Court terminates tenancy for nuisance but dismisses eviction claim against non-resident tenants.

ECLI:LV:RVPT:2022:0316.C30763920.2.S

Lieta Nr.C30763920

Lietvedības Nr.C-0961-22/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022.gada 16.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

2022.gada 16.martā

Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja rakstveida procesā civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers.

C/ un /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, un

konstatēja:

2020.gada 23.novembrī Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk arī – prasītāja) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

prasību pret /pers. A/, /pers. B/ (pirms uzvārda maiņas /uzvārds/) , /pers. C/ un /pers. D/ (turpmāk arī – atbildētāji) par īres

līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasībā norādīts, ka prasītāja īpašumā atrodas dzīvojamā telpa /adrese/. 2005.gada 24.janvārī, pamatojoties uz 1999.gada

8.jūlija Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr.013915, ar /pers. A/ tika noslēgts

Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamo telpu /adrese/. Saskaņā ar šo līgumu lietošanas tiesības dzīvojamā telpā ir arī /pers.

B/ un /pers. C/. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē tika saņemts iesniegums, ka minētajā telpā

notiek patstāvīga alkohola lietošana, mājas iedzīvotāji bieži sauc policiju, kā arī informācija, ka dzīvojamo telpu, iespējams lieto

nepiederošas personas. Dzīvojamā telpa vairākkārtīgi ir apsekota. Rīgas pašvaldības policija ir sniegusi atbildes, ka dzīvoklī ir

sastapta /pers. D/, kura paskaidrojusi, ka dzīvoklī dzīvo viena, ar īrnieka atļauju, jo īrnieks /pers. A/ atrodas ārpus Latvijas. Arī

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir veicis dzīvojamās telpas apsekošanu, bet iekļūt tajā nebija iespējams. 2020.gada 23.aprīlī

atbildētājiem nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi, lūdzot atbrīvot dzīvojamo telpu, ko atbildētāji nav izdarījuši. Pamatojoties uz

likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 5., 9., 10., 12., 28., 286., 44.pantu, likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

11.pantu, Civillikuma 863., 1587., 1651., 1652., 1662., 1779., 1828.pantu, lūdz izbeigt ar /pers. A/ 2005.gada 24.janvārī

noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ no dzīvojamās telpas /adrese/, bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Piedzīt no atbildētājiem samaksātos tiesāšanas izdevumus.

2021.gada 16.septembrī tiesā saņemti atbildētāju /pers. C/ un /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāji tiesā

celto prasību neatzīst. Norāda, ka dzīvoklī nedzīvo kopš 2007.gada. 2008.gadā /pers. B/ un /pers. A/ laulība tika šķirta,

savukārt 2010.gadā no /pers. A/ tika piedzīti uzturlīdzekļi bērna uzturam. Ar atbildētāju /pers. A/ bija panākta vienošanās, ka

/adrese/, atbildētājiem tiek saglabāta deklarētā dzīves vieta, jo īrētajā dzīvoklī deklarēties nevarēja. Tā kā kopš 2007.gada

dzīvoklī nedzīvo neko vairāk par prasību paskaidrot nevar.

2022.gada 18.janvārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. A/ paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Norāda, ka dzīvojamā telpā /adrese/, dzīvo periodiski. 2008.gadā viņam sākās finansiālas problēmas, tādēļ devās strādāt uz

Īriju, bet pēc tam uz Lielbritāniju. Dzīvokli pieskata viņa tante /pers. D/, kurai ir iedevis dzīvokļa atslēgas un pārskaita viņai

naudu, lai veiktu samaksu par dzīvokli. Norāda, ka atbildētājs pastāvīgi dzīvo ārzemēs, pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir bijis

trīs reizes. /pers. D/ dzīvoklī nedzīvo un nekad nav dzīvojusi. Kamēr atbildētājs atrodas ārzemēs dzīvoklī neviens nedzīvo.

Atbildētāja/pers. D/ paskaidrojumus par prasību Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā tiesai nav sniegusi.

2022.gada 18.janvārī procesa dalībniekiem nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu, izskaidrojot Civilprocesa likuma

20.panta nosacījumus, ka lietas dalībnieki var pieteikt noraidījumu tiesnesim, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus

pieteikumus vai lūgumus, sniegt papildus paskaidrojumus līdz 2022.gada 2.martam, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, ka

pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, lietas izskatīšana paredzēta rakstveida procesā

2022.gada 16.martā. Atbildētājam/pers. A/ paziņojums par rakstveida procesu 2022.gada 16.martā izsniegts personīgi pret

parakstu 2022.gada 18.janvārī.

Ne līdz 2022.gada 2.martam, ne arī līdz lietas izskatīšanai tiesā nav saņemts noraidījums tiesnesim, kā arī nav iesniegt citi

ar lietas izskatīšanu saistīti pieteikumi, lūgumi, ne arī papildus paskaidrojumi.

Tā kā tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likuma 10.pantu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas, bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem izriet, ka 2005.gada 24.janvārī starp Rīgas pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks” un atbildētāju

/pers. A/ noslēgts atjaunotais (1999.gada 19..jūlija) Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamo telpu Nr./adrese/. Līgums

noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Saskaņā ar līguma 1.3.punktu kopā ar īrnieku dzīvokļa lietošanas tiesības ir arī citām 1.pielikumā ierakstītajām personām.

No līguma 1.pielikuma izriet, ka dzīvokļa lietošanas tiesības ir /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/.

No Rīgas pašvaldības policijas 2018.gada 2.jūlija sniegtās atbildes Nr.RPP-18-406-dv, izriet, ka pašvaldības policija,

pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes pieprasījuma pamata, apsekojusi

dzīvojamās telpas Nr./adrese/. Apsekošanas laikā dzīvoklī sastapta /pers. D/, kura paskaidroja, ka dzīvoklī dzīvo viņa ar sava

radinieka /pers. A/ atļauju, kurš pašlaik strādā un dzīvo ārpus Latvijas teritorijas – Lielbritānijā. No /numurs /.dzīvojamās telpas

īrnieka noskaidrots, ka dzīvoklī pašlaik dzīvo kāda sieviete, bet kādreiz dzīvoja kāds vīrietis ar sievieti un bērnu, kuri dzīvoklī

nedzīvo apmēram 6 gadus.

No Rīgas pašvaldības policijas 2018.gada 8.oktobra sniegtās atbildes Nr.RPP-18-618-dv, izriet, ka pašvaldības policija,

pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes pieprasījuma pamata, apsekojusi

dzīvojamās telpas Nr./adrese/. Apsekošanas laikā dzīvoklī sastapta /pers. D/, kura paskaidroja, ka dzīvoklī dzīvo viņa ar sava

radinieka /pers. A/ atļauju, kurš pašlaik strādā un dzīvo Lielbritānijā. RPP darbinieki /pers. D/ informēja, ka viņai dzīvoklī

dzīvot nav tiesiska pamata un tika aicināta atbrīvot nelikumīgi aizņemto dzīvokli.

No Rīgas pašvaldības policijas 2019.gada 11.jūnija sniegtās atbildes Nr.RPP-19-376-dv, izriet, ka pašvaldības policija,

apsekojusi dzīvojamās telpas Nr./adrese/. Apsekošanas laikā dzīvoklī sastapta /pers. D/, kura paskaidroja, ka dzīvokli pieskata

īrnieku prombūtnes laikā. RPP darbinieki /pers. D/ informēja, ka viņai patstāvīgi dzīvoklī dzīvot nav tiesiska pamata un tika

aicināta atbrīvot nelikumīgi aizņemto dzīvokli.

2019.gada 27.novembrī sastādīts dzīvojamās telpas Nr./adrese/, vizuālās apsekošanas akts, konstatējot, ka durvis netika

atvērtas.

2020.gada 7.janvārī sastādīts apsekošanas akts Nr.12-8/351, kurā norādīts, ka apsekojot dzīvokli netika nodrošināta

piekļuve.

No Rīgas pašvaldības policijas 2020.gada 10.marta sniegtās atbildes Nr.RPP-20-202-dv, izriet, ka pašvaldības policija,

apsekojusi dzīvojamās telpas Nr./adrese/. Apsekošanas laikā dzīvoklī sastapta /pers. D/, kura paskaidroja, ka ir /pers. A/

radiniece un dzīvoklī dzīvo kamēr /pers. A/ ar savu ģimeni dzīvo ārpus Latvijas teritorijas. RPP darbinieki /pers. D/ informēja,

ka viņai dzīvoklī nav tiesiska pamata uzturēties. Vienlaikus tika veikta RPP saņemtās informācijas pārbaude par laika posmu no

2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 9.martam, kuras laikā noskaidrots, ka RPP ir saņemts viens iesniegums un reģistrēti deviņi

izsaukumi par iedzīvotāju miera traucēšanu no iepriekš minētā dzīvokļa, uz kuriem izbrauca RPP darbinieki.

2020.gada 13.jūnijā sastādīts apsekošanas akts Nr.12-8/15570, kurā norādīts, ka apsekojot dzīvokli netika nodrošināta

piekļuve. Pēc iedzīvotāju informācijas kundze reizēm parādās, bet ne regulāri.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka strīdam piemērojams likums ,,Par dzīvojamo telpu īri” (zaudējis spēku 30.04.2021.)

redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi.

Tiesa atzīst, ka minētais 2005.gada 24.janvāra atjaunotais (1999.gada 19.jūlija) Dzīvojamās telpas īres līgums par

dzīvojamo telpu Nr./adrese/, atzīstams par īres līgumu likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē.

Kā izriet no minētā īres līguma 1.3.punktu kopā ar īrnieku dzīvokļa lietošanas tiesības ir arī citām 1.pielikumā ierakstītajām

personām, tas ir, /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā ir noteiktas īrnieka tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savus ģimenes

locekļus, par to rakstveidā informējot izīrētāju, bet saskaņā ar šā panta piekto daļu citas personas iemitināšanai īrnieka īrētajā

dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētāja /pers. D/ nav atbildētāja /pers. A/ ģimenes loceklis, līdz ar to viņa atzīstama par

citām personām Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta piektās daļas izpratnē.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.6panta pirmo daļu, ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir

nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās personas, izīrētājs var izbeigt

dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas. Un atbilstoši šī panta otrajai daļai izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms

rakstveidā vismaz mēnesi iepriekš.

No prasības satura un iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka dzīvoklī nelikumīgi iemitināta un dzīvo /pers. D/.

Tiesa uzskata, ka /pers. D/ iemitināšanas un dzīvošanas fakts dzīvoklī /adrese /, ir pierādīts ar Rīgas pašvaldības policijas

iepriekš spriedumā uzskaitītajām atbildēm par dzīvojamās telpas apsekošanu, no kuriem nepārprotami izriet, ka atbildētājs

/pers. C/ sev izīrētajā dzīvoklī ir iemitinājis citas personas, kuras nav iekļautas īres līgumā, kā arī šo personu iemitināšanai

dzīvojamā telpā, prasītāja nav devusi piekrišanu.

Ņemot vērā Rīgas pašvaldības policijas sniegtās atbildes, tiesa uzskata par pierādītu, ka atbildētāja /pers. D/ iemitinājās

dzīvoklī /adrese /, ar /pers. A/ atļauju, jo pats dzīvo un strādā Lielbritānijā, bet bez tiesiska pamata.

Kā redzams no lietas materiālos esošajiem brīdinājumiem, kuri nosūtīti visiem atbildētājiem ierakstītos pasta sūtījumos, un

kuru saņēmusi tikai atbildētāja /pers. D/ dzīvoklī /adrese /, prasītājs ir izpildījis likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.6panta otrās

daļas nosacījumus, brīdinot īrnieku par īres līguma izbeigšanu, vismaz mēnesi iepriekš.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka ir pamats izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju

/pers. A/, kā arī ir pamats /pers. A/ un ar viņu kopā dzīvojošām citām personām – atbildētājas /pers. D/ izlikšanai no izīrētās

dzīvojamās telpas, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka izbeidzams 2005.gada 24.janvāra Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamo telpu

Nr./adrese/, īri, kas noslēgts ar /pers. A/ un atbildētāji /pers. A/ un /pers. D/ izliekami no šīs dzīvojamās telpas, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Attiecībā par atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/, tiesa atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi, apstiprina atbildētāju

sniegtos paskaidrojumus, ka /pers. B/ un /pers. C/ dzīvoklī nedzīvo kopš 2007.gada, kad tika šķirta /pers. A/ un /pers. B/

laulība, jo nevienā no Rīgas pašvaldības policijas apsekošanas reizēm dzīvoklī Nr./adrese/, netika sastapti šie atbildētāji, arī no

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsekošanas aktiem neizriet, ka šīs personas tajā dzīvo. No /pers. D/ sniegtajiem

skaidrojumiem Rīgas pašvaldības policijai izriet, ka viņa dzīvoklī dzīvo viena, kamēr /pers. A/ atrodas Lielbritānijā. Tāpat no

Rīgas pašvaldības policijas atbildēm izriet, ka aptaujājot kaimiņus, noskaidrots, ka sieviete kopā ar bērnu, kas agrāk šajā

dzīvoklī ir dzīvojusi, tur nedzīvo kādus sešus gadus. Tāpat arī prasītāja nav izteikusi iebildumus par atbildētāju /pers. B/ un

/pers. C/ paskaidrojumos norādītajiem faktiem un tos apstrīdējusi.

Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē pamatu atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ izlikšanai no dzīvojamās telpas /adrese/, jo

minētās personas dzīvojamo telpu neaizņem un tajā nedzīvo, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par atbildētāju /pers. B/ un

/pers. C/ izlikšanu ir noraidāma.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājiem /pers. A/ un /pers. D/ prasītājas labā piedzenami

izdevumi proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram par valsts nodevas samaksu iesniedzot prasību tiesā, tas ir, no

atbildētājiem līdzīgās daļās piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR 90,34 apmērā, tas ir, no katra EUR 45,17

apmērā, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, no atbildētājiem līdzīgās daļās prasītāja labā piedzenami izdevumi, kas

prasītājam radušies sakarā ar lietas izskatīšanu, t.i., ar prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu izsniegšanu saistītie izdevumi

EUR 11,77 apmērā, tas ir no katra atbildētāja EUR 5,88 apmērā.

Ņemot vērā to apstākli, ka kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu (ar tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītie izdevumi un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) summa ir EUR 113,69, tiesa atzīst,

ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļu, ko nav sedzis prasītāja veiktais maksājums, t.i., EUR 101,92 apmērā,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.pantu, par labu valstij ir piedzenami no atbildētājiem /pers. A/ un /pers. D/ līdzīgās

daļās, tas ir, no katra EUR 50,96 apmērā.

Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa

atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājiem labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 93., 96., 97., 193., 2041.pantu, tiesa

no sprieda:

apmierināt daļēji Rīgas pilsētas pašvaldības prasību pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par īres līguma

izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeigt 2005.gada 24.janvārī starp Rīgas pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks” un atbildētāju /pers. A/, personas

kods /personas kods/, noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamo telpu Nr./adrese/, īri.

Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas

/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas numurs

90011524360, tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu EUR 45,17 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 5,88 apmērā, kopā piedzenot EUR 51,05 (piecdesmit viens euro un pieci centi) apmērā. Nosakot, ka samaksa veicama

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, kādā no kontiem: AS “Citadele banka”, konta

Nr.LV83PARX0013044380019; AS “Luminor bank”, konta Nr.LV57NDEA0000083069550.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas numurs

90011524360, tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu EUR 45,17 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 5,88 apmērā, kopā piedzenot EUR 51,05 (piecdesmit viens euro un pieci centi) apmērā. Nosakot, ka samaksa veicama

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, kādā no kontiem: AS “Citadele banka”, konta

Nr.LV83PARX0013044380019; AS “Luminor bank”, konta Nr.LV57NDEA0000083069550.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 50,96

(piecdesmit euro un deviņdesmit seši centi) apmērā, nosakot, ka dokuments, kas apliecina iepriekš minētā maksājuma veikšanu

ir iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami šādā kontā: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas

Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30763920.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 50,96

(piecdesmit euro un deviņdesmit seši centi) apmērā, nosakot, ka dokuments, kas apliecina iepriekš minētā maksājuma veikšanu

ir iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami šādā kontā: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas

Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30763920.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas

izpildes termiņu – 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noraidīt Rīgas pilsētas pašvaldības prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods

/personas kods/, par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā vai tiesas kancelejā 2022.gada 16.martā.

Tiesnese K.Maike