Court dismisses administrative violation case where evidence fails to prove refusal of drug test after lawful arrest. Outcome: case closed due to insufficient proof of statutory elements.

ECLI:LV:KURT:2019:0110.169051318.1.S

Lietas Nr.169051318/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2019.gada 10.janvārī

Kurzemes rajona tiesa, tiesnesis Renars Jūrmalis atklātā tiesas sēdē izskatot administratīvā pārkāpuma lietu pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - APK) 175.panta,

k o n s t a t ē j a:

2018.gada 17.oktobrī Valsts policijas darbinieks Mārtiņs Pocjus sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC251515 par to, ka

2018.gada 17.oktobrī, plkst.19.46 Liepājā, Slimnīcas ielā 25 (Liepājas reģionālās slimnīcas uzgaidāmā telpā) /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas

darbiniekiem M.Pocjus un R.Pocjus likumīgajām prasībām doties uz medicīnisko pārbaudi narkotisko, psihotropo, toksisko un citu vielu lietošanas fakta

noteikšanai, jo iepriekš Liepājas pašvaldības darbinieki šo personu aizturēja par automašīnu spārdīšanu, tai atrodoties alkohola reibuma stāvoklī.

Personai prasība tika izteikta vairākkārtīgi, kurām viņa ļaunprātīgi nepakļāvās.

/pers. A/ un policijas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu tiesā, lietas dalībniekiem paziņots Latvijas APK 289. 6

panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā (lietas 18.lapa). Uzskatāms, ka nav pārkāptas lietas dalībnieku tiesības piedalīties lietas izskatīšanā un secināms, ka

par lietas izskatīšanas laiku un vietu ir paziņots atbilstoši likuma prasībām. Tiesā 2018.gada 6.decembrī saņemts Valsts policijas paziņojums, kurā Iestāde

paziņo, ka neizmantos savas tiesības piedalīties tiesas sēdē (lietas 17.lapa). /pers. A/ tiesai nekādus paziņojumus vai lūgumus nav iesniedzis.

Pie šiem apstākļiem, tiesnesis uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes, jo administratīvā pārkāpuma lietas materiālos

atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.

Izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesnesis konstatē, ka tie nesatur pietiekamus pierādījumus, /pers. A/ vainai viņam uzrādītajā

administratīvajā pārkāpumā, kvalificētu pēc Latvijas APK 175.panta.

Latvijas APK 175.panta dispozīcijā paredzēta tāda personas rīcība, kā ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai

prasībai, kad tas pilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Kā izriet no Iestādes lietā iegūtajiem pierādījumiem - Valsts policijas darbinieka M.Pocjus rakstveida paskaidrojuma, /pers. C/ ziņojuma un

Liepājas pašvaldības policijas darbinieka K.Černova uzziņas, - 2018.gada 17.oktobrī plkst.18:15 ticis saņemts izsaukums uz adresi /adrese A/, kuras

pagalmā kāda persona spārdot automašīnas. Ierodoties izsaukuma vietā, iespējamā minētā persona tikusi sastapta mājas /adrese/ kāpņutelpā, būdama

alkohola reibuma stāvoklī. Persona tikusi aizturēta un ievietota pašvaldības policijas automašīnā, nogādāšanai policijas iestādē un tās transportēšanas

laikā tā uzvedusies agresīvi, spārdot automašīnas inventāru, izsakot draudus un lamu vārdus. Nogādāta pašvaldības policijā un pārvietojot uz

aizturēšanas telpu, persona centusies aizbēgt, pie ievietošanas aizturēšanas vietā centusies traucēt personas un tā mantu pārbaudei. Persona ievietota

aizturēšanas kamerā un noskaidrota tā identitāte-/pers. A/ (policijas darbinieka K.Černova uzziņa, lietas 9.lapa).

Sekojoši Valsts policijas darbinieki M.Pocjus un R.Pocjus plkst.19:20 saņēmuši rīkojumu no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes

Operatīvās vadības nodaļas šo aizturēto personu nogādāt uz medicīnisko ekspertīzi narkotisko vielu ietekmes pārbaudei. Saņemot aizturēto personu,

/pers. A/ uzvedies agresīvi, lamājies, izteicis draudus izrēķināties. Ievietojot dienesta transportlīdzekli, aizturētais bez iepriekš pieminētām darbībām, arī

mēģinājis tīši sabojāt automašīnas aprīkojumu, līdz ar ko tā nomierināšanai pret to pielietots speclīdzeklis- asaru gāze. Pēc nogādāšanas Liepājas

reģionālajā slimnīcā, persona atteikusies doties iekša slimnīcā. Persona atteikusies no medicīniskās pārbaudes. Pēcāk persona nogādāta Valsts policijā

paskaidrojuma pieņemšanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Persona atteikusies no paskaidrojuma un administratīvā pārkāpuma

protokola parakstīšanas.

Atbilstoši Latvijas APK 243.pantam, pārkāpuma protokols par administratīvo pārkāpumu ir līdzeklis, ar kuru konstatē faktus, uz kuru pamata

likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.

Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par

kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Lēmums

par administratīvo pārkāpumu pieņemams pēc tiem faktiem, kas norādīti protokolā (LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

lēmums Nr.SKA-157/2007).

Pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesnesis uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajās /pers. A/ darbībās nav

konstatējams Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma sastāvs, tādēļ administratīvā pārkāpuma lietvedība jāizbeidz.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam

rīkojumam vai prasībai, kad viņš pilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja

administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policijas darbinieka rīkojums vai prasība konkrētajā gadījumā bijusi likumīga. Administratīvo lietu

departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē, ir objektīvi likumīgs

rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr

nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departamenta 2006.gada 14.novembra spriedums lietā Nr. SKA-454/2006 10.punkts).

Lai izvērtētu, vai /pers. A/ ir vainojams Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt vai policijas darbinieks

tajā brīdī pildīja dienesta pienākumus, vai ticis izteikts policijas darbinieka likumīgs rīkojums, prasība un vai persona ļaunprātīgi nav tai pakļāvusies.

Kā redzams no lietā iepriekš uzskaitītajiem pierādījumiem, Valsts policijas darbinieki pildot VP Kurzemes reģiona pārvaldes operatīvas vadības

nodaļas rīkojumu, nogādājuši administratīvi aizturēto /pers. A/ narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudei medicīnas iestādē.

Likumdevējs 2008.gada 2.jūnijā Ministru kabineta izdotajos noteikumos Nr.394 ir noteicis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu

ietekmes pārbaudes kārtību.

Noteikumu 32.punkts paredz, ka veicot medicīnisko pārbaudi ārstniecības iestādē, tā tiek veikta, pamatojoties uz šo noteikumu 6.punktā

minēto nosūtījumu vai 7.punktā minētās personas iesniegumu.

Likuma “Par policiju” 5.panta pirmajā daļa noteic - policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo

taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Šī paša panta trešā daļa noteic, - policija ar savu darbību nodrošina personu

tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā.

Iestādes lietai pievienotie materiāli nesatur nekādus pierādījumus likumdevēja MK noteikumos Nr.394 32.punktā noteikto nosacījumu izpildei,

proti, - lietā nav nekādu apliecinājumu, ka /pers. A/ ir ticis nogādāts Liepājas reģionālajā slimnīcā medicīniskās pārbaudes veikšanai uz alkoholu,

narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi, pamatojoties uz noteikta satura nosūtījuma pamata. Bez tam likumdevējs speciāla normatīvā aktā

Latvijas APK 46.panta trešajā daļā ir noteicis atbildību par personas atteikšanos no narkotisko vai psihotropo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes.

Tā iestājas gadījumos, ja pastāv aizdomās, ka pārbaudāmā persona atrodas alkoholisko, narkotisko, psihotropo vietu ietekmē, un lai to noskaidrotu tiek

īstenota likumā noteiktā kārtība. Proti, - šāda persona, pamatojoties uz likumīgi sastādīta nosūtījuma pamata ir nogādāta medicīniskai pārbaudei un

ārstniecības iestādes personas klātbūtnē no šādas pārbaudes veikšanas ir atteicies.

Līdz ar to /pers. A/ darbības konkrētajā gadījumā neveido Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvā paredzēto

pazīmju kopumu.

Pie šādiem apstākļiem kopumā, tiesnesis uzskata, ka /pers. A/ rīcībā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, paredzēts Latvijas APK

175.pantā, līdz ar ko, saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Pamatojoties uz Latvijas APK 213., 239.panta 1.punktu, 289.16, 289.18 pantu, tiesnesis

nosprieda:

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret /pers. A/ pēc Latvijas APK 175. panta.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 10.janvāra.

Tiesnesis R.Jūrmalis