Court orders monthly child support payments from unemployed father to mother, exempting him from court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's claim of inability to pay and ordered monthly child support payments to the plaintiff. The defendant admitted the claim but argued he was unemployed and receiving poverty status, while the plaintiff requested 25% of the minimum wage until the child turned seven. The court ruled that the child's right to timely support outweighs the state's interest in collecting court fees, thus exempting the defendant from cost liability.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 177. panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 43. panta ceturtais pants: The child's right to timely support prevails over the state's interest in collecting court fees, exempting an indigent parent from cost liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C14026317
Lietas arhīva Nr. C-0263-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē 2017.gada 24.februārī
Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M. Bogdane
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam
Aprakstošā daļa
2017.gada 1.februārī Gulbenes rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk tekstā - prasītāja) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. B/
(turpmāk tekstā - atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam. 2017.gada 2.februārī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi. 2017. gada
6.februārī ievesta lieta.
Prasītāja prasības pieteikumā norāda, ka atbildētājs ir bezdarbnieks un nevar nodrošināt ar nepieciešamo bērnu uzturam.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta pirmo un piekto daļu, 2013.gada 15.janvāra MK noteikumiem Nr.37, lūdz piedzīt no atbildētāja
uzturlīdzekļus bērna /pers. C/, dzimuša /datums/uzturam 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu
vecumam un no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas sākot no prasības
pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā līdz laikam kad bērns pats spēs sevi apgādāt. Prasītāja prasības pieteikumā arī norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu
uzklausīšana tiesas sēdē.
2017. gada 6.februārī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums, nosakot 15 dienu termiņu no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas rakstveida
paskaidrojuma sniegšanai (lietas 13., 15. lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā
arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 13-15.lapa).
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka prasību atzīst pilnā apmērā, norādījis, ka ir bezdarbnieks un šobrīd ārstējās Strenču
psihoneiroloģiskajā slimnīcā, ir maksāt nespējīgs. Norādījis, ka nevarēs segts tiesas izdevumus, jo viņam piešķirts trūcīgās ģimenes statuss. Atbildētājs
paskaidrojumā arī norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 16.-19.lapa).
A r 2017.gada 15.februāra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā. Ar minēto lēmumu pusēm arī paziņots par pilna sprieduma
sastādīšanas un pieejamības datumu. Lēmums pusēm nosūtīts 2017. gada 15.februārī (lietas 23-24. lapa).
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, konstatē, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.
Atbildētājs pilnībā atzinis prasību. Tiesa vadoties pēc Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas, sprieduma motīvu daļā iekļaus tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir
vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē arī bērnu uzturēt, tas ir, nodrošināt ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un
audzināt, nodrošinot garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam
darbam. Savukārt Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu un šis pienākums gulstas uz tēvu
un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, pie tam, pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no
vecākiem vai abiem vecākiem.
Civillikuma 179.panta piektā daļa nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi
no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” - katra vecāka
pienākums neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir ik mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no
viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un katram bērnam no 7
gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai- 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem nr.656, minimālā darba alga Latvijas valstī ar 2017.gada 1.janvāri noteikta 380
EUR.
LR Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC- 556 ir atzinis, ka iztulkojot LR Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma
1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tas ir, pielietojot tiesību normu tulkošanas sistēmisko metodi,
prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk
savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to, uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama no prasības pieteikuma iesniegšanas
dienas tiesā – 2017.gada 1.februāra.
Prasītāja no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvota saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu. Saskaņā ar
Civilprocesa 42.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu - rēķinot to no uzturlīdzekļu maksājumu kopsummas par vienu gadu – EUR 1140,-
vadoties no Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta - maksājamās valsts nodevas apmērs ir EUR 171,00. Pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 39. un 42.pantu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,59 (lietas 2.lapa) apmērā.
Tiesnese konstatē, ka atbildētāja ģimenei noteiktā kārtībā piešķirts trūcīgās ģimenes statuss. Viņa ģimenes mantisko stāvokli ir izvērtējis sociālais
dienests. Turklāt atbildētājam piešķirts arī bezdarbnieka statuss (lietas 20.-21.lapa). Tiesa, izvērtējot pierādījumus par atbildētāja mantisko stāvokli,
uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu, atbildētājs atbrīvojams no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Bērna intereses
savlaicīgi saņemt uzturlīdzekļus ir pārākas par valsts interesi saņemt valsts nodevu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.-44., 97., 190.-193., 204.1, 250.25, 250.27 pantiem, tiesa
nosprieda:
apmierināt prasību.
PIEDZĪT no /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, bērna /pers.
C/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz
bērna 7 gadu vecumam, bet no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas ik mēnesi sākot no 2017.gada 1.februāra līdz brīdim, kad bērns pats spēs sevi apgādāt.
Ar šo spriedumu pusēm tiek izskaidrots, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu - ja pēc tam, kad likumīgā spēkā
stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma
noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
ATBRĪVOT PILNĪBĀ /pers. B/no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
NOTEIKT atbildētājam spriedumam daļā par tiesas izdevumu piedziņu termiņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Gulbenes rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas, ja pastāv kāds no Civilprocesa
likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Sūdzība iesniedzama Gulbenes rajona tiesā.
Pārsūdzības termiņš skaitāms no sprieduma pieejamības dienas – 2017. gada 27.februāra.
Tiesnese M.Bogdane