Court dismissed insurance claim against property manager for water damage due to lack of proven fault.

Lietas Nr. C29251522

Lietas arhīva Nr. C-0844-22/27

ECLI:LV:RLPT:2022:0407.C29311521.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 7.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnesis U.Apsītis,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu AAS “BALTA” prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 15.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AAS “BALTA” (turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums

vienkāršotās procedūras lietā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā izklāstīti turpmāk norādītie apstākļi.

[2] Starp prasītāju un /pers. A/ noslēgts apdrošināšanas līgums, izsniegta ģimenes apdrošināšanas polise Nr.652172288, uz kuras pamata

apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Polises darbības laiks no 2018.gada 14.septembra līdz 2019.gada 13.septembrim.

Polises darbības laikā dzīvoklis tika applūdināts, par ko apsaimniekotājs sastādījis aktu, norādot, ka applūdināšana notika sakarā ar karstā ūdens

stāvvada bojājumu dzīvoklī Nr./numurs/.

Prasītājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2388,56 EUR.

Dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimnieko atbildētājs.

Atbildētāja bezdarbības dēļ ir nodarīts zaudējums apdrošinātajam īpašumam.

Ievērojot, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētājs kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks

noplūdes brīdī bija atbildīgs par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Pienākums rūpēties par

komunikāciju uzturēšanu ietver sevī ne tikai pienākumu novērst komunikāciju bojājumus to rašanās gadījumā, bet arī regulāri pārbaudīt komunikāciju

stāvokli, savlaicīgi veikt to nomaiņu vai labošanu piesardzības apsvērumu dēļ, gādājot, lai komunikācijas pastāvīgi būtu tādā stāvoklī, lai pēc iespējas

samazinātu avārijas situāciju risku un to tā izrietošos bojājumus. Prasītājs uzskata, ka atbildētāja bezdarbības dēļ ticis nodarīts zaudējums apdrošinātajam

īpašumam. Ūdensvada bojājuma fakts dod pamatu atzīt, ka komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama avārijas situācijas rašanās. Prasītājs

uzskata, ka komunikāciju bojājums, kas rada ievērojamu ūdens noplūdi, nav atzīstams par nejaušu notikumu, ne par nepārvaramu varu.

Tā kā atbildētājs nav atlīdzinājis prasītājam tam nodarīto zaudējumu summu, tad prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskos procentus no zaudējumu

summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši sadarbības līguma Nr.01490-05-11

nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai pilnvaroja SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko

prasītājam radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR (fiksētā maksa 85,37 EUR + PVN 21 % EUR 17,93) apmērā par zaudējumu

atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā. Prasītājs uzskata, ka atbildētājam ir pienākums segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti

ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā, prasītājam nebūtu

jācieš šie zaudējumi, ja atbildētājs savlaicīgi atlīdzinātu nodarītos zaudējumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Prasība pamatota ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantu, 5.pantu, 6.pantu, Civillikums 1635.pantu, 1652.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1775.pantu, 1779.pantu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 2388,56 EUR, fiksēto maksu saskaņā ar sadarbības līgumu

Nr.01490-05-11 103,30 EUR apmērā.

Vienlaikus lūgts piedzīt prasītāja labā no atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus un noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

[3] 2021.gada 21.maijā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi par celto prasību.

Atbildētājs celto prasību neatzīst.

Norādīts, ka prasījums daļā par fiksēto maksu par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā 103,30 EUR apmērā nav

pamatots.

Paskaidrots, ka aktā par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem norādīts, ka saliešana notikusi no dzīvokļa Nr./numurs/, bojājumus

izraisījis karstā ūdens stāvvada bojājums dzīvoklī Nr./numurs/. Atbildētājs nenes atbildību par caurules bojājumu, jo tas noticis atsevišķajā īpašumā,

atbildība ir dzīvokļa Nr./numurs/ īpašnieka robežās.

Inženierkomunikācijas dzīvokļa īpašnieks bija nosedzis ar riģipsi, kas liedz vizuālo apskati. Tādēļ dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumu

nodarīšanu.

Dzīvojamai mājai ir beidzies ekspluatācijas termiņš inženierkomunikācijām, dzīvojamās mājas ekspluatācija uzsākta 1967.gadā. Tas norādīts

dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumā uz 2013.gadu. Ne vēlāk kā līdz 2012.gada 3.decembrim bija jāpieņem lēmums par

konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu un darbam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.

2015.gada 3.decembrī tikusi sasaukta dzīvojamās mājas iedzīvotāju kopsapulce, kas lēma par dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu

veikšanu un uzkrāto līdzekļu pārdali. No kopsapulcē pieņemtajiem lēmumiem izriet, ka pārvaldniekam bija jāveic sekojoši darbi – logu nomaiņa, kāpņu

telpas remonts, maģistrālo vadu nomaiņa,/stāvvadu sadaļu rekonstrukcija, balkonu remonts, soliņu uzstādīšana un apsardzes signalizācijas uzstādīšana.

Jāveic mājas jumta seguma nomaiņa, par ko jāsniedz dzīvokļu īpašnieku kopībai pilna atskaite.

Atbildētājs varējis izmantot mājas finanšu līdzekļus kopsapulcē paredzētiem mērķiem, nevis karstā ūdens stāvvadu nomaiņai. Atbildētājs nevar būt

atbildīgs par notikušo ūdens noplūdi, jo pārvaldniekam ir tiesības rīkoties tam dotā pilnvarojuma robežās.

Atsaucoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo daļu, norādīts, ka iedzīvotāji brīdināti, ka atbildētājs neuzņemas atbildību par

sekām, kas var iestāties, neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu.

Dzīvojamās mājas īpašnieki nenodrošināja nepieciešamo finansējumu citu prioritāri veicamo darbu izpildei.

Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punktu,15.punktu un 17.punktu, norādīts, ka nav konstatēti bojājumi, kuru gadījumā būtu jālemj par

ārkārtas remonta veikšanu.

Dzīvojamās mājas un tās inženierkomunikāciju vizuālās apskates tikušas veiktas regulāri, ko apliecina 2018.gada 26.jūnija un 2019.gada 15.maija

dzīvojamās mājas vizuālās apsekošanas akti, kuros norādīts, ka karstā ūdens apgādes sistēma un stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī. Šāds

inženierkomunikāciju stāvoklis pastāvēja kopš 2012.gada, par ko kopīpašnieki ir informēti.

Atbildētājs norādījis, ka stāvvads nebija bojāts, bet gan caurule, kas atradās dzīvokļa Nr./numurs/ īpašuma robežās.

Tā kā nav konstatēti visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi, prasības apmierināšanai nav pamata.

[4] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada 6.janvāra lēmumu lietas izskatīšana rakstveida procesā atlikta, nosakot termiņu līdz

2022.gada 10.februārim prasītājam un atbildētājam papildus paskaidrojumu un pierādījumu iesniegšanai lietā.

Tiesas noteiktajā termiņā prasītājs papildus paskaidrojumus un pierādījumus nav iesniedzis.

[4.1] 2022.gada 14.javārī tiesā saņemti atbildētāja iesniegti pierādījumi, kas apstiprina, ka dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav

pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.

2022.gada 9.februārī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka saliešana notikusi no dzīvokļa /adrese/, kas saistīti ar karstā ūdens

dvieļu žāvētāja maiņu uz vara caurulēm. Dzīvokļa īpašnieks pārbūvējis koplietošanas komunikācijas stāvvadus sava dzīvokļa robežās no kapara

cauruļvadiem. Attēlā skaidri redzams, ka dvieļu žāvētājs, kas ir metālisks un hromēts, ir pievienots pie kapara cauruļvadiem. Cauruļvadi izbūvēti ne pēc

projekta, bet pieslēgums līdz stāvvadam ir izbūvēts no kapara cauruļvadiem, kuri novietoti griestu rajonā zem reģipša apšuvuma. Skaidri secināts, ka

bojājums un saliešana sākusies griestu rajonā kapara cauruļvadā. Tā kā īpašnieks koplietošanas cauruļvadus izbūvējis no kapara cauruļvadiem un

cauruļvadus izbūvējis zem apdares materiāliem, koplietošanas komunikāciju stāvokļa vizuālā apsekošana nav iespējama.

Koplietošanas cauruļvadi dzīvojamā mājā izbūvēti no cinkotiem cauruļvadiem, bet dzīvokļa īpašnieks sava dzīvokļa robežās stāvvadus ir izbūvējis

no kapara caurulēm. Var secināt, ka cinkotās caurules ar kapara caurulēm nesadzīvo un veido elektrolīzes procesu, kā rezultātā kapara cauruļvads laika

gaitā noārdās un rada porainību un ūdens noplūdi cauruļvadā.

Skaidri redzams, ka dvieļu žāvētājs bija pieslēgts kapara caurulēm, kas ir nodemontētas un dzīvokļa īpašnieks saviem spēkiem ir pārbūvējis

pieslēgumu uz henka daudzslāņu cauruļvadiem.

Dvieļu žāvētājs ēkas celšanas laikā bija uzstādīts no cinkotām caurulēm U veida un savienots ar stāvvadu, saskrūvējot vai piemetinot.

Ne atbildētājs, ne PS “Siltumserviss Rīga” dzīvoklī nav ne mainījuši, ne uzstādījuši vara cauruļvadus un dvieļu žāvētāju.

Atbildētājs uzskata, ka nav atbildīgs par zaudējumiem par dzīvokļa appludināšanu, jo nopludināšana notikusi sakarā ar dzīvokļa Nr./numurs/

iedzīvotāju tā nepareizu lietošanu, proti, pats dzīvokļa īpašnieks ir mainījis dvieļu žāvētāju.

[5] Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir

saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja

tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Ne prasītājs, ne atbildētājs nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, un to, ka tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to paziņojot pusēm, 2022.gada 7.janvārī

nosūtot informatīvu paziņojumu prasītājam un atbildētājam uz prasības pieteikumā un paskaidrojumos par celto prasību norādīto elektroniskā pasta adresi

(lietas 102.-105.lapa).

Tādējādi par lietas izskatīšanas laiku un vietu lietas dalībniekiem ir paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, prasība vienkāršotās

procedūras lietā ir noraidāma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

[8] Lietā nav strīda, ka nekustamo īpašumu /adrese/, apsaimnieko atbildētājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Ar lietā esošiem pierādījumiem pierādīts, ka 2018.gada 13.septembrī starp prasītāju un /pers. A/ noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums un

izsniegta ģimenes apdrošināšanas polise Nr.652172288, saskaņā ar ko apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Apdrošināšanas periods ir no 2018.gada

14.septembra līdz 2019.gada 13.septembrim (lietas 23.-24.lapa). Lietā nav strīda, ka prasītāja apdrošinātajā dzīvoklī /adrese/ 2019.gada maijā notikusi

saliešana.

2019.gada 3.maijā sastādīts akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem Nr.1-8/12395, kurā norādīts, ka dzīvokļa bojājumi radušies

no karstā ūdens ūdensvada, dvieļu žāvētājs, vara caurule (lietas 25.-26.lapa).

No lietā esošā bojātā īpašuma apskates protokola redzami dzīvoklim Nr./adrese/, konstatētie bojājumi, kā arī atbilstoši tāmei Nr.864748 telpu

atjaunošanai tiešās izmaksas aprēķinātas 2528,56 EUR (lietas 27.-29.lapa).

Lietā nav strīda, ka prasītājs izmaksājis apdrošinātā dzīvokļa īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību 2388,56 EUR apmērā, ko apliecina 2019.gada

20.maija maksājuma uzdevums Nr.9587891 (lietas 31.lapa).

Tiesa atzīst, ka līdz ar to ir pierādīts, ka prasītājam ir radušies zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa

appludināšanu.

Prasītājs cēlis prasību par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 2388,56 EUR piedziņu.

Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantā noteiktas apdrošinātāja, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, subrogācijas tiesības, izņemot personu

apdrošināšanas gadījumus.

Ar subrogācijas tiesību saprot apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesību pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās

summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem (Apdrošināšanas līguma likuma 1.panta pirmās daļas 23.punkts).

Tādējādi prasītājs cēlis prasību pret atbildētāju par zaudējumu, kas radušies saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, uzskatot, ka atbildētājs

ir atbildīgs par prasītājam radītajiem zaudējumiem.

[9] Lietā pastāv strīds, vai karstā ūdens vada un dvieļu žāvētāja plīsuma rezultātā nodarītie zaudējumi radušies atbildētāja darbības vai bezdarbības

rezultātā.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, dod

tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Darbība šī panta izpratnē jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot

ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību. Civillikuma 1770.pantā noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams

pametums.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC- 255/2009, 2013.gada 24.maija spriedumu lietā

Nr.SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-242/2016, 2017.gada

28.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-376/2017, ECLI:LV:AT:2017:1128.C27147414.1.S un 2017.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-

384/2017, ECLI:LV:AT:2017:1207.C32341509.1.S) ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības

priekšnoteikumus: 1) zaudējumu esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību.

Tiesai jānoskaidro, vai prasītājam radušies zaudējumi ir nodarīti ar atbildētāja vainojamu darbību vai bezdarbību, un vai tie ir atlīdzināmi.

[10] Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli

nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmā (turpmāk arī — Kadastra informācijas sistēma).

Minēta panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem.

Savukārt minētā likuma 4.panta pirmajā daļa noteic, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (..) kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās

inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie

atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām

inženierkomunikācijām).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 6. un 7.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu,

ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku

drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā,

kā arī nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju

apsekot atsevišķo īpašumu.

[11] No 2019.gada 14.maija akta par saliešanas gadījumā konstatētiem bojājumiem Nr.1-8/12395 redzams, ka bojājumi radušies karstā ūdens

ūdensvada bojājuma dēļ, kā arī aktā norādīts, ka bojājums radies dvieļu žāvētāja bojājuma dēļ. Tāpat aktā norādīts, ka bojājumus izraisīja karstā ūdens

stāvvada bojājums dzīvoklī Nr./numurs/, vara caurule, sabiedrība nenes atbildību par vara cauruļu bojājumiem.

Tiesas atzīst, ka dvieļu žāvētājs, kas atrodas atsevišķa dzīvokļa īpašuma robežās, ir atzīstams par sildelementu, kura funkcionālā darbība, ir atkarīga

no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, jo siltums dvieļu žāvētājā saistīts ar karstā ūdens apgādes kopējo sistēmu. Taču karstā ūdens apgādes

sistēmas elementu atrašanās atsevišķā īpašuma robežās nav atzīstama par vienīgo un izšķirošo pazīmi, kas nošķir atsevišķu dzīvokļa īpašumu ar tam

piederīgiem elementiem no daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas. (sk. 16.11.2016 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

spriedumu lietā Nr.C30751711, 01.03.2018 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu lietā Nr.C30435417).

No 2019.gada 14.maija aktam par saliešanas gadījumā konstatētiem bojājumiem Nr.1-8/12395 pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka dzīvoklī

/adrese/ ticis nomainīts dvieļu žāvētājs (lietas 52.lapa).

Tiesa konstatē, ka dvieļu žāvētāja funkcionalitātē, kā tas ir konkrētajā gadījumā, bez saskaņojuma ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju faktiski

var iejaukties dzīvokļa īpašnieks, to nomainot un atkārtoti pieslēdzot kopējai ūdens apgādes sistēmai pēc saviem ieskatiem un spējām, un par šādām

darbībām tiesas ieskatā apsaimniekotājs nevar būt atbildīgs.

Tiesa uzskata, ka lietā ir pierādīts, ka dzīvokļa Nr./numurs/ īpašnieks ir veicis dvieļu žāvētāja nomaiņu savā dzīvoklī, jo to apliecina atbildētāja

iesniegtās fotogrāfijas (lietas 52.lapa). Kā arī no dzīvē gūtiem novērojumiem tiesa secina, ka dvieļu žāvētāja caurule ir nopērkama būvmateriālu veikalos,

līdz ar ko katrs dzīvokļa īpašnieks to brīvi var iegādāties.

[12] Prasītāja sagatavotajā bojātā īpašuma apskates protokolā norādīts, ka appludināšana notikusi vannas istabā, vairākās vietās plīstot karstā

ūdens vara caurulēm, iespējams, no spiediena paaugstināšanās.

Tiesa atzīst, ka ūdens vads ir ar dzīvojamās mājas ūdens apgādes funkcionāli nedalāma komunikācijas daļa, kas ietilpst dzīvojamās mājas

kopīpašumā, nevis atsevišķā dzīvokļa īpašuma īpašumā.

Atbildētājs 2019.gada 13.jūnija vēstulē Nr.10-1/29097 par zaudējumu atlīdzības noraidīšanu prasītājam norādījis, ka kopš ēkas ekspluatācijas

uzsākšanas karsta ūdens cauruļvadi ir izbūvēti no cinkotiem cauruļvadiem. Dzīvokļa īpašnieks karstā ūdens stāvvadu patvaļīgi pārbūvējis uz vara

cauruļvadiem un koplietošanas komunikācijas ievietojis sienā zem apmetuma un sienu noklājis ar apdares materiālu. Ekspluatācijas laikā cinkotā un vara

cauruļvadi veido elektrolīzes procesu, kā rezultātā vara cauruļvads paliek plānāks, izveidojot poras un radot ūdens noplūdi (lietas 33.lapa).

Novērtējusi atbildētāja paskaidrojumus kopsakarā ar bojātā īpašuma apskates protokolā norādīto par ūdens vara cauruļu plīsumu vairākās vietās,

tiesa uzskata, ka apdrošinātā dzīvokļa appludināšanas iemesls ir cinkotā un vara cauruļu materiāla nesavienojamība.

No 2019.gada 14.maija aktam par saliešanas gadījumā konstatētiem bojājumiem Nr.1-8/12395 pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka dzīvoklī

/adrese/ tikusi veikta ūdens apgādes sistēmas cauruļu nomaiņa (lietas 52.lapa).

Atbildētājs papildus paskaidrojumos norādījis, ka ne atbildētājs, ne apkalpojošā organizācija dzīvoklī nav ne mainījusi, ne uzstādījusi vara

cauruļvadus un dvieļu žāvētāju, darbus veicis dzīvokļa īpašnieks ar saviem speciālistiem bez saskaņota projekta, kam tiesai nav pamata neticēt, jo

negatīvu faktu atbildētājs pierādīt nevar.

Prasītājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus un paskaidrojumus par apstākļiem, kas saistīti ar ūdens vada nomaiņu dzīvoklī /adrese/, kaut gan šāds

pienākums prasītājam uzlikts ar tiesas 2022.gada 6.janvāra lēmumu.

Apstāklis, ka dvieļu žāvētāja un karstā ūdens ūdensvada nomaiņa nav tikusi saskaņota ar pārvaldnieku, ir pietiekams pamats atzīt, ka karstā ūdens

ūdensvada un dvieļu žāvētāja nomaiņa ir notikusi bez atbildētāja ziņas un tādējādi atbildētājs nav vainojams par sekām, ko ir izraisījusi karstā ūdens vada

atsevišķā dzīvokļa īpašumā un dvieļu žāvētāja nomaiņa. Kā redzams no lietas materiāliem, dzīvokļa saliešanas cēlonis bijis dvieļu žāvētāja un vara

caurules bojājums, bet atbildētājs dvieļu žāvētāju un vara caurules dzīvojamā mājā nav uzstādījis.

Līdz ar ko nevar atzīt, ka atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmajai daļai zaudējumu atlīdzības pienākums karstā ūdens ūdensvada

un dvieļu žāvētāja bojājuma dēļ ir atbildētājam kā dzīvojamās mājas pārvaldniekam un apsaimniekotājam.

Apstāklis, ka dzīvojamās mājas inženierkomunikācijām ir beidzies ekspluatācijas termiņš, pats par sevi nav pamats celtās prasības apmierināšanai,

ņemot vērā lietas izskatīšanas gaitā konstatēto saliešanas cēloni – vara caurules un dvieļu žāvētāja bojājums, kura nomaiņa veikta atsevišķā dzīvokļa

īpašuma robežās.

[13] Viens no Civilprocesa likuma pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati noteic sava prasījuma

apmēru, pati izvēlas izmantojamos procesuālos līdzekļus, pierādījumus savu iebildumu pamatošanai un pretējās puses prasījumu atspēkošanai.

Prasītājam, ceļot tiesā prasību, jāapsver savā rīcībā esošie pierādījumi, kas iesniedzami tiesai, lai pamatotu prasību. Apdrošināšanas atlīdzības

izmaksa pati par sevi nepierāda personas, kas tiek vainota zaudējumu nodarīšanā, prettiesisko rīcību un cēloņsakarību starp zaudējumiem un personas

rīcību. Pie apstākļiem, kad atbildētājs prasību neatzīst, prasītājam ir pienākums pierādīt visu zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu pastāvēšanu.

Ar tiesas 2022.gada 6.janvāra lēmumu prasītājam sniegta informācija par lietas izskatīšanā konstatētajiem apstākļiem, par ko nepieciešams sniegt

papildus paskaidrojumus un pierādījumus, nosakot termiņu pierādījumu iesniegšanai. Ne tiesas noteiktajā termiņā, ne līdz lietas izskatīšanai prasītājs

papildus pierādījumus un paskaidrojumus tiesai nav iesniedzis.

Ņemot vērā lietā nodibinātos apstākļus, tiesa nekonstatē atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka un apsaimniekotāja prettiesisku rīcību, kas

būtu cēloniskā sakarā ar radušos zaudējumiem prasītājam.

Tā kā tiesa nav konstatējusi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumu pastāvēšanu – atbildētāja prettiesisku rīcību, prasītāja prasība ir atzīstama

par nepamatotu un noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.26, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Noraidīt AAS “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, prasību par zaudējumu piedziņu pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” reģistrācijas

Nr.40103362321.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2022.gada 7.aprīļa - Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis U.Apsītis

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.