Court fully allows landlord's debt collection claim against tenant for property management fees and damages.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's defense and ordered the plaintiff to receive the full claimed debt. The plaintiff successfully proved the existence of a property management contract and the defendant's ownership of the apartment share. Since the defendant failed to present any arguments or evidence, the court ruled in favor of the plaintiff and awarded all litigation costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195. panti: When a plaintiff provides sufficient evidence to substantiate the facts of a debt collection claim based on a valid contract, the court must fully allow the claim if the defendant fails to contest it.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C29515017
Lietas arhīva Nr. C-1699-18/16
ECLI:LV:RLPT:2018:0615.C29515017.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2018.gada 15.jūnijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa:
Tiesnese: Velga Gailīte,
ar tiesas sēžu sekretāri: Eviju Pavloviču,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē 2018.gada 16.maijā izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 22.septembrī prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlis prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret atbildētāju /pers. B/
par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam ir izveidojies parāds par dzīvokļa /adrese/, pārvaldīšanas pakalpojumiem. Pamatparāds par laika
periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 14.maijam sastāda EUR 3280,91, likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2017.gada
1.maija līdz 2017.gada 14.septembrim sastāda EUR 72,72, līgumsods par periodu no 2016.gada 10.februāra līdz 2017.gada 30.aprīlim sastāda EUR
328,09.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pamatojoties uz 2006.gada 8.novembrī noslēgtā pirkuma līguma, 2006.gada 23.novembrī
nostiprinātas īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs/. Pamatojoties uz 2011.gada 1.jūnija
pirkuma līgumu, 2012.gada 24.janvārī zemesgrāmatā nostiprināts, ka atbildētājam piederošā domājamā daļa no dzīvokļa palielinājās par ½.
Papildus prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam dzīvokļa īpašuma tiesības bija līdz 2017.gada 14.maijam, jo 2017.gada 15.maijā stājās
spēkā tiesas lēmums, pamatojoties uz ko īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprināta cita persona.
2014.gada 3.jūnijā atbildētājs ar prasītāju noslēdza dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.6-13/4622. Ar tā 1.punktu prasītājs apņemas
pārvaldīt dzīvokļu kopīpašumā esošo daļu un atbildētājs apņemas segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, līguma 5.punktā precizēta norēķinu
kārtība, 5.5.punktā vienojoties, ka maksājuma kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu atbildētājs maksā līgumsodu 0,1% apmērā no kavētā
maksājuma summas.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” reģ. Nr.40103362321,
pamatparādu EUR 3280,91, līgumsodu EUR 328,09, likumiskos procentus EUR 72,72, kopā EUR 3681,72, kā arī visus samaksātos tiesāšanās
izdevumus, tai skaitā valsts nodevu EUR 382,01 un ar lietas izskatīšanu sasitītos izdevumus EUR 3,20, samaksu veicot uz bankas norēķinu kontu: AS
“Luminor Bank”, LV63RIKO0002013197596;
Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos
procentus, tas ir, 6% gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Atbildētājs /pers. B/ par celto prasību rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.
Uz tiesas sēdi atbildētājs /pers. B/ neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
No atbildētāja tiesā netika saņemti nekādi iesniegumi par tiesas sēdes atlikšanu, vai neierašanās iemesliem, tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt
bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
Prasītāja pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā un lūdza to apmierināt.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda
paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma
Nr./numurs/ noraksta redzams, ka atbildētājam 2006.gada 23.novembrī, pamatojoties uz 2006.gada 8.novembra pirkuma līgumu, nostiprinātas īpašuma
tiesības uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/. Pamatojoties uz 2011.gada 1.jūnija pirkuma līguma. 2012.gada
24.janvārī zemesgrāmatā nostiprināts, ka atbildētājam piederošā domājamā daļa no dzīvokļa īpašuma palielinājās par ½.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ noraksta redzams, ka
atbildētāja īpašuma tiesības ar 2017.gada 15.maiju izbeidzās, saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2017.gada
26.aprīļa lēmumu lietā Nr.C60023217.
2011.gada 5.jūlijā starp Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-
910-lī, saskaņā ar kura 1.1.punktu pašvaldība uzdevusi sabiedrībai un sabiedrība uzņēmusies pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā
esošās dzīvojamās mājas (tajā skaitā ar tām saistītās palīgēkas un piesaistītos zemesgabalus. Atbilstoši minētā līguma 1.pielikumam pašvaldība prasītājas
pārvaldīšanā nodevusi dzīvojamo māju /adrese/.
Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka atbildētājas pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, pastāv uz likuma pamata.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja kopējā parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo, saskaņā
ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētāja būtu pilnībā apmaksājusi prasītāja piestādītos rēķinus.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Prasītājs lietas materiāliem pievienojusi parāda aprēķinu par laika periodu no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam, no kuras redzams, ka uz
2016.gada janvāra atbildētājam ir izveidojies parāds par pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 3280,91 EUR
apmērā.
Pie šādiem apstākļiem tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas sagatavotā aprēķina par pārvaldīšanas izdevumu un saņemto komunālo pakalpojumu
pareizību, tādēļ atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds 3280,91 EUR apmērā, kas radies laika periodā no 2016.gada janvāra
līdz 2017.gada maijam.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas
ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta nosacījumiem pantu
(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka līgumā noteiktais līgumsoda apmērs samazināts uz 10% no pamatparāda. Prasītājs aprēķinājis līgumsodu EUR
328,09 apmērā par laika periodu no 2016.gada 10.februāra līdz 2017.gada 14.septembrim, kas pamatots ar lietas materiālos esošo aprēķinu.
Lietā esošie rakstveida pierādījumi apliecina, ka atbildētājs ilgstošā laika periodā nav pildījis savas saistības. Līdz ar to līgumsoda pieaugums ir tieši
saistīts ar parādnieka rīcību ilgstošu saistību nepildīšanu. Tiesa atzīst, ka līgumsods, kas nepārsniedz 10% apmēru no pamatparāda summas nav atzīstams
par nesamērīgu un atbilst spēkā esošajam Civillikuma normu regulējumam par līgumsoda piedziņu.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā
atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.)
gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.
Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem apstiprinājies prasītājas apgalvojums, ka atbildētāja pieļāvusi maksājumu kavējumu, līdz ar to ir pamats
prasītāja aprēķināto likumisko procentu piedziņai.
Tā kā tiesa ir konstatējusi, ka atbildētājai ir parāds par pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 3280,91
apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada 14.maijam, tad no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami
likumiskie nokavējuma procenti EUR 72,72 apmērā atbilstoši prasītājas sagatavotajam aprēķinam par laika periodu no 2016.gada janvāra līdz
2017.gada jūnijam.
Vienlaikus, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir atzīstamas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas (EUR 3280,91),
bet nepārsniedzot tās apmēru.
Ņemot vērā konstatēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ar prasības pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem ir apstiprinājusi prasībā norādītos apstākļus,
tādēļ prasība ir apmierināma pilnībā. Atbildētājs savas tiesības iesniegt paskaidrojumus vai iebildumus nav izmantojis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Prasītājs ceļot prasību ir samaksājusi valsts nodevu EUR 382,01 apmērā, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR
3,20 apmērā. Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi. Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir
samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3.20. Kopsummā lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir EUR 2.47, līdz ar ko, no
atbildētāja prasītājas labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu 3.20 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties
iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193.,195. pantu, tiesa;
nosprieda:
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, galveno parādu
par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, uzturēšanas un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumu /adrese/, EUR 3280,91,
līgumsodu EUR 328,09, likumiskos nokavējuma procentus EUR 72,72, bet pavisam kopā EUR 3681,72 apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, samaksāto
valsts nodevu EUR 382,01 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,20, kopā EUR 385,21.
Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par piespriesto, bet
nesamaksāto parāda summu.
Parāda summa ieskaitāma: AS “Luminor Bank”, konta Nr. LV63RIKO0002013197596.
Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2018.gada 15.jūnija, Rīgas apgabaltiesas
civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese V. Gailīte