Court orders defendant to pay insurance recovery, interest, and costs for water damage caused by their unit.

Lietas arhīva Nr. C-2223-18/23

ECLI:LV:RVPT:2018:0110.C30610117.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 10.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa

tiesas telpās Abrenes ielā 3, Rīgā rakstveida procesā izskatīja civillietu AAS “BALTA” maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

2017.gada 21.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasītāja AAS “BALTA” cēla maza apmēra

prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā ietverti prasījumi:

1. piedzīt no Atbildētāja par labu AAS "BALTA" galveno parādu EUR 1076,02 apmērā, likumiskos procentus EUR

13,88 apmērā, kopā - EUR 1089,90;

2. piedzīt no Atbildētāja visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu EUR 163,49 apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 3,30;

3. noteikt tiesības Prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā

parāda.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp Prasītāju un /pers. B/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums 598053766 uz kura

pamata bija apdrošināts īpašums pēc adreses /adrese A/. Polises darbības termiņš bija noteikts no 11.12.2016. līdz

10.12.2017.

2017.gada 20.februārī naktī apdrošinātais īpašums bija applūdināts, par ko mājas apsaimniekotāja izsniedza aktu par

to, ka īpašumu applūdināja Atbildētājs, jo ūdens noplūde notika no viņam piederoša dzīvokļa Nr.10. Prasītājs veica

nopludināta dzīvokļa apskati un pēc sastādītas tāmes, atskaitot pašrisku, izmaksāja atlīdzību 373, 56 EUR apmērā.

2017.gada 11. martā apdrošinātais īpašums atkal bija applūdināts. Tika izsaukta policija, sastādīts apsaimniekotāja

akts, ar kuru bija konstatēts, ka ūdens noplūde notiek no dzīvokļa Nr.10, kurā bija bojāts boilers. Apdrošinātājs apskatīja

dzīvokli un pēc sastādītas tāmes izmaksāja atlīdzību 599, 16 EUR.

Apdrošināta dzīvokļa īpašnieks iesniedza Prasītājam atlīdzības pieteikumu, Prasītājs veica bojāta īpašuma apskati, tika

sastādīta tāme, atskaitot pašrisku 70 EUR dzīvokļa īpašniekiem tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 400 EUR.

Dzīvokļa Nr. 10, /adrese/, īpašniece ir Atbildētāja.

Citē Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantu, 14.pantu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu.

Atbildētājs, kā dzīvokļa īpašnieks atbild par iekšējām komunikācijām dzīvoklī, kā arī atbildētāja pienākums ir atbildēt

par avārijas sekām un zaudējumiem, kas tā rezultātā radušies. Šāda tēze nostiprināta arī tiesu praksē, piemēram, civillietā

C29378116. Attiecīgi Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam bija pienākums sekot, lai viņa dzīvoklī visas komunikācijas un

santehnika būtu laba tehniskā kārtībā un tiktu ekspluatētas tā, lai nenodarītu zaudējumu kaimiņiem. Saskaņā ar likuma “Par

apdrošināšanas līgumu” 40.pantu Apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā

pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts

kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Atbildētājam ir pienākums atlīdzināt Prasītājam zaudējumu

izmaksātas atlīdzības apmērā, no tā aprēķinātus likumiskus procentus un ar zaudējuma atgūšanu saistītus izdevumus.

Citē Civillikuma 1635.pantu un norāda, ka kā ir konstatēts ar aktu, avārija, kuras dēļ bija applūdināts apdrošinātais

dzīvoklis, notika dzīvokļa Nr. 10 īpašnieka vainas dēļ. Atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam, bija pienākums sekot, lai viņa

dzīvoklī visas iekārtas būtu laba tehniskā kārtībā, kā arī ātri novērst avārijas sekas, lai neapplūdinātu kaimiņu dzīvokli.

Attiecīgi saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu un Civillikuma 1779.pantu, atbildētājam ir pienākums

atlīdzināt Prasītājam zaudējumu.

Citē Civillikuma 1757., 1765.pantu un norāda, ka no zaudējuma summas 972,72 EUR tika aprēķināti likumiskie

procenti 0, 01644 % dienā.

Tā kā Atbildētājs nesedza Prasītājam zaudējumus labprātīgi, Prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11

nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA "Julianus Inkasso Latvija" iekasēt no Atbildētāja iepriekš minētos

zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko Prasītājam rādījās papildus zaudējumi fiksētās maksas EUR 103,30 (fiksētā maksa EUR

85,37 + PVN 21% EUR 17,93) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā

kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt).

Ņemot vērā minēto, Prasītājs uzskata, ka Atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā. Prasītājam

nebūtu jācieš šo zaudējumu, ja Atbildētājs savlaicīgi atlīdzinātu nodarīto zaudējumu izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības

apmērā. Atbildētājs bija brīdināts par to, ka piedziņas summa pieaugs, ja lieta tiks izšķirta tiesas ceļā. Šāda Prasītāja

pārliecība ir apliecināta ar judikatūru, spriedumiem civillietās ?15290315, C29378116, C151132916, C26177915.

Regresa prasība - cita vietā mantisko saistību izpildījušas personas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu

mantisko vērtību. Regresa prasība rodas gadījumos, kad likums paredz cietušajiem nodarītos zaudējumus (kaitējumu)

atlīdzināt nevis vainīgajam, bet citai personai. Saskaņā ar regresa prasību vainīgajam jāatlīdzina šai personai visi izdevumi,

kas radušies, izpildot viņa saistību, ja vien likumā nav noteikts kas cits. (Juridisko terminu vārdnīca, Autoru kolektīvs,

Rīga, Nordik, 1998, 225 lpp.). Attiecīgi, prasība daļā par zaudējumu piedziņu par tiesvedības pakalpojumiem 103,30 EUR

apmērā ir apmierināma. Šāda tēze ir apstiprināta ar tiesu praksi, civillietā C24087516.

Atsaucas uz Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu un norāda, ka Prasītāja argumenti un pozīcija lietā ir apstiprināti ar

tiesu praksi līdzīgas lietās par zaudējuma piedziņu regresa kārtība sakarā ar izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām sakarā

ar dzīvokļu noplūdi.

Atsaucas uz Alūksnes rajona tiesas 2016. gada 18. oktobra spriedumu civillietā Nr. 08025716, Rēzeknes tiesas

2016.gada 24.oktobra spriedumu civillietā Nr. C30475416, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta

spriedumu lietā SKC -0093/2015 no 30.06.2015.

Prasība pamatota ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756.,

1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3., 14.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu.

Atbildētājs, saskaņā ar Civilprocesa 148.panta noteikumiem, rakstveida paskaidrojumus uz prasību nav

iesniedzis.

Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums un atbildes veidlapa atbildētājai /pers. A/ ierakstītā sūtījumā nosūtīti uz viņas

dzīvesvietas adresi 2017.gada 21.septembrī, līdz ar ko, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas un 561.panta

otrās daļas noteikumiem, atzīstams, ka tiesas dokumenti atbildētājam ir piegādāti.

Šādos apstākļos tiesnese pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 10.janvārī, pa ko lietas

dalībniekiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu tika paziņots 2017.gada 2.novembrī.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota, vadoties no

sekojošiem

motīviem.

Lietā konstatēts, ka starp Prasītāju un /pers. B/, kā /pers. I/ pārstāvi, tika noslēgts apdrošināšanas līgums Nr.

598053766 uz kura pamata bija apdrošināts īpašums pēc adreses /adrese A/. Polises darbības termiņš bija noteikts no

11.12.2016. līdz 10.12.2017. (lpp. 22-24, 25, 26-28).

2017.gada 20.februārī naktī apdrošinātais īpašums tika applūdināts, par ko mājas apsaimniekotāja izsniedza aktu par

to, ka īpašumu applūdināja atbildētājs, jo ūdens noplūde notika no viņam piederoša dzīvokļa Nr.10. Prasītājs veica

nopludināta dzīvokļa apskati (lpp. 31-36).

2017.gada 11. martā apdrošinātais īpašums atkal tika applūdināts. Tika izsaukta policija, sastādīts apsaimniekotāja

akts, ar kuru bija konstatēts, ka ūdens noplūde notiek no dzīvokļa Nr.10, kurā bija bojāts boilers. Apdrošinātājs apskatīja

dzīvokli (lpp. 43-49).

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/izdrukas redzams, ka dzīvokļa /adrese/ īpāsniece ir

atbildētāja /pers. A/ (lpp. 51-61).

Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka atsevišķā īpašuma elementi ir: inženiertīkli un

inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem; inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas

ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var

funkcionēt patstāvīgi.

No minētā izriet, ka ūdensapgādes sistēmu elementi, kas atrodas atbildētāja dzīvoklī un kurus ir iespējams ietekmēt

tikai no atbildētāja īpašuma, atrodas pilnīgā atbildētāja atbildībā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem

dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai

savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

No lietas materiāliem redzams, ka AAS "BALTA" 2017.gada 9.martā /pers. I/ izmaksāja atlīdzību 373,56 EUR apmērā

(lpp. 37) un 2017.gada 5.aprīlī izmaksāja atlīdzību 599.16 EUR apmērā (lpp. 50).

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot

gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma

1775.pantam, katrs zaudējums, kas nav nejaušs ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa atzīst, ka prasītājs pilnībā pierādījis savu tiesību prasīt zaudējumus no atbildētāja. Atbildētājs, pretēji

Civilprocesa likuma 93.panta prasībām, nav sniedzis prasību atspēkojošus pierādījumus.

Atbildētājs nav pierādījis, ka zaudējumi ir atlīdzināti, bez tam, atbildētājs nav cēlis iebildumus pret 2017.gada 16.maijā

un 2017.gada 11.jūlijā nosūtītām pretenzijām (lpp. 38, 64).

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīti visi zaudējumu piedziņas pamati, un par labu AAS „BALTA”

piedzenami zaudējumi EUR 972.72, kas radušies, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai 2017.gada 16.maijā nosūtīta pretenzija par regresa prasības atlīdzināšanu,

kurā lūgts atbildētāju ne vēlāk kā līdz 2017.gada 16.jūnijam samaksāt prasītājam izmaksāto zaudējumu summu, informējot,

ka gadījumā, ja regresa prasība netiks atlīdzināta līdz noteiktajam datumam, Prasītājs būs spiests uzdot veikt regresa

prasības piedziņu Prasītāja vārdā pilnvarotajam pārstāvim SIA “Julianus Inkasso Latvija”, kas palielinās parāda summu

(lpp. 38).

Tā kā atbildētāja nav atlīdzinājusi prasītāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, Prasītājs ir pilnvarojis SIA „Julianus

Inkasso Latvija” iekasēt no Atbildētājas minēto apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar 2011.gada 12.oktobra Sadarbības

līgumu Nr.01490-05-11 (lpp. 12).

Ar lietas materiāliem apstiprināts, ka Prasītājs 2017.gada 14.septembrī ir samaksājis SIA „Julianus Inkasso Latvija”

103,30 EUR par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā (lpp. 20, 21).

Tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētājas arī izdevumus par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atgūšanas

administrēšanu tiesvedības procesā 103,30 EUR, jo prasītājam nebūtu jācieš šie zaudējumi, ja atbildētāja būtu savlaicīgi

atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā. Atbildētāja tika brīdināta par to, ka

piedziņas summa pieaugs, ja lieta tiks izšķirta tiesas ceļā.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus EUR 13.88 apmērā par laiku no 2017.gada 16.jūnija lī d z 2017.gada

11.septembrim.

Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, bet šā likuma

1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar šī panta ceturtās daļas

noteikumiem likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tā kā zaudējumu atlīdzināšanu atbildētāja nav veikusi, ir iestājies parādnieka nokavējums (Civillikuma 1652.panta

3.punkts), kura sekas ir pienākums maksāt Civillikuma 1759.panta 1.punktā paredzētos likumiskos nokavējuma procentus.

Tiesa prasītāja aprēķināto likumisko nokavējuma procentu apmēru EUR 13.88 atzīst par pamatotu, samērīgu un

apmierināmu prasītāja uzturētajā apmērā.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasītāja savu prasību ir pierādījusi pilnībā, tā ir pamatota un apmierināma.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzenami

tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas EUR 163.49 (lpp. 10) un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR

3.30 (lpp. 11), kopā – EUR 166.79.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā (Civillikuma 1765.panta otrā daļa) no

piespriestās summas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa

nosprieda:

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu AAS „BALTA”, reģ. Nr. 40003049409, izmaksāto

apdrošināšanas atlīdzību EUR 972.72, izdevumus par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atgūšanas administrēšanu

tiesvedības procesā EUR 103,30, likumiskos procentus EUR 13.88 un tiesas izdevumus EUR 166.79, bet kopā EUR

1256.69 (viens tūkstotis divi simti piecdesmit seši euro 69 centi), nosakot atbildētājai desmit dienu termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Naudas summa ieskaitāma AAS „BALTA” kontā AS „Swedbank”, Nr. LV61HABA0551008868793.

Noteikt AAS “BALTA” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no

nesamaksātās pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Tiesas spriedumu lietā par maza apmēra prasību lietas dalībnieki var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā

20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv

kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese S. Meliņa