Court dismisses residence permit application due to applicant's failure to provide required documentation and evidence.

Lietas Nr. A420262216

Lietas arhīva Nr. A42-00590-17/36

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2017.gada 21.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Ozola,

piedaloties pieteicējai /pers. A/, pieteicējas pārstāvim /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Ēģiptes

pilsonim /pers.D/(/pers.D/) tiktu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) 2016.gada 6.decembrī tika saņemti Latvijas Republikas vēstniecībā Ēģiptes Arābu

Republikā (turpmāk – vēstniecība) iesniegtie Ēģiptes pilsoņa /pers.D/dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saistībā ar noslēgto laulību ar

Latvijas Republikas pilsoni /pers. A/ (turpmāk – pieteicēja).

Ar Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas vadītāja 2016.gada 15.janvāra lēmumu Nr.982 (turpmāk – 15.janvāra lēmums) atteikta

/pers.D/termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana Latvijas Republikā.

Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja Pārvaldes priekšniekam.

[2] Ar Pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja 2016.gada 17.jūnija lēmumu Nr.742 (turpmāk – 17.jūnija lēmums) atcelts 15.janvāra lēmums

un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 4.punktu, atteikts izsniegt /pers.D/termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

[2.1] Pārvalde, atkārtoti izskatot /pers.D/lietu, norādīja, ka Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.564 “Uzturēšanās atļauju

noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.564) 28.punktā noteikts, ka ārzemnieks, kas vēlas pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, uzrāda

derīgu ceļošanas dokumentu un cita starp iesniedz izziņu par sodāmību, ko izsniegusi kompetentā iestāde pilsonības vai mītnes zemē; dokumentu, kas

apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā.

Pārvalde konstatēja, ka minēto izziņu /pers.D/ir iesniedzis, taču tā neatbilst Imigrācijas likuma 22.panta ceturtajā daļā noteiktajam, proti, tā nav

tulkota. Dokumentu, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā neiesniedz, ja tas ir jau iesniegts, apstiprinot izsaukumu ārzemniekam.

Pārvalde konstatēja, ka pieteicēja 2015.gada 19.oktobrī Pārvaldes Rīgas 1.nodaļā, noformējot izsaukuma pieprasījumu /pers.D/termiņuzturēšanās

atļaujas pieprasīšanai, norādījusi, ka neuzņemas nodrošināt /pers.D/ar izmitināšanu. Līdz ar to dokumentu, kas apliecinātu /pers.D/paredzamo

uzturēšanās vietu Latvijas Republikā, pieteicēja neiesniedza, kā arī /pers.D/, vēstniecībā iesniedzot dokumentus, nav iesniedzis minēto dokumentu.

[2.2] Pārvalde norādīja, ka noteikumu Nr.564 11.punktā ir noteikts iesniedzamo dokumentu derīguma termiņš.

Dokumenti, kas apliecina iztikas nodrošinājumu un paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā, ir derīgi trīs mēnešus pēc to izsniegšanas, savukārt

izziņas, vēstules un citi dokumenti, izņemot dzimtsarakstu dokumentus, tiesas nolēmumus, arhīva izziņas un izglītības dokumentus ir derīgi sešus mēnešus

pēc to izsniegšanas.

Pieteicēja 2015.gada 19.oktobrī Pārvaldes Rīgas 1.nodaļā iesniegusi iesniegumu, kurā norādījusi, ka apņemas nodrošināt ar finanšu līdzekļiem un

regulāri segt visus izdevumus, kas saistīti ar /pers.D/uzturēšanos Latvijas Republikā. Iesniegumam pievienots AS “SEB banka” 2015.gada 10.septembrī

apstiprināts pieteicējas konta pārskats, kurā tika norādīta informācija par pieteicējas konta atlikumu 2015.gada 10.septembrī. Pārvalde konstatēja, ka

atbilstoši noteikumu Nr.564 11.2.apakšpunktā noteiktajam minētā izziņa uz iesnieguma izskatīšanas brīdi nav derīga.

[2.3] Pārvalde norādīja, ka pieteicējai līdz 2016.gada 18.maijam, bija jāiesniedz šādi dokumenti: izziņa par sodāmību; dokuments, kas apliecina

/pers.D/paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā; dokuments, kas apliecina, ka /pers.D/ir finanšu līdzekļi uzturēšanās periodam Latvijas Republikā.

Minētajiem dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši Imigrācijas likuma 22.panta ceturtajā daļā (ārzemnieks Ministru kabineta noteiktos uzturēšanās

atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus drīkst iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā) un noteikumu Nr.564 11.punktā

noteiktajam.

[2.4] Pārvaldē 2016.gada 20.maijā saņemts 2001.gada 16.augusta dāvinājuma līgums, kurš apliecina, ka pieteicēja ir pieņēmusi dāvinājumu –

dzīvokli /adrese A/, kurš ir pieteicējas valdījumā un lietojumā; AS “SEB banka” 2016.gada 16.maija pieteicējas konta pārskata izdruka ar bankas

apliecinājumu, saskaņā ar kuru pieteicējas rīcībā ir 8388,12 euro.

Pārvalde norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.550 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu

līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.550) 11.6.apakšpunktā noteikto, nepieciešamais finanšu

līdzekļu apmērs mēnesī ārzemniekam, kurš uzturēsies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsoņa laulātais, ir atbilstošs minimālās mēneša darba algas

apmēram, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā

darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu, ir 370 euro mēnesī. Saskaņā ar noteikumu Nr.550 13.5.apakšpunktā

noteikto nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru apliecina notariāli apliecināts vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstīts Latvijas

pilsoņa (..) iesniegums par regulāru uzturēšanās izdevumu segšanu un dokumenti, kas apliecina, ka personas rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi

ārzemnieka, sevis un apgādībā esošo personu nodrošināšanai attiecīgi šo noteikumu 11.6.apakšpunktā un 12.punktā noteiktajā apmērā.

2015.gada 19.oktobrī Pārvaldē saņemtajā pieteicējas iesniegumā apliecināts, ka pieteicēja apņemas nodrošināt ar finanšu līdzekļiem un regulāri

segt visus izdevumus, kas saistīti ar /pers.D/ uzturēšanos Latvijas Republikā.

Pārvalde konstatēja, ka atbilstoši noteikumu Nr.564 28.4.apakšpunkta, noteikumu Nr.550 11.6.apakšpunkta un 13.5.apakšpunkta prasībām

nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, lai pieteicēja varētu segt izdevumus sevis, /pers.D/un apgādībā esošo divu pilngadīgu dēlu uzturēšanai ir

1480 euro mēnesī (gadā 17 760 euro).

Lai precizētu lietā iesniegto informāciju, Pārvalde atbilstoši Imigrācijas likuma 33.panta sestajā daļā un Administratīvā procesa 59.panta otrajā daļā

noteiktajam pati pieprasīja informāciju kompetentajām iestādēm un 2016.gada 25.aprīlī saņēma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju,

kurā norādīti pieteicējas ienākumi 2014.gadā, 2015.gadā un 2016.gadā līdz martam (pa mēnešiem). Izziņā apstiprināts, ka pieteicējas ienākumi

2016.gada janvārī ir 599,83 euro un 424,47 euro, 2016.gada februārī - 160,23 euro un 424,47 euro, 2016.gada martā – 0 euro.

2016.gada 29.aprīlī Pārvaldē saņemta Valsts ieņēmumu dienesta informācija, kurā norādīts, ka pieteicējai elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā

(uz vēstules sagatavošanas laiku) ir norādītas divas apgādībā esošas personas: dēls /pers. K/ un dēls /pers. L/, kā arī norādīti pieteicējas ienākumi no

darba algas laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.martam. Pieteicējas bruto ieņēmumi 2016.gada janvārī ir 905,20 euro, februārī –

703,80 euro un martā – 409,72 euro. 2016.gada 10.maijā saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vēstule, kurā norādīta informācija par pieteicējas gūtajiem

ienākumiem no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada martam. Pieteicējas ienākumi no algota darba 2016.gada janvārī ir 480,72 euro un 424,47 euro,

2016.gada februārī – 279,33 euro un 424,47 euro un 2016.gada martā – 409,72 euro.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, Pārvalde konstatēja, ka, ievērojot pieteicējas ienākumus 2016.gadā (vidēji mēnesī), kā arī ņemot vērā AS “SEB

banka” 2016.gada 16.maija konta pārskata izdrukā ar bankas apliecinājumu norādīto par beigu atlikumu 8388,12 euro, pieteicējas rīcībā nav pietiekamu

finanšu līdzekļu sevis, /pers.D/un divu pilngadīgu dēlu uzturēšanai.

[2.5] Pārvalde arī konstatēja, ka lietā nav iesniegts iepriekš norādītais dokuments – izziņa par sodāmību, kas bija jāiesniedz līdz 2016.gada

18.maijam. Līdz ar to atbilstoši Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam, ir pamats atteikt /pers.D/ uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

Izvērtējot samērīgumu, tas ir, ar tiesību normu noteikto ierobežojumu attiecībā uz /pers.D/tiesību aizskārumu, Pārvalde konstatēja, ka konkrētais

gadījums ir tipisks un nav tāds, kādu likumdevējs nebūtu paredzējis, pieņemot konkrēto tiesību normu.

Pārvalde norāda, ka pieteicēja savu viedokli ir izteikusi 2016.gada 19.februāra iesniegumā.

[3] Pieteicēja Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers.D/tiktu izsniegta

termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, pieteikumā norādot (attiecībā uz 17.jūnija lēmumā ietverto pamatojumu) turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicēja norāda, ka 17.jūnija lēmumā nepamatoti norādīts, ka pieteicējas rīcībā nav pietiekamu finanšu līdzekļu sevis, /pers.D/un divu

pilngadīgu dēlu uzturēšanai, konstatējot pieteicējas ienākumus 2016.gadā (vidēji mēnesī) un AS “SEB banka” 2016.gada 16.maija pieteicējas konta

pārskata izdrukā norādīto atlikumu 8388,12 euro.

Pieteicēja norāda, ka saskaņā ar pievienoto Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 30.jūnija izziņu pieteicējai no 2005.gada 26.septembra ir

reģistrēta saimnieciskā darbība. Pieteicējai pieder zemnieku saimniecība “Vēveri” 60 ha platībā, kas atrodas Aknīstes pagastā, Aknīstes novadā.

Zemnieku saimniecībā tiek audzēti dārzeņi un augļi pieteicējas ģimenes pašpatēriņam. Turklāt iestāde pirms lēmuma pieņemšanas nebija informējusi

pieteicēju par nepieciešamo līdzekļu apmēru ģimenes uzturēšanai, tāpēc pēc lēmuma pieņemšanas pieteicēja noguldīja savā kontā AS “SEB banka” visu

viņas rīcībā esošo uzkrāto skaidro naudu. Līdz ar to kopējā pieteicējas rīcībā esošā naudas summa sastāda 16 441,41 euro.

Pieteicēja arī norāda, ka trūkstošo naudas līdzekļu starpību pieteicēja noguldīs minētajā kontā līdz šīs lietas izskatīšanai, ievērojot nepieciešamību

vispirms tos nopelnīt. Ģimenes uzturēšanai pieteicējai noteikti nav nepieciešama visa iestādes norādītā naudas summa – gadā 17 760 euro. Turklāt šī

summa nav nepieciešama uzreiz, bet gan ir izlietojama pakāpeniski gada laikā.

[3.2] Pieteicēja norāda, ka viņa nosūtīja iestādei izziņu par /pers.D/sodāmību 2016.gada 17.jūnijā ar tās tulkojumu latviešu valodā un tā pašreiz ir

iestādes rīcībā. Pieteicēja atzīst, ka nokavēja iestādes noteikto termiņu izziņas un tulkojuma iesniegšanai sakarā ar to, ka pati personīgi minēto izziņu nav

tiesīga pieprasīt un saņemt. Proti, to darīja /pers.D/, atrodoties Ēģiptē, pēc tam kad angļu valodā bija iztulkots iestādes lēmums. Tā kā lēmuma tulkošana,

izziņas pieprasīšana un saņemšana un nosūtīšana uz Latviju aizņēma ilgāku laiku nekā līdz 2016.gada 18.maijam, tad pieteicēja objektīvu iemeslu dēļ

nepaspēja iesniegt izziņas tulkojumu iestādē minētajā termiņā. Šajā sakarā pieteicēja 2016.gada 3.jūnijā lūdza iestādi pagarināt izziņas un tulkojuma

iesniegšanas termiņu līdz 2016.gada 17. (30.) jūnijam, bet nesaņēma nekādu atbildi.

[3.3] Pieteikuma papildinājumā pieteicēja attiecībā uz dokumentu derīguma termiņu norāda, ka tieši Pārvaldes vainas dēļ dokumenti palika

neiesniegti, jo lēmums par termiņuzturēšanās atļauju netika pieņemts iesniegto dokumentu derīga termiņa laikā.

[4] Pārvalde rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka to neatzīst un lūdz noraidīt, norādot šādus iebildumus pret pieteikumu:

[4.1] Pamatojoties uz pieteicējas 2016.gada 19.februāra sūdzību par 15.janvāra lēmumu, Pārvaldē atbilstoši Administratīvā procesa likuma

81.panta pirmajā daļā noteiktajam /pers.D/lieta tika skatīta atkārtoti, un, ņemot vērā konstatētos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, proti, ka

/pers.D/nav iesniedzis izziņu par sodāmību, iztiku apliecinošu dokumentu un dokumentu, kas apstiprina paredzamo dzīvesvietu Latvijā, 2016.gada

23.martā tika pieņemts lēmums Nr.331, ar kuru pieteicējai līdz 2016.gada 18.maijam tika dota iespēja iesniegt Pārvaldē norādītos dokumentus.

Pārvalde, konstatējot, ka līdz 2016.gada 17.jūnijam nav iesniegti dokumenti, kas apliecina pietiekamu iztikas līdzekļu esamību un izziņa par

sodāmību, atzina, ka joprojām pastāv šķēršļi termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai /pers.D/, un tika pieņemts 17.jūnija lēmums.

[4.2] Pārvalde vērš tiesas uzmanību, ka pieteicēja pieteikumā tiesai atzīst, ka ne vien 17.jūnija lēmuma pieņemšanas datumā – 2016.gada 17.jūnijā,

bet arī pieteikuma tiesai sagatavošanas datumā – 2016.gada 18.jūlijā pieteicējas rīcībā nav pietiekamu finanšu līdzekļu laulātā /pers.D/, sevis un savu

apgādībā esošo pilngadīgo dēlu nodrošināšanai tiesību aktos noteiktajā apjomā, proti, 17 760 euro gadā. Kā pieteicēja norādījusi pieteikumā, viņas

rīcībā 2016.gada 18.jūlijā ir 16 441,41 euro.

Minētais apstiprina, ka Pārvalde pamatoti, pieņemot 17.jūnija lēmumu, atsaukusies uz Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, jo

/pers.D/lietā līdz lēmuma pieņemšanai netika iesniegti dokumenti, kas apstiprina, ka pieteicējas un viņas laulātā /pers.D/rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi,

lai /pers.D/būtu tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijā.

[4.3] Nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka Pārvaldes rīcībā ir /pers.D/izdotā izziņa par sodāmību.

Pārvalde norāda, ka 17.jūnija lēmuma pieņemšanas dienā minētā izziņa nav tikusi iesniegta, un paskaidro, ka 2016.gada 21.jūnijā Pārvaldē saņemts

pieteicējas pilnvarotā pārstāvja /pers. N/ 2016.gada 17.jūnija iesniegums par pierādījuma pievienošanu, kurā norādīts, ka tā pielikumā ir dokumenta

(ziņas par kriminālsodāmību) oriģināls ar tulkojumu latviešu valodā, taču faktiski iesnieguma pielikumā ir 2016.gada 19.aprīļa izziņas par sodāmību kopija

ar SIA “Konels” tulkošanas biroja 2016.gada 10.jūnija tulkojuma latviešu valodā oriģinālu.

Attiecībā uz /pers. N/ 2016.gada 17.jūnija iesniegumam pievienoto 2016.gada 19.aprīļa izziņas par /pers.D/sodāmību kopiju, Pārvalde norāda, ka

atbilstoši noteikumu Nr.564 10.punktā noteiktajam, lai Pārvalde varētu secināt, ka pieprasītais dokuments ir iesniegts, tam ir jābūt vai nu oriģinālam vai tā

notariāli apliecinātai kopijai. Papildus Pārvalde norāda, ka saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likuma 10.pantā noteikto, lai ārvalstī izsniegtam publiskam

dokumentam būtu publiska dokumenta spēks Latvijā, tas ir legalizējams, īstenojot valsts publisko pārvaldi, valsts pārvaldes, tiesu un likumdevēja

iestādes, citas iestādes un personas drīkst pieņemt tikai legalizētu ārvalstī izsniegtu publisku dokumentu. Līdz ar to /pers.D/izziņu par sodāmību pirms

iesniegšanas Pārvaldē bija nepieciešams legalizēt.

[4.4] Attiecībā uz pieteicējas pieteikumā minēto, ka 2016.gada jūnijā tika lūgts Pārvaldi pagarināt izziņas par /pers.D/sodāmību iesniegšanas

termiņu līdz 2016.gada 17.jūnijam, taču Pārvalde neesot sniegusi atbildi uz minēto iesniegumu, Pārvalde paskaidro, ka 2016.gada 15.jūnijā Pārvaldē tika

saņemts pieteicējas pilnvarotā pārstāvja /pers. N/ 2016.gada 3.jūnija iesniegums, ar kuru tika lūgts pagarināt izziņas par /pers.D/sodāmību iesniegšanas

termiņu līdz 2016.gada 30.jūnijam. Ar Pārvaldes 2016.gada 6.jūlija vēstuli Nr.24/1-44/2257 pieteicējai tika sniegta atbilde, ka, ņemot vērā, ka līdz

2016.gada 18.maijam Pārvaldē netika iesniegti Pārvaldes 2016.gada 23.marta lēmumā noteiktie dokumenti, t.i., ne tikai izziņa par /pers.D/sodāmību, bet

arī dokuments, kas apliecina, ka /pers.D/rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi, tika pieņemts Pārvaldes 17.jūnija lēmums, kas ir galīgais lēmums

/pers.D/lietā.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja un viņas pārstāvis prasījumu uzturēja, papildus paskaidrojot, ka iestāde nepamatoti uzlikusi pieteicējai pienākumu uzturēt

savus pilngadīgos dēlus tādā pat apmērā, kādi pienākas vīram (ārzemniekam).

Iestādes pārstāve prasījumu neatzina, norādot, ka uz to brīdi lēmums tika pieņemts pamatoti, jo pieteicēja nebija iesniegusi visus dokumentus. Tā

kā pieteicēja 2016.gada novembrī atkārtoti ir iesniegusi dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, iestādē lieta tiek izskatīta atkārtoti (no jauna).

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, un noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka pārsūdzētais lēmums

ir tiesisks, bet pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu noraidāms, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[7] Pārvaldes 17.jūnija lēmuma pamatojums, ar kuru atteikts izsniegt /pers.D/termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, satur norādi uz

Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu kopsakarā ar noteikumu Nr.564 28.3. un 28.4.apakšpunktā noteikto, - proti, konstatēts, ka iestādē

līdz 2016.gada 18.maijam nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti uzturēšanās atļaujas izsniegšanai.

Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka, ja ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs nav

iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos

paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Noteikumu Nr.564 28.3. un 28.4.apkšpunkts noteic, ka ārzemnieks, kas vēlas pieprasīt uzturēšanās atļauju, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu

un izziņu par sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14 gadiem), ko izsniegusi kompetentā iestāde pilsonības vai mītnes zemē, ja ārzemnieks tajā

uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem, un dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijas Republikā.

[8] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus:

[8.1] 2015.gada 29.jūlijā pieteicēja un Ēģiptes Arābu Republikas pilsonis /pers.D/noslēguši laulību.

[8.2] 2015.gada 19.oktobrī noformēts pieteicējas (uzaicinātāja) izsaukuma pieprasījums /pers.D/(uzaicinātā persona) termiņuzturēšanās atļaujas

saņemšanai uz gadu, norādot, ka pieteicēja apņemas segt izdevumus, kas saistīti ar uzaicināto ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā,

bet pieteicēja nenodrošinās uzaicināto ārzemnieku ar izmitināšanu (ailē “Uzaicinātājs nodrošinās ārzemnieku izmitināšana: norādīts NĒ);

[8.3] Pieteicējas bankas konta izdrukā uz 2015.gada 10.septembri naudas līdzekļu atlikums ir 9570,55 euro.

[8.4] 2015.gada 16.decembrī Pārvaldē saņemti vēstniecības atsūtītie Ēģiptes pilsoņa /pers.D/iesniegtie dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai: anketa uzturēšanās atļaujas saņemšanai, fotogrāfija, pases kopija, izsaukuma pieprasījums, laulības apliecība un tās tulkojums angļu valodā,

bankas konta izdruka, nesodāmības izziņa, valsts nodevas apmaksas kvīts kopija, intervijas protokols, Ēģiptes pilsoņa un viņa sievas e-pasta vēstules

vēstniecībai.

[8.5] Ar 15.janvāra lēmumu atteikts izsniegt termiņuzturēšanās atļauju /pers.D/, konstatējot, ka iesniegtā izziņa par sodāmību nav iesniegta latviešu,

angļu, franču, krievu vai vācu valodā; nav iesniegts dokuments, kas apliecinātu paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā; kā arī tika konstatēts, ka

/pers.D/patiesais ieceļošanas mērķis nav uzturēšanās Latvijas Republikā un pastāv nelegālās imigrācijas risks.

[8.6] Pieteicēja ar 2016.gada 19.februāra sūdzību apstrīdēja 15.janvāra lēmumu, norādot, ka nav pamata uzskatīt, ka /pers.D/ieceļošanas mērķis

nav uzturēšanās Latvijas Republikā, pamatojot to ar noslēgto laulību un nodomu veidot ģimeni ar dzīvesvietu /adrese/; norādīti citi argumenti par iestādes

konstatēto /pers.D/ ieceļošanas mērķi un nelegālās imigrācijas risku.

[8.7] Ar Pārvaldes 2016.gada 23.marta lēmumu Nr.331 pagarināts lietas izskatīšanas termiņš līdz 2016.gada 17.jūnijam un uzdots /pers.D/ vai

pieteicējai līdz 2016.gada 18.maijam iesniegt Pārvaldē izziņu par sodāmību un dokumentus, kas apliecina /pers.D/ paredzamo dzīvesvietu Latvijas

Republikā un ka /pers.D/ir pietiekami finanšu līdzekļi uzturēšanās periodam Latvijas Republikā; noformējot minētos dokumentus atbilstoši Imigrācijas

likuma 22.panta ceturtajā daļā un noteikumos Nr.564 noteiktajām prasībām.

[8.8] 2016.gada 20.maijā Pārvaldē saņemts pieteicējas pārstāvja iesniegums, kuram pievienots 2001.gada 16.augusta dāvinājuma līgums, ar kuru

pieteicējai uzdāvināts dzīvoklis, kuru viņa lieto, - minētais dokuments apliecina pieteicējas un /pers.D/paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā.

Iesniegumam pievienota bankas konta izdruka par naudas līdzekļu atlikumu uz 19.09.2015. 8388 euro apmērā, kas apliecina, ka pieteicēja spēj

nodrošināt /pers.D/uzturēšanu Latvijas Republikā ilgstošā laika periodā.

[8.9] 2016.gada 17.jūnijā pieņemts galīgais lēmums, ar kuru atteikts izsniegt termiņuzturēšanās atļauju /pers.D/, konstatējot, ka pieteicējas rīcībā

nav pietiekamu finanšu līdzekļu sevis, /pers.D/un divu pilngadīgo dēlu uzturēšanai, kā arī lietā vēl aizvien nav iesniegta izziņa par sodāmību, kas būtu

noformēta atbilstoši Imigrācijas likuma prasībām.

[9] Tiesa, izvērtējot iepriekš konstatētos lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, atzīst, ka Pārvalde pamatoti atteica izsniegt termiņuzturēšanās

atļauju /pers.D/, konstatējot, ka viens no šāda administratīvā akta izdošanas pamatiem iztrūkst. Proti, atbilstoši Imigrācijas likuma 22.pantā ceturtajā daļā

noteiktajam Ministru kabineta noteiktos izsaukuma apstiprināšanai vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu,

angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr.564 10.punktu, iesniedzot izsaukuma vai uzturēšanās atļaujas pieprasījumu,

iesniedz dokumentu oriģinālus vai to notariāli apliecinātas kopijas. Iesniedzot notariāli neapliecinātas dokumentu kopijas, uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja līdz pat 17.jūnija lēmuma pieņemšanas dienai neiesniedza noteikumu Nr.564 28.3.apakšpunktā paredzēto

izziņu par sodāmību ārzemniekam, ko izsniegusi kompetentā iestāde pilsonības vai mītnes zemē, un kas būtu noformēta atbilstoši Imigrācijas likuma

22.pantā ceturtajā daļā un noteikumu Nr.564 10.punktā norādītajai prasībai.

Turklāt šajā lietā pieteicēja ne 15.janvāra lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā, ne pieteikumā tiesai nav norādījusi objektīvus iebildumus pret šādu

prasību, vai ka pieteicējai nebūtu saprotama šādas prasības izpildes pamatotība. Apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā tiesai pieteicēja savus

iebildumus saista ar sākotnējā lēmumā ietverto pamatojumu attiecībā uz /pers.D/ieceļošanas mērķi, kas savukārt vairs nav pārsūdzētā 17.jūnija lēmuma

atteikuma pamats.

[10] Savukārt pieteicējas vēlāk tiesā izteiktie iebildumi pieteikuma papildinājumos, ka, pieteicējasprāt, pati iestāde ir novilcinājusi procesu un ka

izziņas pieprasīšana un saņemšana prasījusi ilgāku laiku nekā līdz 2016.gada 18.maijam, uzskatāmi par tādiem, kas liecina, ka pieteicēja nav apzinīgi

pildījusi savu līdzdarbības pienākumu tādas informācijas (dokumentu) iesniegšanā iestādē, kas atkarīgs tikai no pašas personas aktīvas rīcības.

Kā redzams no vēlāk (2016.gada 21.jūnijā) iestādē iesniegtās izziņas par sodāmību – tā ir sastādīta 2016.gada 19.aprīlī, tātad vienu mēnesi līdz

iestādes noteiktajam termiņam 2016.gada 18.maijā, līdz kuram pieteicējai bija jāiesniedz minētais dokuments, kas turklāt bija noformējams atbilstoši

iepriekš norādītajām prasībām.

[11] Ja tiesā ir strīds par to, vai iestāde pamatoti atteikusi izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu, un tiesa secina, ka kāds no administratīvā

aktā minētajiem vai tiesas konstatētajiem pamatiem izslēdz šāda administratīvā akta izdošanu, tiesai nav nepieciešams analizēt citus administratīvā aktā

ietvertos aspektus (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 30.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505/2012

10.punktu).

Tiesa neanalizēs pieteicējas pieteikumā un tā papildinājumos norādītos pārējos argumentus par pieteicējas tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi

aizskārumu un to, vai pieteicējai ir (bija) pietiekami finanšu līdzekļi sevis, /pers.D/un pieteicējas divu pilngadīgo dēlu uzturēšanai, kamēr ārzemnieks

uzturēsies Latvijas Republikā, jo iepriekš konstatētais apstāklis [9] nepieļauj pieteicējai (/pers.D/) labvēlīga administratīva akta izdošanu, kā arī atbilstoši

noteikumu Nr.564 11.2.apakšpunktam informācija par iztikai nepieciešamo līdzekļu apmēru uz šo brīdi vairs nav aktuāla (derīga).

[12] Pastāvot šādiem iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Pārvaldes 17.jūnija lēmums ir tiesisks un tiesai nav pamata, pamatojoties

uz pieteicējas līdz 2016.gada 18.maijam iesniegtajiem dokumentiem, uzlikt par pienākumu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu par

termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu /pers.D/.

[13] Papildus tiesa norāda, ja attiecībā uz personu ir izdots nelabvēlīgs negatīvais administratīvais akts (atteikums izdot labvēlīgu administratīvo

aktu), tad šī persona var jebkurā laikā vēlreiz vērsties ar iesniegumu iestādē, atkārtoti izsakot lūgumu izdot labvēlīgu pozitīvu administratīvo aktu (t.i.,

labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiesiskās attiecības tiktu aktīvi ietekmētas). Tiesību normās nav noteikts ierobežojums iestādei izskatīt šādu atkārtotu

iesniegumu pēc būtības. Saņemot atkārtotu iesniegumu un vēlreiz izvērtējot apstākļus, iestāde izdod attiecīgu administratīvo aktu.

Ņemot vērā minēto un to, ka pieteicēja atkārtoti (no jauna) ir vērsusies Pārvaldē par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu /pers.D/, iestāde citas

lietas ietvaros pēc būtības izskatīs pieteicējas iesniegtos dokumentus un izdos administratīvo aktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Ēģiptes pilsonim /pers.D/ (/pers.D/) izsniegtu termiņuzturēšanās

atļauju Latvijas Republikā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese S. Ozola