Court dismissed warning costs but allowed debt, interest, and recovery expenses in a simplified debt collection case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for costs associated with issuing a warning notice, ruling they were not attributable to this specific case. However, the court allowed the claim for the principal debt, legal interest, and other recovery expenses. The decision was based on the finding that the warning costs were linked to a different case file and thus not recoverable here.
Legislator headnote
AI generatedMinistru kabineta noteikumi Nr.61; Civilprocesa likums 41.pants: Costs for issuing a warning notice are recoverable only if directly attributable to the current proceedings; costs linked to other case files are not recoverable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-4770-21/5
ECLI:LV:RVPT:2021:0630.C30477021.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2021.gada 30.jūnijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Rūķe
izskatīja rakstveida procesā, Rīgā, Abrenes ielā 8, civillietu SIA „Intrum Latvia” prasībā pret /pers. A/ vienkāršotās procedūras lietā par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2021.gada 26. martā tiesā saņemts SIA „Intrum Latvia” (turpmāk prasītāja) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/
(turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 20.septembrī starp Atbildētāju un AS Luminor Bank noslēgta Overdrafts 2007.09.24, saskaņā ar
kuru Atbildētājam tika piešķirta kredīta limitu 1482,48 EUR apmērā. AS Luminor Bank no savas puses Vienošanos ir izpildījusi un piešķīrusi
Atbildētājam aizdevumu, savukārt Atbildētājs savas saistības nav pildījis godprātīgi, kā rezultātā AS Luminor Bank ar 2019.gada 23.augustu vienpusēji
atkāpies no Vienošanās un pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi.
2018.gada 14.decembrī starp AS Luminor Bank un Prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru visi iespējamie AS Luminor Bank prasījumi
pret Atbildētāju šīs lietas ietvaros ir nodoti Prasītājam.
Prasība pamatota ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.61 „Noteikumi par
parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, Civillikuma 1., 1469., 1472., 1548., 1579, 1587.,1590., 1753.,
1756., 1759., 1761., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934. un 1943.pantu, Civilprocesa likuma 1., 41.p. 1.daļu, 97.,
128., 193. un 195.pantu.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam pamatsummas parādu pamatsummas parādu 1133,15 EUR, likumiskos procentus
49,54 EUR, ārpustiesas parāda piedziņas izdevumus 6,99 EUR, tiesas izdevumus – valsts nodevu 178,45 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
5,47 EUR, ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 7,61 EUR, pavisam kopā piedzīt 1381,21 EUR. Kā arī lūdz apstiprināt Prasītāja tiesības
saņemt procentus 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai).
2021.gada 31.martā Atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikuma norakstu nosūtīta
paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2021.gada 30.aprīlim.
Atbildētāja tiesas noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu 2021.gada 1.jūnijā pusēm nosūtīts paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā
2021.gada 30.jūnijā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka tiesa sastāda saīsināto spriedumu vienkāršotās procedūras lietās.
Saskaņā ar minētā panta otrajā daļā noteikto, saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu,
kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ņemot vērā minēto, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem vadījusies apmierinot
prasību.
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība par parāda 1133,15 EUR, likumisko procentu par laika periodu no 2019.gada 23.augusta
līdz 2021.gada 22.martam 49,54 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1651., 1753., 1756., 1759., 1793.,
1801., 1828., 1838. un 1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu.
Pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi
par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, ir pamats piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai
parāda piedziņas (atgūšanas) izdevumus 6,99 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 33.panta pirmo daļu no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi - valsts
nodeva 178,45 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumi 5,47 EUR, kopā tiesas izdevumi 183,92 EUR.
Tiesa atzīst, ka nav pamata piedzīt no Atbildētāja Prasītāja labā ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus. Minētie izdevumi radušies
Prasītājam, nevis aizdevuma devējam, turklāt no Tiesu informatīvās sistēmas datiem redzams, ka šie procesuālie izdevumi piesaistīti Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 19.maijā izskatītajiem lietas materiāliem Nr. 3-12/05815-20, nevis attecināmi uz civillietu Nr. C30477021.
Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka tie būtu atlīdzināmi šajā civillietā saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta noteikumiem
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos sešus procentus no simta gadā
no pamatparāda summas, tas ir, 1133,15 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēgums dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto
par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļu
sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 189. - 195., 204.1 , 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, parādu 1133,15 EUR,
likumiskos procentus 49,54 EUR, ārpustiesas parāda piedziņas izdevumus 6,99 EUR, samaksātos tiesas izdevumus 183,92 EUR, kopā piedzenot
1373,60 EUR (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit trīs euro 60 centi).
Samaksa veicama SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, AS “Luminor Bank” kontā Nr. LV43RIKO0000081667899.
Noteikt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 1133,15 EUR,
vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noteikt, ka atbildētājai spriedums labprātīgi izpildāms 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums sastādīts 2021.gada 30.jūnijā. Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma
gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 29.jūlijā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Rūķe