Legislator Case Law & Legislation
C31287816 / C-0249-17 AI generated

Court allows small claims suit for debt, interest, penalty, and recovery costs under Civil Law provisions.

Case Number C31287816 / C-0249-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully dismissed the defendant's objections and allowed the plaintiff's claim for debt recovery in a small claims proceeding. The plaintiff successfully proved the debt arising from a construction contract, including the partial payment made, the statutory interest, and the agreed penalty for late payment. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding principal, interest, penalty, and associated recovery costs.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1668.9; Civil Procedure Law 41: The court supports claims for debt recovery, statutory interest, and agreed penalties when the creditor proves the debtor's failure to perform contractual obligations.

Keywords

AI generated
small claims procedure debt recovery costs statutory interest contractual penalty partial payment civil procedure law performance breach

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1668.9
Civil Law 1716
Civil Law 1765
Civil Law 1793
Civil Law 1828
Civil Procedure Law 1
Civil Procedure Law 127
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 250.25
Civil Procedure Law 250.27
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C31287816

Lietas arhīva Nr. C-0249-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2017.gada 7.februārī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese I.Silicka

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA „BS collegium” 2016.gada 10.augustā cēlis Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret SIA /Nosaukums B/ par naudas

piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu, lai panāktu ātrāku lietas izskatīšanas nodrošināšanu, civillieta 2016.gada 19.oktobrī nodota

izskatīšanai Aizkraukles rajona tiesai (lietas 37.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 8.augustā starp SIA „BS collegium ” (turpmāk – prasītājs), kā cesionāru un SIA /Nosaukums C/ kā

cedentu tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītājs pieņem cedenta prasījumus un tiesības ar visām pie tā piederīgām blakus prasībām, kas

izriet no 2015.gada 19.oktobrī starp SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums B/ (turpmāk – atbildētājs), noslēgto līgumu Nr.113610/10-2015 un

citiem dokumentiem. 2016.gada 9.augustā atbildētājam tika nosūtīts paziņojums par cesiju.

2015.gada 19.oktobrī SIA /Nosaukums C/ un atbildētājs noslēdza līgumu Nr.113610/10-2015 (turpmāk – līgums). Saskaņā ar līguma 1.1.punktu,

atbildētājs pasūtīja, savukārt, SIA /Nosaukums C/ kā izpildītājs apņēmās piegādāt PVC konstrukciju.

Atbildētājs saņēma no SIA /Nosaukums C/ preci par kopējo summu 675 euro, ko apliecina pavadzīme Nr.KFB15-267. Atbildētājs ir veicis

pavadzīmes daļēju apmaksu par kopējo summu 337,50 euro, savukārt, pavadzīme nav apmaksāta pilnā apmērā līdz pat prasības pieteikuma

sastādīšanas brīdim un šobrīd pamatparāds sastāda 337,50 euro.

2016.gada 18.maijā prasītājs nosūtīja atbildētājam pretenziju par parāda piedziņu, kurā lūdza apmaksāt parādu līdz 2016.gada 13.jūnijam,

pretenzija atbildētājam piegādāta 2016.gada 30.maijā.

Saskaņā ar līguma 63.punktu, prasītājam ir tiesības aprēķināt līgumsodu par maksājumu kavēšanu 0,5% par katru kavējuma dienu. Ņemot vērā

Civillikuma 1716.pantu, prasītājs samazina līgumsoda apmēru līdz 10% no pamatparāda, kas sastāda 33,75 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta otro daļu, prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus, kas uz 2016.gada 8.augustu sastāda 18,97 euro.

Prasītājs atsaucies uz Civillikuma 1668.9 pantu un lūdzis piedzīt no atbildētāja ar parāda atgūšanu saistītos izdevumus 40 euro.

Prasītājs atsaucies uz Šķīrējtiesu likuma 13.panta ceturto daļu un norādījis, ka prasītājs ir pamatots nepiemērot līguma 8.1.punktā noteikto

šķīrējtiesas klauzulu, un ir pamats izskatīt strīdu vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas izmantot mediāciju.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1668.9, 1716., 1765., 1793., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 1., 127.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu,

131.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 337,50 euro, līgumsodu 33,75 euro, likumiskos procentus 18,97

euro par laika periodu no 2015.gada 11.novembra līdz 2016.gada 8.augustam, un ar parāda atgūšanu saistītos izdevumus 40 euro, kopā 430,22 euro.

Lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus tiesāšanās izdevumus.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Rakstveida paskaidrojumu par maza apmēra prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.23 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, atbildētājs

tiesā nav iesniedzis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam (..), paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā (..).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajā daļā noteikto, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), tiesa izskaidro tām

procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, prasītājam un atbildētājam 2016.gada 25.augustā ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesnesi, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim

(lietas 35.lapa).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datumu, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Tā kā puses nav izteikušas lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, un tiesa to neatzīst par nepieciešamu, ievērojot Civilprocesa likuma 250.25

panta pirmajā daļā noteikto, nosakāms, ka civillieta izskatāma rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2016.gada 4.novembra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2017.gada 7.februārī

(lietas 39.lapa).

2017.gada 18.janvārī pusēm, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei un

paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 40.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir apmierināma pilnīgi.

No lietas materiāliem pievienotā 2016.gada 8.augusta Cesijas līguma, kas noslēgts starp SIA /Nosaukums C/ kā cedentu un SIA /Nosaukums A/

kā cesionāru redzams, ka puses vienojušās par to, ka cedents cedē cesionāram un cesionārs pieņem prasījumus un tiesības ar visām pie tā piederīgām

blakus tiesībām, kas izriet 2015.gada 19.oktobrī starp SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/Nosaukums B/ noslēgto līgumu Nr.113610/10-2915 un citiem

dokumentiem (lietas 12.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Tiesa atzīst, ka cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi, saistošs pusēm, līdz ar to, prasītājs ir ieguvis prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2016.gada 8.augustā nosūtījis atbildētājam paziņojumu par cesiju (lietas 13., 14.lapa).

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 19.oktobrī starp SIA /Nosaukums B/ kā pasūtītāju un SIA /Nosaukums C/ kā izpildītāju noslēgts

līgums Nr.113610/10-2015 (turpmāk – līgums) (lietas 15.-16.lapa).

Līguma 1.1.punktā noteikts, ka pasūtītājs pasūta un apņemas apmaksāt, bet izpildītājs apņemas piegādāt PVC konstrukciju.

Līguma 2.1.punktā noteikts, ka pasūtījuma kopējā summa ir 675 euro. Līguma 2.2.1.apakšpunktā puses vienojušās, ka pasūtītājs maksā

izpildītājam priekšapmaksu 337,50 euro apmērā no pasūtījuma cenas 2 (divu) darba dienu laikā pēc pasūtījuma noslēgšanas. Savukārt, līguma

2.2.2.apakšpunktā puses vienojušās, ka galīgo aprēķinu ar izpildītāju pasūtītājs veic uzreiz pēc konstrukcijas piegādes un/vai montāžas pēc šī līguma pušu

pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas, saskaņā ar līguma 2.1.punktu.

Saskaņā ar līguma noteikumiem, SIA /Nosaukums C/ piegādāja PVC konstrukciju, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā 2015.gada

5.novembra pavadzīme Nr.KFB 15-26 par summu 675 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

No prasības pieteikumā norādītā un tam pievienotā parāda aprēķina (lietas 21.lapa), izriet, ka neapmaksātais pamatparāds ir 337,50 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

2016.gada 18.maijā prasītājs nosūtījis atbildētājam pretenziju un lūdzis nomaksāt aprēķināto parādu līdz 2016.gada 13.jūnijam (lietas 18.-

19.lapa), pretenzija ir atstāta bez ievērības un parāds nav samaksāts.

Atbildētājs tiesā nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu veicis parāda samaksu prasītājam, celto prasību un prasības summu nav apstrīdējis, tādējādi,

tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka samaksa par piegādāto PVC konstrukciju nav pilnībā veikta un ka atbildētājs

savu maksājuma saistības nav izpildījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu veikta parāda samaksa.

Tādējādi, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 337,50 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.)

gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta trešo daļu, procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas centrālā banka piemērojusi savās pirms

attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo

procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.

No 2016.gada 1.jūlija Latvijas Bankas noteiktā procentu pamatlikme, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, noteikta 0,00% apmērā un nav mainīta

arī uz lietas izskatīšanas laiku, līdz ar to, likumiskie nokavējuma procenti uz ir 8,00 %.

No parāda aprēķina (lietas 21.lapa), redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis likumiskos 8% gadā par laika posmu no 2015.gada 11.novembra līdz

2016.gada 8.augustam 18,97 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētājs, nenorēķinoties par piegādāto preci, ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja

prasījumu par nokavējuma procentu 18,97 euro apmērā piedziņu no atbildētāja.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 33,75 euro apmērā (10% no pamatsummas).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu

īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Atbilstoši Civillikuma 1720.pantā noteiktajam, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, vai ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tā kā atbildētājs noteiktajā termiņā maksājumu nav veicis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta 3.punkta

izpratnē, un prasītājam ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

2015.gada 19.oktobra līguma Nr.113610/10-2015 6.3.punktā puses vienojušās, ka pasūtītājs par maksājumu kavēšanu maksā izpildītājam

līgumsodu 0,05% apmērā no kopējās līguma summas par katru kavējuma dienu.

Līgumsoda apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis.

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu 33,75 euro apmērā, kas atbilst 10% no pamatparāda, ir pamatots un apmierināms.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā, lūgumu pamatojot ar Civillikuma 1668.9 pantu.

Civillikuma 1668.9 pants nosaka, ka par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks bez

īpaša atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā. Parāda atgūšanas izmaksu samaksa neatbrīvo parādnieku no

pienākuma atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis, ieskaitot izdevumus prāvai.

Ievērojot minēto un to, ka prasītājs ir pierādījis atbildētāja saistību neizpildi, kas izriet no 2015.gada 19.oktobra līguma Nr.113610/10-2015 un

2015.gada 5.novembra pavadzīmes Nr.KFB 15-26 par preces (PVC konstrukcija) piegādi, tiesas atzīst, ka prasītājam ir tiesības saņemt arī izmaksas

par parāda atgūšanu 40 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, prasītājam, kura labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus (..).

Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu 71,14 euro (lietas 5.lapa) un izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro (lietas 6.lapa). Minētie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei (..).

Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 pantu, 250.25 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no SIA /Nosaukums B/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 337,50 EUR (trīs simti trīsdesmit septiņus euro un 50 centus), likumiskos procentus par laika periodu no

2015.gada 11.novembra līdz 2016.gada 8.augustam 18,97 EUR (astoņpadsmit euro un 97 centus), līgumsodu 33,75 EUR 9trīsdesmit trīs euro un 75

centus), parāda atgūšanas izmaksas 40 EUR (četrdesmit euro), valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit vienu euro un 14 centus), un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 EUR (četrus euro un 70 centus), kopā 506,06 EUR (pieci simti sešus euro un 06 centus).

Samaksa veicama SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kontā Nr./konta numurs/, /Nosaukums F/AS.

Noteikt SIA /Nosaukums B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona

tiesā.

Tiesnese I.Silicka