Court allows appeal against tax authority's decision to list a liquidator as a risk person due to bad faith.

Lietas arhīva Nr. A42-01576-20

ECLI:LV:ADRJLTN:2020:1022.A420157620.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2020.gada 22.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada 19.februāra

lēmuma Nr.31.1-22.11/680 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas vadītāja p.i. 2019.gada 13.decembra lēmumu

Nr.30.4-4.7.3/82332 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts iekļaut pieteicēju /pers. D/ riska personu sarakstā.

Pieteicējs nepiekrita sākotnējam lēmumam un to apstrīdēja.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore 2020.gada 19.februārī pieņēma lēmumu Nr.31.1-22.11/680 sākotnējo lēmumu atzīt par tiesisku.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējs bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk – komercsabiedrība) likvidators no

2017.gada 21.novembra līdz 2019.gada 4.janvārim, un uz 2019.gada 4.janvāri komercsabiedrībai bija nokavētie nodokļu maksājumi 58 476,15 euro

apmērā, kas izveidojās laikā, kad pieteicējs ieņēma likvidatora amatu komercsabiedrībā, un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas.

Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka komercsabiedrības nokavētie nodokļu maksājumi izveidojušies ne tikai komercsabiedrībai tiesību normās

noteiktajā termiņā labprātīgi neveicot nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu samaksu (lēmuma

neapturētajā daļā), bet arī pēc pašas komercsabiedrības iesniegtajām nodokļu deklarācijām. Par komercsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem

Valsts ieņēmumu dienesta piedziņas pārvaldes amatpersona 2017.gada 12.decembrī pieņēma lēmumu Nr.30.4-4.1.2/107230 par nokavēto nodokļu

maksājumu piedziņu, ar kuru nolēma piedzīt no komercsabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus 48 244,67 euro. Veicot nokavēto nodokļu

maksājumu piedziņu, piedzenamie nokavētie nodokļu maksājumi pilnībā nav iekasēti un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir zvērināta tiesu izpildītāja

apstiprināts 2019.gada 2.decembra akts par piedziņas neiespējamību no komercsabiedrības. Pieteicējs formāli ir atzīstams par riska personu saskaņā ar

likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta „e” apakšpunktu. Lietā nav konstatējami īpaši (ārkārtas) apstākļi, kuru dēļ pieteicējam objektīvi

(no savas gribas un rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ) neradās iespēja izpildīt nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Lai gan 2017.gada

22.novembrī iestājās samaksas termiņš komercsabiedrībai nodokļu audita rezultātā papildus samaksai budžetā noteiktajiem maksājumiem (kuru samaksa

nebija apturēta) un nodokļu audits tika veikts un attiecīgi papildu nomaksai budžetā maksājumi komercsabiedrībai tika noteikti par laika periodu, kad

pieteicējs nebija komercsabiedrības amatpersona, tomēr, pieteicējam, vadot un pārstāvot komercsabiedrību, bija pienākums nepieļaut nokavēto nodokļu

maksājumu rašanos. Konstatējot, ka ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi un parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis

parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, parādniekam bija pienākums to nomaksāt vai panākt vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu kā

kreditoru par nodokļu parāda nomaksu, vai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesa lietu, vai arī iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa

uzsākšanu. Pamats pieteicēja iekļaušanai riska personu sarakstā ir pieteicēja negodprātīga rīcība. Pastāv risks, ka arī nākotnē pieteicējs vieglprātīgi varētu

uzņemties amatus uzņēmumos, pienākumus neveicot kā krietns un rūpīgs saimnieks. Iekļaujot pieteicēju riska personu sarakstā, Valsts ieņēmumu dienests

veic preventīvās funkcijas, lai personas, kuru darbībā saskatāmas negodprātīgas rīcības pazīmes, uz laiku izslēgtu no komercdarbības vides.

[2] Pieteikumā par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu pieteicējs norāda, ka nav izpildījušās visas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta

31.punkta „e” apakšpunktā noteiktās pazīmes, lai viņš tiktu iekļauts riska personu sarakstā, proti, laika periodā, kad viņš pildīja komercsabiedrības

likvidatora amatu, komercsabiedrības parādu apmērs pieaudzis tikai par 1777,23 euro. Šajā laika periodā komercsabiedrībai nav izveidojušies

nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro, kā to paredz iepriekš minētā tiesību norma.

Pieteicējs komercsabiedrības vārdā nav veicis saimniecisko darbību un likvidācijas process pats par sevi izslēdz saimnieciskās darbības iespējas.

Tai pat laikā, ja Valsts ieņēmumu dienests komercsabiedrībai ir veicis papildu nodokļu uzrēķinus un precizējis iepriekš iesniegto nodokļu deklarāciju

datus, kas ir no likvidatora rīcības neatkarīgi apstākļi, tad amatpersona – likvidators nevar būt sodāms par šāda veida nodokļu saistību pieaugumu

komercdarbībai neatkarīgi no tā, vai to pieaugums pārsniedz 15 000 euro.

[3] Paskaidrojumā tiesai Valsts ieņēmumu dienests lūdz pieteikumu atzīt par nepamatotu un to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots.

[5] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta „e” apakšpunktam riska persona ir fiziskā persona, kas atbilst šādiem

kritērijiem: persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie

nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts, vai komercsabiedrība nav

iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no

nodokļu samaksas termiņa dienas.

Tātad, lai noskaidrotu, vai pieteicējs atzīstams par riska personu, tiesai jāpārbauda, vai pieteicējs atbilst iepriekš minētajiem riska personas

kritērijiem.

[6] Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka uz pieteicēja amata pienākumu pildīšanas pēdējo dienu 2019.gada

4.janvārī komercsabiedrībai bija nokavēto nodokļu maksājumu parāds 58 476,15 euro, kas pārsniedz iepriekš minētajā tiesību normā noteikto apmēru

un nav pagājuši trīs gadi no to samaksas termiņa dienas. Tāpat lietā nav strīda par to, ka nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņš normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts un komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, kā arī dienesta rīcībā ir tiesiski

apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību.

Lietā ir strīds par to, vai nokavēto nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro, ir izveidojušies pieteicēja amata pienākumu pildīšanas laikā.

[7] Atbilstoši Uzņēmumu reģistrā pieejamai informācijai, pieteicējs komercsabiedrības likvidators ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi

bija no 2017.gada 21.novembra līdz 2019.gada 4.janvārim.

Tādējādi, lai pieteicēju atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta „e” apakšpunktam iekļautu riska personu sarakstā

jākonstatē, ka laika periodā no 2017.gada 21.novembra līdz 2019.gada 4.janvārim komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas

pārsniedz 15 000 euro.

[8] Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja amata pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir izveidojošies

nokavētie nodokļu maksājumi 1777,23 euro apmērā, ko pieteicējs neapstrīd, nevis 58 476,15 euro apmērā, kā to norāda Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti uz pieteicēja amata pienākumu pildīšanas laiku attiecina nokavētos nodokļu maksājumus, kas

komercsabiedrībai aprēķināti ar Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 18.oktobra lēmumu Nr.30.2-22.8/5483, norādot uz to, ka to samaksas termiņš

iestājies 2017.gada 22.novembrī, proti, laikā kad pieteicējs pildīja amata pienākumus komercsabiedrībā.

Tiesas vērtējumā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta „e” apakšpunktā norādītais priekšnoteikums, ka persona ir vai ir bijusi

amatpersona komercsabiedrībā, un tās pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, ir saistāms ar

periodu, kad komersantam uz likuma pamata veidojas nodokļu parāda saistības, neatkarīgi no tā, ka parādsaistības un samaksas nokavējums tiek

konstatētas ar audita lēmumiem, kas ir pieņemti vēlākā laika posmā. Audita rezultātā noteiktais parāda samaksas pienākums arī tiek noteikts vēlākā laika

posmā nekā nodokļu saistības rašanās brīdis. Tomēr samaksas pienākuma noteikšana 30 dienu laikā pēc audita lēmuma pati par sevi vēl nenozīmē, ka

lēmumā konstatētās parādsaistības rodas vienīgi tad, kad iestājās šis administratīvajā aktā noteiktais samaksas termiņš. Likumā noteiktais nodokļu

samaksas termiņš šādā situācijā faktiski jau ir iestājies auditējamā perioda ietvaros (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa gadījumā atskaites periods ir

viens mēnesis).

Tiesa norāda, ja likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta „e” apakšpunktu tulkotu tādējādi, ka nozīme ir piešķirama tikai tam, kura

persona ir komersanta amatpersona brīdī, kad rodas auditā noteiktā nodokļu samaksas pienākums, tas faktiski radītu iespēju ļaunprātīgi izvairīties no

atbildības. Šāda tiesību normu interpretācija novestu pie tā, ka negodprātīgiem komersantiem būtu pietiekami vienīgi savlaicīgi paziņot dienestam, ka viņi

atstāj uzņēmuma amatpersonas amatu īsi pirms audita lēmumos paredzēto tiesisko seku iestāšanās. Tā kā par audita uzsākšanu un audita rezultātiem

negodprātīgie komersanti būs vienmēr informēti, jo šie lēmumi ir obligāti jāpaziņo komersantam, tad faktiski vienmēr tiem būs iespēja „savlaicīgi”

norobežoties no juridiskās personas, kurai ir veikts nodokļu uzrēķins.

Ņemot vērā minēto uz pieteicēja amata pienākumu pildīšanas laiku nepamatoti attiecināti arī pārsūdzētajā lēmumā norādītie iedzīvotāju ienākuma

nodokļa maksājumi par 2017.gada novembri 163,27 euro apmērā, apdrošināšanas iemaksu maksājumi 273,08 euro apmērā par 2017.gada oktobri un

pievienotās vērtības nodokļa maksājumi 704,19 euro apmērā par 2017.gada oktobri, jo arī šie nokavētie nodokļu maksājumu izveidojušies laikā, kad

pieteicējs vēl nebija uzsācis likvidatora amata pienākumu pildīšanu komercsabiedrībā. Par šajā laikā izveidojušos nodokļu maksājumu parādiem atbildība

jāuzņemas komercsabiedrības amatpersonai, kas savus amata pienākumus pildīja attiecīgajā periodā.

Tiesa piekrīt Valsts ieņēmumu dienesta secinājumam, ka no lietas materiāliem ir konstatējama negodprātīga rīcība no pieteicēja puses un nevar atzīt,

ka pieteicējs ieņemot komercsabiedrības likvidatora amatu būtu rīkojies kā rūpīgs un atbildīgs saimnieks, proti, pieteicējs nav vērsies Valsts ieņēmumu

dienestā ar lūgumu atbalstam nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai, kā arī nav iesniedzis komercsabiedrības maksātnespējas pieteikumu tiesā

atbilstoši normatīvajam regulējumam. Tomēr lietā nav konstatējami visi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta „e” apakšpunktā minētie

kritēriji, lai pieteicēju iekļautu riska personu sarakstā, savukārt par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu tiesā pieteicējs ir saukts pie administratīvās

atbildības.

[9] Ņemot vērā spriedumā konstatēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums nav pamatots un tas ir atceļams.

[10] Tā kā pieteikums tiek apmierināts, no atbildētājas par labu pieteicējam piespriežama pieteicēja samaksātā valsts nodeva 30 euro

(Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa). Valsts nodeva atlīdzināma Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumos Nr.85 „Kārtība,

kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” noteiktajā kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 253.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. D/ pieteikumu.

Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada 19.februāra lēmumu Nr.31.1-22.11/680.

Piespriest no Valsts ieņēmumu dienesta par labu /pers. D/ tā samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais

S.Blūma paraksts)