Legislator Case Law & Legislation
C68366918 / C-1219-19 AI generated

Court partially allows child support enforcement, setting monthly payment at 326 euros and granting immediate execution for state fees.

Case Number C68366918 / C-1219-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially granted the plaintiff's request for child support enforcement against the defendant, who failed to provide written explanations. While the court ordered immediate execution for state fees and costs, it set a ten-day deadline for the defendant to voluntarily pay the remaining monthly child support amount of 326 euros. This decision balanced the plaintiff's need for timely enforcement of state-related costs with the defendant's opportunity to fulfill the primary support obligation voluntarily within a short timeframe.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 204.1 panta 1. punkts; Civilprocesa likuma 205. panta 1. punkts: The court may order immediate execution of specific claims like state fees while granting a voluntary payment period for other obligations to balance enforcement efficiency with the obligor's ability to pay.

Keywords

AI generated
child support enforcement immediate execution voluntary payment period state court fees civil procedure law partial satisfaction non-payment remedy

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 42. panta 1. punkts
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 205. panta 1. punkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C68366918

Lietas arhīva Nr. C-1219-19/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 25. aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese A. Buliņa

ar tiesas sēžu sekretāri L. Zemi

piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2018. gada 18. jūnijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā cēla prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012. gada 15. septembrī tika noslēgta /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) un /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs)

laulība. Laulība šķirta 2016. gada 27. septembrī.

2013. gada 22. aprīlī, laulības laikā, prasītājai un atbildētājai piedzima dēls /pers. D/ (turpmāk – bērns).

[1.2] Prasītāja norāda, ka puses dzīvo šķirti kopš 2014. gada. Bērns dzīvo ar prasītāju, visas rūpes par bērnu ir uzņēmusies prasītāja, savukārt,

atbildētājs bērna uzturēšanā un audzināšanā nepiedalās.

Bērna uzturam ik mēnesi nepieciešami aptuveni 457 euro, no kuriem dzīvokļa īrei nepieciešami 100 euro, komunālajiem maksājumiem 38 euro,

ēdināšanai dārziņā 35 euro, uzturam 100 euro, dažādiem saimnieciskajiem izdevumiem 20 euro, izdevumi izglītībai ir 54 euro, bērna apģērba un apavu

iegādei nepieciešami 50 euro, citām objektīvi nepieciešamajām vajadzībām, piemēram, medicīnas precēm, rotaļlietām, grāmatām, ik mēnesi nepieciešami

aptuveni 60 euro.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs strādā SIA “/nosaukums/” un saņem ik mēnesi aptuveni 3100 euro. Šādos apstākļos atbildētājs ir spējīgs bērna

uzturam novirzīt uzturlīdzekļus 350 euro ik mēnesi.

Prasītāja strādā SIA “/nosaukums B/” par klientu apkalpošanas operatoru, alga mēnesī aptuveni 550 euro, bet uz prasības iesniegšanas dienu

prasītāja atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 2019. gada oktobrim un viņas ienākumi sastāv no vecāku un bērnu pabalstiem.

Prasītāja norāda, ka no atbildētāja par labu prasītājai bērna uzturam ar tiesas spriedumu piedzīti uzturlīdzekļi, bet atbildētājs tiesas spriedumu

labprātīgi nav pildījis, uzturlīdzekļus maksā neregulāri un nepilnā apmērā.

[1.3] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 177., 179. pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam 350 euro ik mēnesi līdz

bērna pilngadībai, nosakot sprieduma nekavējošos izpildi.

[2] Atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

[3] Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza tiesu piedzīt no atbildētāja 350 euro katru mēnesi. Paskaidroja, ka šobrīd atrodas

bērna kopšanas atvaļinājumā sakarā ar otra bērna piedzimšanu ģimenē, līdz ar ko var nodrošināt bērna uzturu valstī noteiktajā minimālajā apmērā,

savukārt, atbildētājam samērā ar savu finansiālo daļu, ir iespēja nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus lielākā apmērā.

Šobrīd prasītāja atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ienākumi sastāv no 171 euro jaunākā bērna pabalsta, 11,378 euro vecākā bērna pabalsta

un vecāku pabalsta 260 euro mēnesī. Papildus prasītāju finansiāli atbalsta tēvs – aptuveni 100 euro mēnesī. Izdevumi savām vajadzībām ir īres,

komunālo maksājumi, saimniecības preces, uzturs. Prasītājai ir nelielas kredītsaistības, aptuveni 600 euro, mēnesī aptuveni 60 euro.

Dzīvokļa īre ik mēnesi ir 300 euro, dzīvoklī dzīvo 3 personas, līdz ar ko bērna daļa ir 100 euro mēnesi. Par dzīvokļa īri dzīvokļa saimniecei nauda

tiek ieskaitīta daļēji kontā, bet daļēji – tiek samaksāts uz rokas, atkarībā no situācijas.

Komunālo maksājumu apmērs attiecīgi bērna daļai ir 38 euro mēnesī.

Ēdināšana dārziņā gada griezumā vidēji ir 35 euro mēnesī.

Par ēdināšanu mājās bērnam nepieciešami vidēji 100 euro mēnesī.

Saimniecības izdevumiem nepieciešami aptuveni 20 euro – par higiēnas precēm, sadzīves kopšanas līdzekļiem, veļas mazgāšanas līdzekļiem.

Izdevumi izglītībai ir 54 euro, tie ir izdevumi par baseinu Kaņiera ielā 13, Rīgā, summa ir par mēneša abonementu.

[4] Tiesas sēdē atbildētājs prasību atzina daļēji, piekrita maksāt ik mēnesi uzturlīdzekļus 300 euro mēnesī, uzskatot minēto summu par samērīgu.

Attiecībā uz dzīvokļa īres maksas summu iebildumus neizteica, norādīja, ka šāda summa ir samērīga par dzīvokļa īri Rīgā. Ienākumi aptuveni ir 1100 euro

mēnesī pēc nodokļu nomaksas, izdevumi ir aptuveni 500-600 euro. Lielas kredītsaistības nav, ir vairākas nelielas kredītsaistības, piemēram, telefons

līzingā.

M o t īv u da ļa

[5] Noklausījusies prasītājas un atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālus kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota

un apmierināma daļēji.

[6] Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju Nr./numurs/ apstiprināts, ka prasītāja un atbildētājs ir nepilngadīgā /pers. D/ vecāki

(lietas 7.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka nepilngadīgā bērna /pers. D/ ikdienas aprūpi un uzraudzību realizē bērna māte – prasītāja /pers. A/, bet nepilngadīgā

/pers. D/ tēvam – atbildētājam /pers. B/ ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāsniedz uzturlīdzekļi bērna uzturēšanai. Šādus iebildumus atbildētājs nav

izteicis.

[7] Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz

tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,

spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

[7.1] No augstāk minētam tiesību normām nepārprotami secināms, ka jebkurā gadījumā bērna intereses prevalē par vecāku interesēm un abiem

vecākiem ir pienākums nodrošināt savu bērnu ar pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt bērna fiziskās un intelektuālās spējās. Pie tam šādi

pienākumi vecākiem būtu jārealizē pret katru savu bērnu vienādi, neatkarīgi no tā vai bērns dzīvo kopā ar vecāku vai atsevišķi.

[8] Pārbaudot informāciju Tiesu informatīvajā sistēmā, tiesa konstatē, ka ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 27. septembra

spriedumu civillietā /numurs/ šķirta prasītājas un atbildētāja laulība. Vienlaikus ar spriedumu no atbildētāja prasītājas labā bērna /pers. D/ uzturam piedzīti

uzturlīdzekļi 90 euro apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Šādos apstākļos tiesa konstatē, ka prasība faktiski ir celta par piedzīto uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

[9] Civilprocesa likuma 203.panta ceturtā daļa nosaka, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti

periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt

maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Prasītāja ir lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam 350 euro mēnesī, proti, palielināt ar tiesas spriedumu piedzītos

uzturlīdzekļus par 260 euro mēnesī.

[10] Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot

uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

[10.1] Attiecībā par prasītājas /pers. A/ ienākumiem tiesa konstatē turpmāko.

Lietas materiāliem pievienota Valsts ieņēmumu dienesta 2018. gada 21. augusta izziņa par /pers. A/ gūtajiem ienākumiem no 2018. gada 1.

janvāra, no kuras redzams, ka prasītāja 2018. gada janvārī guvusi darba ienākumus 650 euro, savukārt, no 2018. gada februāra ienākumi no darba

tiesiskajām attiecībām nav gūti (lietas 40.lapa).

Tiesas sēdē prasītāja paskaidroja, ka atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem vecāku pabalstu 260 euro, vecākā bērna pabalstu 11,38

euro un jaunākā bērna pabalstu 171 euro, kopā 442,38 euro mēnesī, papildus prasītājai finansiāli palīdz tēvs, sniedzot atbalstu apmēram 100 euro

mēnesī.

Kā izriet no prasītājas tiesas sēdē sniegtās informācijas, prasītājas apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni.

[10.2] Attiecībā uz /pers. B/ ienākumiem tiesa konstatē turpmāko.

Lietas materiāliem pievienota Valsts ieņēmumu dienesta 2018. gada 7. augusta izziņa par /pers. B/ gūtajiem ienākumiem no 2018. gada 1. janvāra,

no kuras redzams, ka atbildētājs laikā no 2018. gada 25. janvāra līdz 11. aprīlim, no 2018. gada 19. aprīļa līdz 2018. gada 23. maijam un no 2018.

gada 29. jūnija līdz 30. jūnijam tika reģistrēts darba attiecībās ar SIA “/nosaukums/” un guvis ienākumus 2411,76 euro. Papildus minētajos laika

periodos atbildētājs guvis ienākumus kopumā 6630,18 euro (lietas 27.lapa). Šādos apstākļos atbildētāja vidējie ikmēneša ienākumi 7 mēnešu periodā

(no 2018. gada janvāra līdz 2018. gada jūnija mēnesim) ir 1291,71 euro mēnesī.

Tiesas sēdē atbildētājs paskaidroja, ka strādā par jūrnieku, darbs ir periodisks un darba samaksa nav noteikta kā ikmēneša, vidējie ikmēneša

ienākumi šobrīd ir 1100 euro pēc nodokļu nomaksas.

[10.3] Izvērtējot atbildētāja mantisko stāvokli, tiesa atzīst, ka atbildētāja ienākumi ir pietiekami, lai veiktu uzturlīdzekļu maksājumus prasītājas

norādītajā apmērā.

[11] Lai arī tiesa konstatējusi, ka atbildētāja finansiālais stāvoklis ir pietiekams, lai veiktu uzturlīdzekļu maksājumus prasītājas norādītajā apmērā,

tomēr tiesai piedzenamā uzturlīdzekļu apmēra noteikšanai ir jānoskaidro, kāda ir bērna uzturam nepieciešamā summa, jāizvērtē katra vecāka mantas

stāvoklis un spēja tādu summu segt, jāsadala nepieciešamā uzturlīdzekļu summa proporcionāli katra vecāka mantiskajam stāvoklim (sk. Senāta

2013.gada 8.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-991/2013, 2012.gada 28.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-1068/2012, 2012.gada

28.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-1024/ 2012, 2012.gada 25.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-1391/2012).

[12] Kā redzams no aprēķina, prasītāja norādījusi, ka bērna uzturam nepieciešamie mēneša izdevumus veido:

bērna daļa par dzīvokļa īres izdevumiem 100 euro;

bērna daļā par komunālajiem maksājumiem 38 euro;

ēdināšana dārziņā 35 euro;

pārtika 100 euro;

apģērbs un apavi 50,00 euro;

dažādi saimniecības izdevumi 20 euro;

izdevumi izglītībai 54 euro;

citas objektīvās nepieciešamās vajadzības – medicīnas preces, rotaļlietas, grāmatas - 60 euro;

Atbilstoši tiesas sēdē uzturētajam aprēķinam, bērna uzturam nepieciešamie mēneša izdevumi kopā ir 457,00 euro.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja daļu no bērna uzturam nepieciešamajiem izdevumiem 350 euro apmērā ik mēnesi, savukārt, prasītāja spēj

segt bērna uzturēšanai nepieciešamos izdevumus 107 euro apmērā, kas atbilst valstī noteiktajam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa konstatē, ka prasītāja daļēji ir iesniegusi pierādījumus šiem izdevumiem. Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa noteic, ja tiesa atzīst kādu

faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. Pie šādiem faktiem pieder vēstures notikumi, dabas notikumi, kā arī vispārzināmas uz pieredzi pamatotas

patiesības. Jautājumu par to, vai fakts uzskatāms par vispārzināmu, izšķir tiesa.

Kā Senāts norādījis 2011.gada 18.maija spriedumā lietā SKC-863, tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tiesa atzīst

par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām

patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad

tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās patiesības kā loģiska slēdziena locekļus (sal. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata.

Rīga: Autora izdevums, 1933., 333.–336.lpp.).

[13.1] Tiesai, izvērtējot uzturlīdzekļu apmēru, jāapsver bērnu uzturam nepieciešamie izdevumi, vērtējot prasītājas uzrādīto uzturlīdzekļu aprēķinu

kopsakarā ar atbildētāja iebildumiem. Atbildētājs tiesai nav izteicis iebildumus par prasītājas norādīto bērna uzturam nepieciešamo izdevumu apmēru

mēnesī, nav apstrīdējis bērna uzturēšanai nepieciešamās summas, iebilstot vien pret prasītājas norādīto no viņa piedzenamo uzturlīdzekļu summai.

[13.2] Tiesa, izvērtējot uzturlīdzekļu aprēķinu, uzskata, ka bērnam nepieciešamais uzturēšanas apmērs ir samērīgs ar bērna vecumu un reālajām

vajadzībām. Tomēr tiesa uzskata, ka prasītājai arī būtu jāpiedalās sava bērna uzturēšanā samērā savam materiālajam stāvoklim. Turklāt, pati prasītāja

tiesas sēdē vairākkārt uzsvēra, ka pusēm sava bērna uzturēšanā jāpiedalās samērā ar viņu materiālo stāvokli.

Tiesa, veicot aritmētiskos aprēķinus, konstatē, ka prasītāja un atbildētājs kopumā ik mēnesi gūst ienākumus vidēji 1542,38 euro (442,38 + 1100),

procentuāli šo ienākumu attiecībā ir 28,67 % pret 71,33 %. Prasītāja ir norādījusi un tiesa ir atzinusi par samērīgu bērna uzturēšanai nepieciešamo summu

457 euro mēnesī. Sadalot šo summu proporcionāli prasītājas un atbildētāja procentuālajam ienākumu apmērā (457 euro/100% = 4,57 euro ir 1 %),

tiesa konstatē, ka atbildētājam samērā ar savu materiālo stāvokli, būtu jāpiedalās bērna uzturēšanā 325,98 euro (4,57 euro x 71,33 %), savukārt,

prasītājai sava bērna uzturēšanā būtu jāpiedalās 131,03 euro (4,57 euro x 28,67 %) apmērā, kas ir samērīga daļa attiecībā uz pušu ienākumiem un

bērna nepieciešamo uzturēšanas izdevumu apmēru.

[13.3] Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītājas labā būtu piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturam 326 euro apmērā ik mēnesī.

[14] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007. gada 29. augustā lietā Nr.SKC -556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas

Satversmes 92. pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu

garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi tiesas noteiktajā apmērā piedzenami no prasības

celšanas brīža, t.i., 2018. gada 18. jūnija, sprieduma izpildē ieskaitot tās summas, kādas atbildētājs samaksājis bērna uzturam kopš 2018. gada

18. jūnija.

Vienlaicīgi tiesa norāda, ka ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018. gada 17. augusta lēmumu, ar kuru izlemts prasītājas pieteikums par pagaidu

uzturlīdzekļu piedziņu lietā, uzturlīdzekļi piedzīti lielākā apmērā kā ar tiesas spriedumu, tomēr nav pieļaujams, ka starpība tiek attiecināta uz turpmāko

sprieduma izpildi.

[14.1] Tiesa uzskata, ka pārtraucama periodisko maksājumu piedziņu par turpmāko laika periodu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.

gada 17. augusta lēmuma lietā Nr.C68366918.

Tiesa, ievērojot bērna intereses uzturlīdzekļus piedzina no prasības celšanas brīža, t.i., 2018. gada 18. jūnija, bet tā kā lietā 2018. gada 17. augustā

tika pieņemts lēmums par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu, sprieduma izpildē ieskaitāmas summas, kas nomaksātas arī pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesas 2018. gada 17. augusta lēmuma.

[14.2] Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 7. janvāra sprieduma lietā SKC-1478/2015 paustās

atziņas uzturlīdzekļi bērna labā no atbildētājas piedzenami līdz laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt. Ja pēc pilngadības sasniegšanas bērns vēlas

saņemt uzturlīdzekļus pats, viņš ir tiesīgs celt tiesā attiecīgu prasību, lūdzot pārtraukt iepriekš ar tiesas spriedumu noteikto uzturlīdzekļu piedziņu par labu

vecākam.

[15] Tiesa uzskata, ka pārtraucama periodisko maksājumu piedziņu par turpmāko laika periodu pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

2016. gada 27. septembra sprieduma lietā /numurs/ daļā par uzturlīdzekļu piedziņu bērna /pers. D/ uzturam.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Atbilstoši minētā likuma 35.panta pirmās daļas 6.punktam, prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu prasības summa ir

summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu (326 – 90) = 236 x 12 = 2832) un valsts nodeva no

minētās summas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)apakšpunktu sastāda 347,92 euro.

Tiesa izskaidro, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ tiesas noteikto valsts nodevu nevar nomaksāt likumā noteiktajā termiņā, tad tā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 206.panta pirmo daļu var pieteikt tiesā lūgumu pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī

par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu.

[16.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,19 euro apmērā

(lietas 2.lapa).

[17] Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam, apmierināms ir prasītājas lūgums par nekavējošu sprieduma izpildi daļā par

uzturlīdzekļu piedziņu, bet pārējā sprieduma daļā atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumiem nosakāms termiņš labprātīgai

sprieduma izpildei.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 42.panta pirmo daļu, 189., 193., 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da :

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. D/, personas kods

/personas kods/, uzturam 326,00 euro (trīs simti divdesmit seši euro 00 centi) apmērā katru mēnesi, bet ne mazāk kā noteikts Ministru kabineta

2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, sākot no 2018. gada 18. jūnija līdz bērna pilngadībai.

Sprieduma izpildē ieskaitīt summas, kuras atbildētājs samaksājis bērna uzturam par laika periodu no 2018. gada 18. jūnija.

Pārtraukt periodisko maksājumu piedziņu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018. gada 17. augusta lēmuma lietā /numurs/.

Ar 2019. gada 25. aprīli pārtraukt periodisko maksājumu piedziņu pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 27. septembra

sprieduma lietā /numurs/ daļā par uzturlīdzekļu piedziņu bērna /pers. D/ uzturam.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 347,92 euro (trīs simti četrdesmit septiņi euro, 92 centi)

apmērā.

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr.C68366918.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,19 euro (pieci euro, 19 centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C68366918.

Valsts labā veiktā maksājuma apliecinošs dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Pārējā sprieduma daļā noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 25. aprīlī.

Tiesnese A.Buliņa