Legislator Case Law & Legislation
A420161915 / AA43-1033-16 AI generated

Appeal court dismisses claim against unemployment benefit agency for overpayment due to undisclosed employment income.

Case Number A420161915 / AA43-1033-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court rejected the applicant's request to annul the agency's decision to recover overpaid unemployment benefits. The agency determined the applicant received benefits while employed by a company, evidenced by tax audit records showing registered income and social security contributions. The appeal court upheld this finding, noting the agency possessed the necessary documents from the tax authority despite the applicant's procedural complaints.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums 16. panta 3. daļa; 16. panta 4. daļa; 304. panta 1. daļa; 307. panta 4. daļa; 309. pants: The administrative court must uphold a lower court's decision when the agency has verified facts through official records, even if the applicant claims lack of documentary evidence in the administrative file.

Keywords

AI generated
unemployment benefit overpayment employment status verification tax audit records administrative appeal dismissal social security contributions

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 16. panta 3. daļa
Administratīvā procesa likums 16. panta 4. daļa
Administratīvā procesa likums 304. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 307. panta 4. daļa
Administratīvā procesa likums 309. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420161915

Lietas arhīva Nr. AA43-1033-16/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 26.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kanenberga,

tiesneses D.Makarova un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores 2015.gada 16.janvāra lēmuma Nr.09-7/377 atcelšanu, sakarā ar /pers. A/

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) 2014.gada 27.novembra lēmumu Nr.14/2573103

(turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējam /pers. A/ aprēķināta bezdarbnieka pabalsta pārmaksa 1570,48 euro apmērā par

periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

[2] Ar aģentūras direktores 2015.gada 16.janvāra lēmumu Nr.09-7/377 ,,Par VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļas

27.11.2014. lēmumu Nr.14/2573103 ,,Par pārmaksas atgūšanu”” (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums

atstāts negrozīts.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Pieteicējam bezdarbnieka pabalsts tika izmaksāts par šādiem periodiem: no 2012.gada 14.decembra līdz

2013.gada 30.aprīlim, no 2013.gada 18.maija lī d z 2013.gada 28.maijam un no 2013.gada 22.jūnija lī d z 2013.gada

24.oktobrim.

[2.2] 2014.gada novembrī aģentūrā tika saņemta informācija no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) par to,

ka pieteicējs bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā (periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim) ir

reģistrēts kā darba ņēmējs SIA ,,/Nosaukums A/”. Tā kā pieteicējam minētajā periodā ir reģistrēti darba ienākumi, pieteicējs

saskaņā ar likuma ,,Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 16.panta trešo daļu ir nepamatoti saņēmis bezdarbnieka

pabalstu, un pārmaksātā summa ir atprasāma.

[2.3] Ņemot vērā pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā norādītos argumentus, aģentūra sazinājās ar dienestu, lai iegūtu

informāciju par pieteicēja darba perioda reģistrēšanas pamatotību. Atbilstoši dienesta sniegtajai informācijai SIA

„/Nosaukums A/” tika veikts nodokļu audits, kā rezultātā pieteicējam tika reģistrēts darba periods un tā laikā reģistrēti darba

ienākumi, no kuriem veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 18.februārī saņemts pieteicēja pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneses 2015.gada 23.februāra lēmumu pieņemts pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un ierosināta administratīvā

lieta.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādīto.

[3.1] Pieteicējs laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim nebija darba ņēmējs. Par minēto laika

periodu pieteicējs nesaņēma darba algu, ar viņu nebija noslēgts darba līgums un netika veiktas valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas.

[3.2] Aģentūras apgalvojums, ka SIA ,, /Nosaukums A/” audita rezultātā pieteicējam tika reģistrēts darba periods, ir

pilnīgā pretrunā ar SIA ,,/Nosaukums A/” grāmatvedības datiem.

[4] Aģentūras rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minēto, pieteikumu neatzīst

un lūdz to noraidīt.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.jūnija spriedumu noraidīts pieteicēja pieteikums par pārsūdzētā

lēmuma atcelšanu.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmo daļu tiesības uz bezdarbnieka

pabalstu ir bezdarbniekam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.866 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas

aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta

piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” 12.punktam bezdarbnieka pabalstu izmaksā par bezdarba periodu, kurā

pabalsta pieprasītājs nav darba attiecībās.

Tiesa, pārbaudot publiski pieejamo informāciju Uzņēmumu reģistrā, konstatēja, ka pieteicējs laika periodā no

2010.gada 30.jūnija līdz 2014.gada 16.aprīlim ir bijis SIA „/Nosaukums B/” (vēsturiskais nosaukums SIA „/Nosaukums

A/”) vienīgā amatpersona – /amats/.

Tādējādi secināms, ka pieteicējs ir bijis minētās sabiedrības amatpersona arī laika periodā, kad viņam tika izmaksāts

bezdarbnieka pabalsts, proti, no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim.

Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta „c” apakšpunktam darba ņēmējs ir

komercsabiedrības valdes loceklis, ja atlīdzība ir faktiski noteikta.

Kā izriet no lietas materiāliem, dienests audita rezultātā ir veicis korekcijas SIA „/Nosaukums B/” aprēķinātajos

nodokļos, tostarp arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, kā rezultātā pieteicējam iepriekš minētajā laika

periodā ir noteikti ienākumi (atlīdzība), no kuriem ir aprēķinātas un budžetā ieskaitītas valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas. Tādējādi pieteicējs kā SIA „/Nosaukums B/” /amats/ bija atzīstams par darba ņēmēju, un darba līguma

neesamība neatceļ faktisko pieteicēja nodarbinātību.

[5.2] Turklāt, kā jau iepriekš konstatēts, pieteicējs bija vienīgā SIA „/Nosaukums B/” amatpersona, kas neizslēdza

iespēju pieteicējam rīkoties negodprātīgi ar mērķi slēpt savu patieso nodarbinātību un vienlaicīgi gūt ienākumus no SIA

„/Nosaukums B/” un no valsts sociālā pabalsta. Līdz ar to pieteicēja arguments par darba līguma neesamību ir atzīstams

par nepamatotu.

[5.3] Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 16.panta trešā daļa noteic, ja aģentūra konstatē, ka personai

bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona

nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta

summas atgūšanu, pamatojoties uz dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai

pašnodarbinātais.

No minētās normas izriet, ka aģentūrai pēc dienesta sniegtās informācijas saņemšanas par to, ka persona ir bijusi darba

ņēmējs, ir pienākums atprasīt bezdarbnieka pabalstu, kas izmaksāts par laika posmu, kad persona ir bijusi darba ņēmēja vai

pašnodarbinātā statusā.

Proti, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, nav iespējama situācija, kad personai vienlaicīgi ir gan darba

ņēmēja, gan arī bezdarbnieka statuss, jo pretējā gadījumā neizpildās sociālās palīdzības mērķis – aizsargāt personu brīdī,

kad tā zaudējusi darba ienākumus.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.jūnija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā papildus pieteikumā norādītajam minēts turpmākais.

[6.1] Tiesas secinājums par pieteicēja negodprātīgu rīcību ar mērķi slēpt savu patieso nodarbinātību un vienlaicīgi gūt

ienākumus no SIA ,,/Nosaukums B/” un no valsts sociālā pabalsta nav pierādīts.

[6.2] Tiesa spriedumā nepareizi iztulkojusi lietai pievienotos materiālus un kļūdaini secinājusi, ka pieteicējs laika periodā

no 2013.gada 1.janvārim līdz 2013.gada 30.arpīlim ir bijis darba ņēmējs.

SIA ,,/Nosaukums A/” audita laikā pieteicējam tika piešķirts bezdarbnieka pabalsts, jo pieteicējs nebija SIA

,,/Nosaukums A/” darba ņēmējs, darba algu nesaņēma un par viņu netika veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

[7] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts atbildētājas rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka pirmās instances

tiesas spriedums ir tiesisks.

[8] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību normas, pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami, tādēļ

apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma

motivācijai (izņemot šā sprieduma [5.2] punktu) un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda.

[11] Pieteicējs pieteikumā ir norādījis, ka aģentūra pārsūdzētajam lēmumam nav pievienojusi no dienesta saņemtos

dokumentus, kas apliecina faktu, ka pieteicējam strīdus periodā ir bijuši reģistrēti darba ienākumi, no kuriem veiktas valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Arī apelācijas sūdzībā pieteicējs ir norādījis, ka nav iespējams sniegt

paskaidrojumu par aģentūras saņemto informāciju no dienesta, jo pārsūdzētajam lēmumam un aģentūras paskaidrojumiem

netika pievienoti no dienesta saņemtie dokumenti.

Apgabaltiesa no aģentūras izprasīja no dienesta saņemtos dokumentus (informāciju), kas bija aģentūras rīcībā,

pieņemot pārsūdzēto lēmumu. Aģentūra, atbildot uz apgabaltiesas pieprasījumu, ir paskaidrojusi, ka aģentūra 2014.gada

20.novembrī ir saņēmusi no dienesta elektroniski atsūtītu informāciju failā par to, ka /pers. A/ reģistrētas sociālās

apdrošināšanas iemaksas pie darba devēja SIA ,,/Nosaukums A/” n o 2013.gada 1.janvāra lī d z 2014.gada 30.aprīlim.

Dienesta atsūtītā informācija 2014.gada 20.novembrī tika reģistrēta aģentūras sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā.

Kā redzams no aģentūras iesniegtajiem dokumentiem (lietas 66.-71.lapa), tās rīcībā bija informācija par /pers. A/ darba

attiecībām laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim un ienākumiem, no kuriem aprēķinātas un

budžetā ieskaitītas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 16.janvāra lēmuma Nr.09-7/377

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Kanenberga

Tiesneses D.Makarova

A.Šteinberga