Court convicted defendant of shoplifting and dismissed victim's civil claim due to full compensation payment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of three instances of shoplifting and a fourth unproven incident, sentencing him to 240 hours of compulsory labor. Although the victim, SIA Maxima Latvija, claimed 33.55 euros in damages, the defendant fully compensated this amount on October 4, 2014. Consequently, the court dismissed the civil claim for compensation as the victim's right to redress was already satisfied.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 22. pants: When a defendant fully compensates the victim's material loss after the criminal proceedings have commenced, the civil claim for compensation must be dismissed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Kriminālprocess Nr.11095036714
Lieta K31-404-14/4
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2014.gada 9.oktobrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese D.Treija,
piedaloties prokurorei V.Darviņai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. D/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesa
k o ns t a t ē ja
/ p e ri sz .d a Dr /ī j a s v e š a s k u s t šādos
a apstākļos:
m a s m a n
2014.gada 27.februārī ap plkst.18.25, atrodoties SIA „Maxima Latvija” piederošā veikala „Maxima” tirdzniecības zālē /adrese/, veikala darba
laikā, /pers. D/, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, no tirdzniecības stenda paņēma divus 500 g iepakojumus maltās kafijas
„Jacobs Kr?nung Golden”, katru iepakojumu 7,04 euro vērtībā, kopējā vērtībā 14,08 euro, un ielika iepirkuma grozā. Tad /pers. D/, izmantodams brīdi,
kad viņa darbības neviens nenovēro, iepriekšminētos kafijas iepakojumus paslēpa zem sava apģērba, pēc kā izgāja no veikala „Maxima” tirdzniecības
zāles, nesamaksājot par diviem kafijas iepakojumiem, tādējādi tos nolaupot.
Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. D/ slepeni nozaga cietušajai SIA „Maxima Latvija” piederošu kustamu mantu kopējā vērtībā 14,08
euro, tas ir, nelielā apmērā.
Ar šādām darbībām / p e ri sz .dK a r Dr i /ī m j i a n pā il rl m i ka uj m ā a d a1 ļ8 ā0 . pp aa r n
/ p e ri sz .d a Dr /ī j a s v e š a( sz ā kd uz sī tb šādos
au apstākļos:
m) a ns e m
l ia e n l
2014.gada 28.februārī ap plkst.19.00, atrodoties SIA „Maxima Latvija” piederošā veikala „??xima” tirdzniecības zālē /adrese/, veikala darba
laikā, /pers. D/, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, no tirdzniecības stenda paņēma divus 500 g iepakojumus maltās kafijas
„Jacobs Kr?nung Golden” un ielika tos iepirkuma grozā. Tad /pers. D/, izmantodams brīdi, kad viņa darbības neviens nenovēro, vienu maltās kafijas
„Jacobs Kr?nung Golden” 500 g iepakojumu 7,04 euro vērtībā izņēma no iepirkuma groza un paslēpa zem sava apģērba, bet otru kafijas iepakojumu
atstāja iepirkuma grozā tirdzniecības zālē. Pēc kā izgāja no veikala „Maxima” tirdzniecības zāles, nesamaksājot par kafijas iepakojumu, tādējādi to
nolaupot.?
Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. D/ slepeni nozaga cietušajai SIA „Maxima Latvija” piederošu kustamu mantu kopējā vērtībā 7,04 euro,
tas ir, nelielā apmērā.
Ar šādām darbībām / p e ri sz .dK a r Dr i /ī m j i a n pā il rl m
i ka uj m
ā a d a1 ļ8 ā0 . pp aa r n
/ p e ri sz .d a Dr /ī j a s v e š a s k u s t šādos
a apstākļos:
m a s m a n
2014.gada 28.februārī ap plkst.19.48, atrodoties SIA „Maxima Latvija” piederošā veikala „Maxima” tirdzniecības zālē /adrese/, veikala darba
laikā, /pers. D/, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, no tirdzniecības stenda paņēma divus 500 g iepakojumus maltās kafijas
„Jacobs Kr?nung Golden” un ielika iepirkuma grozā. Tad /pers. D/, izmantodams brīdi, kad viņa darbības neviens nenovēro, vienu maltās kafijas „Jacobs
Kr?nung Golden” 500 g iepakojumu 7,04 euro vērtībā izņēma no iepirkuma groza un paslēpa zem sava apģērba, bet otru kafijas iepakojumu atstāja
iepirkuma grozā tirdzniecības zālē. Pēc kā izgāja no veikala „Maxima” tirdzniecības zāles, nesamaksājot par kafijas iepakojumu, tādējādi to nolaupot.
Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. D/ slepeni nozaga cietušajai SIA „Maxima Latvija” piederošu kustamu mantu kopējā vērtībā 7,04 euro,
tas ir, nelielā apmērā.
Ar šādām darbībām / p e ri sz .dK a r Dr i /ī m j i a n pā il rl m
i ka uj m
ā a d a1 ļ8 ā0 . pp aa r n
/ p e ri sz .d a Dr /ī j a s v e š a s k u s t šādos
a apstākļos:
m a s m a n
2014.gada 1.martā ap plkst.9.23, atrodoties SIA „Maxima Latvija” piederošā veikala „Maxima” tirdzniecības zālē /adrese/, veikala darba laikā,
/pers. D/, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, no tirdzniecības stenda paņēma divus 500 g iepakojumus maltās kafijas „Jacobs
Kr?nung” un ielika tos iepirkuma grozā. Tad /pers. D/, izmantodams brīdi, kad viņa darbības neviens nenovēro, vienu maltās kafijas „Jacobs Kr?nung”
500 g iepakojumu 5,39 euro vērtībā izņēma no iepirkuma groza un paslēpa zem sava apģērba, bet otru kafijas iepakojumu atstāja iepirkuma grozā
tirdzniecības zālē. Pēc kā izgāja no veikala „Maxima” tirdzniecības zāles, nesamaksājot par kafijas iepakojumu, tādējādi to nolaupot.
Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. D/ slepeni nozaga cietušajai SIA „Maxima Latvija” piederošu kustamu mantu kopējā vērtībā 5,39 euro,
tas ir, nelielā apmērā.
Ar šādām darbībām / p e ri sz .dK a r Dr i /ī m j i a n pā il rl m
i ka uj m
ā a d a1 ļ8 ā0 . pp aa r n
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta
pirmās daļas atzina pilnībā un izdarīto nožēloja, kā arī pilnā apjomā atzina cietušā SIA „Maxima Latvija” pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko
zaudējumu 33,55 euro apmērā, iesniedzot tiesā 2014.gada 4.oktobra AS „Norvik banka” kases ieņēmumu ordera apstiprinājumu mantiskā zaudējuma
segšanā cietušajam. Lūdza lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā
būtība un sekas.
Prokurore uzturēja apsūdzētā lūgumu neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.
Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu, nolēma neveikt lietā pierādījuma pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā četru noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, kā arī tiesai, pēc krimināllietas materiālu pārbaudes,
nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi, un viņa vaina ir pierādīta pilnībā, līdz ar to /pers. D/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms
četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. D/ 2014.gada 27.februārī, 2014.gada 28.februārī un 2014.gada 1.martā izdarītie noziedzīgie
nodarījumi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.
No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka /pers. D/ ar tiešu nodomu un apzinātām darbībām ir vērsies pret īpašumu, apdraudot cietušā SIA
„Maxima Latvija” mantiskās intereses, vēloties prettiesiski iegūt savā īpašumā svešu mantu nelielā apmērā, tādā veidā nodarot cietušajam reālu materiālo
zaudējumu.
Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētā / p e personību r s raksturojošos
. D datus,
/ noskaidrots: dzimis /datums/– Krievijā, Latvijas Republikas
nepilsonis, ir deklarēta dzīvesvieta [lietas 26.-27.lapa]; pēc apsūdzētā vārdiem – šķīries, apgādībā esošu personu nav, ar vidējo izglītību, bezdarbnieks,
reģistrējies Valsts nodarbinātības aģentūras bezdarbnieku uzskaitē, kurā pieteicies traktoru un ekskavatoru vadīšanas kursu apmācības programmā; ir
reģistrēti vairākkārtēji administratīvie pārkāpumi [lietas 34.-36.lapa]; uz lietas izskatīšanas brīdi iepriekš četras reizes tiesāts. Visas sodāmības uz
nozieguma izdarīšanas brīdi dzēstas [lietas 37.-38., 180.-181.lietas lapa]:
1) Ar Jelgavas pilsētas tautas tiesas 1 9 8 5 . g spriedumu a d pēc a Latvijas 1 Kriminālkodeksa
1 . o 139.panta k t ootrāsbdaļas,r 43.pantaa pirmās
daļas, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem. Soda izpilde atlikta uz 2 gadiem. Ar Jelgavas rajona tautas tiesas 1986.gada 27.maija lēmumu noteikts
brīvības atņemšanas sods uz 3 gadiem. Sodāmība dzēsta.
2) Ar Jelgavas pilsētas tautas tiesas 1 9 8 6 . g spriedumu a d apēc Latvijas 1 Kriminālkodeksa
8 . a u85.panta g utrešās s daļas,
t aar brīvības
atņemšanu uz 5 gadiem. Nolēmums stājies likumīgā spēkā 1986.gada 23.septembrī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 1990.gada 31.oktobrī.
Sodāmība dzēsta.
3) Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 1 9 9 9 . g spriedumu a d apēc Latvijas 2 Kriminālkodeksa
. n o v 41.panta, e m 139.panta
b r a
ceturtās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. Nolēmums stājies likumīgā spēkā
1999.gada 12.novembrī. Sodāmība dzēsta.
4) Ar Jelgavas tiesas 2 0 0 0 . gspriedumu a dpēc aLatvijas Kriminālkodeksa
2 9 . m139.panta a i otrās j daļas,
a ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem
1 mēnesi, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. Nolēmums stājies likumīgā spēkā 2000.gada 9.jūnijā. Sodāmība dzēsta.
Apsūdzētais /pers. D/ tiesas sēdē, atzīstot vainu un nožēlojot izdarīto inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, paskaidroja, ka noziedzīgo
nodarījumu izdarīja apzināti, jo bija nepieciešami finanšu līdzekļi alkohola iegādē. Uz noziegumu izdarīšanas brīdi algotu darbu nestrādāja, tādēļ
mērķtiecīgi iesaistījās noziedzīgās darbībās. Pēc veiktajiem noziegumiem ir krasi mainījies savus dzīves un vērtību uzskatus, tādēļ jaunus likumpārkāpumus
vairs nav izdarījis. Ir reģistrējies Valsts nodarbinātības aģentūrā, iegūstot pilntiesīgu bezdarbnieka statusu. Pēc aģentūrā apgūtajiem kursiem noteikta
aroda kvalifikācijā, ir apņēmības pilns iekļauties darba tirgu, lai ar tiesiskiem līdzekļiem risinātu savas sociālās problēmas. Apzinoties savu nelikumīgo
darbību sekas, ir labprātīgi atlīdzinājis cietušajam radīto materiālo kaitējumu par nozagtām mantām. Nosakot sodu, lūdza ņemt vērā /pers. D/ esošos
uzlabojumus sociālajā sfērā un dzīvesveidā.
Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bija spēkā šā
nodarījuma izdarīšanas laikā.
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā pašreiz spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā
paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar
naudas sodu.
Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, izvērtējot lietas materiālos esošos /pers. D/ personības raksturojošos datus, noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, atzīst, ka Krimināllikuma 35.panta definētos preventīvos soda mērķus ir iespējams panākt apsūdzētajam par izdarītajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem, nosakot Krimināllikuma 180.pantā paredzēto alternatīvo sodu – piespiedu darbs.
Izvērtējot lietā esošo apsūdzētā personību, tiesa atzīst, ka tieši piespiedu darbs sabiedrības labā sasniegts tā piemērošanas mērķi, proti, piespiedu
darbs veiks ne tikai audzinošo un preventīvo funkciju, bet arī vainīgais šo sodu izjutīs reāli, kas ir būtisks apstāklis, lai kriminālsods spētu efektīvi
nodrošināt personas resocializāciju un tiesisko uzvedību arī pēc soda izciešanas, jo nodarbinātība sabiedrībā kopumā veicina prasmju un iemaņu
apgūšanu un pieredzes paplašināšanos.
Izvēlētā soda lietderību tiesa raksturo ar tiesas sēdē gūto pārliecību, ka /pers. D/ prot faktus, notikumus un sekas izvērtēt objektīvi, jo viņam piemīt
paškritiska attieksme pret veikto nodarījumu, ko faktiski apliecina paša apsūdzētā rīcība pēc noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.
/pers. D/ jaunus noziegumus vai citus likumpārkāpumus nav izdarījis. Neskatoties uz to, ka šobrīd algotu darbu nestrādā, ir atradis par iespējamu
segt cietušajam savas prettiesiskās rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus, ko apliecina tiesas sēdē iesniegtais maksājuma orderis. Apsūdzētais ir motivēts
iekļauties darba tirgū, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes izvēlētā arodā, tādā veidā būtībā veicinot arī savu personīgo un profesionālo izaugsmi, kas
reāli nākotnē apsūdzētajam dos iespēju ne tikai apmierināt savas primārās sociālās vajadzības, bet arī sniegs sociāli pozitīvus dzīves kontaktus, kas
palīdzēs iekļauties sabiedrībā kopumā.
Tiesa bez ievērības neatstāj faktu, ka /pers. D/ ir iepriekš tiesāta persona, taču iepriekšējās sodāmības tiek vērtētas tikai kā vispārīgs personības
raksturojums, kam nav krimināltiesisku seku Krimināllikuma 46.panta izpratnē, jo sodāmības ir dzēstas.
Minēto apstākļu kopums dod pamatu secinājumam, ka apsūdzētajam ir vēlme integrēties sabiedrībā, panākot pozitīvas pārmaiņas savā
dzīvesveidā, vērtību organizācijā un uzvedības motivācijā, lai turpmāk atturētos no noziegumu izdarīšanas, tādēļ brīvības atņemšanai alternatīvais sods –
piespiedu darbs – ir adekvāts un atbilstošs apsūdzētā personībai.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu un 47.panta pirmās daļas 3.punktu tiesa par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem
atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu un to, ka apsūdzētais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto
kaitējumu.
Turklāt, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz
sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku
krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet
tiek ņemts vērā pie soda noteikšanas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem, tiesa apsūdzētā /pers. D/ darbībās atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.
Nosakot /pers. D/ soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir atzīti divi atbildību mīkstinoši apstākļi, nav konstatēti atbildību pastiprinoši
apstākļi; zādzība izdarīta nelielā apmērā, taču līdz lietas iztiesāšanai tiesā cietušajam radītais mantiskais zaudējums ir atlīdzināts, apsūdzētais
kriminālprocesā ir rūpīgi pildījis savus procesuālos pienākumus, tādēļ atzīst, ka /pers. D/ par katru no izdarītajiem noziedzīgajiem noziegumiem ir
nosakāms Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā noteiktais sods – piespiedu darbs, kas pietuvināts Krimināllikuma 40.panta pirmajā daļā noteiktajam
minimālajam soda apmēram.
Izskatāmā kriminālprocesa ietvaros /pers. D/ aizturēts 2014.gada 19.jūnijā [lietas 42.lapa], ievietojot Īslaicīgās aizturēšanas vietā, atbrīvots
2014.gada 20.jūnijā [lietas 45.lapa], kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu un 52.panta pirmās daļas 2.punktu ieskaitāms /pers. D/ soda
termiņā.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas inspektores S.Rubinas 2014.gada 20.jūnija lēmumu [lietas
50.-51.lapa] /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildu drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana, kas līdz
sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstājams negrozīts.
Pirmstiesas kriminālprocesā par cietušo atzīts SIA „Maxima Latvija” [lietas 15., 70., 104., 135.lapa], kurš par nodarīto materiālo zaudējumu
kopumā pieteica kaitējuma kompensāciju 33,55 euro apmērā.
Apsūdzētais /pers. D/ cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju par materiālo zaudējumu atzina pilnībā un sedza 2014.gada 4.oktobrī, ko apliecina
lietas materiāliem pievienotais 2014.gada 4.oktobra AS „Norvik Banka” kases ieņēmumu orderis Nr.61297-165-1 un pielikumā esošais kases čeks.
Ievērojot to, ka līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai, Kriminālprocesa likuma 22.pantā nostiprinātais pamatprincips par cietušā tiesībām uz
kompensāciju par radīto kaitējumu ir izpildīts pilnā apjomā, tad pirmstiesas izmeklēšanā cietušā SIA „Maxima Latvija” pieteiktā kaitējuma kompensācija
par mantisko zaudējumu 33,55 euro apmērā, ir noraidāma.
Lietiskie pierādījumi – četras CD matricas ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas Nr.11095036714 materiāliem –
iznīcināmas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512.pantu, 520.pantu, tiesa
n o s p r i e d a
/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2014.gada 27.februārī, un noteikt
sodu – piespiedu darbs 60 (sešdesmit) stundu apjomā.
/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2014.gada 28.februārī plkst.19.00,
un noteikt sodu – piespiedu darbs 60 (sešdesmit) stundu apjomā.
/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2014.gada 28.februārī plkst.19.48,
un noteikt sodu – piespiedu darbs 60 (sešdesmit) stundu apjomā.
/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2014.gada 1.martā, un noteikt sodu –
piespiedu darbs 60 (sešdesmit) stundu apjomā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pilnībā saskaitot piespriestos sodus, /pers. D/ noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu
kopības – piespiedu darbs 240 (divi simti četrdesmit) stundu apjomā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu un 52.panta pirmās daļas 2.punktu /pers. D/ soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku
no 2014.gada 19.jūnija līdz 2014.gada 20.jūnijam, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.
/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildu drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana, – atstāt negrozītu
līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
SIA „Maxima Latvija” pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 33,55 euro (trīsdesmit trīs euro, 55 centi) apmērā – noraidīt.
Lietiskos pierādījumus – četras CD matricas ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas Nr.11095036714
materiāliem, – iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu
kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums pieejams no 2014.gada 23.oktobra.
Tiesnese D.Treija