Court dismissed appeal against administrative fine for loud music disturbing public peace in Latvia.

NORAKSTS Lieta Nr.A42907809 A01061-11/17

S P RI E D UM S L AT VI J AS T A UT AS V ĀR D Ā

Rīgā 2011.gada 2.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis piedaloties atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes, Rīga pašvaldības policijas pārstāvim I.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pie Gerama” pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas 2009.gada 7.augusta lēmuma Nr.D57/01/ZV051622/01 atcelšanu.

A p r a ks t o š ā d a ļ a

[1] 2009.gada 26.augustā Administratīvajā rajona tiesā tika saņemts SIA „Pie Gerama” pieteikumā par Rīgas pašvaldības policijas 2009.gada 7.augusta lēmuma Nr.D57/01/ZV051622/01 (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu. Ar Lēmumu tika atstāts spēkā 2009.gada 15.jūnija Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes priekšnieka lēmums Nr.D57/06/ZV051622, ar kuru nolemts sodīt SIA „Pie Gerama” par Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 80 punkta 4.1. pārkāpumu, piemērojot naudas sodu Ls 25 apmērā.

[2] SIA „Pie Gerama” (turpmāk arī – pieteicēja) Lēmumu uzskata par prettiesisku un atceļamu šādu apsvērumu dēļ (lietas 6.lapa). Konkrētajā administratīvajā lietā ir strīds nevis par mūzikas atskaņošanas faktu, bet gan par mūzikas atskaņošanas skaļumu un par to, vai, atskaņojot mūziku attiecīgajā skaļumā varēja tikt traucēts apkārtējo personu miers. [2.1] Pieteicēja lēmumam nepiekrīt un uzskata, ka Rīgas pašvaldības policijai, lai piemērotu administratīvo sodu, bija jākonstatē: 1) vai 2009.gada 23.maijā SIA ‘’Pie Gerama’’ kafejnīcā /adrese/, pirmkārt tika atskaņota mūzika un, otrkārt, kuras skaļums pārsniedz vispār pieņemtās mūzikas atskaņošanas skaļuma normas; 2) vai SIA ”Pie Gerama” kafejnīcā /adrese/ atskaņotā mūzika, traucēja apkārtējo iedzīvotāju mieru. [2.2] Pieteicējas ieskatā šajā konkrētajā lietā esošie pierādījumi ir nepietiekami, jo nav veikti mūzikas skaļuma mērījumi, bet lēmums tiek pamatots ar personu subjektīvu apstākļu izvērtējumu. Šādā gadījumā veidojas situācija, ka pat neliels skaits apkārtējo iedzīvotāju, kuriem varbūt nepatīk konkrētais uzņēmējs, var faktiski šantažēt rakstot nepārtrauktus iesniegumus un sūdzības par it kā skaļu mūziku. Turklāt, vadoties no lēmuma atspoguļotās argumentācijas, ir secināms, ka pašvaldības policijas darbiniekiem pat nekas nav jāvērtē, jo ja kāda persona sūdzas, uzrakstot paskaidrojumu, tad ir piemērojams sods.

[3] 2009.gada 12.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumi, kurā norādīts, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms šādu apsvērumu dēļ. [3.1] Pieteicēja ir sodīta par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 ,,Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1.punkta pārkāpumu. Soda veids un apmērs ir noteikts šo noteikumu 5.punktā. Juridiskām personām par izdarīto pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz 500 latiem, ja pārkāpums izdarīts laikā no 7.00 līdz 23.00, vai no 500 latiem līdz 1000 latiem, ja pārkāpums izdarīts laikā no 23.00 līdz 7.00. [3.2] No piemērotās tiesību normas izriet aizliegums trokšņot vai pieļaut troksni, ja tas traucē apkārtējo personu mieru. Tādējādi piemērotā tiesību norma neprasa vērtēt trokšņa skaļumu, bet gan tikai konstatēt troksni, t.sk. mūzikas atskaņošanu. Pārkāpums ir izdarīts ar brīdi, kad atskaņotais troksnis ir traucējis apkārtējo personu mieru. Nav nozīmes, cik personām un cik lielā mērā troksnis ir traucējis, jo aizliegums trokšņot ir pārkāpts ar brīdi, kad trešā persona konstatē, ka atskaņotais troksnis viņam traucē. Tā kā attieksme pret troksni katram cilvēkam var būt atšķirīga, tad tiesību normas mērķis ir aizsargāt to personu, kuras intereses var tikt aizskartas, līdz ar ko, izlemjot jautājumu par administratīvo pārkāpjumu, noteicošais ir nevis trokšņa avota valdītāja vai īpašnieka viedoklis, bet gan cietušās personas viedoklis.

[4] Uz tiesas sēdi pieteicējas pārstāvis nav ieradies, kā arī nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem. Cietusī persona uz tiesas sēdi nav ieradusies, izsakot lūgumu par lietas izskatīšanu bez tās piedalīšanās. Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasījumu neatzina, pamatojoties ar lēmumā un paskaidrojumos norādīto argumentāciju. Mo t ī v u d a ļ a

[5] Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, nonāk pie secinājuma, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[6] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs atstājis negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes 2009.gada 15.jūnija lēmumu Nr.D57/06/ZV051622 par pieteicēja izdarīto saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkta pārkāpumu un saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.80 15.punktu piemēroto naudas sodu – Ls 25 apmērā, bet sūdzību noraidījis. Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkta prasības un atbildētājs Lēmumu ir pieņēmis pamatoti.

[7] Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr. 80 (prot. Nr. 74, 5.§) 4.1. punktā noteikts (redakcijā, kas bija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi), ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. Ar 2009.gada 19.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.174, 4.1.punkts izteikts šādā redakcijā : „Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.”

[8] Pieteicēja ir sodīta par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaudās kā mūzikas atskaņošana vasaras kafejnīcā. Ar lietā esošajiem pierādīšanas līdzekļiem var konstatēt, ka pieteicēja pieļāva skaļas mūzikas atskaņošanu vasaras kafejnīcā 2009.gada 23.maijā no plkst. 14:00 līdz plkst. 21:00, kas traucēja apkārtējo iedzīvotāju mieram. Minēto faktu apstiprina Z.G., R.Ķ., A.M., U.M. iesniegums (lietas 22.lapa). Pārbaudot iesnieguma saturu, policijas darbinieki ir pieņēmuši paskaidrojumus no Z.G. (lietas 29.lapa), N.P. (lietas 30.lapa), S.P. (lietas 31.lapa), R.Ķ. (lietas 32.lapa), A.M. (lietas 33.lapa), kas apstiprina faktu, ka 2009.gada 23.maijā no plkst. 14:00 līdz plkst. 21:00 vasaras kafejnīcā skanēja skaļa mūzika, kas traucēja tuvāko māju iedzīvotājiem.

[9] Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 80 (prot. Nr. 74, 5.§) 4.1. punkts nenosaka skaitliski izmērāmus lielumus pieļaujamajam trokšņu līmenim. Tas, vai personas darbības traucē iedzīvotāju mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību, izvērtējami katras konkrētas lietas ietvaros. Šādos gadījumos nav izšķirošas nozīmes radīto akustisko trokšņu rādījumiem, bet gan faktiskajam apstāklim, ka troksnis traucējis iedzīvotāju mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību. Akustisko trokšņu rādījumiem būtu būtiska nozīme gadījumā, ja pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 167.1pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par tāda trokšņa radīšanu, kas pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu (sal. sk. Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 20.septembra sprieduma lietā Nr.A42685809 10.punktu). Minētais secinājums nenozīmē, ka par jebkura trokšņa radīšanu personu var saukt pie administratīvās atbildībās. Troksnim jābūt tādam, kas var objektīvi traucēt citu personu mieru. Tiesas ieskatā nepārtraukta mūzikas atskaņošana 7 stundu ilgā laika posmā ir atzīstama par objektīvi traucējošu faktoru. Līdz ar to iedzīvotāju sūdzības bija pamatotas. Sūdzību pamatotību apliecina arī tas, ka sūdzības izteikuši daudzi iedzīvotāji, kas ievērojami samazina iespējamību, ka cietušo personu sniegtā informācija ir nepatiesa.

[10] Pieteicējai piemērotais sods Ls 25 ir tuvu minimālajam soda apmērām. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka sods noteikts nesamērīgi liels. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pie Gerama” pieteikumu par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas 2009.gada 7.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV051622/01 atcelšanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis______________________V.Poķis

Rīgā, 2011.gada 2.februārī.