Court dismisses fine against construction company due to lack of evidence linking them to the traffic violation. The court found reasonable doubt regarding the responsible party. The administrative penalty is revoked and the case closed.

Lieta Nr.1A29020018/1A-0048-19/21

ECLI:LV:RLPT:2019:0123.1A29020018.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 23.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatīja SIA “LEC”, reģistrācijas Nr.40103913548 (turpmāk

– iesniedzējas) sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – iestāde) 2018.gada 9.oktobra lēmumu Nr.D57-AK-18-40-16.

Aprakstošā daļa

2018.gada 9.augustā iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV241313 par to, ka 2018.gada 24.jūlijā plkst.13.40 Ludzas

ielas un Līksnas ielas krustojumā, Rīgā, būvobjekta teritorijā, veicot būvdarbus minēto ielu krustojumā būvobjekta teritorijā nav veikta ceļu satiksmes

organizācija izmaiņu shēma, būvniecība tiek veikta bez speciālajiem tehniskajiem ceļu satiksmes regulējošiem līdzekļiem, tas ir, nav izvietotas

aizsargbarjeras un vadstatņi, būvdarbu zona nav atdalīta no ceļu satiksmes joslas, nav paredzēta gājēju josla, nav izliktas ceļa zīmes, ceļu organizācijas

izmaiņu shēma pilnībā neatbilst būvprojektā izvietotām ceļa zīmēm. Ir pārkāpts Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumu Nr.421 “Noteikumi

par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 23., 80.1.2., 80.4.punkts. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 140.panta devītajā daļā.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 9.oktobra lēmumu Nr.D57-AK-18-40-16 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības,

uzliekot naudas sodu 70 EUR apmērā.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 10.decembrī saņemta iesniedzējas sūdzība.

Sūdzībā norādīts, ka iesniedzējai kā darbu veicējai nekad nav izsniegtas iestādes lēmumā minētās atļaujas Nr.4 6160, Nr.4 6161, Nr.4 6162.

Iesniedzēja nekad nav bijusi norādīta minētajās atļaujās kā darbu veicējs. Papildus iesniedzēja informē, ka nekad nav bijusi piesaistīta kā darbu veicējs

lēmumā norādītajā būvobjektā un nekad un nekādā veidā nav bijusi saistīta ar to.

Iestādes lēmumā norādīts, ka iesniedzējas pilnvarotais pārstāvis Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldē sniedzis mutiskus paskaidrojumus.

Iesniedzēja skaidro, ka nekad un neviens iesniedzējas darbinieks nav bijis pilnvarots sniegt jebkādu informāciju saistībā ar lēmumā minētajiem apstākļiem.

Iesniedzējas ieskatā, vērtējot lietā esošos pierādījumus, iestāde nav ievērojusi Latvijas APK prasības. Lēmums pieņemts vadoties tikai no trešo

personu sniegtajiem apgalvojumiem, kas iesniedzējas ieskatā nav bijuši precīzi un neatspoguļo lietas būtību un ir novedis pie lietā pieļautas faktiskās

kļūdas – iestāde piemērojusi naudas sodu juridiskai personai, kas nemaz nav bijusi iesaistīta lēmumā minēto darbību veikšanā. Iestāde nav pārbaudījusi

lietā esošo atļauju saturu, kā arī nav pieprasījusi iesniedzējai jebkādus dokumentus, kas pamato darbu veikšanu lēmumā ietvertajā būvprojektā.

Iesniedzēja pārsūdz iestādes lēmumu pilnā apmērā un lūdz to atcelt.

2019.gada 10.janvārī tiesā saņemti iestādes rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Ministru kabineta 2017.gada 2.oktobra noteikumi

Nr.421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” (turpmāk – noteikumi Nr.421) nosaka, kā jāaprīko darba vieta uz ceļiem un ka to jāaprīko

darbu veicējiem. Lietā ir strīds par subjektu, kas saucams pie administratīvās atbildības.

Lietā ir Rīgas domes Satiksmes departamenta 2018.gada 18.jūlija atļaujas Nr.4 6160, Nr.4 6161 un Nr.4 6162, kas izsniegtas SIA “Latvijas

Energoceltnieks” elektrokabeļu rakšanas darbiem no 2018.gada 23.jūlija līdz 2018.gada 26.jūlijam Ludzas ielā Nr.61 un Nr.69, Līksnas ielā Nr.26 līdz

Ludzas ielai un Līksnas ielā pie Ludzas ielas Nr.67, Rīgā.

Lietai ir pievienota Ceļu satiksmes organizācijas shēma, pasūtītājs SIA “LEC” par darbiem, kuru izpildes vieta ir Kalna, Līksnas, Ludzas, Mazā

kalna ielā, Rīgā. Shēma ir saskaņota VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Rīgas domes Satiksmes departamentā. VAS “Latvijas Valsts ceļi” vēstulē

Nr.5.1/8807 konstatē, ka pamatojoties uz 2018.gada 24.jūlija aktu par satiksmes organizācijas uzraudzību Ludzas un Līksnas ielu krustojumā Rīgā,

būvobjektā darbi tiek veikti atkāpjoties no ceļu satiksmes organizācijas shēmas. Ievērojot ceļu satiksmes organizācijas shēmu, izsniegtās atļaujas

kopsakarā ar 2018.gada 9.augusta administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV241313, secināms, ka Ludzas un Līksnas ielu krustojumā, Rīgā veikti

būvdarbi, kuros elektrokabeļa rakšanas darbus (tranšeja vai būvbedre) ir veikusi SIA “Latvijas Energoceltnieks” un darbus, kas saistīti ar ceļa seguma

maiņu ir veikusi iesniedzēja. No minētā secināms, ka iesniedzēja ir atbildīga par būvobjektā veiktajiem ceļa būvdarbiem, kā arī būvdarbu laikā

konstatētajām atkāpēm, kas izdarītas neievērojot noteikumus Nr.421. No Rīgas domes Satiksmes departamenta izsniegtajām atļaujām un saskaņotās

shēmas secināms, ka par pārkāpumiem būvobjekta teritorijā pie atbildības saucama gan iesniedzēja, gan SIA “Latvijas energoceltnieks”, kuras atbildība

vērtējama citas administratīvās lietvedības ietvaros.

Ņemot vērā minēto, iestādes ieskatā, lēmums tika pieņemts objektīvi un vispusīgi izvērtējot visus lietā esošos materiālus. Iestāde sūdzību neatzīst un

uzskata, ka pieņemtais lēmums ir atstājams negrozīts.

Ar 2018.gada 11.decembra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam – 2019.gada 10.janvārim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti

lietas dalībnieku lūgumi, paskaidrojumi.

Motīvu daļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Atbilstoši Latvijas APK 289.6panta devītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Izvērtējot sūdzībā noradītos argumentus, iestādes 2018.gada 9.oktobra lēmuma Nr.D57-AK-18-40-16 pamatojumu un lietas materiālus, tiesa

atzīst, ka iestādes lēmums ir atceļams.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumu Nr.421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 23.punktu darba vietas

aprīkojuma shēmu darbu veicējs saskaņo ne vēlāk kā divas dienas pirms darbu sākuma. Atkāpes no saskaņotās shēmas nav atļautas. Ja rodas

nepieciešamība shēmu labot, to saskaņo atkārtoti. Savukārt atbilstoši šo noteikumu 80.1.2., 80.3., 80.4.punktam darba vietu uz ietves ierīko, ievērojot

šādus nosacījumus: ja izmantot ietvi nav iespējams, ierīko pagaidu ietvi uz brauktuves; pagaidu gājēju celiņus un gājēju pārejas aprīko ar visām

nepieciešamajām ceļa zīmēm; darba vietu uz ietves garenvirzienā un šķērsvirzienā norobežo ar palīgbarjerām.

Latvijas APK 140.panta devītā daļa nosaka, ka par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē darba vietu aprīkošanu uz ceļiem, — uzliek naudas

sodu darbu veicējam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt vai iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā laikā un vietā ir pārkāpusi noteikumus, kas reglamentē darba vietas aprīkošanu uz ceļiem.

Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka iesniedzēja nav konstatētā administratīvā pārkāpuma subjekts.

Kā to paredz Latvijas APK 243.panta pirmā daļa, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 289. 6panta septītā un astotā daļa nosaka, ka tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt

pierādījumus un tos pārbaudīt.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

Kā izriet no MK noteikumu Nr.421 23.punkta, darba vietas aprīkojuma shēmu saskaņo tieši darbu veicējs. No lietas materiālos esošās satiksmes

organizācijas shēmas redzams, ka tās pasūtītājs ir SIA “LEC”, pasūtītājs norādīts bez reģistrācijas numura.

Savukārt kā izriet no atļaujām darbu veikšanai (rakšanai) Nr.4 6160, Nr.4 6161, Nr.4 6162 juridiskā persona, kas veic darbus ir SIA “Latvijas

Energoceltnieks” (saīsinājumā – LEC) ar reģistrācijas Nr.40103050565.

Pretēji iestādes rakstveida paskaidrojumos norādītajam, atbilstoši izsniegtajām atļaujām, seguma atjaunošanas darbus veic SIA “SĒME CB”.

Tādejādi secināms, ka minēto būvdarbu veicējs ir SIA “Latvijas Energoceltnieks”, bet satiksmes organizācijas shēmas pasūtītājs nav precīzi

nosakāms. Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts SIA “LEC”, reģistrācijas Nr.40103913548. Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka

iestādē paskaidrojumus sniegusi tieši SIA “Latvijas Energoceltnieks” pilnvarotā persona.

Izvērtējot minēto, rodas saprātīgas šaubas par to vai lietā pareizi noteikta pie administratīvās atbildības saucamā persona. Līdz ar to visas šaubas

tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamajai personai.

Saskaņā ar Latvijas APK 7.panta pirmo un otro daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Atbilstoši Latvijas APK 239.panta 1.punktam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Latvijas APK 289. 12panta otrā daļa nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzējas sūdzība ir apmierināma, bet iestādes 2018.gada 9.oktobra lēmums Nr.D57-AK-18-40-16 ir

atceļams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 7.panta pirmo un otro daļu, 8.pantu, 9.pantu, 239.panta 1.punktu, 243.pantu,

244.pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu tiesa

nosprieda

apmierināt SIA “LEC”, reģistrācijas Nr.40103913548 sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 9.oktobra lēmumu Nr.D57-

AK-18-40-16.

Atcelt 2018.gada 9.oktobra lēmumu Nr.D57-AK-18-40-16 un izbeigt lietu par SIA “LEC”, reģistrācijas Nr.40103913548 saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 140.panta devītās daļas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese ) L.Podoļska