Court partially allowed management fee claim against estate but rejected interest claim due to procedural timing issues.

Lietas arhīva Nr. C-0863-19/24

ECLI:LV:RPPT:2019:0328.C68267518.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 28.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa,

ar tiesas sēžu sekretāri J.Šatunovu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ mantojuma masu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas,

komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2018.gada 19.februārī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret /pers. A/

mantojuma masu (turpmāk – atbildētāja) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu

piedziņu, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta

septīto daļu, Civillikuma 382., 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1762., 1765., 1779., 1828.pantu, Civilprocesa

likuma 29.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 127., 128., 195.pantu un ar 11.02.2019. prasības precizējumiem prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas

mantojuma masas pamatparādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2013.gada 1.aprīļa

līdz 2018.gada 1.februārim 7114,29 euro un likumiskos procentus par periodu no 2013.gada 3.maija līdz 2018.gada 1.janvārim 669,35 euro, tiesas

izdevumus un atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā un pārvaldīšanā atrodas daudzdzīvokļu māja Dzirciema ielā 35,

Rīgā. Pamatojoties uz 2000.gada 20.septembra pirkuma līgumu, atbildētāja ieguva īpašuma tiesības uz /adrese/. Īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/2001.gada 17.janvārī, kadastra numurs /numurs B/. 2004.gada 16.martā starp pusēm noslēgts

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

Atbildētāja mirusi 2013.gada 2.februārī. 2017.gada 26.septembrī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludināta

atbildētājas mantojuma atklāšanās. Ar Rīgas bāriņtiesas 2017.gada 9.janvāra lēmumu mirušās /pers. A/ atstātajam mantojumam par aizgādni iecelts

Kaspars Baltcers.

2018.gada 22.martā tiesā saņemti atbildētājas aizgādņa Kaspara Baltcera paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasība tiek atzīta pilnībā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve Signe Belova uzturēja prasību, pamatojoties uz tajā norādītajiem pamatiem un motīviem, lūdza to apmierināt.

Atbildētājas aizgādnis uz tiesas sēdi nav ieradies, 2019.gada 26.februārī tiesā saņemts atbildētājas aizgādņa Kaspara Baltcera iesniegums, kurā

norāda, ka prasība tiek atzīta pilnībā, lūdz izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56. un 156.pantu, tiesa uzskatīja par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

M o t ī v u d a ļ a

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma

daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās, savukārt Dzīvokļu

īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi

zemesgrāmatā.

Lietā nav strīds, ka prasītāja apsaimnieko daudzdzīvokļu māja Dzirciema ielā 35, Rīgā un, ka atbildētājai Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs C/reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā, kadastra Nr./numurs B/.

Lietā nav strīds, ka starp prasītāju un atbildētāju 2004.gada 16.martā ir noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums

(l.l.26.-27a.).

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa noteica, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt šā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu”, savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

No prasības pieteikumam un tā precizējumiem pievienotā aprēķina izriet, ka maksājumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu un

komunālajiem pakalpojumiem nav veikti par periodu pēc atbildētājas nāves no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 1.februārim 7114,29 euro apmērā.

Atbildētājas mantojuma masas aizgādnis atzina parādu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas mantojuma masas likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2013.gada 3.maija līdz 2018.gada

1.janvārim 669,35 euro par pamatpakalpojumu maksājumu kavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no

sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1657.pants nosaka, ka tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar

vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

Tiesa atzīst, ka attiecībā uz parāda izveidošanos laika periodā no 2013.gada 3.maija nav konstatējams saistību izpildes prettiesīgs novilcinājums,

bet saistību izpildes faktiska neiespējamība sakarā ar atbildētājas nāvi un īpašnieces tiesību pārņēmēja neesamību. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība daļā

par likumisko procentu piedziņu ir noraidāma. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesai nav

iesniegti pierādījumi par to, ka parāds būtu samaksāts. No oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” sludinājuma laidienā Nr.191 redzams, ka /pers. A/ ir

mirusi 2013.gada 2.februārī, tādējādi ir izsludināta mantojuma atklāšanās.

Civillikuma 382.pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un

saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu

izsludināto sauc par mantojuma atstājēju. Saskaņā ar Civillikuma 383.pantu mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties

saistības. Tādēļ no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenams pamatparāds 7114,29 euro, bet pārējā daļā prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu

pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa noteic, ka procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos

procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz tiesas sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas mantojuma masas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda

pamatsummas.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..). No atbildētājas mantojuma masas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 519,21

euro, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 42.pantu no atbildētājas mantojuma masas prasītājas labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,20 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu), kopā 522,41 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu un 40.pantu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa – 2,05 euro,

piedzenami no atbildētājas mantojuma masas valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms labprātīgais spieduma izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā iepriekš minēto un, vadoties no Civilprocesa likuma 8.panta, 34.panta, 41.panta 1.daļas, 92.-97.pantu, 189.-193.pantiem, 195.panta,

204.1panta, tiesa

n o s p r i e d a :

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ mantojuma masu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu maksājumu

parāda un likumisko procentu piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ mantojuma masas, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks", reģistrācijas numurs 40103362321, parādu par periodu no

2013.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 1.februārim 7114,29 euro un tiesas izdevumus 522,41 euro, kopā 7636,70 euro (septiņi tūkstoši seši simti

trīsdesmit seši euro un 70 centi), pārskaitot naudas līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem: LV98 HAB? 0551 0307 3483 7 – AS “Swedbank”; LV83

PARX 0013 0443 8001 9 – AS “Citadele banka”; LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS “SEB banka”; LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS “DnB

banka”; LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 - Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS.

Noraidīt prasību daļā par likumisko procentu piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ mantojuma masas, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,05 euro (divi euro un 5 centus), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316.

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks", reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Tiesnese E. Stelte-Auziņa