Court partially allowed bank's debt collection claim against two defendants for loan and mortgage debt.

Lietas Nr.C17158714

Lietas arhīva Nr.C-2386-16/29

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 29.septembrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

tiesnese O.Žuka

ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhņēviču

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/, atbildētājai /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “Swedbank” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesā 2014.gada 29.oktobrī saņemts AS “Swedbank” (turpmāk prasītāja) prasības pieteikums, kas grozīts 2015.gada 4.novembrī, pret /pers.

B/ un /pers. C/ (turpmāk atbildētāji) par parāda piedziņu. Prasības pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Ar 2007.gada 22.oktobra aizdevuma līgumu Nr.07-128203-PK (turpmāk aizdevuma līgums) prasītāja izsniedza atbildētājai /pers. B/

aizdevumu 14500 euro. Aizdevuma mērķis – iespēju kredīts. Aizdevums izmaksāts atbildētājai pilnā apmērā.

Saskaņā ar aizdevuma līgumu atbildētāja /pers. B/ par aizdevuma lietošanu apņēmās maksāt procentus - 7,099% likme, no izmantojamo (saņemto

un neatmaksāto) aizdevuma līdzekļu summas par visu faktisko izmantošanas laiku.

[1.2] No aizdevuma līguma izrietošo saistību nodrošināšanai 2007.gada 22.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ noslēgts hipotēkas līgums

Nr.07-128203-PK/1, saskaņā ar kuru atbildētājs ieķīlāja nekustamo īpašumu /adrese A/, un 2007.gada 22.oktobrī galvojuma līgums Nr.07-128203-

PK/2.

Prasītāja 2014.gada 19.augustā nosūtīja atbildētājiem paziņojumu, pieprasot pilnībā izpildīt no aizdevuma līguma izrietošās saistības.

[1.3] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1278., 1319., 1321., 1587., 1590., 1669., 1670., 1672., 1692., 1698., 1702., 1716., 1720., 1756.,

1759., 1763., 1943., 1946.pantu, lūdz tiesu: 1) piedzīt solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ par labu prasītājai parādu 11208,07 euro; 2) noteikt prasītājai

tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no atbildētājiem 6% gadā no izsniegtās, bet neatmaksātās aizdevuma summas; 3) piedzīt no

atbildētājiem tiesas izdevumus.

[2] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē uzturēja prasību prasības precizējumos norādītajā apmērā.

[3] Atbildētāja/pers. B/ prasību atzina pilnā apmērā, minēto apliecināja ar savu parakstu, parakstoties tiesas sēdes protokola pielikumā.

[4] Atbildētājs/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par

tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots savlaicīgi, ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi,

kā arī ievietojot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par atbildētāja /pers. C/ aicināšanu uz tiesas sēdi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

Tiesa, nesaskatot lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, kas noteikti Civilprocesa likuma 209., 210.pantā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta

pirmo daļu, 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja /pers. C/ klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, prasītājas pārstāves un atbildētājas

paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība uzturētajā daļā ir pamatota un apmierināma daļēji.

[5.1] Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai

no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar Uzņēmuma reģistra 2009.gada 17.marta lēmumu pierādīts, ka firma Akciju sabiedrība “HANSABANKA” mainīta uz “Swedbank” AS.

No lietas materiāliem redzams, ka starp AS “Swedbank” kā aizdevēju un /pers. B/ kā aizņēmēju 2007.gada 22.oktobrī noslēgts aizdevuma līgums

Nr.07-128203-PK par aizdevuma 14500 euro piešķiršanu, aizdevuma mērķis – iespēju kredīts.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Lietā nav ziņu par to, ka aizdevuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu. Tādējādi tiesa atzīst, ka aizdevuma līgums ir tiesīgi noslēgts

un saistošs līgumslēdzējpusēm un, tā kā prasītāja savas no līguma izrietošās saistības ir izpildījusi, prasītāja ir tiesīga prasīt no atbildētājas saistību izpildi

līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Aizdevuma izsniegšanu 2007.gada 6.novembrī apliecina atbildētājas /pers. B/ konta pārskats. Aizdevuma parādu 11208,07 euro un tā atmaksas

kavējumu neapstrīd arī atbildētāja /pers. B/.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2014.gada 15.augusta prasību par aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu ir pierādīts, ka prasītāja atbildētājus

/pers. B/ un /pers. C/ ir brīdinājusi, ka tā atkāpjas no aizdevuma līguma un pieprasa aizdevuma līguma saistību nekavējošu izpildi pirms termiņa.

[5.2] Lietā konstatēts, ka prasītāja no aizdevuma līguma izrietošo saistību pastiprināšanai starp prasītāju kā ķīlas ņēmēju un atbildētāju /pers. C/ kā

ieķīlātāju 2007.gada 22.oktobrī noslēgusi hipotēkas līgumu Nr.07-128203-PK/1 (turpmāk hipotēkas līgums), saskaņā ar kuru /pers. C/ ieķīlāja

nekustamo īpašumu /adrese A/.

Minētā hipotēkas līguma I daļas 1.3.punktā noteikts, ka ar hipotēku nodrošinātā prasījumu maksimālā summa ir 14267 Ls jeb 20300,11 euro.

No Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 20.augusta lēmuma un zvērināta tiesu izpildītāja Gintera Hmeļevska 2014.gada

17.oktobra aprēķina par piedzīto summu sadalīšanu starp piedzinējiem izriet, ka atbildētāja nekustamais īpašums /adrese A/, pārdots izsolē par summu

5317,76 euro.

[5.3] No aizdevuma līguma izrietošo saistību pastiprināšanai prasītāja kā kreditors un atbildētājs /pers. C/ kā galvinieks 2007.gada 22.oktobrī

noslēguši galvojuma līgumu Nr.JU11024/G-1 (turpmāk galvojuma līgums), un saskaņā ar minētā līguma noteikumiem /pers. C/ uzņēmies no aizdevuma

līguma izrietošās maksājuma saistības kā pats parādnieks. Galvinieks uzņemies kopā ar parādnieku solidāru saistību atbildēt kreditoram par parāda

samaksu, kā arī par parādnieka vainas un nokavējuma dēļ nodarītajiem zaudējumiem un tiesāšanās izdevumiem (galvojuma līguma 2.punkts).

Prasītāja uzskata, ka parāds ir piedzenams solidāri no atbildētājas /pers. B/ un no galvinieka /pers. C/.

Civillikuma 1692.pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Savukārt Civillikuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1702.pantam, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to pa priekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Ņemot vērā to, ka galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu un, ka galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par

parādnieka uzņemto saistību un ievērojot to, ka galvojums ir saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskas saistības, ar

kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda.

Tiesa ņem vērā to, ka galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan pret otru, un to varētu

saukt par procesuālu līdzību, bet pastāv būtiska atšķirība: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvinieks pilda akcesoru

saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata prasības summu piedzīt tādā kārtībā, kā lūgts prasības pieteikumā, līdz ar to prasība daļā par

prasītājas norādīto piedziņas kārtību noraidāma, tomēr šis apstāklis pats par sevi nav pamats prasību noraidīt.

Prasītājai atbilstoši Civillikuma 1587. un 2021.pantam ir tiesības piedzīt parādu no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā

parāds piedzenams galvinieka /pers. C/.

[5.4] Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu

pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietas izskatīšanas gaitā atbildētāji nav apstrīdējuši noslēgtā kredīta līguma, hipotēkas līguma un galvojuma līguma tiesiskumu, kredīta summas

saņemšanas faktu, nav iesnieguši nekādus pierādījumus, ka attiecīga samaksa prasītājai ir veikta, par ko lietā strīda nav. Līdz ar to atzīstams, ka prasības

pieteikumā norādītos apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, un no atbildētājas /pers.

B/, bet, ievērojot atbildētāja /pers. C/ kā galvinieka atbildību par galveno parādu, tā blakus prasījumiem un tiesu izdevumiem, piedziņas pilnīgas vai

daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, prasītājas labā ir piedzenams parāds 11208,07 euro.

[5.5] Saskaņā ar Civillikuma 1759. (procentu samaksas pienākums parāda samaksas nokavējuma gadījumā), 1765.pantu (likumisko

procentus apmērs) un Civilprocesa likuma 195.pantu (spriedums par naudas summas piedziņu) ir atzīstamas prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā, no /pers. C/, likumiskos 6 procentus gadā no

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

[5.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. C/, par labu prasītājai piedzenama

samaksātā valsts nodeva 661,75 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

saistītie izdevumi 1,71 euro.

[5.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 16,92 euro apmērā

piedzenami no atbildētājiem par labu valstij, no atbildētājas /pers. B/ 8,46 euro un no atbildētāja /pers. C/ 8,46 euro, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā ir 24,75 euro, bet prasītāja, ceļot tiesā prasību ir samaksājusi tikai 7,83 euro.

[5.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei.

Tiesa atzīst, ka atbildētājiem sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 189. - 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

AS “Swedbank” prasību daļā par prasītājas norādīto piedziņas kārtību – noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā, no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par

labu AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, parādu 11208,07 euro, kā arī tiesas izdevumus 671,29 euro, kopā 11879,36 euro (vienpadsmit

tūkstoši astoņi simti septiņdesmit deviņi euro un 36 centi).

Samaksa veicama AS “Swedbank” kontā Nr.LV66HABA0001408028920.

Noteikt AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā, no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no

piedzītās un nesamaksātās parāda summas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,46 euro (astoņi euro, 46 centi), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316. Maksājumu apstiprinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

kancelejā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,46 euro (astoņi euro, 46 centi), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316. Maksājumu apstiprinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

kancelejā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Tiesnese O.Žuka