillikuma 1587., 1716-
1720., 1828., 1843. pantu: prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu uz 2015. gada 31. jūliju- 672,45 EUR, līgumsodu par laika periodu no
2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. jūlijam- 67,25 EUR, samaksāto valsts nodevu 110,96 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70
EUR, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus pa seši no simta gadā par laika posmu no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas
līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2015. gada 28. oktobra lēmumu prasītāja iesniegtais prasības pieteikums maza apmēra prasībā
par naudas piedziņu pret atbildētāju tika pieņemts un ierosināta civillieta, noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai (l.l. 3). Saskaņā ar Civilprocesa
likuma 250.21 pantu, 2015. gada 29. oktobrī prasības pieteikums un procesuālās tiesības nosūtītas atbildētājai, noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai
(l.l. 44).
Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju un Civilprocesa likuma 32.1 pantu civillieta Nr. C28371315- SIA /Nosaukums A/
maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret atbildētāju nodota izskatīšanai Balvu rajona tiesai (l.l. 45).
Atbildētāja paskaidrojumus par iesniegto prasību nav sniegusi, nav cēlusi iebildumus vai pretprasību pret prasību, nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas
sēdē. No lietas materiāliem ir redzams, ka tiesas dokumenti atbildētājai ir nosūtīti uz viņas deklarēto dzīvesvietu.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Ar 2016. gada 21. janvāra lēmumu Balvu rajona tiesas tiesnesis A. Garais pieņēma lietvedībā civillietu Nr. C28371315, civillietas izskatīšana
nolikta rakstveida procesā 2016. gada 29. februārī (l.l. 48), 2016. gada 21. janvārī lēmuma kopija un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida
procesā nosūtīts pusēm (l.l. 49-50).
Motīvu daļa
Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, izvērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un ir
apmierināma.
No lietas materiāliem pievienotās Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas ir redzams, ka 2003. gada 19. maijā atbildētāja ieguva
īpašumā dzīvokli /adrese/ (l.l. 15-16).
No 2012. gada 31. oktobra Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopīgas kopsapulces protokola redzams, ka dzīvokļu īpašnieku kopība
ar 67,14% balsu vairākumu nolēma noslēgt pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Ādažu namsaimnieks” (l.l. 21-22). Ar lietas materiālos esošo 2014. gada 31.
oktobra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp prasītāju un dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku vairākumu, pierādītas
atbildētājas līgumiskās saistības pret prasītāju. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā puses vienojās, ka īpašnieki uzdod un pilnvaro pārvaldnieku, bet
pārvaldnieks apņemas par līgumā noteikto samaksu pārvaldīt nekustamā īpašuma, kura adrese /adrese/ un kas sastāv no zemes gabalaar kadastra Nr.
/numurs A/un uz tā atrodošās viena dzīvojamā māja ar kopējo platību 3338,50 kv.m., īpašnieku kopīpašumā esošo daļu (l.l. 23-31).
Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 3.1.2. punktu puses vienojās, ka īpašniekiem ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt
pārvaldniekam visus paredzētos maksājumus līgumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā līguma 4.1. punktu puses vienojās, ka nepieciešamie izdevumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamajām darbībām kopā ar
atlīdzību pārvaldniekam par pārvaldīšanu tiek noteikta pārvaldīšanai 0,25 LVL par katru dzīvokļa īpašuma dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī, bet
ar minētā līguma 4.5. punktu puses vienojās, ka uzkrājuma veidošanai dzīvojamās mājas neparedzētām remonta darbu vajadzībām katrs īpašnieks mēnesī
maksā 0,05 LVL par katru dzīvokļa īpašuma dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Līguma 4.8. punktā noteikts, ka īpašnieki norēķinās ar prasītāju
arī par Līguma 2.1.6. punktā minētajiem pakalpojumiem- siltumenerģijas piegādi, sadzīves atkritumu izvešanu, elektroenerģijas piegādi koplietošanas
telpās.
No lietas materiāliem pievienotā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu aprēķina un samaksas atšifrējuma ( l.l. 5; 40-42) tiesa konstatē, ka
prasītājs par laika periodu no 2010. gada 1. maija līdz 2015. gada 31. jūlijam aprēķinājis parāda summu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu 672,45 EUR. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktu, dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Šā likuma 13.
panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku
kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Šā likuma 16.
panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas
pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma
pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Atbildētājas pienākums bija veikt maksājumus pilnā apmērā. Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa pilnā apmērā būtu veikta. Atbilstoši
Civillikuma 1838. panta pirmajai daļai, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Līdz ar to, no atbildētājas piedzenams parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 672,45 EUR, kas aprēķināts par laika
periodu no 2010. gada 1. maija līdz 2015. gada 31. jūlijam.
Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 67,25 EUR apmērā (l.l. 5; 42).
Civillikuma 1716. pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Civillikuma 1717. pantā noteikts, ka līgumsoda apmēru nosaka līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījuma praksei.
Ņemot vērā, ka ir pierādīta atbildētājas saistību neizpilde pret prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem, tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda
67,25 EUR piedziņu ir apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, likumiskie kavējuma procenti ir 6
% (seši procenti) gadā.
Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības par laiku no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnīgai
izpildei, atbilstoši Civillikuma 1753., 1762. pantu nosacījumiem, saņemt likumiskus procentus- seši procenti no simta gadā no nesamaksātās pamatparāda
summas, bet ne vairāk par pamatparāda apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi par labu prasītājam- samaksātā valsts nodeva
110,96 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu, no atbildētājas valsts labā piedzenami tiesāšanās izdevumi- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,07
EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta pirmās daļas noteikumiem tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā likuma
203. panta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar šī likuma otrās daļas noteikumiem spriedumu par maza apmēra prasību lietas dalībnieki var pārsūdzēt
apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no iepriekš teiktā un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktu, Civillikuma 1587., 1765. pantu, Civilprocesa likuma 8.,
41., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 450. pantiem, tiesa
no s p r ie d a
piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
labā parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 672,45 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2010. gada 1. maija līdz 2015.
gada 31. jūlijam, līgumsodu par laika periodu no 2013. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. jūlijam 67,25 EUR, samaksāto valsts nodevu 110,96
EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 855,36 EUR (astoņi simti piecdesmit pieci euro un 36 centi).
Noteikt prasītāja- sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ tiesības saņemt likumiskos procentus- 6% (seši procenti) gadā no
nesamaksātās pamatparāda summas 672,45 EUR (seši simti septiņdesmit divi euro un 45 centi) par laika posmu no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās
dienas līdz sprieduma izpildei, bet ne vairāk par pamatparāda apmēru.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 1,07 EUR
(viens euro 7 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu maksājami jebkurā bankas iestādē maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs-
Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, klasifikācijas
kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (par pavēstēm). Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz Rēzeknes tiesā.
Ja tiesāšanās izdevumi netiks segti spriedumā noteiktajā termiņā, tiks izdots izpildu raksts par tiesas izdevumu piespiedu piedziņu, kas tiks nodots
zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā (Balvos, Bērzpils
ielā 7a, LV-4501).
Tiesnesis A. Garais