Court dismissed tax appeal claiming excessive property tax increase violated statutory caps.

Lieta Nr. A42819109

A3521-10/5

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010. gada 28. oktobrī

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese I. Kaļiņina,

piedaloties pieteicēju I.G., V.Ķ. un A.S. pilnvarotajam pārstāvim J.P.,

Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas pilsētas domes pilnvarotajam

pārstāvim K.M.,

2010. gada 11. oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta

pēc I.G., V.Ķ. un A.S. (kā J.Ķ. tiesību pārņēmēju) pieteikuma par Rīgas domes

2009. gada 4. jūnija lēmuma Nr. 1-43/RD-09-597-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes 2009. gada 4. jūnija lēmumu Nr. 1-43/RD-09-597-ap

(turpmāk arī – Lēmums) noslēdzies administratīvais process iestādē jautājumā par

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par pieteicējam Rīgā piederošo zemes gabalu

[īpašuma apzīmējums kadastrā /kadastra numurs/] 53985 m2 platībā.

[2] Nepiekrītot ar Lēmumu uzliktajam pienākumam samaksāt nekustamā

īpašuma nodokli Rīgas domes noteiktajā apmērā, J.Ķ. (turpmāk – pieteicējs) 2009. gada

11. jūnijā vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009. gada 15. jūnija lēmumu

pieteicēja pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr. A42819109 par

Lēmuma atcelšanu.

Pieteicēja pieteikumā norādīts, ka Lēmums neatbilst likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22. punktā ietvertajām tiesību normām, kas noteic,

ka nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas

mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt

iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem.

Ar Lēmumu noteiktā Rīgas pašvaldības budžetā samaksājamā nekustamā īpašuma

nodokļa apmēra pieauguma summa par 2008. un 2009. gadu būtiski – vairāk kā

astoņkārtīgi (par Ls 3295,40) – pārsniedz likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”

noteikto nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu. Attiecīgi

atbilstoši tiesību normām aprēķinātais nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma apmērs

(tāpat par abiem minētajiem gadiem kopā) ir Ls 374,62. Detalizēts aprēķins, kas norāda

uz minētā aprēķina pamatotību, ir pievienots pieteikumam (lietas 22. lapa).

Ar Lēmumu nekustamā īpašuma nodokļa apmērs par pieteicējam piederošo zemes

īpašumu par 2008. taksācijas gadu par 165% pārsniedz iepriekšējam 2007. taksācijas

gadam aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa apmēru par to pašu platību, bet par 2009.

taksācijas gadu aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par 184% pārsniedz

iepriekšējā 2008. taksācijas gadā par to pašu zemes platību aprēķināmo nodokļa apmēru.

No Lēmuma redzams, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas

noteikumu 22. punktā noteikto 25% pārsniegšanas aizliegumu iestāde nav ievērojusi

sakarā ar apstākli, ka 2008. taksācijas gadā zemes vienība, kas bija nekustamā īpašuma

nodokļa objekts iepriekšējā 2007. taksācijas gadā, ir sadalīta vairākās zemes vienībās.

Šajā gadījumā Rīgas domei bija jāpiemēro likuma „Par nekustamā īpašuma

nodokli” pārejas noteikumu 22. un 23. punkts un Ministru kabineta 2006. gada

20. jūnija noteikumu Nr. 495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu

piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 495) 60.1 3.2. apakšpunkts.

Izdodot Lēmumu, iestāde nav ņēmusi vērā, ka zemes vienības ar kadastra

apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ sadalīšana nav notikusi sakarā ar izmaiņām

nekustamā īpašuma nodokļa objekta faktiskajā sākotnējā (2007. gada), pašreizējā vai

Rīgas attīstības plānā paredzētā (atļautā) izmantošanā. Šādas izmaiņas Rīgas dome nav

konstatējusi un tādas vispār nav notikušas. Arī zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu

/kadastra apzīmējums / Rīgas pašvaldības 2006. gadā pasludinātais daudzdzīvokļu māju

iekšpagalmu apbūves moratorijs nav atcelts.

No Lēmuma redzams, ka Rīgas dome nekustamā īpašuma nodokli aprēķinājusi par

laiku no 2008. gada 1. maija (datuma, kad Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma

valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēti robežu plāni atdalītajām zemes vienībām)

viena procenta apmērā no kadastrālās vērības, piemērojot tikai likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” 3. panta pirmo daļu, bet bez pietiekama pamata nepiemērojot normas,

kas ierobežo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru 2008., 2009. un 2010. taksācijas gadā.

Šajos taksācijas gados atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normām

nekustamā īpašuma nodokli jāaprēķina, vadoties no iepriekšējā taksācijas gadā

aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra par vienu šā nodokļa objekta

kvadrātmetru, un šis apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam

aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25%.

[3] Rīgas dome lietā sniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pilnībā

iebilst pret pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz šādiem apsvērumiem.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmā daļā nosaka, ka

nekustamā īpašuma nodokli maksā fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā vai

tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums, un šā likuma 2. panta otrā daļā nosaka, ka

par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē ir uzskatāma persona, kuras

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Pieteicējs neapstrīd, ka viņš ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs, bet

uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam ir piemērojams likuma „Par

nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22. punktā noteiktais nodokļa

pieauguma ierobežojums.

Rīgas dome šādam pieteicēja argumentam nepiekrīt, norādot uz šādiem

apsvērumiem.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22. punkts noteic,

ka pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma

nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru

zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam

taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumu) vairāk kā par

25 procentiem.

Savukārt Noteikumu Nr. 495 60.1 1. punktā precizēts, ka, piemērojot likuma

pārejas noteikumu 22. punktu, nekustamā īpašuma lietošanas mērķis uzskatāms par

nemainītu, ja Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 „Nekustamā

īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

noteikšanas un maiņas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 496) noteiktajā kārtībā

pašvaldība nav mainījusi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai lietošanas mērķis

mainīts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, uz administratīvo aktu (iestādes lēmumu),

kurš atceļ iepriekš pieņemto prettiesisko lēmumu, vai uz Nekustamā īpašuma valsts

kadastra likuma 93. pantu.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 23. punktā ir

noteikts, ja 2008., 2009., 2010. gadā ir mainījusies nekustamā īpašuma nodokļa objekta

platība salīdzinājumā ar platību, par kuru nekustamā īpašuma nodoklis tika aprēķināts

iepriekšējā taksācijas gadā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina, vadoties no

iepriekšējā taksācijas gadā aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra par vienu

kvadrātmetru.

Lai piemērotu iepriekš citētās likuma normas, nepieciešams konstatēt abus

tiesību normā minētos priekšnoteikumus – nemainīgs lietošanas mērķis un iepriekšējā

taksācijas gadā veiktais nodokļa aprēķins (no kura arī tiek rēķināts pieauguma

ierobežojums). Nepastāvot kādam no šiem abiem priekšnoteikumiem, likuma normu

nevar attiecināt uz nodokļu maksātāju.

Ar Rīgas domes Finanšu departamenta 2002. gada 22. oktobra rīkojumu

Nr. 1902 „Par Kurzemes rajona nekustamā īpašuma lietošanas mērķu sarakstu

apstiprināšanu” zemes vienībai Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 53985 m² (2002. gada 27. augusta zemes robežu plāns) tika

noteikti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

Zemes vienības Rīgā, /iela/, /iela/, īpašuma apzīmējums kadastrā /kadastra

numurs/, platība 53985 m², kopīpašnieki 2008. gadā minēto zemes vienību ir sadalījuši.

No tās ir atdalītas trīs zemes vienības (kadastra apzīmējumi /kadastra apzīmējums/,

/kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/). Atlikušajai zemes vienībai piešķirta

adrese /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, un tās platība ir 20684 m².

Zemes robežu un situācijas plāni 2008. gada 29. aprīlī reģistrēti Nekustamā īpašuma

valsts kadastra informācijas sistēmā.

Noteikumu Nr. 496 16.1. apakšpunktā noteikts, ka lietošanas mērķi nosaka, ja

tiek izveidota jauna zemes vienība vai zemes vienības daļa. Šo noteiktumu

17.2. apakšpunkts paredz, ka lietošanas mērķu maiņu ierosina zemes vienībai ar

vairākiem lietošanas mērķiem, ja no tās atdala jaunu zemes vienību. Savukārt šo

noteikumu 18. punktā noteikts, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu

16. vai 17. punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma

īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei –

tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks. Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var

ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija.

Pēc kopīpašnieces I.G. 2008. gada 20. maija iesniegumā izteiktā lūguma Rīgas

domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde noteica nekustamā īpašuma lietošanas mērķus:

ar 2008. gada 3. jūnija lēmumu Nr. PIP-08-4224-ls/08-02 – zemes vienībai 3394 m²

platībā ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/; ar 2008. gada 6. jūnija lēmumu

Nr. PIP-08-4316-ls/08-02 – zemes vienībai 23506 m² platībā ar kadastra apzīmējumu

/kadastra apzīmējums/; ar 2008. gada 5. jūnija lēmumu Nr. PIP-08-4298-ls/08-02 –

zemes vienībai 6401 m² platībā ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/.

Pamatojoties uz I.G. 2008. gada 20. maija iesniegumā izteikto lūgumu, Rīgas

domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde ar 2008. gada 15. jūlija lēmumu Nr. PIP-08-

4909-ls/08-02 mainīja un noteica nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atlikušajai

zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 20684 m².

Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā pēc stāvokļa uz 2008. gada

1. janvāri zemes vienībai Rīgā, /iela/, /iela/, īpašuma apzīmējums kadastrā /kadastra

apzīmējums/, platība 53985 m², uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 1812819.

Pēc minētās zemes vienības sadalīšanas un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

noteikšanas, Valsts zemes dienesta aktualizācijas sarakstā pēc stāvokļa uz 2008. gada

1. janvāri zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, platība 20684

m², uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 477798; zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu

/kadastra apzīmējums/, platība 3394 m², – Ls 11200; zemes vienībai ar kadastra

apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, platība 23506 m², – Ls 798218; zemes vienībai ar

kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, platība 6401 m², – Ls 223787.

Savukārt pamatsarakstā pēc stāvokļa uz 2009. gada 1. janvāri zemes vienībai ar

kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, platība 20684 m², uzrādīta kadastrālā

vērtība Ls 474809; zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/,

platība 3394 m², – Ls 3733; zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /kadastra

apzīmējums/, platība 23506 m², – Ls 797331; zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu

/kadastra apzīmējums/, platība 6401 m², – Ls 203338; zemes vienībai ar kadastra

apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, platība 20684 m², – Ls 474809.

Noteikumu Nr. 495 3.2. apakšpunktā noteikts, ka nodokļa apmēra pieauguma

ierobežojumu piemēro, ja zemes vienību ar vienu lietošanas mērķi sadala vairākās

zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds

bija zemes vienībai pirms tās sadalīšanas. Minētā tiesību norma neparedz izņēmuma

kārtā piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu tādos gadījumos, kad, sadalot

zemes vienību ar vairākiem lietošanas mērķiem, sadala vairākās zemes vienībās, bet

atdalītajām zemes vienībām nosaka atšķirīgus nekustamā īpašuma lietošanas mērķus.

[4] Tiesas sēdē I.G., V.Ķ. un A.S. (turpmāk – pieteicēji), kuri šajā lietā ar

Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2010. gada 20. maija lēmumu atzīti par pieteicēja

tiesību pārņēmējiem, pārstāvis pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā izteiktos

apsvērumus un papildus norādot, ka Rīgas dome, pieņemot pieteicējam nelabvēlīgu

Lēmumu, nav izvērtējusi tā atbilstību ne samērīguma, ne arī vienlīdzības principam.

Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un

paskaidrojumos izteiktajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējusi administratīvā procesa dalībnieku argumentus, lietas materiālus,

kā arī iesniegtos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, tiesa secina, ka pieteikums

nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus.

[6.1] Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2000. gada 11. februāra

lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 3195 pieteicējam ir nostiprinātas

īpašuma tiesības uz 200/1000 domājamām daļām no zemes vienības Rīgā, /iela/, /iela/,

īpašuma apzīmējums kadastrā /kadastra apzīmējums/, platība 53985 m2 (lietas 42. lapa).

Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2008. gada 18. decembra lēmumu, pēc

zemes vienību atdalīšanas, mainīta minētā nekustamā īpašuma adrese uz /adrese/.

[6.2] Ar Rīgas domes Finanšu departamenta 2002. gada 22. oktobra rīkojumu

Nr. 1902 „Par Kurzemes rajona nekustamā īpašuma lietošanas mērķu sarakstu

apstiprināšanu” (lietas 87. lapa) zemes vienībai Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 53985 m2 (2002. gada 27. augusta zemes

robežu plāns), noteikti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi: piekrītošai zemes platībai

10114 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 09 „Sabiedriskās nozīmes objektu

apbūves zeme”, kods 0901 „Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve”; piekrītošai zemes

platībai 220 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 08 „Komercdarbības

objektu apbūves zeme”, kods 0801 „Komercdarbības objektu apbūve”; piekrītošai

zemes platībai 362 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas

objektu apbūves zeme”, kods 1001 „Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

piekrītošai zemes platībai 2129 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11

„Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme”, kods 1105 „Atsevišķi nodalītas

atklātas autostāvvietas”; piekrītošai zemes platībai 28375 m2 nekustamā īpašuma

lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0703 „Sešu līdz

sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”; piekrītošai zemes platībai 12785 m2

nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”,

kods 0702 „Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”.

[6.3] Saskaņā ar Zemes robežu un situācijas plāniem, kas 2008. gada 29. aprīlī

reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, no zemes vienības

Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra apzīmējums /kadastra numurs/, platība 53985 m2, atdalītas

zemes vienības: Rīgā, bez adreses, satiksmes josla uz /iela/, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, platība 3394 m2; /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 23506 m2; /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/,

platība 6401 m2, līdz ar to atlikušās zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, platība ir 20684 m2.

[6.4] Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2008. gada 18. decembra

lēmumu pieteicējam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz atdalītajām zemes vienībām:

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /nodalījuma numurs/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz

1/5 domājamo daļu no zemes vienības Rīgā, satiksmes josla uz /iela/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 3394 m2; zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. /nodalījuma numurs/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/5 domājamo daļu no

zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 23506 m2;

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /nodalījuma numurs/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz

1/5 domājamo daļu zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 6401 m2 (sk. www.zemesgramata.lv).

[6.5] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008. gada 15. jūlija

lēmumu Nr. PIP-08-4909-ls/08-02 (lietas 71. – 76. lapa) jaunizveidotajai zemes vienībai

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 20684 m2, ir mainīti un

noteikti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi: piekrītošai zemes platībai 10207 m2

nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 09 „Sabiedriskās nozīmes objektu apbūves

zeme”, kods 0901 „Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve”; piekrītošai zemes platībai 247

m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”,

kods 1001 „Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”; piekrītošai zemes platībai 57

m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 12 „Inženiertehniskās apgādes tīklu un

objektu apbūves zeme”, kods 1201 „Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām

un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens

cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve”;

piekrītošai zemes platībai 10173 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07

„Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0702 „Trīs, četru un piecu stāvu

daudzdzīvokļu māju apbūve”.

[6.5.1] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008. gada 3. jūnija

lēmumu Nr. PIP-08-4224-ls/08-02 (lietas 44. – 46. lapa) jaunizveidotajai zemes vienībai

Rīgā, bez adreses, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 3394 m2, ir

noteikta nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras

objektu apbūves zeme”, kods 1101 „Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma

joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”.

[6.5.2] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008. gada 6. jūnija

lēmumu Nr. PIP-08-4316-ls/08-02 (lietas 52. – 54. lapa) jaunizveidotajai zemes vienībai

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 23506 m2, ir noteikti

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi: piekrītošai zemes platībai 58 m2 nekustamā

īpašuma lietošanas mērķu grupa 12 „Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves

zeme”, kods 1201 „Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un

maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem

saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve”; piekrītošai

zemes platībai 23448 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07

„Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0703 „Sešu līdz sešpadsmit stāvu

daudzdzīvokļu māju apbūve”.

[6.5.3] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008. gada 5. jūnija

lēmumu Nr. PIP-08-4298-ls/08-02 (lietas 37. – 39. lapa) jaunizveidotajai zemes vienībai

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 6401 m2 ir noteikti

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi: piekrītošai zemes platībai 2100 m2 nekustamā

īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme”,

kods 1105 „Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas”; piekrītošai zemes platībai 4301

m2 nekustama īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves

zeme”, kods 0703 „Sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”.

[6.6] Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas nekustamā īpašuma

nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā uz 2008. gada

1. janvāri zemes vienībai Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 53985 m2, uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 1812819.

Pēc minētās zemes vienības sadalīšanas un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

noteikšanas, Valsts zemes dienesta aktualizācijas sarakstā pēc stāvokļa uz 2008. gada

1. augustu zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība

20684 m2, uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 477798; zemes vienībai Rīgā, bez adreses,

satiksmes josla uz /iela/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 3394 m2,

uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 11200; zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, platība 23506 m2, uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 798218; zemes

vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 6401 m2, uzrādīta

kadastrālā vērtība Ls 223787.

Savukārt uz 2009. gada 1. janvāri zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, platība 20684 m2, uzrādīta kadastrālā vērtība 474809; zemes

vienībai, Rīgā, bez adreses, satiksmes josla uz /iela/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 3394 m2, uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 3733; zemes vienībai

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 23506 m2, uzrādīta

kadastrālā vērtība Ls 797331; zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 6401 m2, uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 203338; zemes vienībai

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 20684 m2, uzrādīta

kadastrālā vērtība Ls 474809.

[6.7] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009. gada 9. aprīļa

lēmumu Nr. PIP-09-2567-ls/05-07/09-152275-AL (lietas 35. – 36. lapa) nolemts

aprēķināt pieteicējam nekustamā īpašuma nodokli:

[6.7.1] par 1/5 domājamo daļu no zemes vienības Rīgā, bez adreses, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 3394 m2: par periodu no 2008. gada 1. maija

līdz 2008. gada 31. decembrim Ls 14,93 [samaksas termiņš līdz 2009. gada 15. maijam];

nekustamā īpašuma nodokli par periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada

31. decembrim Ls 7,47 [nodokļa samaksas termiņi: Ls 3,74 līdz 2009. gada 15. maijam;

Ls 1,87 līdz 2009. gada 17. augustam; Ls 1,86 līdz 2009. gada 16. novembrim];

[6.7.2] par 1/5 domājamo daļu no zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, platība 23506 m2: par periodu no 2008. gada 1. maija līdz

2008. gada 31. decembrim Ls 1064,28 [samaksas termiņš 2009. gada 15. maijam]; par

2009. gadu Ls 1594,66 [samaksas termiņi: Ls 797,34 līdz 2009. gada 15. maijam;

Ls 398,66 līdz 2009. gada 17. augustam; Ls 398,66 līdz 2009. gada 16. novembrim];

[6.7.3] par 1/5 domājamo daļu no zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, platība 6401 m2: par periodu no 2008. gada 1. maija līdz

2008. gada 31. decembrim Ls 298,37 [samaksas termiņš 2009. gada 15. maijam]; par

2009. gadu Ls 406,68 [samaksas termiņi: Ls 203,34 līdz 2009. gada 15. maijam; Ls

101,67 līdz 2009. gada 17. augustam; Ls 101,67 līdz 2009. gada 16. novembrim];

[6.7.4] par 200/1000 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 20684 m2, par laika periodu no 2008. gada

1. maija līdz 2008. gada 31. decembrim Ls 78,10;

[6.7.5] par zemes vienību /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/,

platība 20684 m2, par 2009. gadu Ls 949,62.

[6.8] Pieteicējs 2009. gada 27. aprīlī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu

pārvaldes 2009. gada 9. aprīļa lēmumu Nr. PIP-09-2567-ls/05-07/09-152275-AL ir

apstrīdējis Rīgas domē.

[6.9] Ar Lēmumu atcelts Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes

2009. gada 9. aprīļa lēmuma Nr. PIP-09-2567-ls/05-07/09-152275-AL 4. punkts, ar kuru

pieteicējam aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par 200/1000 domājamām daļām no

zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 20684 m2,

par laika periodu no 2008. gada 1. maija līdz 2008. gada 31. decembrim Ls 78,10

apmērā, bet pārējā daļā Lēmums atstāts negrozīts.

[7] Lietā ir strīds par to, vai ar pieteicējam piederošā zemes gabala, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, sadalīšanu ir notikusi lietošanas mērķa maiņa un vai

ir pamatots atbildētāja secinājums, ka uz pieteicēju nav attiecināms likuma „Par

nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22. punktā noteiktais normatīvais

regulējums.

Ņemot vērā, ka tiesiskās attiecības apspriežamas atbilstoši tām tiesību normām,

kas bija spēkā tiesiskās attiecības rašanās, grozīšanas vai izbeigšanās brīdī, turpmāk

spriedumā normatīvie akti izteikti redakcijā, kādā tie bija spēkā attiecīgo lēmumu

pieņemšanas laikā.

[8] Atbildētājs, pieņemot 2009. gada 9. aprīļa lēmumu Nr. PIP-09-2567-ls/05-

07/09-152275-AL, ir piemērojis likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta

pirmās daļas 1. punktu, saskaņā ar kuru nekustamā īpašuma nodokļa likme līdz

2010. gada 31. decembrim ir viens procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Atbildētājs ir secinājis, ka zemes vienības Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 53985 m2, kopīpašnieki 2008. gadā minēto

zemes vienību ir sadalījuši. Sadalīto zemes vienību Zemes robežu un situācijas plāni

2008. gada 29. aprīlī ir reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā, jaunizveidotām zemes vienībām Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde

ir noteikusi nekustamā īpašuma lietošanas mērķus, un atlikušajai zemes vienībai ir

mainījusi un noteikusi nekustamā īpašuma lietošanas mērķus.

Līdz ar to ar zemes vienībai Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 53985 m2, ir noteikti seši nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

Taču ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008. gada 15. jūlija lēmumu

Nr. PIP-08-4909-ls/08-02 jaunizveidotajai zemes vienībai /adrese/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 20684 m2, ir mainīti un noteikti četri

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008. gada 3. jūnija lēmumu

Nr. PIP-08-4224-ls/08-02 (lietas 44. – 46. lapa) zemes vienībai Rīgā, bez adreses,

satiksmes josla uz /iela/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 3394 m2,

ir noteikts viens nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Ar Rīgas domes Pašvaldības

ieņēmumu pārvaldes 2008. gada 6. jūnija lēmumu Nr. PIP-08-4316-ls/08-02

jaunizveidotajai zemes vienībai /adrese/, platība 23506 m2, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, ir noteikti divi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, ar Rīgas

domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008. gada 5. jūnija lēmumu Nr. PlP-08-4298-

ls/08-02 jaunizveidotajai zemes vienībai /adrese/, platība 6401 m2, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, ir noteikti divi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

No minētā izriet, ka pēc zemes vienības Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums /, platība 53985 m2, sadalīšanas jaunizveidotajām zemes vienībām

ir piešķirtas jaunas adreses, kadastra apzīmējumi un noteikti arī jauni nekustamā

īpašuma lietošanas mērķi. Tādējādi pieteicēju argumenti un viedoklis saistībā ar

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un vēsturiskās zemes vienības nemainīgumu nav

pamatoti.

[9] Tiesa konstatē, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

3. panta pirmās daļas 1. punktam nekustamā īpašuma nodokļa likme līdz 2010. gada

31. decembrim ir 1 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt

likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22. punkts paredzēja, ka

pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa

apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes

vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam

taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā

par 25 procentiem. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tiek

piemērots arī tādiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem daudzdzīvokļu dzīvojamā

mājā, kuri sastāv no vienas telpu grupas un zemes domājamām daļām: 1) kuri no jauna

izveidoti privatizācijas rezultātā. Šādā gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma

ierobežojumu piemēro, vadoties no iepriekšējam taksācijas gadam aprēķinātā nodokļa

par nesadalīto zemes vienību, kas bija piekritīga katram atsevišķam dzīvoklim vai

nedzīvojamai telpai; 2) ja attiecīgajai telpu grupai Nekustamā īpašuma valsts kadastra

reģistrā nav mainīts telpu grupas lietošanas veids, arī gadījumos, ja zemei ir mainīts

nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

Noteikumu Nr. 495 60.1 1. apakšpunkts noteica, ka nekustamā īpašuma

lietošanas mērķis uzskatāms par nemainītu, ja (..) noteikumos Nr. 496 (..) noteiktajā

kārtībā pašvaldība nav mainījusi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai lietošanas

mērķis mainīts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, uz administratīvo aktu (iestādes

lēmumu), kurš atceļ iepriekš pieņemto prettiesisko lēmumu, vai uz Nekustamā īpašuma

valsts kadastra likuma 93. pantu. Savukārt Noteikumu Nr. 495 60.1 3.2. apakšpunktā

noteikts, ka nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēro, ja zemes vienību ar

vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām

nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds bija zemes vienībai pirms tās sadalīšanas.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 496 17.2. apakšpunktam lietošanas mērķa maiņu

ierosina zemes vienībai ar vairākiem lietošanas mērķiem, ja no tās atdala jaunu zemes

vienību. Savukārt noteikumu 18. punkts nosaka, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai

maiņu minētajā gadījumā mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks (..).

Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības

institūcija.

[10] Tiesa konstatē, ka ar Rīgas domes Finanšu departamenta 2002. gada

22. oktobra rīkojumu Nr. 1902 „Par Kurzemes rajona nekustamā īpašuma lietošanas

mērķu sarakstu apstiprināšanu” zemes vienībai Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 53985 m2, ir noteikti nekustamā īpašuma

lietošanas mērķi: piekrītošai zemes platībai 10114 m2 nekustamā īpašuma lietošanas

mērķu grupa 09 „Sabiedriskās nozīmes objektu apbūves zeme”, kods 0901 „Izglītības

un zinātnes iestāžu apbūve”, jo uz tā atrodas Imantas eksperimentālā sākumskola;

piekrītošai zemes platībai 220 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 08

„Komercdarbības objektu apbūves zeme”, kods 0801 „Komercdarbības objektu

apbūve”, jo iznomātas telpas saimnieciskai darbībai; piekrītošai zemes platībai 362 m2

nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”,

kods 1001 „Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”, jo uz tā atrodas AS ”Rīgas

siltums” CSP-26 ēka, „Rīgas elektrotīkliem” piederošas 2 transformatora ēkas;

piekrītošai zemes platībai 2129 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11

„Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme”, kods 1107 „Atsevišķi nodalītas

atklātas autostāvvietas”, jo uz tā atrodas SIA „SOA” atklāta autostāvvieta; piekrītošai

zemes platībai 28375 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07

„Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0703 „Sešu līdz sešpadsmit stāvu

daudzdzīvokļu māju apbūve”, jo uz tā atrodas sešu līdz deviņu stāvu daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas; piekrītošai zemes platībai 12785 m2 nekustamā īpašuma lietošanas

mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0702 „Trīs, četru un piecu

stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve” atbilstoši veiktajam uzmērījumam.

Kā secināms, 2002. gadā zemes vienībai Rīgā, /iela/, /iela/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 53985 m2 par atsevišķām piekrītošām zemes

platībām ir noteikti seši dažādi lietošanas mērķi. Savukārt pēc zemes gabala sadalīšanas,

atdalot atsevišķas zemes vienības, no pieteicēja puses 2008. gada 20. maijā tika

ierosināts process, ar kuru tika mainīti un noteikti zemes lietošanas mērķi atdalītajām

zemes vienībām un arī ar mazāku platību (20684 m2) paliekošajai zemes vienībai

kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/.

Attiecīgi dažādām zemes vienībām, mainot to platības, tika saglabāti 2002. gadā

noteiktie zemes lietošanas mērķi, taču tika noteikti arī jauni, 2002. gadā nenoteikti

zemes lietošanas mērķi kā, piemēram, zemes vienībai, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, piekrītošai zemes platībai 57 m2 tika noteikta nekustamā īpašuma

lietošanas mērķu grupa 12 „Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme”,

kods 1201 „Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem

naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju,

ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve”. Tāds pats nekustamā īpašuma

lietošanas mērķis tika noteikts arī nodalītajā zemes vienībā /adrese/ piekrītošai zemes

platībai 58 m2.

Papildus jaunizveidotajai zemes vienībai Rīgā, bez adreses, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, tika noteikta nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme”, kods 1101 „Zeme

dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”.

2008. gadā apstiprinātajā zemes vienību lietošanas mērķu sarakstā vairs nav

2002. gadā noteiktais zemes lietošanas mērķis 08 „Komercdarbības objektu apbūves

zeme”, kods 0801 „Komercdarbības objektu apbūve”.

Turklāt salīdzinot citus 2002. gadā noteiktos zemes lietošanas mērķus ar tādiem

pašiem 2009. gadā noteiktajiem zemes lietošanas mērķiem, ir konstatējamas atšķirības

piekrītošajās zemes platībās, kas nozīmē attiecīgo zemes platību robežu maiņu

(piemēram, 2002. gadā nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu

māju apbūves zeme”, kods 0703 „Sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju

apbūve” bija piemērota piekrītošai zemes platībai 28375 m2, savukārt 2008. gadā –

zemes vienībai /adrese/ piekrītošai zemes platībai 4301 m2).

Izvērtējot minētos faktus, tiesa konstatē, ka 2008. gadā pēc pieteicēja iniciatīvas

ir veikta sadalīto zemes vienību lietošanas mērķu maiņa. Līdz ar to nav pamatots

pieteicēja apgalvojums, ka zemes vienības, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, sadalīšana nav notikusi sakarā ar viena lietošanas mērķa nomainīšanu pret

kādu citu.

Attiecīgi atbildētājs pamatoti nav piemērojis likuma „Par nekustamā īpašuma

nodokli” pārejas noteikumu 22. punktā paredzēto nekustamā īpašuma nodokļa likmes

ierobežojumu, kā arī šā likuma pārejas noteikumu 23. punktu.

[11] Pieteicējs pieteikumā ir argumentējis, ka nav veiktas nekādas izmaiņas

nekustamā īpašuma nodokļa objekta faktiskajā sākotnējā un pašreizējā vai Rīgas

attīstības plānā paredzētajā (atļautajā) izmantošanā.

Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 496 2. punktu nekustamā īpašuma

lietošanas mērķis ir noteiktā zemes un būvju pašreizējā izmantošana vai zemes plānotā

(atļautā) izmantošana, ko kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka zemes vienībai,

zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves

izmantošanai. Savukārt atbilstoši noteikumu 17.2. apakšpunktam lietošanas mērķa

maiņu ierosina zemes vienībai ar vairākiem lietošanas mērķiem, ja no tās atdala jaunu

zemes vienību. Noteikumu 18. punkts paredz, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu

šo noteikumu 16. vai 17. punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā

īpašuma īpašnieks (..).

Vērtējot minētās tiesību normas sistēmiski, tiesa atzīst, ka atdalot no zemes

vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ ar vairākiem lietošanas

mērķiem jaunas zemes vienības, atbilstoši minēto noteikumu 17.2. apakšpunktam bija

jāierosina zemes lietošanas mērķa maiņu, ko bija tiesīgs ierosināt pats zemes īpašnieks,

tādējādi paužot savu gribu veikt izmaiņas pēc saviem ieskatiem. Šis gadījums atšķiras

no, piemēram, minēto noteikumu 19.2. apakšpunktā paredzētā gadījuma, kad zemes

lietošanas mērķa maiņu neierosina, bet Valsts zemes dienests kadastra informācijas

sistēmā aktualizē lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības – t.i., ja no zemes

vienības ar vienu lietošanas mērķi atdala jaunu zemes vienību. Šādā gadījumā, ja

esošajai zemes vienībai ir viens lietošanas mērķis un tiek atdalīta tikai atsevišķa zemes

vienība, nav nepieciešama zemes īpašnieka gribas izpausme, jo jaunās zemes vienības

lietošanas mērķi var noteikt automātiski, ņemot vērā iepriekšējo zemes lietošanas mērķi.

Savukārt no Noteikumu Nr. 496 2. punkta izriet, ka nekustamā īpašuma

lietošanas mērķis var būt ne tikai noteiktā zemes un būvju pašreizējā izmantošana, bet

arī zemes plānotā (atļautā) izmantošana, ko kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka

zemes vienībai, zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai

būves izmantošanai. Pieteicēja pilnvarotās pārstāves un līdzīpašnieces I.G. 2008. gada

20. maija iesniegums Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei par zemes

lietošanas mērķu un attiecīgo piekrītošo zemes platību izmaiņām liecina, ka tika plānots

arī faktiski mainīt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Attiecīgi Noteikumu Nr. 496

2. punkts arī paredz, ka zemes plānotai (atļautai) izmantošanai ir jāatbilst

detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

Līdz ar to tiesas ieskatā šajā lietā izšķirošs ir pēc īpašnieka iniciatīvas

ierosinātais un pašvaldības apstiprinātais zemes lietošanas mērķu izmaiņu fakts, jo

likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22. punkts kā nosacījumu

ierobežotas nodokļa likmes noteikšanai paredz apstākli, ka nemainās nekustamā

īpašuma lietošanas mērķis.

[12] Pieteicējs ir argumentējis, ka atbildētājam bija jāpiemēro Noteikumu

Nr. 495 60.1 3.2. apakšpunkts, kas paredz, ka nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu

piemēro, ja zemes vienību ar vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un

atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds bija zemes vienībai

pirms tās sadalīšanas.

Tiesas ieskatā minētais tiesiskais regulējums nav attiecināms uz šīs lietas

faktisko situāciju, jo kā tika konstatēts iepriekš (sk. lēmuma 10. punktu), sadalītajai

zemes vienībai, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 53985 m2,

2002. gadā bija noteikti vairāki lietošanas mērķi.

Turklāt, sadalot to vairākās citās zemes vienībās, vairs netika noteikts no

2002. gada pastāvošais zemes lietošanas mērķis 08 „Komercdarbības objektu apbūves

zeme”, kods 0801 „Komercdarbības objektu apbūve”, savukārt papildus tika noteikti

divi jauni zemes lietošanas mērķi – mērķu grupa 12 „Inženiertehniskās apgādes tīklu un

objektu apbūves zeme”, kods 1201 „Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām

un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens

cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve”

un mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme”, kods 1101

„Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma

joslā”.

Pieteicēju pārstāvis tiesas sēdē izteica viedokli, ka pārsūdzētais Lēmums

neatbilst samērīguma un vienlīdzības principam.

Izvērtējot šā argumenta pamatotību, tiesa norāda, ka Lēmums pieņemts saistībā

ar pieteicēja kā nodokļa maksātāja pienākumu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli

likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā apmērā.

Likumdevējs gan nodokļu maksātājam, gan arī nodokļu administrācijai

[konkrētajā gadījumā pašvaldībai] ir noteicis nepārprotamu pienākumu gādāt par to, lai

tiktu nodrošināta nodokļu samaksa budžetā attiecīgā likumā noteiktajā apmērā,

neparedzot nodokļu administrācijai tiesības, piemērojot likumā noteikto nodokļa likmi,

izvērtēt samērīgumu attiecībā uz personai aprēķināmo nodokļa apmēru. Samērīgumu

konkrētas nodokļu likmes piemērošanā ir izvērtējis likumdevējs, pieņemot noteikta

satura tiesību normu, apstiprinot attiecīgas likmes lielumu, kā arī liedzot nodokļu

administrācijai tiesības attiecībā uz individuālu nodokļa maksātāju lemt par tam ar

likumu noteikto pienākumu samaksāt nodokli budžetā pilnā apmērā. Fiskālās politikas

izpildes jomā visi nodokļu maksātāji attiecīgas nodokļu maksātāju grupas ietvaros

nostādīti vienādos apstākļos – visiem ir pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā

maksāt obligātos maksājumus valsts un/vai pašvaldību budžetā. Administratīvo tiesu

praksē nostiprināta atziņa, ka nodokļa administrācijai ir pienākums izvērtēt samērīgumu

tikai attiecībā uz nodokļa maksātājam noteikto pienākumu maksāt soda naudu par

savlaicīgi neizpildīto pienākumu nodokļu iekasēšanas jomā, kas uz izskatāmo gadījumu

nav attiecināms.

Tiesa šajā lietā nesaskata arī vienlīdzības principa pārkāpumu, jo katram

nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam pieder konkrēts ar nekustamā īpašuma nodokli

apliekams objekts, un nodokļa maksājuma apmērs ir atkarīgs vienīgi no personai

piederošā vai tiesiskā valdījumā esoša objekta raksturojošām īpašībām, kas nav saistīts

ar nodokļa maksātāja individualitāti. Savukārt pieteicēju argumenti par daudzdzīvokļu

dzīvojamo māju iedzīvotājiem [nenosaukts privātpersonu loks], kuriem ir atšķirīgi

maksājumi, kas saistīti ar piespiedu nomas attiecību nodibināšanu, nav pārbaudāmi

ierosinātās administratīvās lietas ietvaros, jo ar Lēmumu pieteicējiem uzliktais

maksājums neskar šo personu intereses.

[13] Pārbaudot Lēmuma atbilstību tā izdošanai noteiktajiem procesuālajiem un

formālajiem priekšnoteikumiem, tiesa konstatē, ka pārsūdzēto Lēmumu administratīvajā

lietā izdevusi amatpersona, kam šāda lēmuma pieņemšana ir piekritīga. Lēmuma

izdošanā tiesa nekonstatē atkāpes no procesuālajiem priekšnoteikumiem attiecībā uz

faktu vākšanu un lietas apstākļu noskaidrošanu. Lēmums izdots, izvērtējot lietas

faktiskos un tiesiskos apstākļus, Lēmums ir pamatots ar konkrētām tiesību normām un

satur pieteicēja iesniegumos norādīto argumentu vērtējumu. Līdz ar to Lēmuma

pamatojums attaisno pieteicējam uzlikto pienākumu samaksāt pašvaldībai nekustamā

īpašuma nodokli par pieteicējam zemesgrāmatā reģistrētām attiecīgām zemes vienību

domājamām daļām.

Tiesa uzskata, ka Lēmums ir tiesisks administratīvais akts, bet pieteicēja

pieteikums par tā atcelšanu nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt I.G., V.Ķ. un A.S. (kā J.Ķ. tiesību pārņēmēju) pieteikumu par Rīgas

domes 2009. gada 4. jūnija lēmuma Nr. 1-43/RD-09-597-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I. Kaļiņina