Court allows HOA to collect unpaid utility fees and interest from resident in Latvia.

Lietas Nr. C28429813

Lietas arhīva Nr. C-0368-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā, 2014. gada 28. martā

Madonas rajona tiesas tiesnesis D. P. Kļaviņš

2014. gada 28. martā izskatījis rakstveida procesā Madonā, Avotu ielā 8 civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība

„Forštadte” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un

konstatēja:

Madonas rajona tiesā 2014. gada 14. martā saņemts Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Forštadte” (turpmāk tekstā arī

DzĪKS „Forštadte”) maza apmēra prasības pieteikums par parāda piedziņu no /pers. B/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums Nr./adrese/. Prasītājs, atbilstoši statūtiem, nodrošinot

dzīvojamās mājas /adrese/ Daugavpilī un tai piesaistīta zemes gabala pienācīgu uzturēšanu, nodrošina to uzturēšanai nepieciešamus

siltumenerģijas piegādes, ūdenspiegādes, elektroapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumus. Savukārt par minēto darbību veikšanu saskaņā ar statūtiem prasītājam esot tiesības pieprasīt no dzīvokļu īpašniekiem

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, un maksu par komunālajiem pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvojamās mājas un tai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala lietošanu, saskaņā ar sabiedrības līgumiem ar pakalpojumu

sniedzējiem. Atbildētājam no prasītāja puses bija nodrošināta iespēja pilnvērtīgi lietot dzīvokli un saņemt mājas apsaimniekošanas

pakalpojumus, taču viņš sākot ar 2009.gada oktobri par to prasītājam maksājis nesavlaicīgi un nepilnā apmērā.

Prasītāja rēķini par kārtējo mēnesi atbildētājam esot piegādāti laikus, t.i., līdz katra mēneša 15.datumam ar apmaksas termiņiem līdz

katra mēneša 25.datumam. Rēķinos ietvertās summas aprēķinātas saskaņā ar likumdošanā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem

tarifiem un prasītāja lēmējinstitūcijas (biedru kopsapulces) lēmumiem. Atbildētājs nekad neesot vērsies pie prasītāja ar sūdzībām par

nepareizu rēķinu izrakstīšanu, vai to nesavlaicīgu piegādāšanu, neesot apstrīdējis rēķinos norādītās summas, nesūdzējās, ka tajos

iekļauti maksājumi, ko likums neparedz, nekad nav sūdzējies par to, ka prasītājs ar pienācīgu rūpību nebūtu izpildījis savus tiešus

pienākumus, kā arī neesot reaģējis uz brīdinājumiem par parādu.

Prasītājs norādījis, ka atbildētājam ir pienākums prasītājam atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu bezdarbību nodarījis, jo prasītājs

nodrošinot atbildētājam mājas kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu tērēja sabiedrības naudu un materiālos līdzekļus.

Lūgts piedzīt no atbildētāja parādu par komunālajiem pakalpojumiem un par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu par laiku no 2006.

gada 2. novembra līdz 2013. gada 30. septembrim Ls 354,26 (t.sk. pamatparādu Ls 323,09 un likumiskos sešus procentus gadā Ls

31,17), valsts nodevu Ls 53,14, ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 10,90 (t.sk. Ls 3,00 nodeva par izziņas saņemšanu no

Iedzīvotāju reģistra, Ls 2,90 maksa par Zemesgrāmatas izziņu no Lursoft datu bāzes, Ls 5,00 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi),

un atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6%

gadā.

Prasījums pamatots uz Civillikuma 3., 863., 864., 866., 1069., 1071. pantu, 1759.panta 1.punktu, 1760., 1765, 1779.pantu, likuma

„Par dzīvokļa īpašumu” 8. pantu, 12.panta pirmo, otro, ceturto un piekto daļu, 34.panta pirmo un trešo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta 1., 2., 3., 8.punktu, 13.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5., 6., 7., 10.pantu, Civilprocesa likuma 41., 44., 250.19,

250.20pantu.

DzĪKS “Forštadte” prasībā norādītā galvenā parāda summa sastāda Ls 323,09. Līdz ar to prasība atbilst Civilprocesa likuma

250.19panta nosacījumiem, un ir izskatāma tiesā kā maza apmēra prasība par naudas piedziņu.

2013. gada 17. oktobrī prasības pieteikums līdz ar paskaidrojumu veidlapu nosūtīts atbildētājam /pers. B/ uz deklarēto dzīves vietas

adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu. Atbilstoši minētajai tiesību normai fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē. /pers. B/ deklarētajā dzīves vietā nav bijis sasniedzams un sūtījums atgriezts

tiesā. Neskatoties uz šo faktu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta nosacījumiem atzīstams, ka atbildētājam ir paziņots par

celto prasību.

2014. gada 27. martā Madonas rajona tiesā saņemts /pers. B/ iesniegums, kurā paskaidrots, ka atbildētājs no DzĪKS „Forštadte” nav

saņēmis rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem. Atbildētājs 2012. gada 23. jūlijā esot vērsies pie prasītāja lūdzot samazināt

ikmēneša maksājumu, ņemot vērā, ka deklarētā dzīvesvieta /pers. B/ un pārējiem viņa ģimenes locekļiem esot Rīgā. Prasītājs

nekādus brīdinājumus par izveidojušos parādu neesot izsniedzis. Vienlaicīgi atbildētājs paudis apņēmību radušos parādu segt sešu

mēnešu laikā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma

sastādīšanas datumu. Ņemot vērā šo tiesību normu, lietas būtību, kā arī faktu, ka prasītājs nevēlas tikt uzklausītas tiesas sēdē, bet

atbildētājs savu viedokli šajā jautājumā nav paudis, nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā. Par to pusēm paziņots likumā noteiktajā

kārtībā.

Novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma, jo ir pierādīta.

Ar Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdruku pierādīts, ka

atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, ar kadastra Nr./numurs/, īpašnieks (16.-14. l.l.).

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto DzĪKS „Forštadte” reģistrācijas apliecību un statūtiem, sabiedrība apsaimnieko un pārvalda

daudzdzīvokļu māju /adrese/.

N o 2013.gada 19.septembra grāmatvedības izziņas Nr.46 izriet, ka atbildētājs laikā no 2009. gada oktobra līdz 2013. gada

septembrim saņēma pakalpojumus, bet nav par tiem norēķinājies vai norēķinājies neregulāri veicot rēķina apmaksu nepilnā apmērā,

un uz 2013. gada 1. oktobri viņam izveidojies parāds Ls 323,09 apmērā.

Civillikuma 864.pantā ir noteikts lietas īpašnieka pienākums nest uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumus. Likuma „Par dzīvokļa

īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim un kas regulēja pušu tiesiskās attiecības to rašanās laikā)

12.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu

uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļa īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu

līgumu. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma, kurš ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, 10.pantā dzīvokļa īpašniekam noteikts pienākums

cita starpā segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu.

Tiesā nav iesniegts līgums, kas būtu noslēgts pušu starpā atbildētāja par dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanu un

uzturēšanu. Tātad atbildētājam ir pienākums maksāt par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, pamatojoties uz likumu.

No prasības pieteikuma un lietā iesniegtās DzĪKS „Forštadte” grāmatvedības izziņas (29.-30. l.l.) izriet, ka atbildētājs maksājumus par

dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veicis neregulāri un ne pilnā apmērā. Saskaņā ar

prasītāja iesniegto parāda aprēķinu, atbildētāja parāds uz 2009. gada oktobri bija Ls 9,46, bet turpmāk maksājumi veikti neregulāri

un uz 2013.gada 1.oktobri atbildētājai izveidojies parāds Ls 323,09 apmērā.

Atbildētājs nav apstrīdējis parāda summu, nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka samaksa par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem

būtu veikta savlaicīgi un pilnā apmērā. Lai arī atbildētājs iesniegumā, kurā paudis savu viedokli par prasības pieteikumu, norādījis, ka

veicis pakāpenisku parāda samaksu, nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu šo atbildētāja apgalvojumu lietā nav viņš nav iesniedzis.

Prasītājs aprēķinājis arī likumiskos procentus Ls 31,17 apmērā par samaksas nokavējumu par laiku no 2009. gada oktobra līdz 2013.

gada oktobrim, rēķinot tos 6% gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, un šā likuma

1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt

Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts likumisko procentu apmērs seši procenti no simta gadā.

Tā kā līgums, kurā būtu noteikts nokavējuma procentu apmērs, starp pusēm nav bijis noslēgts, tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko

nokavējuma procentu piedziņu atbilst likumam. Procentu aprēķins atbilst likumā noteiktajam, un atbildētājs nav to apstrīdējis, Tādēļ

tiesa atzīst, ka prasījums par nokavējuma procentu piedziņu ir pamatots un likumīgs.

Tiesa secina, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenama parāda summa Ls 354,26, ko veido pamatparāda (galvenā parāda)

summa Ls 323,09 un nokavējuma procenti Ls 31,17 apmērā par laiku no 2007.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.septembrim.

Tiesa atzīst, ka arī prasījums par prasītāja tiesībām saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku

līdz sprieduma izpildei ir pamatots, jo šādas prasītāja tiesības nosaka Civilprocesa likuma 195. pants un Civillikuma 1765. panta

pirmā daļa, tādēļ tas apmierināms, un prasītājam ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civillikuma 1833.pantu visi maksājumi izdarāmi euro.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos

noapaļošanas principus. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no konvertētajām sastāvdaļām.

Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura

konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Eiropas Savienības Padomes noteiktais euro maiņas kurss ir 1euro= 0,702804 lati.

Tā kā Latvijā ar 2014. gada 1. janvāri ieviests euro, tad, pamatojoties uz iepriekš minētajām tiesību normām, piedzenamās

summas pārrēķināmas euro.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 1587. panta, 1833. panta, Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta,

Civilprocesa likuma 97. panta, 193. panta, 250.25 panta, 250.26 panta un 250.27 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Forštadte” prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Forštadte”, reģistrācijas

numurs 41503014499, parādu par komunālajiem pakalpojumiem un par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu par laika periodu no 2006.

gada 2. novembra līdz 2013. gada 30. septembrim EUR 459,72 (Ls 323,09) un likumiskos procentus par laika periodu no 2006.

gada 2. novembra līdz 2013. gada 30. septembrim EUR 44,35 (Ls 31,17), valsts nodevu EUR 75,61 (Ls 53,14) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 15,51 (Ls 10,90) kopā piedzenot EUR 595,19 (Ls 418,30).

Atzīt prasītāja tiesības saņemt no /pers. B/ 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz

sprieduma izpildei, aprobežojot procentu pieauguma apmēru ar pamatparāda summu EUR 459,72 (Ls 323,09).

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei desmit dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamentā, iesniedzot sūdzību Madonas rajona tiesā.

Tiesnesis

D.P.Kļaviņš