Court dismissed appeal, ruling VAT liability transfers only upon land registry title confirmation, not during privatization transition.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420416112

AA43-0921-14/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 10.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents M.Birzgalis,

tiesneses R.Paegle un V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības /Nosaukums A/ pieteikumu

par Rīgas domes priekšsēdētāja 2012.gada 5.marta lēmuma Nr.1-43/RD-12-735-nd atcelšanu, sakarā ar Rīgas domes apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 5.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2010.gada 1.jūnija maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli

2010.gadam Nr.PIPN-10-45631-mp/10-33649-AL/05-07 valsts akciju sabiedrībai (turpmāk – VAS) /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā –

pieteicēja) paziņots nekustamā īpašuma nodokļa Ls 66,87 aprēķins par zemes vienību /adrese/, kadastra apzīmējums/numurs/,

platība 258 m2 (turpmāk – Zemesgabals), par laika periodu no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 31.decembrim 1,5% apmērā no

kadastrālās vērtības Ls 5944.

Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2010.gada 23.decembra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma

nodokli 2010.gadam Nr.PIPN-10-320377-mp/10-33649-AL/05-07 (turpmāk – 2010.gada 23.decembra paziņojums) pieteicējai veikts

nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2010.gada 31.decembrim par iepriekš

minēto Zemesgabalu, samazinot nodokli par Ls 7,43.

Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas nodaļas vadītāja 2011.gada

30.decembra lēmumu Nr.PIP-11-10721-ls/05-07/11-3853-AL (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts atcelt 2010.gada

23.decembra paziņojumu par nodokļa summu Ls 7,43, un pieteicējai par Zemesgabalu aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par

laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim Ls 83,60.

Pieteicēja sākotnējo lēmumu apstrīdēja un lūdza to atcelt, anulējot pieteicējai aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk – NĪN)

Zemesgabalam par 2011.gadu.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2012.gada 5.marta lēmumu Nr.1-43/RD-12-735-nd (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts.

Lēmumā konstatēts turpmāk minētais.

[1.1] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības

īpašumā esošo zemi, ēkām un inženierbūvēm maksā tās lietotājs, bet, ja tāda nav, - nomnieks.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas

kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.495) 23.1.apakšpunktu, piemērojot likuma 2.panta piekto daļu, par zemes un ēkas lietotāju

uzskata personu, kurai ar valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu valstij vai pašvaldībai piederoša zeme un ēkas ir nodotas

valdījumā.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde sākotnējā lēmumā ir pamatoti norādījusi, ka saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada

21.oktobra rīkojumu Nr.507 „Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” iepriekš minētais nekustamais īpašums tika nodots

privatizācijai un pieteicējas valdījumā.

[1.2] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiek privatizēts vai atsavināts valsts vai

pašvaldības īpašums, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kas iegūtas īpašuma

tiesības.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.495 44.1punktu, piemērojot likuma 7.panta pirmo daļu, gadījumos, ja valsts vai pašvaldības nekustamo

īpašumu atsavina vai privatizē, NĪN maksāšanas pienākums rodas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību

iegūšanas.

Izvērtējot minētās tiesību normas kopsakarā, secināts, ka vispārīgi pienākums maksāt NĪN gulstas uz nekustamā īpašuma īpašnieku

vai tiesisko valdītāju, bet, ja īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs, pienākums maksāt NĪN gulstas uz

nekustamā īpašuma īpašnieku.

[1.3] Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” 13.panta pirmā daļa nosaka, ka ne vēlāk kā divu nedēļu laikā

pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai valsts institūcija, kuras pārziņā ir

privatizējamais valsts īpašuma objekts, nodod un Privatizācijas aģentūra pārņem to savā valdījumā līdz objekta privatizācijas

pabeigšanai.

Saskaņā ar 2010.gada 12.novembrī noslēgto zemesgabala nomaksas pirkuma līguma 6.1., 6.2. un 6.3.punktu pircējam pienākums

maksāt NĪN radīsies ar nākamo mēnesi pēc tam, kad būs iegūtas īpašuma tiesības, tas ir, zemesgabala īpašuma tiesību

nostiprināšanas zemesgrāmatā uz sava vārda.

Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta otro daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē

uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Savukārt Zemesgabala 2010.gada 12.novembra nomaksas pirkuma līguma 5.3.punktā un 5.4.3.apakšpunktā pircējam noteiktais

pienākums nav saistošs nodokļu administrācijai. Nodokļu administrācija nevar aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli citādi, kā tikai

saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām.

Tiesību normas, kas regulē nodokļu aprēķināšanas kārtību Latvijas Republikā, ir imperatīvas tiesību normas. Iestāde nevar ignorēt

likumdevēja noteiktās imperatīvās tiesību normas, kas paredz konkrēta satura lēmuma pieņemšanu, ja ir iestājušies tiesību normā

paredzētie priekšnoteikumi, un tā nevar rīkoties pretēji likumā noteiktajam.

Līdz ar to secināms, ka NĪN maksāšanas pienākums par Zemesgabalu turpinās pieteicējai.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 16.aprīlī saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar

turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējas lēmumi, ar kuriem tiek apstiprināti privatizācijas noteikumi, objektu pircēji un tiek nolemts noslēgt pirkuma līgumus, ir

administratīvie akti. Pieteicējas valdes lēmumi satur Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 7.punktā noteiktās pazīmes un ir

pielīdzināmi valsts institūcijas lēmumiem likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektās daļas izpratnē.

Likuma „Par valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizāciju” normas paredz Privatizācijas aģentūrai tiesības noteikt nosacījumus,

kuri jāpilda privatizētā objekta jaunajam īpašniekam. Līdz ar to nav pamatots Rīgas domes arguments, ka minētais likums neparedz

pieteicējai tiesības nodot privatizējamo objektu citas personas valdījumā. Privatizāciju regulējošie tiesību akti ir speciālās tiesību

normas, kuras saskaņā ar likuma „Par likumu un citas Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas,

publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 8.panta trešo daļu ir jāpiemēro kolīziju gadījumā, tādējādi privatizējamo

īpašuma objektu īpašuma tiesību maiņa ir pakļauta speciālam regulējumam, kas attiecīgi ir piemērojams arī šajā gadījumā.

[2.2] Pieteicēja, pamatojoties uz 2010.gada 26.oktobra valdes lēmumu Nr.127/625, ar nomaksas pirkuma līgumu 2010.gada

12.novembrī Zemesgabalu pārdeva /pers. F/. Saskaņā ar minētā pirkuma līguma 5.3.punktu pircējs pēc līguma noslēgšanas maksā

visus ar Zemesgabalu saistītos nodokļus. Turklāt saskaņā ar minētā līguma 5.4.3.punktu pircējs apņemas divu nedēļu laikā no līguma

noslēgšanas dienas stāties NĪN maksātāju uzskaitē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas Zemesgabals vai tā daļa.

Pircējs apņemas noteiktajos termiņos veikt NĪN maksājumus saskaņā ar saņemtajiem NĪN maksāšanas paziņojumiem.

2011.gada 31.oktobrī tika noslēgts Zemesgabala 2010.gada 12.novembra nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums, saskaņā

ar ko /pers. F/ pārveda visas ar Zemesgabalu saistītās tiesības, saistības, pienākumus un apgrūtinājumus /pers. G/, kurš no

2011.gada 31.oktobra ir Zemesgabala lietotājs.

[2.3] 2010.gada 12.novembrī, noslēdzot pirkuma līgumu, Zemesgabala lietošanas tiesības pieteicēja nodeva tā lietotājai /pers. F/.

Ministru kabinets 1998.gada 21.oktobrī ar rīkojumu Nr.507 „Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” pauda savu viedokli par šī

zemesgabala īpašumtiesību maiņu, nodot to privatizācijai. Pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju” 8.panta pirmās daļas 2.punktu pieteicējas 2010.gada 26.oktobra valdes lēmums Nr.127/625 noslēgt pirkuma līgumu ir

pielīdzināms valsts institūcijas lēmumam likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektās daļas izpratnē.

/pers. F/ pienākums maksāt NĪN par šo valsts īpašumā bijušo atsavināto Zemesgabalu, pamatojoties uz likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas 3.punktu, sākās 2010.gada 1.decembrī, un pieteicējai pienākums maksāt NĪN par

Zemesgabalu izbeidzās 2010.gada 30.novembrī. Turklāt Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde jau ar 2010.gada

23.decembra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam, veicot NĪN pārrēķinu, šo faktu apliecināja.

Pamatojoties uz 2011.gada 31.oktobra Zemesgabala 2010.gada 12.novembra nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgumu, NĪN

par Zemesgabalu no 2011.gada 1.novembra ir jāmaksā /pers. G/.

[2.4] Attiecībā uz privatizējamajiem valsts īpašumiem likumdevējs primāri attiecina likuma „Par valsts un pašvaldības īpašuma objektu

privatizāciju” normas, bet Rīgas dome, interpretējot likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” un MK noteikumus Nr.495, neņem vērā

faktu, ka pieteicēja privatizācijas procesā pārstāv Latvijas valsti.

[2.5] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2009.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr.A42415406 (SKA-467/2009) 8.

un 9.punktā nepārprotami norāda, ka vispārīgi pienākums maksāt NĪN gulstas uz nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju, bet, ja

īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs, pienākums maksāt nodokli gulstas uz nekustamā īpašuma īpašnieku.

Izņēmuma gadījumā – ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir valsts vai pašvaldības īpašumā – nodokli maksā lietotājs, bet, ja tāda

nav, – nomnieks. Lietotājs par NĪN maksātāju var tikt atzīts tikai tad, ja tas lieto valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi un ēkas.

Par tiesisko valdītāju likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” izpratnē atzīstama persona, kas faktiski ieguvusi nekustamā īpašuma

valdījumu uz tāda tiesiska pamata, kas turpmāk, nokārtojot nepieciešamās formalitātes, var būt pamats īpašuma tiesību

nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Pieteicēja Zemesgabalu nelieto, bet saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 „Par zemesgabalu

nodošanu privatizācijai”, kā arī pieteicējas valdes 2010.gada 26.oktobra valdes lēmumu Nr.127/625 nodeva to /pers. F/ lietošanā un

valdījumā.

[2.6] Uz minētā Zemesgabala esošo ēku īpašniece līdz 2011.gada 5.septembrim bija /pers. F/, bet no 2011.gada 5.septembra

īpašnieks ir /pers. G/. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2009.gada 25.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-71 atzinis, ka

ēkas (būves) lietotājs (īpašnieks) neizbēgami ir arī ar ēkām (būvēm) saistītās zemes likumiskais lietotājs.

[3] Rīgas dome (turpmāk arī – iestāde) rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikums uzskatāms par nepamatotu un

noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 5.februāra spriedumu Lēmums atcelts ar tā pieņemšanas dienu.

Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Tiesa konstatēja, ka lietā pastāv strīds par likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektās daļas piemērošanu, proti,

par to, kas konkrētajā gadījumā ir uzskatāms par valsts īpašumā esošās zemes lietotāju (nomnieku).

Tiesa atsaucās uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piekto daļu, MK noteikumu Nr.495 23.1. un 23.2.apakšpunktu.

Tiesa uzskatīja, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektā daļa ir interpretējama tādējādi, ka gadījumā, ja ar nodokli

apliekamais valstij piederošs nekustamais īpašums ar valsts institūcijas lēmumu ir nodots kādai citai personai (fiziskai vai juridiskai)

lietošanā, tad nodokļa maksātājs par šo īpašumu ir šī persona kā lietotājs. Savukārt, ja nekustamais īpašums nav nodots nevienai

personai lietošanā ar lēmumu, bet gan ir iznomāts, tad nodokļa maksātājs ir attiecīgais nomnieks. Turklāt, ja valsts īpašumā esoša

zeme nav nodota valdījumā vai iznomāta, tad nodokļa maksātājs (zemes lietotājs) ir persona, kuras īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir

ēka, kas atrodas uz valsts zemes.

[4.2] Tiesa atzina, ka, lai izšķirtu lietā pastāvošo strīdu, ir jākonstatē vai valstij piederošais Zemesgabals ar valsts institūcijas lēmumu

ir nodots lietošanā vai arī ir iznomāts kādai privātpersonai.

Kā izriet no lietas materiāliem, par ko lietā strīds nepastāv, tad ar VAS /Nosaukums A/ 2010.gada 26.oktobra lēmumu Nr.171/802

Zemesgabala, noslēdzot pirkuma līgumu, privatizācijas tiesības atzītas /pers. F/, ar kuru 2010.gada 12.novembrī noslēgts valsts

zemesgabala nomaksas pirkuma līgums.

Tādējādi secināms, ka pieteicēja, pieņemot 2010.gada 26.oktobra lēmumu, ir rīkojusies publisko tiesību jomā kā valsts pārvaldes

institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumus par valsts īpašumā esošu nekustamo īpašumu privatizāciju.

Savukārt saskaņā ar noslēgto pirkuma līgumu pircējs Zemesgabala īpašuma tiesības iegūst tikai pēc pilnas Zemesgabala pirkuma

cenas un ar to saistīto maksājumu samaksas, kā arī citu līgumā noteikto saistību izpildes pēc tam, kad pieteicēja būs pieņēmusi par

to atsevišķu valdes lēmumu (līguma 6.1.punkts). Turklāt minētā līguma 2.2.punkts noteic, ka Zemesgabalu pircējs lieto saskaņā ar

2010.gada 16.jūlijā noslēgto nomas līgumu, kas izbeidzas ar šā līguma noslēgšanu saskaņā ar Civillikuma 2168.panta trešo punktu

(nomas un īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad tiesības sakrīt, t.i., kad nomnieks vai īrnieks iegūst

iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu).

Līdz ar to tiesa uzskatīja, ka, noslēdzot Zemesgabala pirkuma līgumu, pircēja turpināja Zemesgabala lietošanu līdz līgumā noteikto

saistību izpildei.

Ievērojot minēto, Zemesgabala pircēja – /pers. F/ (vēlāk – /pers. G/) ir atzīstama par Zemesgabala lietotāju, kurai saskaņā ar likuma

„Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piekto daļu jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par Zemesgabalu.

[4.3] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo

taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot šādus gadījumus (..), ja tiek privatizēts vai atsavināts

valsts vai pašvaldības īpašums, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad

iegūtas īpašuma tiesības (3.punkts) vai, ja valsts vai pašvaldības īpašums tiek nodots lietošanā vai nomā, lietotājs vai nomnieks

nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad radušās lietošanas vai nomas tiesības (4.punkts).

Saskaņā ar MK Nr.495 44.1punktu (redakcijā, kas bija spēkā administratīvā procesa laikā iestādē), piemērojot likuma 7.panta pirmo

daļu, gadījumos, ja valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu atsavina vai privatizē, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas

pienākums rodas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību iegūšanas.

No minētā izriet, ka pieteicēja nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu zaudēja jau ar 2010.gada 6.jūliju, vēlākais ar

2010.gada 12.novembri, kad par Zemesgabala pārdošanu tika noslēgts nomaksas pirkuma līgums, ar kuru Zemesgabals palika

pircēja lietošanā un valdījumā (sk. līguma 2.2. un 5.punktu).

Turklāt, kā izriet no noslēgtā līguma, Zemesgabala pircējai uz zemesgabala ir viņai piederošas ēkas, kas tiesas uzskatā liecina par

to, ka neviens cits kā tikai Zemesgabala pircējs var būt attiecīgā zemesgabala lietotājs likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

2.panta piektās daļas izpratnē.

[4.4] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzina, ka pieteicējai strīdus periodā (par 2011.gadu) nebija pienākuma maksāt

nekustamā īpašuma nodokli par Zemesgabalu. Līdz ar to pārsūdzētais Lēmums ir prettiesisks administratīvais akts un ir atceļams ar

tā pieņemšanas brīdi.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 5.februāra spriedumu Rīgas dome iesniedza apelācijas sūdzību, norādot

turpmāk minētos argumentus.

[5.1] Zemesgabala nomaksas pirkuma līgumu nevar uzskatīt par valsts institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu

valdījumā, jo, lai arī līguma 5.1.punktā ir minēts jēdziens „valdītājs”, tomēr pēc būtības līdz pilnīgai pirkuma maksas nomaksai vislielākā

vara pār nekustamo īpašumu saglabājas pieteicējai, kas līguma nosacījumu neizpildes gadījumā ir tiesīga nomaksas pirkuma līgumu

atcelt. Tātad nekustamā īpašuma pircējs nav uzskatāms par personu, kurai nekustamais īpašums nodots valdījumā Noteikumu Nr.495

izpratnē, t.i., kurai būtu vislielākā vara pār nekustamo īpašumu un kura līdz ar to būtu uzskatāma par nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāju.

[5.2] Likums „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” neparedz pieteicējas tiesības privatizācijai nodoto objektu līdz

privatizācijas procesa pabeigšanai nodot citas personas valdījumā. Līdz ar to pieteicējas valdes lēmums noslēgt pirkuma līgumu par

privatizējamo objektu nav pielīdzināms valsts institūcijas lēmumam likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektās daļas

izpratnē.

[6] VAS /Nosaukums A/ iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka Lēmums ir nepamatots, prettiesisks un saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 86.pnata pirmo daļu atceļams, līdz ar to Rīgas domes apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Lietā ir strīds par to, kas ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, ja valstij piederošs zemesgabals tiek atsavināts

privatizācijas ceļā, bet jaunais īpašuma ieguvējs īpašuma tiesības zemesgrāmatā vēl nav nostiprinājis.

[10] Apgabaltiesa konstatē, ka Augstākā tiesa jau vairākkārtīgi līdzīgās lietās ir atzinusi, ka likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”

nostiprināts vispārējs princips, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā tā persona, kura ir šā īpašuma īpašniece. Minētā likuma

2.panta piektā daļa paredz, ka attiecībā uz valsts īpašumu iespējamie maksātāji ir lietotājs un nomnieks. Noteikumu Nr.495

23.1.apakšpunkts noteic, ka, piemērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piekto daļu, par zemes un ēkas lietotāju

uzskatāma persona, kurai ar valsts institūcijas lēmumu valstij piederoša zeme ir nodota valdījumā. Savukārt no likuma „Par valsts un

pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta izriet, ka valstij piederošas zemes nostiprināšanu

zemesgrāmatā parasti veic valsts vārdā kādas ministrijas personā.

No šīm normām, aplūkojot tās kopsakarā, izriet, ka ar personu, kurai valstij piederošā zeme ir nodota valdījumā Noteikumu Nr.495

23.punkta izpratnē, ir saprotama attiecīgā institūcija, kuras personā attiecīgais zemesgabals ir nostiprināts zemesgrāmatā. Tas

savukārt nozīmē, ka šī institūcija ir arī uzskatāma par lietotāju likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektās daļas izpratnē

un attiecībās ar pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa samaksas jautājumā šī iestāde paliek atbildīgā persona kā īpašuma valdītājs

(sk. arī Augstākās tiesas 2013.gada 5.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-133/2013 9. un 10. punktu, 2013.gada 27.septembra

sprieduma lietā Nr.SKA- 602/2013 15.punktu).

Tādējādi tiesas secinājums, ka valstij nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, ja tai piederošā zeme nodota lietošanā citai

personai, un ka tādā gadījumā nodokli maksā persona, kura uz tiesiska pamata lieto zemesgabalu, nav pamatots, jo valsts īpašuma

lietotājs likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektās daļas izpratnē ir valdītājs noteikumu Nr.495 23.1.apakšpunkta

izpratnē, ar to saprotot valsts iestādi (subjektu, kurš veic valsts pārvaldes darbības), kuras personā zemesgrāmatā nostiprinātas

valsts īpašuma tiesības (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 13.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-935/2013 7.punktu).

[11] Lietā nav strīda par to, ka Zemesgabals tika nodots Privatizācijas aģentūras valdījumā un kas tas ir reģistrēts zemesgrāmatā uz

valsts vārda Privatizācijas aģentūras personā. 2010.gada 12.novembrī pieteicēja uz nomaksas pirkuma līguma pamata Zemesgabalu

privatizācijas procesa ietvaros pārdeva.

Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 13.panta pirmās daļas pirmais teikums nosaka, ka ne vēlāk kā divu

nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai valsts institūcija, kuras

pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts, nodod un Privatizācijas aģentūra pārņem to savā valdījumā līdz objekta

privatizācijas pabeigšanai. Tādējādi līdz privatizācijas procesa pabeigšanai Zemesgabals atrodas valsts īpašumā un pieteicējas

valdījumā.

[12] Noteikumi Nr.495 par nodokļa samaksas pienākuma rašanās brīdi īpašuma privatizācijas gadījumā paredz, ka nekustamā

īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās un ar nākamo mēnesi pēc

valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās (likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta

pirmā daļa redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā). Savukārt Noteikumu Nr.495 44.1punkts noteica, ka, piemērojot

likuma 7.panta pirmo daļu, ja valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu atsavina vai privatizē, nekustamā īpašuma nodokļa

maksāšanas pienākums rodas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību iegūšanas. Civillikuma 994.panta pirmā

daļa noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Atbilstoši starp Privatizācijas aģentūru un Zemesgabala pircējas noslēgto nomaksas pirkuma līgumu (lietas 27.-34.lapa) pircējs

iegūst īpašuma tiesības uz zemesgabalu ar pilnu Zemesgabala pirkuma cenas un ar to saistīto maksājumu samaksu un citu līgumā

noteikto saistību izpildi, pārdevējam pieņemot par to atsevišķu lēmumu (līguma 6.1apakšpunkts). Saskaņā ar šī līguma noteikumiem

pēc minētā lēmuma pieņemšanas pārdevējssastāda nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai pircēja īpašuma tiesību uz

Zemesgabalunostiprināšanai zemesgrāmatā, un vienlaicīgi ar nostiprinājuma lūgumu pircējam tiek nodotinepieciešamie dokumenti,

t.sk. zemesgrāmatu apliecība, īpašuma tiesību nostiprināšanai (līgumu 6.2.apakšpunkts).

Ievērojot to, ka līdz privatizācijas procesa pabeigšanai Zemesgabals atrodas valsts īpašumā un pieteicējas valdījumā, kā arī iepriekš

noteikto īpašuma tiesību pārejas kārtību, secināms, ka Zemesgabala pircējas /pers. F/ (pēc nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma

līguma noslēgšanas /pers. G/) pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli iestāsies tikai ar pircējas īpašuma tiesību

nostiprināšanas zemesgrāmatā brīdi.

[13] Ņemot vērā iepriekš minēto, izskatāmajā lietā par NĪN maksātāju par Zemesgabalu ir atzīstama VAS /Nosaukums A/.

Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet VAS /Nosaukums A/ pieteikums ir

noraidāms.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt valsts akciju sabiedrības /Nosaukums A/ pieteikumu par Rīgas domes 2012.gada 5.marta lēmuma Nr.1-43/RD-12-735-nd

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents M.Birzgalis

Tiesneses R.Paegle

V.Zommere