Gas company wins debt collection case against individual for illegal gas connection and damages.

Lietas Nr. C33523513

Lietas arhīva Nr. C-0674-14

AIZMUGURISKS S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2014. gada 17.jūlijā

Cēsu rajona tiesa:

tiesnese D. Blūma

ar tiesas sēdes sekretāri L.Vizāni

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

konstatēja,

ka 2013. gada 4 decembrī Rīgas rajona tiesā iesniegta akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” (turpmāk-prasītāja) prasība pret /pers.

A/ (turpmāk-atbildētājs) par parāda 7074,91 LVL piedziņu.

2014. gada 20.maijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1pantu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju civillieta

Nr.C33523513 nodota izskatīšanai Cēsu rajona tiesai. 2014. gada 2.jūnijā Cēsu rajona tiesa pieņēmusi lēmumu par civillietas

pieņemšanu izskatīšanai un nozīmējusi tiesas sēdi 2014. gada 17.jūlijā pl.14:00 par to paziņojot pusēm.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju 1998. gada 18.jūnijā noslēgts līgums Nr.50-96634 par dabas

gāzes piegādi individuālo dzīvojamo ēku (būvju) īpašniekiem(turpmāk - līgums) par dabasgāzes piegādi gazificētajā objektā /adrese/

(turpmāk- objekts).1999.gada 23. martā objektā pārtraukta dabasgāzes padeve (gāzes pirtij, apkurei) sakarā ar to, ka objektā bija

bojāta uzstādītā gāzes aparatūra - dabasgāzes patēriņa skaitītājam, kurš veica izlietotās dabasgāzes uzskaiti, bija mainīta

skaitīšanas mehānisma-plomba un radīta brīva pieeja pie uzskaites mehānisma (1999.gada 23.martā sastādītais akts: par gāzes

padeves pārtraukšanu, 1999.gada 25.martā sastādītais akts Nr. 137-3 par skaitītāja pārbaudes rezultātiem).

Prasībā norādīts, ka 2013.gada 21.aprīlī prasītāja darbinieks objektā konstatējis, ka objektā tiek patvaļīgi lietota gāze, proti- caur

pagraba pamatiem izveidots pieslēgums ar gumijas cauruli pie pazemes gāzesvada pirms ievadkrāna un 2013.gada 21.aprīlī

sastādītais akts par pārkāpumu, kā arī piedaloties Carnikavas pašvaldības policijas inspektoram un akciju sabiedrības ,,Latvijas

Gāze" avārijas dienesta meistaram, konstatēts fakts, ka uz gāzes plīti, kas atrodas virtuvē, pa gumijas lokano cauruli nāk gāze. Ar

gumijas cauruli pieslēgts arī gāzes apkures katls (AGV). Ievads atrakts: 45 cm zem zemes, pie pazemes gāzes ievada ir nelikumīgs

pieslēgums ar gumijas cauruli, no kurienes ir noplūde (600 ppm). Gumijas caurule atvienota, uzstādīta bandāža. Ievads nožogots ar

brīdinājuma lentu. Ar gāzes analizatoru (PMUN3) pārbaudīts ievads, pazemes komunikācijas 50 m rādiusā — gāzes noplūdes un

koncentrācijas nav. Par konstatēto faktu sastādīts akts par nelikumīgu pieslēgumu pie pazemes gāzes ievada, Nr. 354, 21.04.2013.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi"

(turpmāk - Noteikumi) 12.punktu, lietotāju dabasgāzes apgādes sistēmas aprīko ar dabasgāzes patēriņa skaitītājiem uzskaites un

norēķinu funkcijai.

Noteikumu 36.1.punkts un līguma 2.1.4.punkts paredz atbildētajā atbildību objektā esošās dabasgāzes apgādes sistēmas tehniskās

kārtības nodrošināšanu. Noteikumu 56., 87., 58.punkts un līguma 4.2.punkts paredz - ja prasītājs konstatē noteikumu vai līguma

pārkāpumu, kura dēļ lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez

uzskaites, prasītājs aprēķina izlietoto dabasgāzes daudzumu pēc patēriņu normām un piemēro kompensāciju divkāršā (trīskāršā

apmērā).

Prasībā norādīts aprēķins izlietotās dabasgāzes daudzumam pēc patēriņu normām- 1949,01 LVL, bet kompensācija divkāršā

apmērā - 3898,02 LVL ( 1949,01 LVL x 2 ), PVN - 1227,88 LVL, kas kopā ir Ls 7074,91.

2013.gada 11.jūnijā prasītājs uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, nosūtījis pretenziju par aprēķina samaksu.

Prasītājs norādījis, ka lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā 7074,91 LVL, kā arī prasītāja tiesāšanās izdevumus: samaksāto

valsts nodevu 431,40 LVL un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL , kopā piedzenot 7509,61 LVL.

Prasība pamatota uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi" 1.2., 3., 12., 27., 36.1., 56., 87., 58., 59, un 69.punktu, Civillikuma 1587.pantu.

Atbildētājs paskaidrojumus par iesniegto prasību tiesas noteiktajā termiņā- līdz 2014. gada 18.janvārim - nav sniedzis. Tiesā līdz

lietas izskatīšanai nav saņemti arī atbildētāja iebildumi pret prasību.

Prasītājas pārstāve uz pilnvaras pamata - /pers.N/ - tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā atbilstoši prasības pieteikumā

norādītajiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem. Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā, jo atbildētājs nekādas summas pēc

pretenzijas nosūtīšanas nav samaksājis. Norādīja, ka šis atbildētājam nav pirmais gadījums, kad izmanto gāzi, pieslēdzoties

nelikumīgi un lietojot gāzi bez maksas.

Atbildētājs /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par celto prasību atbildētājam paziņots 2013. gada 11.decembrī un par tiesas sēdi

- 2014. gada 5.jūnijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta pirmās un piektās daļas noteikumiem, nosūtot prasības pieteikuma

norakstu un tiesas pavēsti ierakstītās vēstulēs uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu. Atbildētājam sūtītā tiesas pavēste par 17.jūlija

tiesai atgriezta kā neizsniegta ar pasta darbinieka atzīmi, ka beidzies glabāšanas laiks sūtījuma izņemšanai pēc tam, tad

atbildētājam atstāts aicinājums to saņemt. Tiesa atzīst, ka atbildētājam par celto prasību un tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots

likumā noteiktajā kārtībā, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem - ja tiesas dokumenti

piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par

tiesas sēdes laiku un vietu septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tāpat saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otrās daļas noteikumiem tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas

deklarētās dzīves vietas adresi un dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesā nav saņemta informācija par atbildētāja neierašanās iemesliem, nav saņemts tās lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.

pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes, taisot aizmugurisku spriedumu lietā, pamatojoties uz

prasītājas pārstāves tiesas sēdē norādītajiem argumentiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, jo saskaņā ar Civilprocesa

likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Motīvu daļa.

Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāvi un pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir

likumīga, pamatota un pierādīta, tādēļ tā apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk–CL) 1587. panta noteikumiem tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un

ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 56., 87., 58.punkts un līguma

4.2.punkts nepārprotami paredz - ja prasītājs konstatē noteikumu vai līguma pārkāpumu, kura dēļ lietotājam ir samazināts uzskaitītais

dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez uzskaites, prasītājs aprēķina izlietoto dabasgāzes daudzumu

pēc patēriņu normām un piemēro kompensāciju divkāršā (trīskāršā apmērā).

Atbildētājs saistības pret prasītāju uzņēmies 1998. gada 18.jūnijā, parakstot līgumu par dabas gāzes piegādi individuālo dzīvojamo

ēku (būvju) īpašniekiem (lietas 10. lapa). Līgumā ir norādīti visi būtiskie līguma noteikumi un pušu rekvizīti. Līgumu parakstījušas

abas puses. 1999.gada 23.martā ir konstatēts fakts par bojātu gāzes aparatūru un sastādīts akts par gāzes padeves pārtraukšanu (

lietas 11.lapa). Savukārt ar 2013.gada 21.aprīlī sastādīto aktu par pārkāpumu (lietas 13.lapa) pierādīts, ka atbildētāja deklarētajā

dzīves vietā patvaļīgi tiek lietota gāze, veicot nelegālu pieslēgumu, pirms skaitītāja.

Tiesa uzskata, ka prasītāja savu prasību un tiesības pēc saistību izpildes ir pierādījusi. Tiesa ņem vērā, ka prasītāja pirms prasības

celšanas tiesā atbildētājam 2013. gada 11.jūnijā ir nosūtījusi pretenziju ( lietas 18. un 19.lapa), izskaidrojot situāciju, uzaicinot

labprātīgi samaksāt par izlietoto gāzi, samaksāt kompensāciju par neatļauto pieslēgšanos, kā arī izskaidrojusi sekas, ja parāds

netiks nokārtots.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs būtu atbildējis uz pretenziju, vai pret to iebildis vai arī – samaksājis pieprasīto summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piektās daļas noteikumiem pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Pamatojoties uz minēto likuma normu, kā arī ņemot vērā to, ka atbildētājs pēc prasības pieteikuma

noraksta saņemšanas nav cēlis iebildumus pret prasību ne kopumā, ne kādā tās daļā, tiesai nav pamata apšaubīt to, ka prasītājas

prasība ir pamatota.

Ar lietā esošo parāda aprēķinu (lietas 15.,16. un 17. lapa) prasītāja pierādījusi prasījuma apmēru 7074,91 LVL, kas aprēķināts par

laiku no 2011. gada 21.aprīļa līdz 2013. gada 21. aprīlim. Parāds sastāv no maksas par izlietoto dabas gāzi 1949,01 LVL,

kompensācijas divkāršā apmērā 3898,02 ( bez PVN), kas kopā samaksai 5847,03 LVL + 1227,88 LVL ( PVN) ir 7074,91 LVL,

kas aprēķināts pēc diferencētajām dabas gāzes patēriņa normām.

Minēto apsvērumu dēļ tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētāja prasītājas akciju sabiedrības „Latvijas gāze” labā

piedzenams parāds - 7074,91 LVL.

Tiesa atzīst, ka pilnībā apmierināms prasītājas lūgums par valsts nodevas un ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu, jo saskaņā

ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu: „Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.” Prasītāja tiesas izdevumi, kuri pierādīti ar maksājuma apstiprinājumiem – 2013. gada 16. novembrī

nomaksāta gan valsts nodeva 431,40 LVL apmērā, gan ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – 3,30 LVL ( lietas 5. un 6.lapa).

Atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam Latvijas Republika uzņemta

eirozonā ar 2014. gada 1. janvāri. Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu

iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā

likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus. Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu

padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1

EUR=0,702804 Ls.

Tādējādi piedzenamās summas tiesa konvertē no latiem un euro un prasītājas labā no atbildētāja ir piedzenami 10066,69 EUR,

kas atbilst 7074,91 LVL, kā arī tiesas izdevumi – valsts nodeva 613,83 EUR, kas atbilst 431,40 LVL, un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi - par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu - 4,70 EUR, kas atbilst 3,30 LVL.

Tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums, par tiesību atzīšanu prasītājai saņemt likumiskos nokavējuma procentus no piespriestās summas

līdz sprieduma izpildei, apmierināms pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tas ir saskaņā

ar Civillikuma 1765. panta pirmās noteikumiem- procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 41. panta pirmo daļu, 92.-95. pantu, 97., 193., 195., 204. 1 pantu, un 208.1., un 208.4 un

208.5 pantu tiesa

nosprieda:

akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze” parādu 10066,69 EUR (desmit tūkstoši sešdesmit seši eiro un 69

centi), kas atbilst 7074,91 LVL, tiesas izdevumus – valsts nodevu 613,83 EUR(sešsimt trīspadsmit eiro un 83 centi), kas atbilst

431,40 LVL, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

4,70 EUR ( četri eiro un 70 centi), kas atbilst 3,30 LVL, pavisam kopā piedzenot 10685,21(desmit tūkstoši sešsimt astoņdesmit

pieci eiro un 21 cents), kas atbilst 7509,61 LVL (septiņi tūkstoši piecsimt deviņi lati un 61 santīms).

Noteikt prasītājai-akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze”- tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā

no piedzītās pamatparāda summas 10066,69 EUR (desmit tūkstoši sešdesmit seši eiro un 69 centi), ievērojot Civillikuma

1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

Atbildētājam – /pers. A/ – noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu

no jauna.

Pilns aizmuguriska sprieduma teksts sastādīts 2014. gada 21.jūlijā.

Tiesnese D.Blūma