Court orders Land Agency to conduct cadastral survey and data update for specific apartment unit.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Court of the Valmiera District ordered the State Land Agency to perform a cadastral survey and data update for a specific apartment unit. The applicant argued that the agency's refusal to act was based on irrelevant information regarding building reconstruction rather than the specific unit in dispute. The court found that the prerequisites for the requested action existed and declared the agency's previous decision invalid, mandating the agency to issue an advance payment invoice and complete the survey within three days.
Legislator headnote
AI generatedKadastra likuma 24.pants; Dzīvokļa likuma 11.pants, 16.pants, 17.pants: The court established that an administrative body must perform specific cadastral actions when prerequisites are met, even if the applicant has previously challenged the decision, provided the agency issues a new decision based on the correct legal grounds.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-00947-19/46
ECLI:LV:ADRJVTN:2019:0408.A420280218.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Valmierā 2019.gada 8.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Solveiga Pone,
piedaloties pieteicējai /pers. A/,
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta pārstāvjiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/
2019.gada 12. un 15.februārī, 19.martā un 1.aprīlī atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers. A/
pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam veikt faktisko rīcību – kadastra objekta – telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs A/,
/adrese A/, kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja ar 2018.gada 28.februāra iesniegumu pasūtījusi objektu: ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, /adrese B/, daudzdzīvokļu māja;
telpu grupa /numurs A/ /adrese B/, dzīvoklis, kadastrālo uzmērīšanu ar datu reģistrāciju vai aktualizāciju (lietas 24.lapa).
Ar Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) Vidzemes reģionālās iestādes 2018.gada 15.marta lēmumu Nr.9-01-V/185, pamatojoties uz
Kadastra likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvokļa likuma 11.panta pirmo un trešo daļu, 16.panta otrās daļas 1.punktu, 17.panta piekto daļu,
Civillikuma 1068.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu
aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.263) 5.1.apakšpunktu un 7.punktu, Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.48
„Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.48) 3.punktu, atteikts veikt kadastra objekta – telpu grupas ar kadastra
apzīmējumu /numurs A/, /adrese A/, kadastrālo uzmērīšanu (lietas 62.-65.lapa)
Pieteicēja Dienesta Vidzemes reģionālās iestādes 2018.gada 15.marta lēmumu Nr.9-01-V/185 apstrīdējusi (lietas 25.lapa), un ar Dienesta
2018.gada 20.septembra lēmumu Nr.2-09/898 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts (lietas 6.-9.lapa).
[2] Pieteicēja pieteikumā norāda turpmāk minētos argumentus.
[2.1] Pārsūdzētajā lēmumā norādīta informācija un argumentācija, kas neattiecas uz konkrēto lietu. Proti, lai nodotu dzīvokli ekspluatācijā, kas
atrodas /adrese A/, pieteicējai ir nepieciešams veikt inventarizāciju. Strīds ir tikai par šo dzīvokli. Rekonstrukcija ēkai /adrese B/, kurā atrodas trīs
pieteicējai piederošie dzīvokļi (Nr.6., 8., 9.), tika veikta saskaņā ar Cēsu novada būvvaldē reģistrētu projektu un būvatļauju. Lai nodotu ēku
ekspluatācijā, būvvaldē ir jāiesniedz virkne dokumentu par katru dzīvokli, tajā skaitā ari inventarizācijas lietas. Dienests inventarizācijas lietas izveidoja
2016.gada 21.novembrī.
Inventarizācija dzīvoklim Nr.9 tika veikta laikā, kad bija nojaukta veranda – piebūve, bet vēl nebija uzbūvēta jaunā vietā, kā to paredz
būvprojekts. Veicot telpu uzmērīšanu, pieteicēju konsultēja Dienesta darbiniece, kura norādīja, ka pēc piebūves izbūves to varēs piemērīt kā labojumus
inventarizācijas lietā, jo nav iespējams neiemērīt šo dzīvokli vēlāk par dzīvokļa Nr.6 un Nr.8 uzmērīšanu, un gaidīt, kamēr piebūve tiek izbūvēta, jo
pieteikums par inventarizācijas lietu izveidi rakstīts vienā iesniegumā. Pieteicēja norāda, ka, izbūvējot piebūvi, dzīvoklī Nr.9 nav kvadratūras izmaiņu, jo
vecā piebūve saskaņā ar projektu tika nojaukta un uzbūvēta vietā pēc tiem pašiem izmēriem.
Ņemot vērā minēto, pieteicēja nepiekrīt, ka tiek atteikta inventarizācijas lietas labošana, lai piezīmētu piebūvi, jo piebūves esamība bija jau
sākotnējā būvprojektā, kuru bija parakstījuši visi /adrese B/ dzīvokļu īpašnieki. Piebūve vēl netika atjaunota tajā brīdī, kad tika veikta kadastrālā
uzmērīšana.
[2.2] Mājai, kurā atrodas dzīvoklis Nr.9, tika pārbūvēta siena, mainīts jumts, izbūvēts mansards, pārbūvēta piebūve dzīvoklim Nr.9 tajos pašos
vēsturiskajos izmēros, tāpēc būvprojekts ir visai mājai. Tā kā šī māja ir sasaistīta ar otru māju, kurā ir 5 dzīvokļi, tad būvprojekts ir jāsaskaņo arī ar otrās
mājas dzīvokļu īpašniekiem, kaut faktiski viņu mājā nekādas daļas netiek mainītas.
Būvprojekts sākotnēji tika apstiprināts ar visu astoņu dzīvokļu īpašniekiem 2013.gada aprīlī, maijā. Grozījumu projektu neparakstīja /pers. F/, jo
viņa nebija sasniedzama. Tika sūtītās ierakstītas vēstules ar aicinājumu, bet tās atgriezās atpakaļ nelasītas. Cēsu novada būvvalde šos grozījumus
akceptēja, un pieteicēja turpināja veikt ēkas rekonstrukciju. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Dienests veica sākotnējo inventarizāciju, nepieprasot
būvprojekta grozījumos visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.
2018.gada 17.augustā Cēsu novada būvvaldē ieradās /pers. F/, lai parakstītu visus nepieciešamos dokumentus, tajā skaitā ari būvprojekta
grozījumus, kurus savā vēstulē Cēsu novada būvvalde nosūtīja Dienestam.
Līdz ar to brīdī, kad Dienests 2018.gada 20.septembrī pieņēma pārsūdzēto lēmumu, tā rīcībā bija grozījumi, kur redzams, ka tos ir parakstījuši visu
astoņu dzīvokļu īpašnieki. Minēto informāciju Dienestam sniedza Cēsu novada būvvalde 2018.gada 16.augustā vēstulē. Pieteicēja norāda, ka dzīvoklim
Nr.9 netika veikti nekādi grozījumi būvprojektā attiecībā uz piebūves izbūvi – pārbūvi, jo tā bija paredzēta jau sākotnējā būvprojektā, kuru bija
parakstījuši visi dzīvokļu īpašnieki.
Pieteicēja Dienesta rīcībā saskata apzinātu nolaidību savā darbībā, kā rezultātā pieteicējai jātērē savs laiks, līdzekļi, lai beidzot iegūtu
inventarizācijas lietas grozījumus dzīvoklim Nr.9, kā arī tiek bezjēdzīgi tērēti valsts resursi pārsūdzības procesos, neskatoties uz to, ka jautājumu varēja
atrisināt jau pašā sākumā. Ar katru dienu pieteicējai tiek nodarīti zaudējumi, jo ir liegta iespēja nodot šos dzīvokļus ekspluatācijā.
[3] Dienests tiesā iesniegtajos paskaidrojumos norāda, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, pamatojoties uz pārsūdzētajā
lēmumā norādītajiem argumentiem un turpmāk minētajiem apsvērumiem.
[3.1] No Dienestā saņemtās Cēsu novada būvvaldes 2018.gada 16.augusta vēstules Nr.4/3738, bet ne 2018.gada 17.augusta vēstules, kā to
norāda pieteicēja, satura izriet, ka Cēsu novada būvvalde apstiprina Dienesta viedokli, ka būvniecība atbilstoši 2014.gada būvprojektam bija jāsaskaņo
ar visiem kopīpašniekiem, un līdz ar to uz projekta dokumentācijas ir jābūt fiksētai visu īpašnieku piekrišanai. Savukārt vēstules pielikumos pievienoti gan
2013.gada būvprojekta dokumenti, kur ir redzams arī ēkas īpašnieces /pers. F/ paraksts, gan 2014.gada būvprojekta dokumenti, kur šī paraksta nav.
Līdz ar to pieteicēja tiesai ir norādījusi neprecīzu informāciju saistībā ar no Cēsu novada būvvaldes saņemtajiem materiāliem.
[3.2] No saņemtajiem būvniecības dokumentiem neizriet, ka 2014.gada būvprojektam ir piekrituši visi ēkas /adrese B/ īpašnieki, tāpēc Dienests
nevar veikt pieteicējas norādīto faktisko rīcību. Pieteicēja 2016.gada 26.jūlijā pasūtīja tikai telpu grupu datu aktualizāciju, bet 2018.gada 28.februārī
pasūtīja jau ēkas datu aktualizāciju un datu aktualizāciju telpu grupai dzīvoklim Nr.9, pievienojot 2014.gada būvprojekta dokumentāciju, uz kuras nebija
visu ēkas kopīpašnieku parakstu. Sekojoši, Dienestam būtu jāveic ne tikai telpu grupas aktualizācija dzīvoklim Nr.9, bet visas būves datu aktualizācija,
kam ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.
[4] Tiesas sēdēs pieteicēja pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā norādītos argumentus. Tiesas sēdēs Latvijas Republikas pusē pieaicinātās
iestādes Dienesta pārstāvji pieteicējas pieteikumu neatzina, minot rakstveida paskaidrojumos ietvertos argumentus.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir
pamatots un apmierināms.
[6] Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta īpašuma objekta kadastra datu aktualizācija saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma
(turpmāk – Kadastra likums) 10.panta otro daļu ir nekustamā īpašuma objekta noteikšana.
Saskaņā ar Kadastra likum 15.panta pirmās daļas „c” apakšpunktu nekustamā īpašuma objekta noteikšana ir nepieciešama, lai kadastra
informācijas sistēmā aktualizētu kadastra datus par reģistrētas būves vai telpu grupas ārējo kontūru vai konstruktīvo elementu savstarpējo novietojumu.
Kadastra likuma 24.panta pirmajā daļā noteikti subjekti, kas var ierosināt kadastra objekta noteikšanu, kā viens no šādiem subjektiem minētā
likuma panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts.
[7] Noteikumu Nr.48 3.punktā noteikts, ka būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma
24.pantā minētās personas iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, kas noteikti normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra
datu aktualizāciju. Papildus ierosinātājs uzrāda šādus dokumentus (ja tie ir ierosinātāja rīcībā): būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts: ģenerālplānu;
paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju); stāva plānu ar pievienotu telpu grupu
lietošanas veidu eksplikāciju; būves garengriezuma un šķērsgriezuma plānu; aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;
inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju.
Noteikumu Nr.263 5.punktā noteikts, ka Dienesta teritoriālā struktūrvienība pirms kadastra objekta reģistrācijas vai kadastra datu aktualizācijas
izvērtē, vai:
1) iesniegti dokumenti, kas satur reģistrācijai vai aktualizācijai nepieciešamās ziņas un vai tās nav pretrunīgas (5.1.apakšpunkts);
2) iesniegtā ēkas vai inženierbūves datu deklarācija ir aizpildīta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un tai ir pievienoti nepieciešamie
dokumenti. Ja inženierbūves datu deklarācijā norādītā informācija ir savstarpēji pretrunīga vai deklarācijai par inženierbūves reģistrāciju nav pievienoti šo
noteikumu 29.1.1., 29.1.2. vai 29.1.3.apakšpunktā minētie dokumenti, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība deklarācijā norādītos datus
pārbauda, apsekojot inženierbūvi apvidū (5.2.apakšpunkts);
3) dzīvokļa īpašumu kopīpašuma domājamās daļas aprēķinātas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajiem kritērijiem un to summa veido vienu
veselu (5.3.apakšpunkts).
[8] No Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas konstatējams, ka nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /numurs C/, kas
atrodas /adrese B/ sastāvā ietilpst zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /numurs
D/, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /numurs B/un šķūnis ar kadastra apzīmējumu /numurs E/.
No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem Nekustamais īpašums ir sadalīts 8 dzīvokļu īpašumos, no kuriem trīs pieder pieteicējai:
1) dzīvokļa īpašums Nr.6, kadastra numurs /numurs F/, un tam piederošās 4030/27690 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas,
palīgceltnes uz zemes, dzīvokļa platība 40,3 m2;
2) dzīvokļa īpašums Nr.8, kadastra numurs /numurs G/, un tam piederošās 316/2769 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas,
palīgceltnes uz zemes, dzīvokļa platība 31,6 m2;
3) dzīvokļa īpašums Nr.9, kadastra numurs /numurs H/, un tam piederošās 468/2769 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas,
palīgceltnes uz zemes, dzīvokļa platība 46,8 m2.
Dzīvokļa īpašumi Nr.6, Nr.8 un Nr.9 atrodas dzīvojamajā mājā ar kadastra apzīmējumu /numurs B/.
[9] Dzīvokļa īpašuma likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma
kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 5.panta otro un trešo daļu, mainoties atsevišķā īpašuma kopējai platībai, attiecīgi mainās arī katrā dzīvokļa
īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs, izņemot, ja kopējās platības izmaiņas radušās atsevišķā īpašuma robežās, tai skaitā veicot
atsevišķā īpašuma pārbūvi vai atkārtotu uzmērīšanu. Kopīpašuma domājamo daļu summa veido vienu veselu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 5.panta piekto daļu, mainoties atsevišķa īpašuma kopējai platībai dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma
domājamo daļu pārrēķina un reģistrē atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 1.punktu un 17.panta piekto daļu, lai pieņemtu lēmumu par kopīpašumā esošās daļas
pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu), nepieciešams, lai „par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.
Dzīvokļa īpašuma likuma 21.panta pirmajā daļā noteikts, ka par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir pieņemama visu dzīvokļu īpašnieku
savstarpēja vienošanās. Tādējādi likumdevējs ir norādījis, ka lēmuma formai šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, proti, tam nav jābūt atsevišķa
dokumenta veidā noformētam lēmumam.
[10] No lietā iesniegtā būvprojekta „Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/rekonstrukcija, /adrese B/” tehniskā
projekta izmaiņu (lietas 78.-103.lapa, grafiskā daļa krāsainā izpildījumā lietas 195.-199.lapa) satura konstatējams, ka sākotnēji būvprojektā bija
paredzētas izmaiņas dzīvoklim Nr.8 (telpu grupa ar kadastra apzīmējumu /numurs I/) un dzīvoklim Nr.9 (telpu grupa ar kadastra apzīmējumu /numurs
A/), tostarp izbūvējot papildus telpas jumta stāvā, kas tiek pievienotas dzīvoklim Nr.9 (lietas 100.lapa). Saskaņā ar minēto būvprojektu dzīvokļa Nr.9
sastāvā ietilpst arī vējtveris ar platību 4,18 m2.
Būvprojekts 2013.gadā ir saskaņots ar visiem kopīpašniekiem (lietas 98.lapa) un par to lietā nav strīda.
[11] 2014.gadā izstrādātas aplūkotā būvprojekta izmaiņas. Būvprojekta izmaiņu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka tehniskā projekta izmaiņas
paredzētas veikt ēkas daļā starp asīm 3-2, dzīvoklī Nr.6. Izmaiņu rezultātā paredzēta dzīvokļa telpu pārplānošana un mansarda stāva izbūve un
pievienošana, kā arī paredzēts demontēt neapmierinošā stāvoklī esošo koka piebūvi (lietas 95.lapa).
Šādā veidā būvprojekta grozījumu izmaiņas attēlotas arī būvprojekta grafiskajā daļā – lapā AR-1i (lietas 101. un 199.lapa).
No minētā secināms, ka būvprojekta grozījumi skar dzīvokli Nr.6, kā arī mainās dzīvojamās mājās reģistrēto dzīvokļa īpašumu kopīpašuma
domājamā daļa (dzīvokļa Nr.6 platības izmainās, jo tiek izbūvētas papildus telpas jumta stāvā un tiek nojaukta piebūve).
No minētajām būvprojekta izmaiņām konstatējams, ka izmaiņas pasūtījuma iesniegšanas brīdī nav saskaņotas ar dzīvokļa īpašuma Nr.5 īpašnieci
/pers. F/. Kā konstatēts minētās izmaiņas attiecas tikai uz dzīvokli Nr.6 un ar tā rekonstrukcijas rezultātā radīto dzīvokļa īpašumu kopīpašuma
domājamās daļas izmaiņām. Taču šīs izmaiņas neskar dzīvokli Nr.9 – telpu grupu ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, kuras rekonstrukcijai atbilstoši
būvprojektam ir piekrituši visi kopīpašnieki, tostarp arī /pers. F/, ko apliecina /pers. F/ 2013.gada 12.maijā veiktais saskaņojuma uzraksts, kas
apstiprināts ar parakstu, būvprojekta lapā GP-1 (lietas 195.lapa).
[12] 2016.gada 26.jūlijā Dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Cēsu biroja Cēsu klientu apkalpošanas centra Klientu apkalpošanas konsultants
pieņēmis pieteicējas pasūtījumu Nr.563636 šādiem pakalpojumiem: kadastrālā uzmērīšana ar datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā (priekšapmaksa); pakalpojuma objekti: telpu grupa /numurs J/, /adrese C/, dzīvoklis; telpu grupa /numurs I/, /adrese D/, dzīvoklis;
telpu grupa /numurs A/, /adrese A/, dzīvoklis (lietas 23.lapa).
Iesniegumam pievienoti: 2013.gada 30.aprīļa būvatļauja Nr.013-13c, oriģināls, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas rekonstrukcija; 2014.gada
20.marta būvprojekts, oriģināls, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas rekonstrukcija.
[13] No Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmas konstatējami šādi apstākļi.
[13.1] 2016.gada 4.oktobrī veikta telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs J/, dzīvokļa īpašums Nr.6, /adrese B/, kadastrālā uzmērīšana.
Telpu grupas kopējā platība reģistrēta 65,9 m2.
Ņemot vērā, ka zemesgrāmatā reģistrēta šī dzīvokļa īpašuma platība 40,4 m2, secināms, ka Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas
sistēmā saistībā ar 2016.gada 4.oktobrī veikto uzmērīšanu ir aktualizēti dzīvokļa īpašuma dati.
[13.2] 2016.gada 4.oktobrī veikta telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs I/, dzīvokļa īpašums Nr.8, /adrese B/, kadastrālā uzmērīšana.
Telpu grupas kopējā platība reģistrēta 29,9 m2.
Ņemot vērā, ka zemesgrāmatā reģistrēta šī dzīvokļa īpašuma platība 31,6 m2, secināms, ka Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas
sistēmā saistībā ar veikto uzmērīšanu ir aktualizēti dzīvokļa īpašuma dati.
[13.3] 2016.gada 11.augustā veikta telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs I/, dzīvokļa īpašums Nr.9, /adrese B/, kadastrālā uzmērīšana.
Telpu grupas kopējā platība reģistrēta 71,5 m2.
Ņemot vērā, ka zemesgrāmatā reģistrēta šī dzīvokļa īpašuma platība 46,8 m2, secināms, ka Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas
sistēmā saistībā ar veikto uzmērīšanu ir aktualizēti dzīvokļa īpašuma dati.
[14] No Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem konstatējams, ka pēc šā sprieduma 13.3.punktā minētās telpu grupas ar
kadastra apzīmējumu /numurs I/, dzīvoklis Nr.9, kadastrālās uzmērīšanas ir aktualizēti dzīvokļa īpašuma dati, telpu grupas sastāvā vairs neietilpst telpa –
vējtveris, kā tas ir paredzēts būvprojektā – būvprojekta lapā – AR -1 un AR-1i, kur vējtveris ar platību 4,18 m2 ir paredzēts kā telpa Nr.1 dzīvokļa
Nr.9 sastāvā (lietas 198., 199.lapa).
Tādējādi, veiktās telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas rezultātā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir aktualizēti telpu grupas
ar kadastra apzīmējumu /numurs I/dati, kuru ietekmē mainās dzīvojamās mājās reģistrēto dzīvokļa īpašumu kopīpašuma domājama daļa (par vējtvera
platību samazinās šīs telpu grupas platība, kas attiecīgi pārgroza kopīpašumā esošās daļas). Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas
1.punktu un 17.panta piekto daļu šādiem pārgrozījumiem ir nepieciešama visu dzīvokļa īpašnieku piekrišana, taču tādas attiecībā par dzīvokļa Nr.9
platības samazināšanu, nojaucot vējtveri, nebija.
[15] 2018.gada 28.februārī Dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Cēsu biroja Cēsu klientu apkalpošanas centra Klientu apkalpošanas konsultants
pieņēmis pieteicējas pasūtījumu Nr.714803 šādiem pakalpojumiem: kadastrālā uzmērīšana ar datu reģistrāciju NĪVKIS (priekšapmaksa); pakalpojuma
objekti: ēka, /numurs B/, /adrese B/, daudzdzīvokļu māja; telpu grupa /numurs A/, /adrese A/, dzīvoklis (lietas 24.lapa).
Iesniegumam pievienoti dokumenti: 2014.gada 20.marta būvprojekts, Nr.21, kopija; 2013.gada 30.aprīļa būvatļauja Nr.013-13c, kopija.
[16] Pieteicēja iesniegumā par pasūtījumu Nr.714803 ir pasūtījusi telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, dzīvoklis Nr.9, kā atsevišķa
nekustamā īpašuma objekta (Noteikumu Nr.263 34.punkts) kadastrālo uzmērīšanu ar datu reģistrāciju vai aktualizāciju nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmā. Pieteicēja, kā dzīvokļa Nr.9, īpašniece ir Kadastra likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais subjekts, kurš ir
tiesīgs ierosināt šā kadastra objekta noteikšanu.
Kā konstatēts šā sprieduma 10.punktā, pieteicējas iecerētā telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, dzīvoklis Nr.9, pārbūve, izbūvējot
mansarda stāvu, rada kopīpašumā esošās daļas pārgrozījumu, tādēļ saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 1.punktu un 17.panta
piekto daļu, šādas pieteicējas ieceres īstenošanai ir nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta, 17.panta un 21.panta pirmo daļu 9.dzīvokļa ir saņēmusi visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu
saskaņojuma veidā (sprieduma 10.punkts), kas izskatāmajā gadījumā ir atzīstama par visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēju vienošanās.
Ņemot vērā minēti, tiesa atzīst, ka pieteicējas pasūtījuma Nr.714803 pieņemšanas un noformēšanas brīdī nebija šķēršļi dzīvokļa Nr.9 (telpu grupas
ar kadastra apzīmējumu /numurs A/) kadastrālajai uzmērīšanai un datu aktualizācijai, pamatojoties uz pieteicējas iesniegto būvatļauju un būvprojekta
grozījumiem.
[17] Pieteicēja, veicot pasūtījumu Nr.714803, ir iesniegusi 2014.gada 20.marta būvprojektu Nr.21 un 2013.gada 30.aprīļa būvatļauju Nr.013-
13c, kuru kopijas pievienotas iesniegumam – tā norādīts Dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Cēsu biroja Cēsu klientu apkalpošanas centra klientu
apkalpošanas konsultantes /pers. G/ pieteicējas vārdā sastādītajā 2018.gada 28.februāra iesniegumā (pasūtījums Nr.714803) (lietas 24.lapa).
Taču Dienests, atbildot uz tiesas pieprasījumu iesniegt dokumentus no Dienesta digitālās dokumentu krātuves, kuri bija pievienoti pasūtījumam
Nr.714803, ar norādi „Daudzdzīvokļu mājas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ /adrese B/, 2014.gada rekonstrukcijas projekta dokumentācijas
kopijas” (Dienesta vēstules 7.punkts), ir iesniegusi tiesai šādus būvprojektā ietilpstošās daļas: titullapu; teksta daļu „Paskaidrojuma raksts”; rasējuma lapu
– novietne, zemes gabala izvietojuma shēma, tehniskā projekta izmaiņas, GP=1i ar saskaņojumiem; rasējuma lapu – stāvu plāns, tehniskais projekts,
AR-1; rasējuma lapu – stāvu plāns, tehniskais projekts izmaiņas, AR-11 (lietas 149.-154.lapa).
No minētā konstatējams, ka pasūtījumam Nr. 714803 nebija pievienota rasējuma lapa – novietne, zemes gabala izvietojuma shēma, lapa GP-1, uz
kuras ir projekta sākotnējie saskaņojumi, tostarp arī /pers. F/ saskaņojums. Minēto apstākli papildus apstiprina Dienesta pārstāves /pers. D/ tiesas sēdē
sniegtie paskaidrojumi (lietas 109.,116.lapa).
/pers. G/, kura pasūtījumā Nr.714803 norādīta kā klientu apkalpošanas konsultante, tiesas sēdē liecināja, ka neatceras, kādus dokumentus
pieteicēja iesniegusi un kādus ir nokopējusi (lietas 200.-201.lapa).
Taču tiesai nerodas šaubas par to, ka pieteicēja, veicot minēto pasūtījumu, Dienestā uzrādīja būvprojekta izmaiņas kā vienotu dokumentu kopumu,
jo saskaņā ar būvnormatīvu „Latvijas būvnormatīvs LBN 202-15 „Būvprojekta saturs un noformēšana””, kas apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.281 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-15 „Būvprojekta saturs un noformēšana”, 6.punktu
būvprojekts satur teksta lapas, arī dokumentus un rasējumus, ko iesien vai sastiprina vienā vai vairākās grāmatās atkarībā no daļu vai sadaļu skaita. Proti,
būvprojektam ir jābūt iesietam vai sastiprinātam. Šādā veidā pieteicēja to uzrādīja tiesai un būvprojekta kopija uz 26 lapām ir pievienota lietā (lietas 78.-
103.lapa).
Ņemot vērā minēto, secināms, ka pasūtījuma Nr.714803 izpilde pieteicējai ir atteikta Dienesta amatpersonas klientu apkalpošanas konsultantes
rīcības dēļ, neiegūstot visu nepieciešamo pieteicējas iesniegtā būvprojekta grozījumos ietilpstošo dokumentu atvasinājumus.
[18] Attiecībā par pasūtījumā Nr.714803 norādīto par ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ kadastrālo uzmērīšanu ar datu reģistrāciju vai
aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā norādāms, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 1.punktu
un 17.panta piekto daļu šāda pakalpojuma saņemšanai uz pasūtījuma veikšanas brīdi nebija iegūti visi dzīvokļu īpašnieku saskaņojumi attiecībā par
dzīvokļa Nr.6 pārbūvi (sprieduma 11.punkts).
[19] Taču, uzklausot procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, liecinieces /pers. G/ liecību, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa
atzīst, ka šādu pasūtījumu pieteicēja neveica.
[19.1] /pers. G/ (klientu apkalpošanas konsultante) tiesas sēdē liecināja, ka iesniegums parāda, ka pieteicēja gribēja uzmērīt piebūvi. Māja parādās
tāpēc, ka ir ņemts vērā apbūves laukums. /pers. G/ domājusi, ka dēļ piebūves mainās apbūves laukums un tāpēc ir paņemta ēka. Atbildot uz pieteicējas
jautājumu, /pers. G/ liecināja, ka pieteicēja pasūtījusi piebūves uzmērīšanu, bet nav mācējusi noformēt savādāk, kā tikai mājas apbūves laukuma
izmaiņas (lietas 200.-201.lapa).
[19.2] Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 99.panta 1.punktu par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu veicama samaksa
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.787 „Valsts
zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība” 8.punktā noteikts, ka pirms pakalpojuma izpildes uzsākšanas persona saskaņā ar
Valsts zemes dienesta sagatavoto rēķinu samaksā priekšapmaksu pilnā apmērā, izņemot: būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumus, par kuriem
persona maksā priekšapmaksu 50 procentu apmērā no prognozētās maksas; ja maksu par pakalpojumu veido saskaņā ar šo noteikumu 7.3.
apakšpunktu un, pieņemot pakalpojumu, nav iespējams aprēķināt pakalpojuma kopējo maksu. Šādā gadījumā persona maksā priekšapmaksu cenrādī
norādītās pakalpojuma elementa vienas mērvienības cenas apmērā, izņemot būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumus.
[19.3] No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja par pasūtījumu Nr.714803 samaksājusi 63,79 euro, kas pieteicējai 2018.gada 11.jūnijā
atmaksāti, pamatojoties uz pieteicējas 2018.gada 1.jūnija iesniegumu (lietas 133., 137.lapa).
[19.4] Tiesas sēdē Dienesta pārstāve apstiprināja, ka pieteicējas samaksātais avansa maksājums nesatur maksājumu par ēkas ar kadastra
apzīmējumu Nr./numurs B/kadastrālo uzmērīšanu un datu aktualizāciju (provizoriskā maksa par ēkas kadastrālo uzmērīšanu, iekļaujot dokumentu
sagatavošanu, būtu aptuveni 343 euro, pieteicējas avansa maksājumā ir ietverta maksa par ēkas apbūves laukumu).
Pieteicēja tiesas sēdē sniedza informāciju, kas iegūta no Dienesta, ka par pasūtījumu Nr.714803 no pieteicējas iekasēti 60 % no kopējās
pakalpojuma summas 106 euro, kuru veido šādi pakalpojumi: datu aktualizācija – 30 euro, dokumentu sagatavošana – 42 euro, apbūves laukums –
25,90 euro, platība 6m2 – 6,54 euro, transports 4 km – 1,88 euro (lietas 203.lapa). Pieteicējas sniegtā informācija atbilst Dienesta pārstāves
paskaidrotajam, ka pieņemot pasūtījumu, kā Dienesta sniegtie pakalpojumi ir aprēķināts pakalpojums par ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/
apbūves laukuma uzmērīšanu, bet ne par ēkas kadastrālo uzmērīšanu ar datu reģistrāciju vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā, kā tas norādīts 2018.gada 28.februāra pieteicējas vārdā sagatavotajā iesniegumā.
20.1-20.4.punktā minēto apstākļu kopums liecina, ka pasūtījumu par ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/kadastrālo uzmērīšanu ar datu
reģistrāciju vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā /pers. G/, noformējot pieteicējas vārdā iesniegumu, iesniegumā ir
ietvērusi kļūdas pēc, pieteicēja šādu pasūtījumu nav veikusi.
[20] izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopsakarā ar iepriekš minēto, tiesa secina, ka Dienests nav objektīvi noskaidrojis un izvērtējis lietas apstākļus.
Turklāt norādāms, ka, izdodot pārsūdzēto lēmumu, Dienesta rīcībā bija pietiekama informācija, lai pieņemtu tiesisku un pamatotu lēmumu, jo 2018.gada
20.jūnijā pieteicēja iesniegusi projekta saskaņojuma kopiju (lietas 26.-29.lapa), kas nebija Dienesta rīcībā sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī.
Apkopjot iepriekš minēto un izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa secina ka pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par prettiesisku.
[21] Kā konstatēts šā sprieduma 19.2.punktā, pieteicēja 2018.gada 1.jūnija iesniegumā lūgusi atmaksāt par pasūtījumu Nr.714803 samaksāto
naudas summu 63,79 euro.
Pieteicēja tiesas sēdē paskaidroja, ka viņai palūdza uzrakstīt šādu iesniegumu par samaksātās naudas summu 63,79 euro atmaksu (lietas 115.lap),
kaut arī administratīvais process iestādē vēl nebija noslēdzies. Proti, pieteicēja sākotnējo lēmumu ir apstrīdējusi, apstrīdēšanas iesniegums Dienestā
saņemts 2018.gada 23.maijā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmo daļu iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā
darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē.
[22] Ņemot vērā šā sprieduma 17., 20. un 21.punktā minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā ir konstatējami priekšnoteikumi pieteicējas
prasītās faktiskās rīcības veikšanai – telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, dzīvoklis Nr.9, kadastrālai uzmērīšanai un kadastra datu
aktualizācijai nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, pie nosacījuma, ka pieteicēja atkārtoti veic avansa maksājumu par pasūtījumu
Nr.714803.
[23] Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmajā daļā noteikts, ka par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 30 euro
apmērā.
Par pieteikumu par lietas ierosināšanu pieteicēja 2017.gada 1.decembrī ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro (lietas 5.lapa).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu
pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Ņemot vērā šā sprieduma 17., 20. un 22.punktā norādīto, pieteicējas samaksātā valsts nodeva 30 euro ir piespriežama no Latvijas Republikas par
labu pieteicējai. Piespriestā valsts nodeva saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā
iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu izmaksājama pieteicējam no Valsts zemes dienesta
budžeta līdzekļiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 255.panta pirmo daļu, 289.-294.pantu, Administratīvā
rajona tiesa
nosprieda:
apmierināt /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam veikt faktisko rīcību – kadastra objekta – telpu grupas ar
kadastra apzīmējumu /numurs A/, /adrese A/, kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā;
uzlikt pienākumu Valsts zemes dienestam trīs darba dienu laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas izsniegt pieteicējai priekšapmaksas rēķinu
par telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, /adrese A/, kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmā un pēc priekšapmaksas saņemšanas tiesību normās noteiktajā termiņā veikt telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs
A/, /adrese A/, kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;
atzīt par prettiesisku Valsts zemes dienesta 2018.gada 20.septembra lēmumu Nr.2-09/898;
piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ samaksāto valsts nodevu 30 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) S.Pone