Appeal court dismisses claim against unemployment benefit agency for overpayment due to undisclosed employment income.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request to annul the agency's decision to recover overpaid unemployment benefits. The agency determined the applicant received benefits while employed by a company, evidenced by tax audit records showing registered income and social security contributions. The appeal court upheld this finding, noting the agency possessed the necessary documents from the tax authority despite the applicant's procedural complaints.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 16. panta 3. daļa; 16. panta 4. daļa; 304. panta 1. daļa; 307. panta 4. daļa; 309. pants: The administrative court must uphold a lower court's decision when the agency has verified facts through official records, even if the applicant claims lack of documentary evidence in the administrative file.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420161915
Lietas arhīva Nr. AA43-1033-16/13
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016.gada 26.septembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente S.Kanenberga,
tiesneses D.Makarova un A.Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores 2015.gada 16.janvāra lēmuma Nr.09-7/377 atcelšanu, sakarā ar /pers. A/
apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.jūnija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) 2014.gada 27.novembra lēmumu Nr.14/2573103
(turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējam /pers. A/ aprēķināta bezdarbnieka pabalsta pārmaksa 1570,48 euro apmērā par
periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.
[2] Ar aģentūras direktores 2015.gada 16.janvāra lēmumu Nr.09-7/377 ,,Par VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļas
27.11.2014. lēmumu Nr.14/2573103 ,,Par pārmaksas atgūšanu”” (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums
atstāts negrozīts.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais.
[2.1] Pieteicējam bezdarbnieka pabalsts tika izmaksāts par šādiem periodiem: no 2012.gada 14.decembra līdz
2013.gada 30.aprīlim, no 2013.gada 18.maija lī d z 2013.gada 28.maijam un no 2013.gada 22.jūnija lī d z 2013.gada
24.oktobrim.
[2.2] 2014.gada novembrī aģentūrā tika saņemta informācija no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) par to,
ka pieteicējs bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā (periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim) ir
reģistrēts kā darba ņēmējs SIA ,,/Nosaukums A/”. Tā kā pieteicējam minētajā periodā ir reģistrēti darba ienākumi, pieteicējs
saskaņā ar likuma ,,Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 16.panta trešo daļu ir nepamatoti saņēmis bezdarbnieka
pabalstu, un pārmaksātā summa ir atprasāma.
[2.3] Ņemot vērā pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā norādītos argumentus, aģentūra sazinājās ar dienestu, lai iegūtu
informāciju par pieteicēja darba perioda reģistrēšanas pamatotību. Atbilstoši dienesta sniegtajai informācijai SIA
„/Nosaukums A/” tika veikts nodokļu audits, kā rezultātā pieteicējam tika reģistrēts darba periods un tā laikā reģistrēti darba
ienākumi, no kuriem veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 18.februārī saņemts pieteicēja pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas
tiesneses 2015.gada 23.februāra lēmumu pieņemts pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un ierosināta administratīvā
lieta.
Pieteikums pamatots ar turpmāk norādīto.
[3.1] Pieteicējs laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim nebija darba ņēmējs. Par minēto laika
periodu pieteicējs nesaņēma darba algu, ar viņu nebija noslēgts darba līgums un netika veiktas valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas.
[3.2] Aģentūras apgalvojums, ka SIA ,, /Nosaukums A/” audita rezultātā pieteicējam tika reģistrēts darba periods, ir
pilnīgā pretrunā ar SIA ,,/Nosaukums A/” grāmatvedības datiem.
[4] Aģentūras rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minēto, pieteikumu neatzīst
un lūdz to noraidīt.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.jūnija spriedumu noraidīts pieteicēja pieteikums par pārsūdzētā
lēmuma atcelšanu.
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[5.1] Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmo daļu tiesības uz bezdarbnieka
pabalstu ir bezdarbniekam.
Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.866 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta
piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” 12.punktam bezdarbnieka pabalstu izmaksā par bezdarba periodu, kurā
pabalsta pieprasītājs nav darba attiecībās.
Tiesa, pārbaudot publiski pieejamo informāciju Uzņēmumu reģistrā, konstatēja, ka pieteicējs laika periodā no
2010.gada 30.jūnija līdz 2014.gada 16.aprīlim ir bijis SIA „/Nosaukums B/” (vēsturiskais nosaukums SIA „/Nosaukums
A/”) vienīgā amatpersona – /amats/.
Tādējādi secināms, ka pieteicējs ir bijis minētās sabiedrības amatpersona arī laika periodā, kad viņam tika izmaksāts
bezdarbnieka pabalsts, proti, no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim.
Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta „c” apakšpunktam darba ņēmējs ir
komercsabiedrības valdes loceklis, ja atlīdzība ir faktiski noteikta.
Kā izriet no lietas materiāliem, dienests audita rezultātā ir veicis korekcijas SIA „/Nosaukums B/” aprēķinātajos
nodokļos, tostarp arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, kā rezultātā pieteicējam iepriekš minētajā laika
periodā ir noteikti ienākumi (atlīdzība), no kuriem ir aprēķinātas un budžetā ieskaitītas valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas. Tādējādi pieteicējs kā SIA „/Nosaukums B/” /amats/ bija atzīstams par darba ņēmēju, un darba līguma
neesamība neatceļ faktisko pieteicēja nodarbinātību.
[5.2] Turklāt, kā jau iepriekš konstatēts, pieteicējs bija vienīgā SIA „/Nosaukums B/” amatpersona, kas neizslēdza
iespēju pieteicējam rīkoties negodprātīgi ar mērķi slēpt savu patieso nodarbinātību un vienlaicīgi gūt ienākumus no SIA
„/Nosaukums B/” un no valsts sociālā pabalsta. Līdz ar to pieteicēja arguments par darba līguma neesamību ir atzīstams
par nepamatotu.
[5.3] Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 16.panta trešā daļa noteic, ja aģentūra konstatē, ka personai
bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona
nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta
summas atgūšanu, pamatojoties uz dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai
pašnodarbinātais.
No minētās normas izriet, ka aģentūrai pēc dienesta sniegtās informācijas saņemšanas par to, ka persona ir bijusi darba
ņēmējs, ir pienākums atprasīt bezdarbnieka pabalstu, kas izmaksāts par laika posmu, kad persona ir bijusi darba ņēmēja vai
pašnodarbinātā statusā.
Proti, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, nav iespējama situācija, kad personai vienlaicīgi ir gan darba
ņēmēja, gan arī bezdarbnieka statuss, jo pretējā gadījumā neizpildās sociālās palīdzības mērķis – aizsargāt personu brīdī,
kad tā zaudējusi darba ienākumus.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.jūnija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.
Apelācijas sūdzībā papildus pieteikumā norādītajam minēts turpmākais.
[6.1] Tiesas secinājums par pieteicēja negodprātīgu rīcību ar mērķi slēpt savu patieso nodarbinātību un vienlaicīgi gūt
ienākumus no SIA ,,/Nosaukums B/” un no valsts sociālā pabalsta nav pierādīts.
[6.2] Tiesa spriedumā nepareizi iztulkojusi lietai pievienotos materiālus un kļūdaini secinājusi, ka pieteicējs laika periodā
no 2013.gada 1.janvārim līdz 2013.gada 30.arpīlim ir bijis darba ņēmējs.
SIA ,,/Nosaukums A/” audita laikā pieteicējam tika piešķirts bezdarbnieka pabalsts, jo pieteicējs nebija SIA
,,/Nosaukums A/” darba ņēmējs, darba algu nesaņēma un par viņu netika veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
[7] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts atbildētājas rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka pirmās instances
tiesas spriedums ir tiesisks.
[8] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai administratīvo lietu izskata
rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[9] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā
apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos
apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību normas, pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami, tādēļ
apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma
motivācijai (izņemot šā sprieduma [5.2] punktu) un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda.
[11] Pieteicējs pieteikumā ir norādījis, ka aģentūra pārsūdzētajam lēmumam nav pievienojusi no dienesta saņemtos
dokumentus, kas apliecina faktu, ka pieteicējam strīdus periodā ir bijuši reģistrēti darba ienākumi, no kuriem veiktas valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Arī apelācijas sūdzībā pieteicējs ir norādījis, ka nav iespējams sniegt
paskaidrojumu par aģentūras saņemto informāciju no dienesta, jo pārsūdzētajam lēmumam un aģentūras paskaidrojumiem
netika pievienoti no dienesta saņemtie dokumenti.
Apgabaltiesa no aģentūras izprasīja no dienesta saņemtos dokumentus (informāciju), kas bija aģentūras rīcībā,
pieņemot pārsūdzēto lēmumu. Aģentūra, atbildot uz apgabaltiesas pieprasījumu, ir paskaidrojusi, ka aģentūra 2014.gada
20.novembrī ir saņēmusi no dienesta elektroniski atsūtītu informāciju failā par to, ka /pers. A/ reģistrētas sociālās
apdrošināšanas iemaksas pie darba devēja SIA ,,/Nosaukums A/” n o 2013.gada 1.janvāra lī d z 2014.gada 30.aprīlim.
Dienesta atsūtītā informācija 2014.gada 20.novembrī tika reģistrēta aģentūras sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā.
Kā redzams no aģentūras iesniegtajiem dokumentiem (lietas 66.-71.lapa), tās rīcībā bija informācija par /pers. A/ darba
attiecībām laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.aprīlim un ienākumiem, no kuriem aprēķinātas un
budžetā ieskaitītas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 16.janvāra lēmuma Nr.09-7/377
atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente S.Kanenberga
Tiesneses D.Makarova
A.Šteinberga