Court dismissed appeal against administrative penalty for drug use, upholding fine and medical exam costs.

NORAKSTS Lieta Nr.A42663009 A02743-10/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2010.gada 30.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamās personas M.B. pārstāvei I.B. un atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei M.Z.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc M.B. (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Valsts policija vai atbildētājs) 2009.gada 5.janvāra lēmuma Nr.2 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2008.gada 26.novembra lēmums par M.B., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmo daļu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore 2008.gada 11.novembrī pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka 2008.gada 21.oktobrī plkst.12,00 pieteicējs aizturēts par narkotisko vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma /adrese/. Pārkāpts likuma „Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgas aprites kārtību” 39.pants. Atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 46.panta pirmajā daļā. Ar 2008.gada 26.novembra Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieka lēmumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 46.panta pirmās daļas. Pieteicējam piemērots administratīvais sods Ls 10 apmērā. Ar minēto lēmumu uzlikts pienākums segt izdevumus par veiktajām narkotisko vai psihotropo vielu pārbaudēm Ls 52,90. [2] Izskatot pieteicēja pārstāves apstrīdēšanas iesniegumu, ar pārsūdzēto lēmumu atstāts negrozīts 2008.gada 26.novembra lēmums. Pārsūdzētā lēmumā norādīts turpmāk minētais. [2.1] Pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, medicīniskās pārbaudes protokolu, ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, kā arī lietai pievienotajiem policijas darbinieka ziņojumu un pieteicēja paskaidrojumu. Kā izriet no minētajiem dokumentiem, pieteicējs aizturēts sakarā ar aizdomām par narkotisko vielu lietošanu. Pieteicējs lūdza neziņot viņa mātei, jo viņš pats piezvanīšot. Pieteicējs nenoliedza, ka ir lietojis zālīti, ko apstiprināja arī ķīmiski toksikoloģiskā izmeklēšana. [2.2] Saskaņā ar LAPK 253.pantu par nepilngadīgā aizturēšanu obligāti jāziņo vecākiem. Policijas iecirknī pieteicējs telefoniski sazinājās ar māti. Pieteicējs aizturēts /vidusskola/ un skolas administrācijai par šo faktu bija jāziņo viņa vecākiem.

[2.3] Zemāka iestāde bija pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu, kas nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu. [3] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 26.janvārī saņemts pieteicēja pārstāves pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu saskaņā ar turpmāk minēto. [3.1] Administratīvā pārkāpuma protokols nav noformēts saskaņā ar LAPK 268.panta otrās daļas prasībām, pieļautas pārrakstīšanās kļūdas. Protokols sastādīts bez pieteicēja klātbūtnes. [3.2] Aizturot pieteicēju, netika paziņots vecākiem. Nav izvērtēta pieteicēja nosūtīšanas uz medicīnisko pārbaudi nepieciešamība. Arī medicīniskā pārbaude veikta bez likumisko pārstāvju klātbūtnes, pārkāpjot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.pantu. Arī apstrīdēšanas stadijā pieteicēja likumiskās pārstāves viedoklis tika ignorēts. [3.3] Atbildētājs nav pieradījis LAPK 46.panta pirmās daļas administratīvā pārkāpuma sastāvu. Nav pamatota atsauce uz likuma „Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgas aprites kārtību” 39.panta pārkāpumu. [4] Paskaidrojumā par pieteikumu atbildētājs nepiekrīt prasījumam saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā minēto, papildus norādījis, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.394) noteikta pārbaudes kārtība ārstniecības iestādēs. Minētie noteikumi neparedz obligātu likumiskā pārstāvja klātbūtni. Ja neapmierina pārbaudes rezultāti, saskaņā ar noteikumu 36.punktu ir tiesības prasīt atkārtotu pārbaudi. [5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve uzturēja pieteikumu saskaņā ar pieteikumā minētajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minēto.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot pušu paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots. [7] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāk minēto. [7.1] Saskaņā ar Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores 2008.gada 21.oktobra ziņojumu pieteicējs plkst.12,00 aizturēts un nogādāts Rīgas Teikas iecirkņa dežūrdaļā no /adrese/, aizdomās par narkotisko vielu lietošanu (lietas 33.lapa). Kā izriet no administratīvās aizturēšanas protokola, pieteicējs aizturēts 2008.gada 21.oktobrī plkst.12,45 uz aizdomu pamata par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un nogādātu medicīniskās pārbaudes veikšanai. Pieteicējs atbrīvots plkst.15,00 (lietas 31.lapa). Pieteicējs nosūtīts uz medicīnisko pārbaudi narkotisko, psihotropo, toksisko un citu vielu lietošanas fakta noteikšanai (lietas 36.lapa). [7.2] Saskaņā ar ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem pieteicēja urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe (lietas 39.lapa). Kā izriet no medicīniskās pārbaudes protokola, narkotisko vielu klātbūtne nav konstatēta (lietas 38.lapa). [7.3] 2008.gada 11.novembrī plkst.10,35 sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu 2008.gada 21.oktobrī bez ārsta nozīmējuma (lietas 30.lapa). 2008.gada 13.novembrī administratīvā pārkāpuma protokols nosūtīts pieteicējam, vienlaicīgi norādot, kad tiks izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta (lietas 29.lapa).

[7.4] Kā izriet no pieteicēja 2008.gada 21.oktobrī sniegtā paskaidrojuma, pieteicējs smēķējis marihuānu mēnesi atpakaļ, ko lieto apmēram pusgadu. Marihuānu iegādājies pats (lietas 37.lapa). [7.5] Saskaņā ar policijas inspektores V.L. 2008.gada 29.decembra ziņojumu 2008.gada 21.oktobrī ieradusies /vidusskola/ pēc skolas direktores izsaukuma. Uz pieteicēju norādīja skolas direktore, kurš tika nogādāts policijas iecirknī paskaidrojuma saņemšanai un nosūtīšanai uz medicīnisko pārbaudi. Pieteicējam tika pateikts, lai piezvana mātei, pieteicējs sazinājās pa mobilo tālruni (lietas 42.lapa). [8] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Saskaņā ar APL 250.panta pirmo daļu tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai:

1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus;

2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām;

3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Kā vairākkārt norādīts tiesību teorijā un tiesu praksē, administratīvais process noslēdzas iestādē ar augstākas iestādes lēmumu, ar kuru izskatīts personas apstrīdēšanas iesniegums. Amatpersonu procesuālās darbības netiek vērtētas atsevišķi no galīgā iestādes lēmuma. Savukārt, procesuālie pārkāpumi lietā tiek vērtēti pēc to ietekmes uz procesa galīgo rezultātu. Tādējādi, tiesa vērtēs pieteicēja argumentus kopsakarā ar pārsūdzētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi, ievērojot tā izdošanas procesuālos un formālos priekšnoteikumus, kā arī tā atbilstību materiālo tiesību normām. [9] LAPK 46.panta pirmā daļa noteic, ka par narkotisko vai psihotropo vielu vai zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt, kā arī par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, – uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

No minētā izriet, ka viena no administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm ir psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma. Izvērtējot minēto tiesību normu, tiesa atzīst, lai pierādītu tajā ietverto administratīvā pārkāpuma sastāvu, pietiek konstatēt, ka persona lieto psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma. Konkrētajā lietā konstatēts, ka pieteicējam 2008.gada 21.oktobrī, veicot urīna analīzi, atrasta psihotropās vielas - tetrahidrokanabinola skābes (marihuānas) klātbūtne. Ne savos paskaidrojumos iestādē, ne arī tiesā pieteicējs nav noliedzis marihuānas lietošanas faktu pārkāpuma konstatēšanas laikā.

Lietā nav ziņu, ka marihuānas lietošana būtu notikusi pēc ārsta nozīmējuma. Kā izriet no pieteicēja 2008.gada 21.oktobra paskaidrojumiem, viņš marihuānu iegādājies pats. Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka pieteicēja paskaidrojums par marihuānas lietošanu ir vienīgi apgalvojums, kas jāpierāda. Pieteicēja pārstāves ieskatā medicīniskās pārbaudes protokolā atzīts, ka narkotisko vielu klātbūtne nav konstatēta, bet ķīmiski toksikoloģiskā pārbaude pati par sevi nepierāda marihuānas lietošanu. [10] LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, u.tml.). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 154.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu – par nepierādītu. No minētā izriet, ka pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā var būt administratīvā pārkāpuma protokols, personu paskaidrojumi, kā arī citi dokumenti. Tiesa vērtē visus pierādījumus lietā kopsakarā. Konkrētajā lietā medicīniskā pārbaude veikta saskaņā ar Noteikumu Nr.394 prasībām.

Saskaņā ar minēto noteikumu 20.punktu, lai noteiktu psihotropo vielu ietekmi, medicīniskajā pārbaudē laboratoriski izmeklē bioloģisko vidi, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes. Laboratorisko izmeklēšanu veic sertificēti tiesu medicīnas eksperti – speciālisti. Saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" ir tiesīga veikt medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatēšanai. No minētā tiesa secina, ka ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāts, kurā pieteicēja urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe (lietas 39.lapa) ir pieļaujams pierādīšanas līdzeklis lietā.

Izmeklējumu veicis tiesu medicīnas eksperts – speciālists iestādē, kura ir tiesīga veikt pārbaudi. Izmeklēšanas rezultāts apliecina pieteicēja paskaidrojumā norādīto, ka viņš ir lietojis marihuānu. Tiesa norāda, ka medicīniskās pārbaudes protokolā iekļautajam atzinumam, ka narkotisko vielu ietekme nav konstatēta, būtu nozīme administratīvā pārkāpuma lietā par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē. Konkrētajā lietā tam nav nozīmes, jo ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti apliecina faktu par psihotropās vielas (marihuānas) lietošanu.

Ņemot vērā visu šā sprieduma [9] un [10] punktā minēto, tiesa secina, ka pieteicējs ir vainojams LAPK 46.panta pirmajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Līdz ar to, nav pamatots pieteicēja pārstāves apgalvojums, ka nav pierādīts konkrētās lietas administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tiesas ieskatā atsaucei uz likuma „Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgas aprites kārtību” 39.pantu lietā nav izšķirošanas nozīmes. [11] Saskaņā ar LAPK 238.1panta pirmo daļu, saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 līdz 14 gadiem. LAPK 246.panta pirmā daļa noteic, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Kā izriet no LAPK 248.panta trešās daļas, protokolu paraksta arī persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Saskaņā ar LAPK 260.pantu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Šā panta otrajā daļā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Saskaņā ar šā panta trešo daļu lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. No minētā izriet, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība tiek uzsākta diennakts laikā, vai nu sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, vai pieņemot attiecīgu lēmumu.

Administratīvā pārkāpuma protokols ir obligāts administratīvā pārkāpuma lietas dokuments, kurā tiek izvirzīta apsūdzība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un persona tiek iepazīstināta ar tās tiesībām un pienākumiem. Ja administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana netiek uzskatīta par administratīvās lietas ierosināšanas sākumu, nav noteikts, kādā termiņā tas sastādāms. Konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas lietvedība uzsākta ar notikuma reģistrāciju 2008.gada 21.oktobrī, kurā norādīts, ka 2008.gada 22.oktobrī uzsākta administratīvā lietvedība un pieņemts lēmums par materiālu tālāku virzību (lietas 32.lapa).

Protokols sastādīts 2008.gada 11.novembrī, tajā norādīts, ka protokols sastādīts bez pieteicēja klātbūtnes. Protokols nosūtīts pieteicējam 2008.gada 13.novembrī, norādot lietas izskatīšanas laiku un izskaidrojot pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumus (lietas 29.lapa). Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicējs aizturēts 2008.gada 21.oktobrī /adrese/, uz ielas, aizdomās par narkotisko vielu lietošanu (lietas 32.lapa). Saskaņā ar lietas materiāliem pieteicējs nogādāts policijas iecirknī lietas apstākļu noskaidrošanai – nosūtīšanai uz medicīnisko pārbaudi, par ko sastādīts administratīvās aizturēšanas protokols (lietas 31., 36.lapa).

No minētā tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma protokols jāvērtē kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem. Tiesas ieskatā administratīvā pārkāpuma lietā obligāta prasība ir izskaidrot pie administratīvās atbildības saucamajai personai pārkāpuma būtību, ļaut iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt savu viedokli par konstatēto pārkāpumu. Tiesa piekrīt pieteicēja pārstāvei, ka viena no administratīvā protokola sastāvdaļām ir pie administratīvās atbildības saucamās personas paraksts. No citētajām tiesību normām gramatiski izriet, ka administratīvā pārkāpuma protokols jāsastāda pie administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnē.

Tomēr, tulkojot minētās tiesību normas kopsakarā, to mērķis ir respektēt personas viedokli un uzklausīt to. No iepriekš izklāstītajiem lietas materiāliem tiesa secina, lai arī administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts bez pieteicēja klātbūtnes, tas nosūtīts pieteicējam, nosūtīšanas vēstulē izskaidrotas pieteicēja tiesības. No lietas apstākļiem konstatējams, ka pieteicējs pats sniedzis paskaidrojumus. No lietas materiāliem neizriet, ka policijas darbinieki būtu jelkādā mērā piespieduši pieteicēju un ietekmējuši attiecīgās liecības saturu.

Jāņem vērā arī fakts, ka pieteicējs 2008.gada 21.oktobrī bija 16 gadu vecs, kas ir vecums, kad bērns jau vairāk vai mazāk spēj apzināties savas rīcības sekas. Bez tam jāņem vērā, ka pats pārkāpumu izdarīšanas fakts netiek apšaubīts ne apstrīdēšanas iesniegumā policijā, ne pieteikumā tiesai. Valsts policija ir paziņojusi par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2008.gada 26.novembrī. Tādējādi, pieteicēja likumiskā pārstāve bija informēta par administratīvā pārkāpuma lietas vešanu un viņai bija iespēja piedalīties procesuālo darbību veikšanā klātienē.

Savas tiesības uz paskaidrojumu sniegšanu pieteicēja pārstāve ir īstenojusi, iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu un pieteikumu tiesā. Tiesas ieskatā administratīvā pārkāpuma protokolā pieļautās pārrakstīšanās kļūdas nav atzīstamas par būtiskām, jo pie administratīvās atbildības saucamo personu var identificēt arī pēc personas koda. Turklāt, lietā nav strīda, ka tieši pieteicējs ir pie administratīvās atbildības saucamā persona. Līdz ar to, tiesa nekonstatē būtiskus procesuālus pārkāpumus lietas izskatīšanas laikā, kas varētu ietekmēt citādu lietas iznākumu.

Proti, pieteicējam bija zināms administratīvā pārkāpuma sastāvs un dota iespēja izteikt savu viedokli. [12] LAPK 1.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt valsts un sabiedrisko kārtību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievēršanas garā, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. LAPK 12.pants noteic, ka vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība ir četrpadsmit gadi administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī.

LAPK 46.pantā iekļautā pārkāpuma objekts ir personas veselības apdraudējums. Krimināllikuma 253.2pantā ietvertais noziedzīgais nodarījums kvalificējas, ja persona atkārtoti gada laikā lieto narkotiskās un psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma. Minētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir sabiedriskās kārtības apdraudējums. Kā izriet no likuma „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” un Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumu Nr.847 „Noteikumi par Latvijā kontrolējamām narkotiskajām vielām, psihotropām vielā un prekursoriem” 1.pielikuma, marihuāna pieder pie I sarakstā iekļautajām vielām jeb aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām un tām pielīdzinātām psihotropām vielām un augiem.

Latvijai saistoša ir arī ANO 1971. gada konvencija par psihotropām vielām, kurai Latvija pievienojās 1993. gadā. Saskaņā ar LAPK 252.panta pirmo daļu, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, lai nodrošinātu savlaicīgu un pareizu lietas izskatīšanu, ir atļauta personas administratīvā aizturēšana. Par administratīvo aizturēšanu sastāda protokolu LAPK 253.panta pirmās daļas kārtībā.

LAPK 253.panta otrā daļa noteic, ka par nepilngadīgā aizturēšanu obligāti paziņo viņa vecākiem. Kā izriet no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.panta, bērnu tiesību aizsardzību nodrošina ne vien bērna vecāki, bet arī izglītības iestādes un valsts institūcijas. Saskaņā ar šā likuma 6.pantu bērna interešu nodrošināšana ir prioritāra, bērnu tiesību aizsardzība īstenojama sadarbojoties ar ģimeni. Tomēr, saskaņā ar minētā likuma 23.pantu bērnam ir arī pienākums ievērot likumu. Savukārt, saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un pārstāvēt bērnu.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktu policijas darbinieka pamatuzdevums ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos. No minētā izriet, ka persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, ir saucama pie administratīvās atbildības, ja tā apdraud savu veselību – lieto psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma. Marihuāna ir viena no bīstamākajām psihotropām vielām, kura iekļauta aizliegto vielu sarakstos. Minēto apliecina arī apstāklis, ka atkārtotas lietošanas gadījumā gada laikā persona saucama pie kriminālatbildības.

Ja likumdevējs ir paredzējis administratīvi sodīt nepilngadīgas personas par marihuānas lietošanu, prezumējams, ka viņām bija jāapzinās šīs psihotropās vielas bīstamība. Vecāku pienākums ir ne vien aizstāvēt bērna intereses, bet arī audzināt bērnu ievērot likumus un rūpēties par savu veselību. Tiesas ieskatā bērna interešu prioritāra ievērošana nozīmē arī to, ka valsts institūcijām jānodrošina bērna tiesības uz veselības aizsardzību.

Proti, ja vecāki nevar nodrošināt bērna uzraudzību, valsts institūciju pienākums ir iejaukties. Policijas kā valsts institūcijas pienākums ir novērst administratīvos pārkāpumus un noskaidrot lietas apstākļus. Policijas darbiniekiem, ja to nevar izdarīt uz vietas, ir tiesības veikt administratīvo aizturēšanu administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai, kā arī pienākums nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas pareizu izskatīšanu. Kā izriet no konkrētās lietas apstākļiem, policijas inspektore 2008.gada 21.oktobrī /adrese/, aizturēja un nogādāja policijas Rīgas Teikas iecirknī pieteicēju, jo viņa uzvedība bija savāda, bet alkohola smakas nebija un radās aizdomas par narkotiku lietošanu (lietas 33.lapa). 2008.gada 29.decembra dienesta ziņojumā policijas inspektore norāda, ka Rīgas /vidusskola/ 2008.gada 21.oktobrī ieradusies pēc skolas direktores lūguma un skolas direktore norādīja uz pieteicēju.

Policijas inspektore teica, lai pieteicējs piezvana mātei un paziņo par aizturēšanu, pieteicējs arī pats gribējis to izdarīt, jo runājis pa mobilo tālruni. Policijas inspektore bija pārliecināta, ka viņš mātei ir piezvanījis (lietas 42.lapa). Minētais atzīmēts arī aizturēšanas protokolā. Kā izriet no aizturēšanas protokola, aizturēšana veikta par LAPK 46.panta administratīvo pārkāpumu, lai noskaidrotu personu un nogādātu medicīniskās pārbaudes veikšanai (lietas 31.lapa). No minētā tiesa secina, ka, aizturot pieteicēju pie /vidusskola/, policijas darbiniekiem radās pamatotas šaubas, ka pieteicējs ir lietojis aizliegtas narkotiskās vai psihotropās vielas.

Lai pārliecinātos, vai pieteicējs ir pie administratīvās atbildības saucamā persona saskaņā ar LAPK 46.pantu, policijas darbinieki nogādāja pieteicēju medicīniskās pārbaudes veikšanai, kas apstiprināja policijas darbinieku šaubas. Nosūtīšana uz medicīnisko pārbaudi atzīstama par pamatotu, jo tikai tā varēja precīzi un pareizi noskaidrot apstākļus konkrētajā lietā. Līdz ar to, nav pamatots pieteicēja pārstāves apgalvojums, ka nosūtīšana uz medicīnisko pārbaudi nebija pamatota. Tiesa piekrīt pieteicēja pārstāvei, ka nepilngadīgas personas aizturēšanas gadījumā jāinformē bērna vecāki.

Policijas darbinieki nepārliecinājās, vai tiešām pieteicējs ir telefoniski informējis māti par savu aizturēšanu. Tomēr, ņemot vērā šā sprieduma [10] un [11] punktā secināto, tiesa atzīst, ka minētais pārkāpums nav uzskatāms par būtisku. Tiesa norāda, ka arī gadījumā, ja pieteicēja māte būtu informēta par aizturēšanu, policijas darbiniekiem būtu tiesības nosūtīt pieteicēju uz medicīnisko pārbaudi arī bez pieteicēja mātes piekrišanas. Tiesa nekonstatē, ka pret pieteicēju policijas iecirknī būtu veiktas kādas prettiesiskas darbības – pieteicējs ir sniedzis paskaidrojumu labprātīgi un atzinis savu vainu.

Pamatojoties uz minēto, tiesa nekonstatē būtiskus procesuālus pārkāpumus konkrētajā lietā, kas būtu pamats Lēmuma atcelšanai. [13] LAPK 46.panta pirmajā daļā noteikts, ka par šajā tiesību normā pieļauto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit desmit latiem. Tiesa konstatē, ka pieteicējam uzlikts gandrīz pats vieglākais iespējamais sods par viņa izdarīto administratīvo pārkāpumu – naudas sods Ls 10 apmērā. Tādēļ atzīstams, ka administratīvais sods noteikts piemērojamās tiesību normas ietvaros un ir samērīgs.

Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve norādīja, ka pieteicējs ir labojies un sekmīgi turpina mācības. Tomēr, tiesa norāda, ka administratīvais pārkāpums tiek izskatīts un sods piemērots par faktiskiem apstākļiem 2008.gada 21.oktobrī. [14] LAPK 258.panta otrā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm”

1.punkts nosaka, ka šie noteikumi nosaka kārtību, kādā persona, kurai uzlikts administratīvais sods, sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Saskaņā ar minēto noteikumu 6.punktu institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (turpmāk – lēmums), rakstiski informē personu par:

6.1. pienākumu 30 dienu laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, labprātīgi segt lēmumā norādītos izdevumus;

6.2. iestādes budžeta kontu, kurā ir veicama iemaksa;

6.3. lēmuma piespiedu izpildi, ja labprātīgi netiks segti lēmumā norādītie izdevumi. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējam veiktās medicīniskās pārbaudes cena ir 52,90 lati (lietas 38.lapa). Iestāde Lēmumā norādījusi rekvizītus medicīniskās pārbaudes izdevumu samaksai. Tādējādi, ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti ir uzlicis par pienākumu pieteicējam segt izdevumus par veikto medicīnisko pārbaudi 52,90 latu apmērā. Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka atbildētājs nepamatoti uzsācis minētās summas piedziņu. Tiesa norāda, ka konkrētās lietas ietvaros nav skatāms jautājums par medicīniskās pārbaudes izdevumu piedziņu. [15] Ņemot vērā šajā spriedumā minēto tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, bet pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma, 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda

noraidīt M.B. pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 5.janvāra lēmuma Nr.2 atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2008.gada 26.novembra lēmums par M.B., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmo daļu. . Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ D. Suipe Rīgā, 2010.gada 30.septembrī