Court allows creditor's appeal against administrator's refusal due to failure to set a deadline for evidence submission.

ECLI:LV:RIRT:2020:1130.C33557020.2.L

Lietas Nr.C33557020

Lietas arhīva Nr.C-5570-20/8

LĒMUMS

Jūrmalā 2020.gada 30.novembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Kristiāna Grosfogele

rakstveida procesā izskatīja /Nosaukums/ pilsētas (/Nosaukums/) Vācijā sūdzību par maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. A/ (/pers. A/)

administratora /pers. B/ lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas rajona tiesā 2020.gada 13.novembrī saņemta /Nosaukums/pilsētas (/Nosaukums/) Vācijā sūdzība par administratora /pers. B/

2020.gada 10.novembra lēmumu fiziskās personas /pers. A/ (/pers. A/) maksātnespējas procesa lietā.

Sūdzība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] /Nosaukums/ pilsēta (/Nosaukums/) pieteica administratoram savu kreditora prasījumu, kur galvenā prasījuma apmērs ir 188 671,43 euro.

Administrators 2020.gada 20.oktobrī nosūtīja sūdzības iesniedzējai pieprasījumu papildu paskaidrojumu sniegšanai, vienlaikus lūdzot iesniegt spēkā

stājušos tiesas spriedumu vai citus kreditora rīcībā esošos dokumentus, lai administrators varētu pilnvērtīgi izvērtēt kreditora prasījuma pamatotību.

Pretēji Maksātnespējas likuma 74.panta otrās daļas prasībām administrators nenoteica termiņu minēto trūkumu novēršanai.

Ar administratora 2020.gada 10.novembra lēmumu nolemts kreditora prasījumu neatzīt.

[1.2] Sūdzības iesniedzējai nelabvēlīgs lēmums pieņemts, nesagaidot pierādījumus, kurus administrators pieprasīja prasījuma izvērtēšanai. Turklāt

administratoram iepriekš iesniegtā informācija un papildus sagatavotie pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu kreditora prasījumu pret parādnieku.

Ņemot vērā minēto kopsakarā ar apstākli, ka dokumentu tulkojumi tika sagatavoti iesniegšanai administratoram pirms lēmuma pieņemšanas dienas,

kā arī /Nosaukums/pilsētai nebija noteikts termiņš papildu pierādījumu iesniegšanai, secināms, ka administrators nav devis /Nosaukums/ pilsētai iespēju

īstenot tiesības iesniegt kreditora prasījumu.

[1.3] Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 74.panta pirmo un otro daļu, 80.panta pirmo un ceturto daļu, Civilprocesa likuma 363.32 panta

pirmo un otro daļu, sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt administratora /pers. B/ 2020.gada 10.novembra lēmumu un uzlikt administratoram pienākumu

izvērtēt /Nosaukums/ pilsētas kreditora prasījumu, ņemot vērā papildu pierādījumus.

[2] Tiesā 2020.gada 30.novembrī saņemts administratora /pers. B/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka sūdzība ir nepamatota, pamatojoties uz

šādiem argumentiem.

[2.1] Parādnieks sūdzības iesniedzējas prasījumu neatzīst, līdz ar to administratoram, konstatējot, ka pastāv strīds par tiesībām un nesaņemot

nepieciešamos dokumentus, atbilstoši Maksātnespējas likuma 72.panta pirmajai daļai bija pienākums neatzīt sūdzības iesniedzējas prasījumu.

Arī sūdzībai pievienotie spriedumi neapliecina, ka /Nosaukums/ pilsētai ir prasījuma tiesības pret parādnieku.

[2.2] Sūdzības iesniedzējas pārstāvim bija zināms Maksātnespējas likumā noteiktais termiņš. Turklāt pat, ja tas viņam nebija zināms, sūdzības

iesniedzēja nepamatoti ilgi kavēja papildu dokumentu iesniegšanu prasības pamatotības pierādīšanai.

Kaut gan /Nosaukums/ pilsēta, 2020.gada 4.augustā iesniedzot prasījumu un to pamatojošus dokumentus vācu valodā, norādīja, ka dokumenti

kopā ar tulkojumiem tiks nosūtīti pēc tulkošanas darbu pabeigšanas, līdz lēmuma pieņemšanas dienai tie administratoram nav iesniegti. Ņemot vērā

minēto, administratoram nebija pamata pieņemt citādu lēmumu, jo starp sūdzības iesniedzēju un parādnieku pastāv strīds, savukārt sūdzības iesniedzēja

nav iesniegusi tādus pierādījumus, kas apstiprina tās prasījuma pamatotību.

Motīvu daļa

[3] Izvērtējusi sūdzībā norādītos apstākļus un administratora rakstveida paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka sūdzība ir apmierināma turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

[3.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.32 panta pirmo daļu tiesa izskata kreditora, parādnieka vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir

aizskartas, sūdzību par administratora lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā.

Civilprocesa likuma 363.28 panta astotajā daļā noteikts, ka sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no tās saņemšanas dienas, rakstveida procesā,

nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad administrators lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē vai tiesa uzskata par nepieciešamu sūdzību izskatīt tiesas sēdē.

[3.2] No ierakstiem maksātnespējas reģistrā un Tiesu informatīvās sistēmas datiem tiesa konstatē, ka ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 30.jūnija

spriedumu pasludināts fiziskās personas /pers. A/ (/pers. A/) maksātnespējas process un par parādnieka administratoru iecelts sertificēts administrators

/pers. B/, amata apliecības numurs /numurs/.

[3.3] /Nosaukums/pilsēta iesniegusi tiesā sūdzību par administratora 2020.gada 10.novembra lēmumu Nr.0397/00048/2020-NOS/MPA, ar kuru

nolemts neatzīt tās 2020.gada 4.augusta nenodrošinātā kreditora prasījumu.

[3.4] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 80.panta pirmo daļu kreditors administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu ir

tiesīgs pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas (..).

Tā kā administratora lēmums pieņemts 2020.gada 10.novembrī, bet sūdzība saņemta 2020.gada 13.novembrī, atzīstams, ka tā iesniegta tiesā

Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā.

[3.5] Tiesa, izskatot konkrēto sūdzību, tiesīga vērtēt vienīgi apstrīdētā administratora lēmuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, līdz ar to

atzīstams, ka uz konkrētā jautājuma izskatīšanu nav attiecināmi tie administratora argumenti, kas saistīti ar papildus iesniegto dokumentu, kas iepriekš

nebija administratora rīcībā, pietiekamību kreditora prasījuma pamatošanai.

No administratora lēmuma izriet, ka kreditora prasījums nav atzīts, konstatējot strīdu par tiesībām, jo parādnieks šo prasījumu neuzskata par

pamatotu, savukārt tiesas spriedums vai tam līdzvērtīgs dokuments, kas apliecina prasījuma tiesību pastāvēšanu, administratoram nav iesniegts.

Ņemot vērā, ka viens no iemesliem strīda pastāvēšanas konstatēšanai bija kreditora prasījuma pamatojošo dokumentu trūkums, sākotnēji

vērtējams jautājums par to, vai sūdzības iesniedzējai bija iespējas iesniegt tos pierādījumus, kuri tās ieskatā bija pietiekami administratora norādīto

nepilnību novēršanai.

[3.6] Atbilstoši administratora lēmumā un administratora 2020.gada 19.oktobra pieprasījumā Nr.0365/00048/2020-NOS/MPA norādītajai

informācijai administrators saņēma sūdzības iesniedzējas prasījumu 2020.gada 4.augustā. Prasījumam bija pievienoti to pamatojošie dokumenti vācu

valodā ar norādi, ka prasījuma summa tiks precizēta, kā arī visi nepieciešamie dokumenti kopā ar tulkojumiem tiks iesniegti pēc to sagatavošanas.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija regulas Nr.2015/848 (turpmāk – Maksātnespējas regula) 55.panta 5.punkts noteic, ka

kreditora prasījumus var iesniegt jebkurā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā, tomēr administrators var lūgt kreditoram nodrošināt to tulkojumu

procedūras sākšanas valsts oficiālajā valodā. Savukārt minētā panta 7.punkts noteic, ka gadījumā, ja administratoram ir šaubas par prasījumu, viņš dod

kreditoram iespēju nodrošināt papildu pierādījumus par to, ka prasījums pastāv, un par prasījuma apjomu.

Tādējādi lai gan kreditora prasījuma un tam pievienoto dokumentu tulkojumu neiesniegšana valsts valodā nav atzīstama par šķērsli kreditora

prasījuma atzīšanai, tomēr administrators ir tiesīgs pieprasīt to tulkojumu, ja tas nepieciešams vispusīgai kreditora prasījuma izvērtēšanai.

Saskaņā ar Maksātnespējas regulas 7.panta 2.punkta h) apakšpunktu procedūras sākšanas valsts tiesības tostarp piemērojamas jautājumos, kas

regulē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka administrators, nosūtot sūdzības iesniedzējai lūgumu iesniegt dokumentu tulkojumus un papildu

paskaidrojumus, rīkojās atbilstoši Maksātnespējas regulas un Maksātnespējas likuma 74.panta otrās daļas prasībām (sk. Maksātnespējas

administrācijas skaidrojumi un atziņas 01.07.2017.-30.11.2017.).

[3.7] Nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzēja nav ievērojusi likumā noteikto termiņu un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 74.panta otrās daļas

prasībām nav iesniegusi administratora pieprasītos dokumentus kreditora prasījuma izvērtēšanai 10 dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas, proti,

līdz 2020.gada 29.oktobrim.

Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka pārrobežu maksātnespējas efektīvas norises nodrošināšanai ir izvirzāmas augstākas prasības attiecībā uz sniedzamo

informāciju, it īpaši ārzemju kreditoriem. Tādējādi administratoram un tiesai jāinformē kreditori ne tikai par to procesuālajām tiesībām un pienākumiem,

bet arī par termiņiem, kuros konkrētā procesuālā darbība ir īstenojama.

Arī atbilstoši Maksātnespējas regulas preambulas 78.apsvērumam kreditoriem ir jāsniedz būtiski nozīmīga informācija, tostarp jānorāda termiņš

prasījuma iesniegšanai, no kā secināms, ka kreditori jāinformē arī par tādiem termiņiem, kas tieši paredzēti likumā.

Tiesa secina, ka administrators 2020.gada 19.oktobra pieprasījumā trūkumu novēršanai nav norādījis konkrētu termiņu dokumentu iesniegšanai,

turklāt pats maksātnespējas procesa gaitā ir pieļāvis atkāpes no Maksātnespējas likuma 74.panta otrajā daļā un 75.panta sestajā daļā noteiktajiem

termiņiem. Tādējādi neskatoties uz to, ka lēmums par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu jāpieņem septiņu dienu laikā no

saņemšanas dienas, savukārt trūkumi jānovērš desmit dienu laikā no administratora lūguma nosūtīšanas dienas, administrators informējis sūdzības

iesniedzēju par turpmāko kreditora prasījuma virzību tikai pēc aptuveni diviem mēnešiem, kā arī pieņēma lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu pēc

divdesmit divām dienām kopš pieprasījuma nosūtīšanas.

Lai gan administrators norāda, ka sūdzības iesniedzēja nav administratoram iesniegusi tulkojumus kopš 2020.gada 4.augusta, tomēr jāņem vērā, ka

vienīgi administrators varēja noteikt, vai dokumentu tulkojumu neesība ir šķērslis atzīt kreditora prasījumu, savukārt pirms pieprasījuma saņemšanas

sūdzības iesniedzējai nebija pamata uzskatīt, ka administrators tās prasījumā ir konstatējis tādas nepilnības, kuras ir nepieciešams nekavējoties novērst.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējai varēja rasties neizpratne par to, vai administrators, ievērojot pārrobežu maksātnespējas procesu sarežģīto

raksturu, uzskata par pieļaujamu īstenot procesuālās darbības ilgāk, nekā tās ir paredzētas Maksātnespējas likumā. Līdz ar to sūdzības iesniedzējai,

apstākļos, kad tai netika sniegta precīza informācija par termiņu, līdz kuram iesniedzami administratoram nepieciešamie dokumenti, nebija iespēja

paredzēt, kad tieši jābūt sagatavotiem un iesniegtiem to dokumentu tulkojumiem, kuri nepieciešami tās prasījuma pamatotības pierādīšanai.

Tādējādi tiesa secina, ka administrators ir izpildījis Maksātnespējas regulas 55.panta septītā punkta prasības vienīgi formāli, t.i., vispārīgi informējot

sūdzības iesniedzēju par neskaidrībām saistībā ar prasījumu, bet neizskaidrojot, ka pastāv konkrēts laika ierobežojums dokumentu un papildu

paskaidrojumu iesniegšanai.

Tāpat administrators ir rīkojies pretēji Maksātnespējas likuma 6.panta 7.punktā nostiprinātajam atklātības principam un Maksātnespējas likuma

74.panta otrajai daļai, no kuras nepārprotami izriet, ka administratoram jānosaka termiņš trūkumu novēršanai, ievērojot apstākli, ka kreditora prasījumu

pilnīgas vai daļējas neatzīšanas pamats ir trūkumu nenovēršana tam noteiktajā termiņā.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka administrators, nenosakot konkrētu termiņu, liedzis sūdzības iesniedzējai iespēju iesniegt tos dokumentus, kurus tā

uzskatīja par nepieciešamiem un pietiekamiem sava prasījuma atzīšanai, kā rezultātā lēmumā nav vispusīgi izvērtēti visi sūdzības iesniedzējas argumenti un

tās rīcībā esošie pierādījumi.

Tā kā sūdzības iesniedzējas ieskatā tās iesniegtie nolēmumi atbilstoši Maksātnespējas likuma 75.panta otrajai daļai pierāda prasījuma pamatotību,

savukārt kreditora prasījuma un visu tam pievienoto dokumentu izvērtēšana ir administratora ekskluzīvā kompetencē, tiesa, neskatoties uz to, ka

parādnieks neatzīst sūdzības iesniedzējas prasījumu, šobrīd nevar konstatēt, vai pastāv pamats atstāt sūdzību bez izskatīšanas tā iemesla dēļ, ka ir strīds

par tiesībām.

[3.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.32 panta otro daļu, ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu

prasībām, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, kā arī atzīstot, ka /Nosaukums/ pilsētas sūdzība ir apmierināma un pārsūdzētais lēmums atceļams, fiziskās personas /pers. A/

(/pers. A/) administratoram uzdodams novērst pieļauto pārkāpumu, atkārtoti izvērtējot sūdzības iesniedzējas /Nosaukums/ pilsētas prasījumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.28 panta septīto un astoto daļu, 363.32 panta otro daļu, tiesa

nolēma

apmierināt sūdzību.

Atcelt fiziskās personas /pers. A/ (/pers. A/) administratora /pers. B/ 2020.gada 10.novembra lēmumu Nr.0397/00048/2020-NOS/MPA, ar kuru

nolemts neatzīt /Nosaukums/ pilsētas (/Nosaukums/) Vācijā 2020.gada 4.augusta nenodrošinātā kreditora prasījumu ar galvenā prasījuma apmēru

188 671,43 euro.

Uzdot administratoram /pers. B/ atkārtoti izvērtēt /Nosaukums/ pilsētas (/Nosaukums/) Vācijā 2020.gada 4.augusta kreditora prasījumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese K.Grosfogele