Court partially allowed insurance company's claim against property manager for water damage losses.

Lietas arhīva Nr. C-1092-18/20

ECLI:LV:RLPT:2018:0110.C29412317.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 10.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

rakstveida procesā izskatīja civillietu AAS “BTA Baltic Insurance Company” maza apmēra prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par

zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 2.maijā AAS “BTA Baltic Insurance Company” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumus EUR 1155,42 apmērā, kā arī tiesas izdevumus, noteikt

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda summas. Prasība pamatota uz Civillikuma

1759., 1773., 1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu,

16.pantu, 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām 6., 13.punktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu.

Prasībā norādīts, ka 2014.gada 27.maijā /adrese/, tika appludināts dzīvoklis Nr.59, kas apdrošināts “BTA Insurance Company” SE,

apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina apdrošināšanas pieteikums Nr.LV13-B2-00041087-4 un īpašuma apdrošināšanas polise Nr.LV13-B2-

00041087-4, līguma darbības laiks no 08.12.2013. līdz 07.12.2014.

Apdrošināšanas līguma darbības laikā apdrošinājuma ņēmējs vērsās pie prasītājas, norādot, ka ir iestājies apdrošinātais risks. Saskaņā ar

atbildētājas 2014.gada 22.jūlija aktu Nr.14-8/17317, konstatēts, ka 2014.gada 27.maijā nopludināts dzīvoklis Nr.59, nopludināšana notikusi

dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēmas un karstā ūdens apgādes sistēmas bojājumu rezultātā, dzīvoklī Nr.64 konstatēts cinkotā tērauda cauruļvada

(karstā ūdens stāvvads) bojājums ilgstošās korozijas ietekmē slēgtajā sienas kanālā. Dzīvoklim konstatēti vannas istabas griestu un koridora grīdas

bojājumi.

2014.gada 16.aprīlī sastādīts īpašuma bojājumu apskates protokols, fiksējot radušos bojājumus, atbilstoši “Izitek” sastādītajai remontdarbu tāmei,

kopējās remontdarbu izmaksas, lai novērstu bojājumus noteiktas EUR 1484,14.

Prasītāja 2014.gada 6.augustā izmaksāja cietušajai personai apdrošināšanas atlīdzību EUR 1155,42 (tāmē norādītās izmaksas bez pievienotās

vērtības nodokļa EUR 257,58 un pašriska EUR 71,14).

Prasītāja ir vērsusies ar pretenziju pie atbildētājas, ko atbildētāja ir noraidījusi un zaudējumus nav segusi.

[2] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 13.jūnijā iesniegusi tiesā paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst. No prasītājas iesniegtajiem

pierādījumiem izriet, ka starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju apdrošināšanas līgums nav noslēgts, tiesā nav iesniegti Mājokļa apdrošināšanas

noteikumi Nr.3F-2.

Dzīvojamā māja /adrese/, uzcelta 1990.gadā, saskaņā ar 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.907 2.pielikuma 2.2.1.punktu

karstā ūdens cinkotā cauruļvada ekspluatācijas termiņš ir 20 gadi. 2014.gada 27.maijā, kad tika konstatēts cauruļvada bojājums, komunikāciju

ekspluatācijas termiņš bija beidzies, par karstā ūdens cinkotā cauruļvada nomaiņu var lemt vienīgi dzīvokļu īpašnieki.

Atbildētāja, atbilstoši 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 10.punktam, sagatavojot mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu 2013.gadam, dzīvokļu īpašniekus informēja

par to, ka ir nepieciešams veikt karstā ūdens stāvvada remontu.

Dzīvokļu īpašnieku kopība nelēma par to, ka 2014.gadā ir nepieciešams veikt uzkrājumus karstā ūdens stāvvadu cauruļu nomaiņai, lai gan remonta

darbu apkopojumā norādīts, ka īpašniekam ne vēlāk kā līdz 03.12.2012. jāpieņem lēmums par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu

un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu.

Dzīvojamās mājas īpašnieki nerīkojās tā, kā būtu jārīkojas krietnam un rūpīgam saimniekam, proti, nenolēma, ka atbildētājai nekavējoties jāveic

karstā ūdens stāvvadu nomaiņa, paredzot tam nepieciešamo finansējumu, tādējādi necentās novērst vai mazināt zaudējumus, tādēļ prasītājai ir zudušas

tiesības prasīt no atbildētājas zaudējumu atlīdzību.

Neviens no prasītājas iesniegtajiem dokumentiem - 22.07.2014. akts un 16.06.2014. bojājumu apskates protokols nav sagatavots dienā, kad

notika stāvvada plīsums, tādēļ prasītāja nevar pierādīt, ka dokumentos minētie bojājumi radušies tieši stāvvada plīsuma rezultātā.

22.07.2014. atbildētājas aktā par konstatētajiem bojājumiem norādīts, ka dzīvoklī bojāti vannas istabas krāsotie griesti 1,5 m2 un parkets koridorā

10 m , savukārt prasītājas 16.06.2014. Īpašuma apskates protokolā papildus fiksēti bojājumi: vannas istabā bojāta siena, grīdas bojājumi norādīti vēl

divās istabās. Atbildētāja apšauba prasītājas īpašuma bojājumu apskates protokolā norādītos bojājumu.

Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par personu – /pers. D/, kas kā SIA “Izitek” pārstāvis parakstījis 16.06.2014. īpašuma bojājumu apskates

protokolu, nav iesniegusi dzīvokļa plānu, lai varētu pierādīt, ka tāmē norādītās remontējamās platības atbilst reālajām, pierādījumus par to, vai personai,

kas no SIA “Izitek” sagatavojusi tāmi, ir nepieciešamā kvalifikācija.

Tāmē nepamatoti iekļauts grīdas remonts dzīvokļa istabās un sienu remonts vannas istabā, kas neatbilst 22.07.2014. atbildētājas aktā

konstatētajam. Atbildētājas aktu parakstīja virkne personu, t.sk., apdrošinātā dzīvokļa īpašnieks un dzīvokļa Nr. 64 īpašnieks, akts ir spēkā un nav

apstrīdēts. Prasītāja no apdrošinājuma ņēmēja ir pārņēmusi prasības tiesības atbilstoši likuma Par apdrošināšanas likuma 40.panta pirmajai daļai,

prasītājai ir saistošs 22.07.2014. akta saturs, ka atbildētājas vainas pie stāvvada plīsuma nav.

Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumu, lietā esošie pierādījumi apliecina,

ka kompensācijas princips nav ievērots. Tāmē aprēķins veikts pa pozīcijām “alga”, pieskaitāmie izdevumi 14 %, lai gan lietā nav iesniegti pierādījumi, ka

darba alga remonta darbu veicējiem ir samaksāta un remonts ticis veikts.

[3] Atsauksmē par paskaidrojumiem prasītāja atsaucoties uz Ministru kabineta 09.12.2008. noteikumu Nr.1014 13., 14. un 21.punkta

noteikumiem, norāda, ka iebildumi, ka bija jāsaņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, lai aprēķinātu pārvaldīšanas maksu, t.sk., plīsušā cauruļvada

nomaiņai, nav pamatoti. Prasītājas ieskatā atbildētajai kā dzīvojamās mājas pārvaldniekam nav pienākuma veikt inženierkomunikāciju nomaiņu uz sava

rēķina, taču ir pienākums veikt kopīpašumā esošo inženierkomunikāciju vizuālo apskati un remontu, kā arī darīt zināmu dzīvojamās mājas kopīpašniekiem

par iespējamām avārijas situācijām.

Dzīvojamās mājas kopīpašnieki par karstā ūdens stāvvada ekspluatācijas termiņa iztecējumu un nepieciešamajiem remontdarbiem no atbildētājas

puses ir informēti vien 2013.gada un 2014.gadā, lai gan karstā ūdens stāvvada ekspluatācijas termiņš, kā tas izsecināms no atbildētājas paskaidrojumiem,

ir beidzies jau 2010.gadā.

Atbildētāja nav pierādījusi, ka ir veikusi regulāras karstā ūdens stāvvada apskates un nepieciešamo remontu kā tas ir noteikts Ministru kabineta

noteikumos Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”.

2014.gada 22.jūlija aktā, kuru sastādījusi atbildētāja, fiksēti dzīvoklim Nr.59 nodarītie zaudējumi, kā arī noradīta piebilde beigās, ka precīzi

bojājumi ir prasītājas sastādītā aktā. Atbildētājas aktu ir parakstījis dzīvokļa Nr.59 īpašnieks, gan atbildētāja darbinieks. SIA “Izitek” tāmē ir atspoguļoti

konstatēto bojājumu novēršanai nepieciešami darbi atbilstoši veicamā darba tehnoloģiskajam procesam, ja klientam pēc apdrošināšanas gadījuma bija

viendabīga materiālu apdare, viņam ir tiesības pieprasīt, lai viņa sienas un griesti ir tādi arī pēc bojājumu novēršanas, tādejādi veicamo darbu apjoms

nevar būt vienāds ar aktā konstatēto bojājumu platību.

[4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots 2017.gada 19.decembrī,

nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet

atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā

kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6] No lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatas nodalījuma noraksta izriet, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ reģistrētas /pers. F/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ (lietas 10.-11.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā Īpašuma apdrošināšanas pieteikuma un atbilstoši Mājokļa apdrošināšanas noteikumiem Nr.3F-2 noslēgtās

Mājokļa apdrošināšanas polises Nr.LV13-B2-00041087-4 izriet, ka 2013.gada 3.decembrī starp prasītāju, kā apdrošinātāju, un /pers. F/, kā

apdrošinājuma ņēmēju, tika noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums, pamatojoties uz kuru tika apdrošināts mājoklis /adrese/ par laika periodu no

2013.gada 8.decembra līdz 2014.gada 7.decembrim (lietas 12., 13., 58.-60. lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājas iebildumi par apdrošināšanas līguma noslēgšanas apstākļiem nav pamatoti.

[7] Lietā nav strīda par to, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2014.gada 27.maijā notika nekustamā īpašuma /adrese/, nopludināšana

sakarā ar cinkotā tērauda cauruļvada (karstā ūdens stāvvada) bojājumu. Minēto apliecina /pers. F/ 2017.gada 17.jūnija Īpašuma apdrošināšanas

atlīdzības pieteikums apdrošinātājam (lietas 14.lapa).

[7.1] SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieki sakarā ar /pers. F/ pieteikumu 2014.gada 22.jūlijā sastādījuši aktu par konstatētajiem bojājumiem

Nr. 14-8/17137, kurā konstatēts, ka dzīvoklis bojāts 2014.gada 27.maijā. Komisija, veicot dzīvokļa Nr.59 apsekošanu, konstatējusi telpu bojājumus:

vannas istabā: griesti, krāsoti, bojājums 1,5 m2 platībā, koridorā: parkets, bojājums 10 m2 platībā. Norādīts, ka nepieciešams 1,5 m2 griestu, 10 m2

grīdas remonts.

Komisija konstatējusi, ka bojājumi radušies sakarā ar dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēmas un karstā ūdens apgādes sistēmas bojājumiem:

2014.gada 27.maijā dzīvoklī Nr.64 konstatēts cinkotā tērauda cauruļvadu (karstā ūdens stāvvads) bojājums ilgstošas korozijas ietekmē slēgtajā sienas

kanālā, kā rezultātā tika appludināts dzīvoklis Nr.59. Apsekošanas aktu parakstījuši SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iecirkņa “PĻAVNIEKI” vadītāja

p.i. /pers. G/, namu pārzinis /pers. H/, iecirkņa pārstāvis /pers. I/, dzīvokļa Nr.59 īpašnieks /pers. F/ un dzīvokļa Nr.64 īpašnieks /pers. J/ (lietas 15.-

16.lapa).

Tiesa atzīst ka ar minētajiem dokumentiem - 2014.gada 17.jūnija pieteikumu apdrošinātājam un atbildētājas darbinieku 2014.gada 22.jūlija

sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem ir pierādīts, ka dzīvokļa īpašumam bojājumi radušies tieši 2014.gada 27.maijā notikušās appludināšanas

rezultātā.

Aktā, cita starpā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, nodota ekspluatācijā 1990.gadā. Saskaņā ar Ministru Kabineta 2010.gada

28.septembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamas mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes

minimālajām prasībām” otrā pielikuma 2.2.1. punkta noteikumiem karstā ūdens cinkotā cauruļvada ekspluatācijas termiņš ir 20 gadi, tātad avārijas

brīdī šo komunikāciju ekspluatācijas termiņš jau bija beidzies. Sabiedrība jau 2012.gada novembrī, sagatavojot Dzīvojamajai mājai nepieciešamo

remontdarbu apkopojumu 2013.gadam, dzīvokļu īpašniekus informēja par minēto komunikāciju ekspluatācijas termiņa beigām un nepieciešamību

steidzami tās nomainīt. Iepriekš minētajā remontdarbu apkopojumā tika norādīts, ka dzīvojamajā mājā konstruktīvajiem elementiem un

inženierkomunikācijām (ūdensvada (aukstā un karstā) un kanalizācija sistēma; centrālapkures sistēma; jumta segums, tajā skaitā lietus ūdens novadīšanas

sistēma; koplietošanas elektrotīklu sistēma) ir beidzies eks​pluatācijas termiņš, līdz ar to tie ir jānomaina (lietas 15.lapa).

[7.2] Saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas līgumu, ņemot vērā Īpašuma bojājumu apskates protokolā fiksētos bojājumus un Tāmē par nekustamo

īpašumu aprēķinātās izmaksas, prasītāja izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību EUR 1155,42, atskaitot pievienotās vērtības nodokli

EUR 257,58 un apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku EUR 71,14 (Ls 50) (lietas 22.-24.lapa).

Tiesa atzīst, ka līdz ar to ir pierādīts, ka prasītājai ir radušies zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa

appludināšanu, līdz ar to saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

[8] Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septītajai daļai, kas noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

2014.gada 5.septembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai vēstuli par zaudējumu

EUR 1155,42 apmērā atlīdzību, lūdzot risināt jautājumu par radušos zaudējumu atlīdzināšanu (lietas 18.lapa).

No 2014.gada 29.septembra atbildes izriet, ka nav konstatējams viens no zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem - atbildētājas vaina, līdz ar

to nav tiesiska pamata atlīdzināt prasītājam radušos zaudējumus (lietas 19.lapa).

Prasītāja 2015.gada 5.martā prasītāja aicinājusi atbildētāju atkārtoti izskatīt jautājumu par prasītājai radušos zaudējumu EUR 1155,42 apmērā

atlīdzināšanu (lietas 20.lapa).

2015.gada 2.aprīlī atbildētāja atkārtoti sniegusi atteikumu atlīdzināt zaudējumus (lietas 21.lapa).

[8.1] Prasītāja cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētājas, kas radušies sakarā ar atbildētājas, kā nama apsaimniekotāja, pienākumu

nepienācīgu pildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; saskaņā

ar 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas bezdarbību Civillikuma

1779.panta izpratnē un pierādītu, ka nodarītajiem zaudējumiem nebija nejaušības raksturs sekojošu apsvērumu dēļ.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteikti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi, t.sk., noteikts, ka pārvaldīšanas procesa

nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pants noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamās un citas pārvaldīšanas darbības.

Saskaņā ar minētā panta otrās daļas pirmā punkta d) apakšpunktu dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, t.sk., dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, ir obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības. No minētās likuma normas secināms, ka dzīvojamās mājas kopējo komunikāciju, tostarp ūdensapgādes stāvvadu,

tehniskā apsekošana, apkope un kārtējais remonts ietilpst pārvaldnieka –konkrētajā gadījumā atbildētāja - pienākumos, bet to atjaunošanai vai nomaiņai

atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktam tiek izmantoti mājas īpašnieka (visu dzīvokļu īpašnieku) šo uzdevumu

izpildei veiktie maksājumi.

Lietas materiāliem pievienota dzīvojamās mājas /adrese/, pamatceltnes kartīte, no kuras izriet, ka māja uzcelta 1990.gadā (lietas 47.-50.lapa).

[8.2] 2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju

un rekonstrukciju saistītās darbības” 2.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju plāno, organizē un pārrauga dzīvojamās mājas

pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību izpildi.

2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu

un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo

pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs, savukārt minēto noteikumu 13. un 14.punkts noteic, ka

reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude, t.sk., ūdensapgādes sistēmai.

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi, kas pierāda dzīvojamās ēkas kanalizācijas inženierkomunikāciju apsekošanu 2010.gada

28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 13.punktā noteiktajam - reizi mēnesī, līdz ar to secināms, ka atbildētāja pietiekami bieži un savlaicīgi,

lai novērstu iespējamo kaitējumu, nav apsekojusi inženierkomunikācijas.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”

21.punktam, ja dzīvojamā mājā vai tai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ir radusies vai var rasties avārijas situācija, kas var apdraudēt personu

dzīvību, veselību vai īpašumu, pārvaldniekam ir tiesības steidzamai avārijas situācijas novēršanai izmantot līdzekļus, kas iekasēti par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vai citus pārvaldnieka rīcībā esošus finanšu līdzekļus, savukārt atbildētāja, konstatējot nepieciešamību steidzami

nomainīt komunikācijas, kuru ekspluatācijas termiņš ir beidzies, nav veikusi visas nepieciešamās pārvaldīšanas darbības šajā dzīvojamā mājā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas paskaidrojumā minēto iebildumu, ka remontdarbi dzīvojamās mājās tiek veikti tikai tad, ja

dzīvokļa īpašnieki nodrošina tam finansējumu, secinot, ka nav pamata atzīt, ka atbildētāja ir veikusi visas nepieciešamās pārvaldīšanas darbības, kā arī

nav pamata atzīt par attaisnojošo apstākli atbildētājas aktā norādīto, ka apsaimniekotājs neuzņemas atbildību par notikušo – saliešanu, kas radusies

mājas siltumapgādes sistēmas un karstā ūdens apgādes sistēmas bojājumu dēļ, jo dzīvokļu īpašnieki ar papildus maksu nav veidojuši uzkrājumus

kapitālajam remontam.

Tiesa atzīst, ka aktā norādīts, ka atbildētāja neuzņemas atbildību par karstā ūdens stāvvada bojājumiem, nevar būt par pamatu prasības

noraidīšanai, ņemot vērā, ka akts pēc būtības ir dokuments, kas sastādīts, lai apliecinātu esošo situāciju un akta sastādītāja secinājumi par kādas

personas atbildību nav apstāklis, kas var būt par pamatu zaudējumu piedziņas noraidīšanai.

[8.3] Līdz ar to tiesa izdara secinājumus, ka atbildētāja, apsaimniekojot minēto nekustamo īpašumu, veikusi savus pienākumus tikai formāli,

nepievēršot lielāku rūpību savu pienākumu pildīšanai, no kā izriet, ka atbildētājas bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns

saimnieks, tas ir, veicot mājas komunikāciju apsekošanu, atbildētājai bija visas iespējas nepieļaut lietā pierādīto kārstā ūdens stāvvada bojājumus un

zaudējumu nodarīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1772.panta noteikumiem, jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa

sagaidāmās peļņas atrāvums. Saskaņā ar Civillikuma 1786.pantu, novērtējot zaudējumus, jāievēro nevien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī

pametums, kas netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa. Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi

izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa appludināšanu.

[9] Saskaņā ar lietā iesniegto īpašuma bojājumu apskates protokolu, 2014.gada 16.jūnijā prasītāja izvēlēts eksperts SIA “Izitek” pārstāvis /pers.

D/ ir apsekojis dzīvokli Nr.59, /adrese/, konstatējis bojājumus (lietas 17.lapa).

[9.1] Atbildētāja apstrīd dzīvokļa īpašumam nodarīto bojājumu apjomu un prasītājas izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības pamatotību, ceļot

iebildumus pret tāmē norādītajām nepieciešamajām darbībām dzīvokļa sākotnējā stāvokļa atjaunošanai un to izmaksām, neatbilstību prasītājas un

atbildētājas aktos norādītajam bojājumu apjomam, norādot, ka prasītāja nepamatoti izmaksājusi atlīdzību: par grīdas remontu istabās (jo atbildētāja ar

2014.gada 22.jūlija aktu konstatēja, ka grīda bojāta tikai koridorā) un par sienu remontu vannas istabā (jo atbildētāja ar 2014.gada 22.jūlija aktu

konstatēja, ka vannas istabā bojāti tikai griesti).

Tiesa secina, ka lai gan 2014.gada 22.jūlija atbildētājas aktā par konstatētajiem bojājumiem norādīts, ka dzīvoklī bojāti vannas istabas krāsotie

griesti 1,5 m2 un parkets koridorā 10 m2 (lietas 15.lapa), minētajā aktā fiksēta dzīvokļa Nr. 64 īpašnieces /pers. J/ piebilde, ka precīzi bojājumi ir BTA

sastādītā aktā (lietas 16.lapa).

2014.gada 16.jūnijā SIA “Izitek” protokolā konstatēts, ka vannas istabā: bojāti griesti 1 m2 platībā, nepieciešama reģipša maiņa 2 m2

platībā, tapešu maiņa, krāsošana 4,8 m2 platībā, lampu demontāža/mat. 8 gab; bojāta siena 0,2 m2 platībā, nepieciešama tapešu maiņa, krāsošana 21,3

m2 platībā, skapīšu demontāža/mat. 1 komplekts. Konstatēts, ka ir kvalitatīva apdare, veikts 2007.gadā. Gaitenī/istabā konstatēti grīdas bojājumi

0,3m2 platībā (iet vienlaidus bez šuvēm), nepieciešama parketa slīpēšana, lakošana 31,8m2 platībā, kājlīstes demontāža/mat. 31,8 m2 platībā.

Protokolā norādīts bojājumu rašanās cēlonis - šķidruma noplūde no augšējā dzīvokļa Nr.64, pēc klienta vārdiem – bojāts dvieļu žāvētājs (lietas

17.lapa).

[9.2] Tiesa atzīst, ka dzīvoklim radīto bojājumu veidu, atrašanās vietu un apmēru apliecina SIA “Izitek” eksperta 2014.gada 16.jūnijā /pers. D/

sastādītais protokols un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieku 2014.gada 22.jūlijā sastādītais akts par konstatētajiem bojājumiem Nr. 14-8/17137

(lietas 15.-17. lapa).

No prasītājas iesniegtās SIA “Izitek” sagatavotās tāmes izriet, ka to lietā Nr.IB2-15940_01-14, saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06

“Būvizmaksu noteikšanas kārtība” sastādījis sertificēts būvinženieris /pers. L/, Latvijas būvinženieru savienības speciālistu sertifikācijas būvprakses

sertifikāts Nr.20-6763 (lietas 75.-80.lapa).

Ņemot vērā, ka no prasītājas iesniegtās izdrukas izriet, ka SIA “Izitek” reģistrēta Būvkomersantu reģistrā 04.04.2008. ar reģistrācijas Nr.6184-R,

tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt SIA “Izitek” kompetenci tāmju sastādīšanā un izvēlēto speciālista kvalifikāciju.

[9.3] Vispārzināms fakts, kas neprasa papildus pierādījumus, ir tas, ka dzīvokļa iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, nav iespējama tikai bojātajā

laukumā, neaizskarot pārējo telpas daļu, t.sk., parketa nomaiņa tikai bojātās daļas apmērā. Līdz ar to nav pamatots atbildētājas iebildums par apjoma

nesakritību atbildētājas darbinieku sastādītajā aktā un prasītājas tāmē.

Ņemot vērā SIA “Izitek” protokolā konstatēto vannas istabas bojājumu apmēru, kā arī konstatēto, ka gaitenī/istabā grīdas klājums iet vienlaidus

bez šuvēm un to, ka nepieciešama parketa slīpēšana, lakošana 31,8m2 platībā, kā arī kājlīstes demontāža 31,8 m2 platībā, tiesa atzīt, ka prasītājas

iesniegtajā tāmē pamatoti iekļautas izmaksas par materiāliem, mehānismiem un darbinieku algu, kas nepieciešami, lai novērstu radušos bojājumus

gaitenī/istabā un vannas istabā kopā EUR 1075,93 apmērā (lietas 75.-77.lapa).

Tā kā atbildētāja nav iesniegusi savu tāmi, tiesa vadās no prasītājas sniegtajām ziņām par remontdarbiem nepieciešamo materiālu apmēru un

izmaksām.

[10] Tiesa atzīt, ka prasītājas pievienotajā tāmē pamatoti iekļautas izmaksas par materiāliem, mehānismiem un darbinieku algu. Tiesa atzīst, ka

atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām (skatīt Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 29.septembra spriedumu SKC-191 un 2013.gada 31.oktobra

spriedumu SKC-428/2013) un tiesu praksei, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami zaudējumi EUR 1004,79, atņemot no minētās summas tāmē

nepamatoti iekļautos pieskaitāmos izdevumus EUR 150,63, līdz ar to prasība šajā daļā noraidāma kā nepamatota.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzības prasībai nepieciešamie priekšnoteikumi - zaudējumu esamība, atbildētāja prettiesiski

vainojama rīcība un cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem, lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētāja ir atlīdzinājusi

prasītājai zaudējumus, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami zaudējumi EUR 1004,79 apmērā.

[11] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par nauda summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētājas 6 % gadā no piedzītās zaudējumu summas EUR 1004,79.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva EUR 150,72 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

faktiskajā apmērā EUR 1,98 (lietas 3.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, par labu AAS ,,BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, zaudējumus EUR 1004,79 un tiesas

izdevumus EUR 152,70, kopā

EUR 1157,49 (viens tūkstotis viens simts piecdesmit septiņi euro, 49 centi).

Noteikt AAS ,,BTA Baltic Insurance Company” reģistrācijas Nr. 40103840140, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos procentus 6% gadā no

pamatparāda summas EUR 1004,79.

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu EUR 150,63 apmērā piedziņu.

Samaksa veicama AAS ,,BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, kontā Nr.LV90PARX0016356700003, AS

,,Citadele banka”, kods LACBLV2X.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2018.gada 10.janvāra - Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma

440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka