Court partially allowed bank's claim for principal and costs but dismissed interest and penalty after contract termination.

Lietas Nr. C33295712

Lietas arhīva Nr. C-0330-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 28.janvārī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Bernharde

ar sekretāri L.Brakmani

izskatīja Rīgā, Lomonosova ielā 10, atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Norvik Banka” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2011.gada 27.decembrī AS „Norvik Banka” (turpmāk - prasītāja) cēla Rīgas rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ (turpmāk

atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 13.februārī starp pusēm tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.ZS-6170/2009, saskaņā ar

kuru atbildētājai tika piešķirts aizdevums EUR 1550,00 apmērā automašīnas Mazda Xedos 6, 1998.izlaiduma gads, ar atmaksas

termiņu 2011.gada 25.februāris.

Saskaņā ar 2009.gada 13.februāra Komercķīlas līguma Nr.ZS-6170/2009 (turpmāk tekstā ķīlas līgums) noteikumiem no aizdevuma

līguma izrietošo saistību izpildes nodrošinājumam atbildētājs ieķīlāja par labu prasītājam sev uz īpašuma tiesību pamata piederošo

transportlīdzekli.

Prasītājs savas no aizdevuma līguma izrietošās saistības izpildīja un pārskaitīja uz atbildētāja kontu aizdevuma summu EUR 1500,00

apmērā.

Aizdevuma līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka atbildētājam ir pienākums maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā, t.i. katra mēneša

25.datumā atmaksāt prasītājam kredītu un maksāt prasītājam procentus par kredīta izmantošanu, nodrošinot nepieciešamo naudas

summu norēķinu kontā. Atbildētāja nav maksājusi prasītājam kredītu un procentus par kredīta izmantošanu aizdevuma līguma un

maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši aizdevuma līguma 3.1.punkta noteikumiem par katru aizdevuma līguma 2.2.1. un 2.2.2.punktā norādīto saistību izpildes

kavējuma dienu atbildētāja maksā prasītājam līgumsodu 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas.

2010.gada 9.jūlijā prasītājs nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par 2009.gada 13.februāra aizdevuma līguma izbeigšanu un saistību

izpildi, kuru atbildētāja saņēma 2010.gada 12.jūlijā, ko apliecina atbildētājas paraksts. Atbildētāja tika informēta, ka prasītājs ir

vienpusēji atkāpies no līguma ar 2010.gada 19.jūliju un atbildētājai līdz norādītajam datumam ir jāatmaksā prasītājam visa izmantotā

kredīta summa.

Prasītājs izlietoja savu komercķīlas tiesību un realizēja transportlīdzekli un no realizācijas iegūtie naudas līdzekļi 1050,00 euro tika

novirzīti ar transportlīdzekļa realizāciju un glabāšanu saistīto izdevumu apmaksai 262,92 euro apmērā un atbildētājas no aizdevuma

līguma izrietoši saistību daļējai dzēšanai – līgumsoda dzēšanai 303,59 euro apmērā, procentu dzēšanai – 74,98 euro apmērā un

pamatsummas daļējai dzēšanai – 408,51 euro apmērā, taču minētie līdzekļi nesedza pilnībā visas atbildētājas saistības pēc

aizdevuma līguma. Uz 2010.gada 28.septembri atbildētājas saistības sastādīja 1231,37 euro apmērā, tai skaitā neatmaksātā

aizdevuma pamatsumma – 852,80 euro, procenti par kredīta izmantošanu – 74,98 euro un aprēķinātais līgumsods 303,59 euro

apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1319., 1321., 1326., 1327., 1330., 1587., 1590., 1591., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1934., 1943.,

1946., Civilprocesa likuma 34., 41., 406.8panta trešo daļu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam

pamatparādu Ls 312,25, procentus par kredīta izmantošanu Ls 10,14, līgumsodu Ls 98,88, kā arī tiesāšanas izdevumus.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniegusi.

2014.gada 17.janvārī Rīgas rajona tiesā saņemti AS „Norvik banka” prasības pieteikuma grozījumi, kuros norādīts, ka ņemot vērā, ka

atbildētāja ir veikusi vairākus maksājumus, uz 2014.gada 14.janvāri atbildētājas neizpildītās saistības, kas izriet no aizdevuma līguma,

ir 586,05 euro, līdz ar to prasītājs groza prasības priekšmetu un prasības summas aprēķinu un lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par

labu prasītājam naudas summu 586,05 euro apmērā, tajā skaitā neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 430,92 euro, neatmaksātus

procentus par kredīta izmantošanu 14,43 euro un līgumsodu 140,70 euro apmērā, kā arī piedzīt visus tiesāšanas izdevumus.

Uz tiesas sēdi prasītāja AS „Norvik Banka” pilnvarotā pārstāve nav ieradusies, tiesā saņemts prasītāja pilnvarotās pārstāves /pers. F/

lūgums skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā un prasības

pieteikuma grozījumos norādītajiem apstākļiem un pamatiem.

Uz tiesas sēdi atbildētāja nebija ieradusies, nebija informējusi tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūgusi skatīt lietu bez atbildētājas

klātbūtnes, vai atlikt lietas izskatīšanu.

Neskatoties uz to, ka tiesas sūtījumi uz atbildētājas deklarēto adresi tiek atgriezti ar Latvijas Pasta atzīmi „Beidzies glabāšanas laiks”,

tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt

Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez pušu klātbūtnes.

Motīvu daļa.

Tiesa, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi tos kopumā, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda par to, ka starp AS „Norvik banka” un /pers. C/ pastāvēja līgumattiecības. Pušu saistību apliecina lietas materiāliem

pievienotais 2009.gada 13.februārī noslēgtais Aizdevuma līgums Nr.ZS-6170/2009, kurā puses ir vienojušās par aizdevuma

izsniegšanu 1550,00 euro apmērā automašīnas MAZDA XEDOS 6, 1998.izl.gads, iegādes izdevumu refinansēšanai, ar procentu

likmi 17 % gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas ar kredīta atmaksas termiņu – 2011.gada 25.februāris (l.l.10-11).

Tāpat lietā nepastāv strīds par faktu, ka Aizdevuma līguma atmaksa nodrošināta ar 2009.gada 13.februāra Komercķīlas līgumu

Nr.ZS-6170/2009, noslēgtu starp AS „Norvik banka” un /pers. C/, ar kuru atbildētāja ieķīlāja atbildētājas īpašumā esošo automa’’sinu

MAZDA XEDOS 6, 1998.izl.gads.

Faktu, ka izmaksāto aizdevumu 1550,00 euro apmērā atbildētāja ir saņēmusi, apliecina aizdevuma konta izraksts (l.l.17). Savukārt ar

prasības pieteikumam pievienoto maksājuma grafiku apstiprinās fakts, ka atbildētājai bija pienākums norēķināties ar prasītāju

atbilstoši grafikam, veicot ikmēneša aizdevuma summas un procentu maksājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantā noteikto tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumus.Savukārt Civillikuma 1943.pants noteic, ka, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu

viņš saņēmis.

Prasītājs lūdz piedzīt galveno parādu 430,92 euro apmērā.

No prasītāja veiktā parāda aprēķina aizdevuma līgumam uz 2014.gada 14.janvāri izriet, ka atbildētājas parāds kopā sastāda 586,05

euro un sastāv no pamatparāda 460,92 euro apmērā, neapmaksātiem līgumiskiem procentiem 14,43 euro apmērā un līgumsoda

140,70 euro apmērā (l.l.66).

Atbildētāja prasībai nav iebildusi, saistības esamību nav apstrīdējusi, taču kā to apliecina prasītājs, tad saistību izpildījums pilnā

apmērā nav veikts.

Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētājas puses, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, atbildētāja nav tiesā

iesniegusi pierādījumus tam, ka būtu veikta pilnīga aizdevuma atmaksa.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

No Aizdevuma līguma Nr.ZS-6170/2009 2.3.2.punkta izriet, ka bankai ir pielīgta tiesība vienpusēji pirms termiņa izbeigt līgumu un

pieprasīt no atbildētājas pirms termiņa nodrošināt norēķinu kontā kredīta summu [..].

Ar 2010.gada 9.jūlija brīdinājumu Nr.38-4/17046 apstiprinās fakts, ka prasītājs atbilstoši aizdevuma līguma 2.3.2.punktam, paziņoja

atbildētājai, ka vienpusēji pirms termiņa 2010.gada 19.jūlijā izbeidza aizdevuma līgumu un pieprasīja līdz 2010.gada 19.jūlijam

atmaksāt visus aizdevumā līgumā paredzētos maksājumus (l.l.19-20).

Pie šādiem apstākļiem prasība daļā par aizdevuma pamatsummas piedziņu ir pamatota un apmierināma prasītāja norādītajā

apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt līgumiskos procentus 14,43 euro apmērā par laika posmu no 2010.gada 29.septembra līdz 2010.gada

7.decembrim un līgumsodu 140,70 euro apmērā par laika posmu no 2010.gada 20.jūlija līdz 2010.gada 7.decembrim.

Civillikuma 1753. pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma

1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Aizdevuma līguma 1.3.punktā noteikts, ka par kredīta izmantošanu aizņēmējs apņemas maksāt aizdevējam procentus 17% gadā no

faktiski izmantojamas kredīta summas, kā arī aizdevuma līgumā 2.2.1.punktā noteikts, ka aizņēmējs apņemas pilnībā atmaksāt

aizdevējam kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu Maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā, nodrošinot naudas summu

norēķinu kontā.

Civillikuma 1716. pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Aizdevuma līguma 3.1.punktā noteikts, ka par saistības neizpildes kavējuma dienu aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 1%

apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu

konta līguma 2.1.3.punktā minētajā kārtībā naudas trūkuma vai citu aizdevēja neatkarīgu apstākļu dēļ.

Ņemot vērā konstatēto, ka saistība, kas izriet no Aizdevuma līguma, atbildētājai ir saistoša, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt

lietošanas procentus par kredīta izmantošanu un līgumsodu par neizpildes kavējumu. Taču tiesa konstatē, ka ņemot vērā to, ka

atbildētāja nav pildījusi savas saistības pienācīgi un pieļāvusi maksājumu kavējumus, prasītājs, atbilstoši Civillikuma 1589.pantam un

līguma noteikumiem, izmantojis savas tiesības un ar 2010.gada 19.jūliju vienpusēji atkāpies no līguma, līdz ar to līgums kopumā tiek

lauzts pirms termiņa, un līguma darbība un tajā ietverto punktu spēkā esamība ar atkāpšanās brīdi tiek izbeigta.

Tiesa pievienojas judikatūrā paustajām atziņām, kas ietvertas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013, kur noteikts, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa,

līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši

līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās. Tāpat spriedumā ietverta judikatūras

atziņa, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz

pastāvēt.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka prasītājs lūdz piedzīt procentus un līgumsodu pēc 2009.gada 13.februāra Aizdevuma līguma Nr.ZS-

6170/2009 izbeigšanās, tiesa atzīst, ka lūgums par neatmaksāto procentu par kredīta izmantošanu 14,43 euro apmērā un līgumsoda

140,70 euro apmērā piedziņu ir noraidāms.

Ņemot vērā to, ka prasītājs grozīja prasības pieteikumu, samazinot prasības apmēru līdz 586,05 euro, sakarā ar to, ka atbildētāja ir

daļēji segusi parādsaistības, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkta tiesvedība daļā par 13,36 euro piedziņu ir

izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33. panta otrajā daļā noteiktajam, tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt, Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu (..) saistītie izdevumi.

Tādejādi no atbildētājas /pers. C/ par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva – Ls 50,00 un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 15., 34., 35., 41.panta pirmās daļas, 97., 193., 204.1, 223., 250.25., 250.27 pantiem, tiesa

no sp ri e d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu AS „Norvik banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, pamatparādu 430,92 euro (Ls

302,85) apmērā, tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu 71,14 euro (Ls 50,00) apmērā un ar lietas izskatīšanu

4,70 euro (Ls 3,30) apmērā, kopā piedzenot 506,76 euro (Ls 356,15) (pieci simti seši euro un 76 centi).

Prasību daļā par parāda 13,36 euro (Ls 9,39) apmērā piedziņu izbeigt.

Prasību daļā par procentu 14,43 euro (Ls 10,14) apmērā un līgumsoda 140,70 euro (Ls 98,88) apmērā piedziņu noraidīt.

Noteikt /pers.C/10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde