Court orders termination of co-ownership of land and allocates specific plots to each co-owner based on equitable distribution.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request to terminate the co-ownership of a 22.92-hectare land parcel held jointly by three parties. While one defendant argued for a specific allocation based on his status as the sole heir and the land's protected status, the court rejected the auction method proposed by the plaintiff. Instead, the court applied the principle of fairness to divide the property into three distinct plots, assigning specific cadastral numbers to each party and awarding compensation for value disparities.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1075. panta un Civilprocesa likuma 189. panta: When co-owners cannot agree on a real division, the court may order a termination of co-ownership and allocate specific portions of the property to each co-owner based on equitable principles and the specific needs of the parties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:KURT:2018:0521.C20205617.3.S
Lieta Nr.C20 2056 17/12
SPR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2018.gada 21.maijā
Kurzemes rajona tiesa
tiesnese M.Jansone,
sekretāre K.Sēliete,
piedaloties prasītājas /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/, atbildētāja /pers. D/ pilnvarotajam pārstāvim zv.advokātam Uldim
Šneibaham, atbildētājam /pers. E/,
atklātā tiesas sēdē Liepājā, Republikas ielā 14 izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par kopīpašuma izbeigšanu.
A p r a k s t o š ā daļa
2017.gada 31.oktobrī /pers. B/ cēlusi prasību, kurā norāda, ka /adrese/ atrodas nekustamais īpašums, kas reģistrēts Rucavas pagasta
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ar kadastra Nr./numurs B/un sastāv no 7 zemes gabaliem ar kopējo platību 22,92 ha, un tā kopīpašnieki ir
/pers. E/, /pers. D/ un /pers. B/.
Prasītāja vairākkārt griezusies pie kopīpašniekiem ar priekšlikumu kopīpašumu reāli sadalīt, taču kopēja vienošanās nav saņemta. Līdz ar
to, pamatojoties uz Civillikuma 1075.pantu /pers. B/ lūdz tiesu izbeigt /pers. E/, /pers. D/ un /pers. B/ kopīpašumu uz nekustamo īpašumu /adrese/un
reģistrēts Rucavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ar kadastra Nr./numurs C/, kas sastāv no 7 zemesgabaliem ar kopējo platību 22,92
EUR.
Prasītājs/pers. F/ savos rakstveida paskaidrojumos tiesai 2017.gada 28.novembrī paskaidroja, ka īpašums “Pelči” sastāv no septiņām
zemes vienībām, kur zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs D/,02 ha ir lauksaimniecības zeme, zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs E/,47 ha ir
lauksaimniecības zeme ar meža apaugumu, zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs F/,62 ha ir ezera lagūna - ganības, zemes gabals ar kadastra Nr.
/numurs G/,95 ha 100 m no Baltijas jūras piekrastes (iespējama apbūve), zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs H/,35 ha lauksaimniecības zeme
/Nosaukums/ ciemā (iespējama apbūve), zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs I/,1 ha meži, zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs J/,41 ha meži, kopā
22,92 ha.
Tālākajos paskaidrojumos /pers. E/ apstrīd pārējo kopīpašnieku zemes iegūšanas likumību, jo viņš ir vienīgais strīdus zemes mantinieks un
atsaucas uz Civillikuma pantiem, kas regulē mantojuma prasību un līdzmantinieku savstarpējās attiecības (Civillikuma 667., 677., 714., 719., 723., 743.,
746.pants), un kopīpašnieku tiesības un pienākumus līdz kopīpašuma izbeigšanai (Civillikuma 1067., 1068.pants).
/pers. E/ iesaka dalīt īpašumu uz trim daļām, katram 7,64 ha, un viņam -zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs D/,02 ha lauksaimniecības
zeme, - ganības, zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs E/,47 ha lauksaimniecības zeme ar meža apaugumu, zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs F/,62
ha ezera lagūna – ganības.
2018.gada 9.martā /pers. E/ iesniedzis tiesā papildus paskaidrojumus, kuros norāda, ka strīdus īpašums atrodas Pasaules Dabas Fonda
Papes dabas parka teritorijā, kas izveidots pamatojoties uz “Nature 2000” aizsākto. Kas attiecas uz lietuvietes /pers. B/ prasību, kura “/Nosaukums/“
zemi ieguvusi “dāvinājuma” ceļā, vēlas to izmantot, kā visi iebraukušie lietuvieši, būvēm un Papes dabas parka degradēšanai.
/pers. E/ kā zemes vienīgais palikušais mantinieks ir nolēmis atgriezties dzimtajā pusē un izmantot “Nature 2000” aizsākto, turpināt Papes
dabas parka paplašināšanu un izvietot tur taurus un tarpānus.
Zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs C/, ar platību 5,02 ha un kadastrālo vērtību 2712 EUR ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar
daļēju apaugumu. Lielāko šīs zemes vienības daļu sedz priežu meži ar pamežu. Šī meža daļa ir aizsargājama un tur aizliegta galvenā cirte un krājas
kopšanas cirte. Platība paredzēta apganīšanai.
Zemes gabals ar kadastra Nr./numurs K/, ar platību 1,47 ha un kadastrālo vērtību 250 EUR ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar meža
apaugumu. Pamatojoties uz Latvijas mežsaimniecības likumdošanu šī zeme ir transformējama kā meža zeme, jo apauguma platība ir virs 0,1 ha, ar koku
augstumu virs 4 m. Platība paredzēta ekstensīvai apganīšanai.
Zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs L/, platību 0,62 ha, kadastrālā vērtība 38 EUR ir Papes ezera palieņu pļava. Platība paredzēta
ekstensīvai apganīšanai vai siena iegūšanai.
/pers. J/ var veikt būvniecību platībā ar kadastra Nr./numurs M/, platība 1,95 ha, kadastrālā vērtība 120 EUR. Platība atrodas Baltijas
jūras krastā, bez apauguma. Kā arī platībā ar kadastra Nr. /numurs N/, platība 1,35 ha, ar kadastrālo vērtību 516 EUR iespējama apbūve. Papildus
Nr. /numurs/ 3,41 ha priežu meža 31 EUR vērtībā. Kopējā platība 6,71 ha.
Tā kā /pers. D/ vēlmes /pers. E/ nav zināmas, tad viņam varētu palikt priežu meži ar kadastra Nr. /numurs O/, ar kadastrālo vērtību 283
EUR 9,1 ha platībā.
Atbildētājs/pers. L/ savos rakstveida paskaidrojumos tiesai 2017.gada 29.novembrī paskaidro, ka pēc būtības nevar iebilst kopīpašuma
sadalei, jo nevienu nevar piespriest palikt kopīpašumā, un jebkura kopīpašnieka tiesības ir prasīt kopīpašuma sadali. Ņemot vērā, ka kopīpašumā ietilpst
septiņi zemesgabali, tad atbildētājs uzskata, ka saprātīgākais kopīpašuma sadales veids būtu kopīpašuma priekšmeta reāla sadale un attiecīga katras
sadalītās daļas piespriešana attiecīgajam kopīpašniekam.
Trešā persona AS “/Nosaukums M/” savos rakstveida paskaidrojumos 2018.gada 11.aprīlī paskaidro, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma
domājamām daļām, pamatojoties uz 2011.gasda 23.septembra Liepājas tiesas lēmumu lietā Nr.C20-3344-11/12 par labu Bankai ir nostiprināta atzīme
– ķīlas tiesība prasības nodrošināšanai.
Atbilstoši Augstākās tiesas norādēm tiesai, izvēloties Nekustamā īpašuma sadalīšanas veidu, ir jāizvērtē arī kopīpašnieku savstarpējās
attiecības, dalījuma iespējamība un konkrētā situācija, kā arī dalāmā objekta īpašības un kopīpašnieku interešu pamatotība.
Banka neiebilst, ka tiek izbeigts nekustamā īpašuma kopīpašums un uzskata, ka konkrētajā gadījumā piemērotākais nekustamā īpašuma
izbeigšanas veids ir pārdot nekustamo īpašumu, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā. Ņemot vērā, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma
kopīpašnieka /pers. E/ domājamām daļām ir nostiprināts apgrūtinājums, bankai ir tiesības saņemt ieņemto naudu kopīpašnieka /pers. E/ saistību izpildei.
Banka arī norāda, ka pirms nekustamā īpašuma izbeigšanas nekustamo īpašumu pārdodot vai izbeidzot kopīpašumu, ir nepieciešams veikt
tā sastāvā ietilpstošo zemes gabalu un mežaudzes vērtējumu, kurā tiktu atspoguļota aktuālā nekustamā īpašuma vērtība un nekustamais īpašums tiktu
pārdots ņemot vērā noteikto tā vērtību.
Tiesas sēdē prasītājas /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja un papildus paskaidroja, ka kopīpašuma pārdošana būtu
visgodprātīgākā. /pers. E/ ieskatā īpašumu vajadzētu dalīt un, ja to darītu pēc viņa ieskatiem, tad, ja ņem vērā SIA “Interbaltija“ viedokli par tirgus
cenām, redzams, ka /pers. E/ bija tiesas depozītā jāiemaksā atbilstoša naudas summa, un citiem kopīpašniekiem jāizmaksā kompensācija. Nevar precīzi
vērtēt atsevišķus zemes gabalus, ka reāli varētu sadalīt citos veidos. Lietā nav iesniegti atsevišķu zemes gabalu novērtējumi. Varētu piekrist, ka /pers. B/
paliek 5,02 ha un 1,95 ha, kopā 6,97 ha, tad varētu neprasīt kompensāciju. Bet uz 5,02 ha pretendē arī /pers. E/. Arī otrs atbildētājs varēja iemaksāt
tiesas depozītā naudas summu. Ir gatavi atdot īpašumu par SIA “Interbaltija” novērtējuma cenām. Uzskata, ka tās ir vismaz četras reizes paaugstinātas.
Īpašuma izsole noteiktu visgodīgāko cenu. Ja atbildētāji grib palikt kopīpašumā, viņi var piedalīties izsolē un īpašumu iegādāties, vai arī
iemaksāt naudu depozītā, piedāvājot /pers. B/, lai viņa iziet no kopīpašuma.
Tiesas sēdē atbildētāja /pers. D/ pilnvarotais pārstāvis zv.advokāts Uldis Šneibahs prasību par kopīpašuma izbeigšanu atzina un uzskata, ka
tā realizējama veicot reālu nekustamā īpašuma sadali. Prasītājs apgalvo, ka reāla sadale nav iespējama, bet konkrēti argumenti nav. /pers. D/ vērsās pie
SIA “Interbaltija” ar /pers. E/ viedokli par sadali un speciālisti atzīst, ka tāda sadale ir iespējama. Viņi norāda, ka šādi sadalot, katra kopīpašnieka
ieguvums būs lielāks, nekā pārdodot atsevišķos zemes gabalus kā kopību, jo tad ir zemāka likviditāte, nekā katrai daļai atsevišķi. Pārdodot izsolē, gala
cena būtu zemāka, nekā realizējot katru gabalu atsevišķi. Cietīs visi kopīpašnieki. Tiesai jāņem vērā visu īpašnieku vēlmes un viedoklis. Vairākums no
kopīpašniekiem vēlas, lai viņiem piederošais īpašums netiktu realizēts izsolē, bet reāli sadalīts. Izsole ir visvairāk īpašumtiesības negatīvi ietekmējošā
darbība. Faktiski īpašums jau ir sadalīts. Katram gabalam ir sava vērtība. Veicot reālo sadali, īpašniekam, kuram paliek vērtīgākā daļa, jāizmaksā
kompensācija tam, kuram paliek mazvērtīgākā daļa, atbilstoši vērtības starpībai.
/pers. D/ nav iebildumu /pers. E/ un SIA ”Interbaltija“ variantam.
Tiesas sēdē atbildētājs /pers. E/ atzina prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Uzskata, ka tas izdarāms, sadalot īpašumu reālās daļās. Piekrīt
SIA “Interbaltija“ vērtējumam. Vēlas “A” gabalu un piekrīt izmaksāt kompensāciju 5000 EUR.
M o t ī v u daļa
Izvērtējot pušu paskaidrojumus un lietas materiālus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība par kopīpašuma dalīšanu ir pamatota.
Saskaņā ar Civillikuma 1074.pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi
nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.
Ar Rucavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000141405 (lietas 12.-14.lapa) pierādīts, ka nekustamais īpašums ar kadastra
Nr./numurs P/“/adrese/22,92 ha platībā reģistrēts /pers. B/, /pers. D/ un /pers. E/ īpašumā vienādās domājamās daļās un sastāv no septiņiem zemes
gabaliem ar atsevišķiem kadastra numuriem.
Puses nav apstrīdējušas zemes gabalu statusu – zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs D/,02 ha ir lauksaimniecības zeme, zemes gabals ar
kadastra Nr./numurs E/,47 ha ir lauksaimniecības zeme ar meža apaugumu, zemes gabals ar kadastra Nr./numurs F/,62 ha ir ezera lagūna - ganības,
zemes gabals ar kadastra Nr./numurs G/,95 ha 100 m no Baltijas jūras piekrastes (iespējama apbūve), zemes gabals ar kadastra Nr./numurs H/,35 ha
lauksaimniecības zeme /Nosaukums/ ciemā (iespējama apbūve), zemes gabals ar kadastra Nr./numurs I/,1 ha meži, zemes gabals ar kadastra Nr./numurs
J/,41 ha meži, kopā 22,92 ha.
Puses nav spējušas vienoties par kopīpašuma dalīšanas veidu – prasītāja lūdz kopīpašumu pārdot izsolē un iegūto naudu sadalīt, bet
atbildētāji vēlas strīdus īpašumu sadalīt reālās daļās.
Saskaņā ar Civillikuma 1075.pantu, ja 1074.pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad
tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad
vajadzīgs, vienai daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu
daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā vai izšķir jautājumu ar lozi, īpaši tad, kad jāizšķir, kam no
kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.
Nosakot konkrēto īpašuma dalīšanas veidu, tiesa vadās no tā, ka īpašums sevī iekļauj jau norobežotus septiņus zemes gabalus. Šis fakts
un SIA “Interbaltija” 2018.gada 29.marta atzinums pierāda, ka strīdus īpašumu var reāli dalīt.
Savukārt tieši atsavinot to kopumā izsoles ceļā, īpašnieki iegūs vismazāk iespējamo atlīdzību, jo daļa no īpašuma atrodas Dabas parka
“Pape” teritorijā, kas saskaņā ar Dabas parka “Pape” individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem ietver sevī dabas liegumus ar dabas
pieminekļiem – aizsargājamiem kokiem, kā arī aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu - dižakmeņu - aizsardzības un
izmantošanas kārtību. Kā arī dabas parks izveidots, lai aizsargātu starptautiskas nozīmes mitrāju kompleksu, ligzdojošos un caurceļojošos putnus,
vienlaicīgi nodrošinot teritorijas ilgtspējīgu attīstību, kā arī apvidus dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu sabiedrības atpūtai un izglītošanai.
Tātad pēc sava mērķa un jēgas šādas nozīmes īpašums nevar nest peļņu naudas izteiksmē un tajā nevar nodarboties ar komercdarbību un
būvniecību, kas kaitētu liegumiem.
Šāda veida zemes gabals var interesēt tikai atsevišķas personas un iespēja, ka viņi savukārt gribētu pārējos zemes gabalus ir pietiekami
maz ticama. Tādejādi izsoles ieņēmumu atbilstība SIA “Interbaltija” norādītajai tirgus vērtībai ir neiespējama.
Līdz ar to tiesas ieskatā, spriežot pēc taisnības apziņas un vispārējiem tiesību principiem (LR AT Senāts spriedumu atziņas spriedumos
Nr.SKC-118/2008 un SKC-15/2011), taisnīgi būtu sadalīt kopīpašumu pēc /pers. E/ priekšlikuma, kad tiek ievērotas /pers. E/ intereses apsaimniekot
zemes gabalus, kas nepieciešami Papes dabas parka aizsargājamās floras un faunas saglabāšanai savstarpējā saistībā. /pers. D/ īpašumā nododami zemes
gabali ar apzīmējumu “B”, pret ko /pers. E/ neiebilst un ir gatavs samaksāt kompensāciju par vērtības starpību. /pers. B/ nododami atlikušie zemes gabali,
jo pastāvot uz izsoli, viņa nav norādījusi uz konkrēti izmantojamu zemes gabalu, kā arī viņai izmaksājami 5000 EUR /pers. U/kā kompensāciju par
dārgāku īpašumu.
Kas attiecas uz trešās personas AS “Luminor Bank” viedokli, tad tas nevar ietekmēt tiesas nolēmumu, jo ar ķīlu apgrūtināta nekustamā
īpašnieka maiņa negroza un neatceļ hipotekārā kreditora tiesības, kā to atzinis LR AT Senāts savā spriedumā lietā Nr.SKC-15/2011, pamatojoties uz
Civillikuma 1378.pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājiem prasītājas labā piedzenama tās samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
R e z o l u t ī v ā daļa
Vadoties no teiktā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 3., 5., 189., 190., 193., 194.pantu,
tiesa
no s p r ie d a :
apmierināt prasību un izbeigt /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas
kods /personas kods/, kopīpašumu uz nekustamo īpašumu /adrese/, ar kadastra Nr./numurs C/, un kas sastāv no septiņiem zemes gabaliem ar kopējo
platību 22,92 ha.
Kopīpašumu sadali realizēt piespriežot reālas daļas -
zemes gabalu ar kadastra Nr./numurs B/un zemes gabalu ar kadastra Nr./numurs R/- /pers. E/;
zemes gabalu ar kadastra Nr./numurs S/un zemes gabalu ar kadastra Nr./numurs T/- /pers. D/;
zemes gabalu ar kadastra Nr./numurs M/, zemes gabalu ar kadastra Nr./numurs U/un zemes gabalu ar kadastra Nr./numurs V/- /pers. B/.
Piedzīt no /pers. B/ un /pers. E/ par labu /pers. D/ 5000 (pieci tūkstoši) EUR no katra kompensācijai par zemes gabalu vērtības starpību.
Piedzīt no /pers. E/ un /pers. D/ par labu /pers. B/ valsts nodevu 35,57 (trīsdesmit pieci un 57/100) EUR no katra un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 3,30 (trīs un 30/100) EUR no katra.
Noteikt desmit dienas sprieduma labprātīgai izpildei attiecībā uz maksājumiem no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese: (personiskais paraksts) M.Jansone