Court dismissed appeal for property tax overpayment due to missed statutory objection deadline.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the applicant's appeal against a municipal decision to reject his tax objection. The court found the applicant had missed the statutory deadline to object to the tax assessment notices for the years 2009 through 2013. Consequently, the court ruled that the objection was procedurally inadmissible and the tax liability remained valid. The decision upheld the lower court's finding that the applicant failed to meet the strict procedural requirements for challenging the tax assessment.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 307. un 309. pants; 329. pants 1. daļa: The court must dismiss an administrative appeal if the applicant fails to file the objection within the statutory time limit prescribed by law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420266014
Lietas arhīva Nr. AA43-0318-16/19
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā
2016.gada 8.februārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente K.Krastiņa,
tiesneses L.Vīnkalna un A.Zariņa
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga
administratīvā akta, ar kuru viņam tiktu atmaksāta nekustamā īpašuma pārmaksa par 2009., 2010., 2011., 2012. un
2013.gadu un tiktu atlīdzināts morālais kaitējums 50 000 euro apmērā un mantiskie zaudējumi 628,72 euro apmērā, sakarā ar
/pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2013.gada 3.decembrī /pers. A/ vērsās Rīgas domes (turpmāk – Dome) Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē (turpmāk
– Pārvalde) ar lūgumu veikt nekustamā īpašuma /adrese A/ bez numura, Rīgā, kadastra apzīmējums /numurs A/, (turpmāk
– Īpašums) nodokļu pārrēķinu par 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013.gadu.
[2] Ar Domes 2014.gada 28.februāra lēmumu Nr.2-30/RD-14/87-ap (turpmāk – Lēmums) atstāts nogrozīts Pārvaldes
2014.gada 3.janvāra lēmums Nr.PIP-14-20-ap par /pers. A/ iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas apstrīdēšanas termiņa
nokavējuma dēļ.
Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem.
[2.1] /pers. A/ ir nokavējis apstrīdēšanas termiņu Pārvaldes maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli
2009., 2010., 2011., 2012. un 2013.gadam apstrīdēšanai, jo iesniegums Pārvaldē saņemts tikai 2013.gada 3.decembrī, jau
pēc procesuālā termiņa maksāšanas paziņojumu apstrīdēšanai izbeigšanās.
[2.2] Nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra lī d z 2013.gada
31.decembrim aprēķināts, ņemot vērā kadastrālo vērtību, kas bija noteikta atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā (turpmāk – Sistēma) reģistrētajai lietošanas mērķu grupai 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”,
kodam 0702 „Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”.
Savukārt jaunā kadastrālā vērtība, kas noteikta, jo pieteicēja zemesgabalam ar Pārvaldes 2013.gada 5.decembra
lēmumu Nr. PIP-13-24316-ap/08-02 (turpmāk – Lēmums par lietošanas mērķu maiņu) mainīts Sistēmā reģistrētais
nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, pamatojoties uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešo un sesto
daļu, tiks piemērota ar 2014.gadu.
[2.3] Tā kā pašvaldības rīcība ir tiesiska, tad netiek vērtēts prasījums atlīdzināt nodarītos zaudējumus un personisko
un morālo kaitējumu.
[3] 2014.gada 7.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. A/ pieteikums. Pieteikumā un tā papildinājumos, kā
arī tiesai rakstveidā sniegtajos papildu paskaidrojumos pieteicējs lūdz atcelt Lēmumu un atmaksāt NĪN pārmaksu par 2009.,
2010., 2011., 2012. un 2013.gadu, kā arī atlīdzināt morālo kaitējumu 50 000 euro apmērā un mantiskos zaudējumus 628,72
euro apmērā.
Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.
[3.1] Saskaņā ar Domes 2009.gada 18.augusta saistošajiem noteikumiem Nr.5 „Grozījumi Rīgas domes 2005.gada
20.decembra saistošajos noteikumos Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”” (turpmāk – Saistošie
noteikumi Nr.5) Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajām zemes vienībām, tai skaitā arī pieteicējam piederošajam
Īpašumam, tika mainīts funkcionālais zonējums, līdz ar to attiecīgi mainījās arī Īpašuma lietošanas mērķis. Tomēr
pašvaldība līdz 2013.gada 5.decembrim neveica nekādas darbības, lai mainītu Īpašuma lietošanas mērķi, tādējādi NĪN tika
aprēķināts par tādu nekustamā īpašuma izmatošanas mērķi, kurš neatbilda 2009.gada augustā noteiktajam pieteicējam
piederošā zemesgabala izmantošanas veidam, proti, lielāks nekā pieteicējam būtu jāmaksā.
[3.2] Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.496)
18.punktam lietošanas mērķa maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija. Ja nekustamā īpašuma lietošanas
mērķa maiņu mēneša laikā neierosina nekustamā īpašuma īpašnieks, tas bija jāizdara pašvaldībai, jo lietošanas mērķa
noteikšana ir saistīta ar kadastrālās vērtības noteikšanu.
[3.3] Pašvaldības uzskats, ka Noteikumi Nr.496 redakcijā, kas bija spēkā 2009.gada 28.augustā, neparedzēja mainīt
lietošanas mērķi teritorijas plānā mainītās atļautās izmantošanas dēļ, ir pretrunā ar šo noteikumu 23. un 29.punktu.
Pašvaldībai, stājoties spēkā pašvaldības teritorijas plānojumam, bija jāaizpilda šāds „likuma robs”, mainot pieteicēja
zemesgabalam lietošanas mērķi. Pašvaldības prettiesiskā rīcība noveda pie tā, ka netika veiktas izmaiņas Sistēmā par zemes
vienības lietošanas mērķa maiņu un attiecīgi nemainījās Īpašuma kadastrālā vērtība, tādējādi turpinot iekasēt nepamatoti lielu
NĪN.
[3.4] Pašvaldība, atsakoties atmaksāt nepamatoti samaksāto starpību, ir pārkāpusi labas pārvaldības principu,
privātpersonas tiesību ievērošanas principu, tiesiskās paļāvības principu un demokrātiskās iekārtas principu.
[3.5] Pašvaldība ir nodarījusi morālo kaitējumu. Pašvaldība ar prettiesisko rīcību grauj ticību labas pārvaldības
principam un demokrātiskai valsts iekārtai. Pienākums samaksāt atlīdzību 50 000 euro apmērā, iespējams, atturēs
pašvaldību no prettiesiskām darbībām nākotnē un liks cienīt cilvēkus un likumu, līdz ar to tiks realizēta prevencijas funkcija.
Šāda atlīdzība veiktu arī samierināšanas funkciju ar atbildētāju.
[3.6] Pašvaldība ir nodarījusi arī mantiskos zaudējumus, kas saistīti ar izdevumiem par juridisko palīdzību 490 euro
apmērā un iespējamās kadastrālās vērtības dokumentu sagatavošanu un izsniegšanu 138,72 euro apmērā.
[4] Dome tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz
Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīts turpmāk minētais.
[4.1] Pamats ierosināt īpašuma lietošanas mērķa maiņu, ja lietošanas mērķis pēc izmaiņām teritorijas plānojumā
neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai izmantošanai, Noteikumos Nr.496 tika iekļauts ar grozījumiem, kas stājās
spēkā 2011.gada 24.februārī. Līdz šo grozījumu pieņemšanai pašvaldībai nebija tiesību veikt zemes vienībai iepriekš
noteikto lietošanas mērķu maiņu arī tad, ja būtu bijis saņemts šāds iesniegums.
[4.2] Noteikumu Nr.496 18.punkta pirmais teikums paredz nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu viena mēneša
laikā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt otrais teikums – pašvaldības tiesības rosināt lietošanas mērķu maiņu. Tas
nozīmē, ka primāri pienākums ierosināt lietošanas mērķu maiņu ir zemes īpašniekam, kas izskatāmajā lietā pieteicējam bija
jāierosina līdz 2011.gada 24.martam.
[4.3] Ja pieteicējs būtu izpildījis tiesību normās uzlikto pienākumu un savlaicīgi vērsies pašvaldībā ar lūgumu mainīt
zemes vienībai lietošanas mērķus, kā rezultātā samazinātos zemes vienības kadastrālā vērtība un samazinātā kadastrālā
vērtība NĪN aprēķinam tiktu piemērota jau no 2012.gada.
[4.4] Nav tiesiska pamata ar Lēmumu par lietošanas mērķu maiņu Īpašumam noteiktos lietošanas mērķus piemērot ar
atpakaļejošu spēku. Šajā lēmumā nav konstatēts, ka lietošanas mērķi ar noteikšanas brīdi ir bijuši nepamatoti un atceļami
saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 86.panta pirmās daļas nosacījumiem.
Turklāt arī tad, ja pat pastāvētu priekšnoteikumi veikt NĪN pārrēķinu, tad nodokļu administrācija to varētu veikt tikai
triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa – sākot no 2009.gada.
[4.5] Aktualizētā kadastrālā vērtība, aprēķinot NĪN apmēru, ir piemērojama tikai turpmākajiem taksācijas gadiem.
[4.6] Personai tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu ir tikai tādā gadījumā, ja tiek konstatēta iestādes prettiesiska rīcība.
Nav saprotams, kādā veidā konkrētajā gadījumā izpaužas iestādes prettiesiska darbība, ja pats pieteicējs neveica tiesību
normās noteikto pienākumu. Tā kā iestādes rīcība attiecībā pret pieteicēju ir bijusi tiesiska, pieteicējam nav tiesiska pamata
lūgt morālā kaitējuma un mantisko zaudējumu atlīdzinājumu.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu pieteikums noraidīts.
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[5.1] Pieteicējam 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013.gadā ar maksāšanas paziņojumu paziņots par katru taksācijas
gadu aprēķinātais NĪN.
Pieteicējs 2013.gada 3.decembrī vērsies Pārvaldē ar iesniegumu, lūdzot veikt par Īpašumu aprēķināto nodokļu
pārrēķinu par 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013.taksācijas gadu. Tā kā zemesgabala funkcionālais zonējums mainīts jau
2009.gadā, pieteicēja ieskatā ir pārrēķināms par zemesgabalu maksājamais NĪN apmērs.
Iestāde konstatējusi, ka pieteicējs ir nokavējis maksāšanas paziņojumu apstrīdēšanas termiņu, un, pamatojoties uz APL
79.panta trešo daļu, atteikusi tā izskatīšanu pēc būtības.
[5.2] Tiesas ieskatā iestāde ir nepamatoti pieteicēja iesniegumu uzskatījusi par apstrīdēšanas iesniegumu. Pieteicējs
pašvaldībā ir vērsies, lūdzot izdot viņam labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 23.panta otro daļu, tiktu atmaksāts pārmaksātais NĪN. Tādēļ izskatāmajā lietā ir noskaidrojams, vai pieteicējam ir
tiesības uz NĪN pārmaksas atmaksu.
[5.3] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.pants (tiesību norma redakcijā, kas bija spēkā iesnieguma
iesniegšanas brīdī) uzskaita nodokļa maksātāja tiesības, tostarp tiesības saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar
konkrēto nodokļu likumiem (7.punkts). Vienlaikus panta 10.punkts ierobežo tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa
summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā
noteiktā maksāšanas termiņa.
Tā kā likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normas neparedz termiņu nodokļu maksātājam pārmaksātā nodokļa
atprasīšanai, tiesības atprasīt pārmaksātu nodokļa summu reglamentē likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta
10.punkts (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2010.gada 15.aprīļa
sprieduma lietā Nr.SKA-2/2010 11.punktu).
Tādējādi NĪN pārmaksas iesniegums iesniedzams ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam noteiktā samaksas termiņa.
[5.4] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 6.panta trešajai daļai NĪN maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā
31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var
nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā.
Tātad nodokļu samaksas termiņš iestājas attiecīgā taksācijas gada 15.novembrī (2009.gadā saskaņā ar maksāšanas
paziņojumu tas bija 16.novembris). Tas nozīmē, ka tiesības prasīt pārmaksas atmaksu par 2009.gadu izbeidzās 2012.gada
16.novembrī, bet par 2010.gadu – 2013.gada 15.novembrī. Tā kā pieteicējs ar iesniegumu par NĪN pārmaksu par 2009. līdz
2013.taksācijas gadu iestādē vērsās 2013.gada 3.decembrī, pārmaksai par 2009. un 2010.taksācijas gadu bija iestājies trīs
gadu noilgums.
[5.5] Turklāt, kā atzinusi Augstākās tiesa, trīs gadu termiņš ir saprātīgs laiks, kurā persona var īstenot savas tiesības uz
nodokļa pārmaksas atmaksu. Beztermiņa nodokļa atprasīšana pārkāptu tiesiskās noteiktības principu (sk. Augstākās tiesas
2014.gada 28.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-368/2014 6.punktu, 2014.gada 6.marta sprieduma lietā
Nr.SKA-205/2014 12.punktu, 2014.gada 13.augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-463/2014 7.punktu).
Tādējādi pieteicēja prasījums daļā par NĪN pārmaksas atmaksu par 2009. un 2010.taksācijas gadu bija atstājams bez
izskatīšanas. Attiecīgi pieteikums šajā daļā atzīstams par noraidāmu. Citiem pieteicēja apsvērumiem attiecībā uz šo periodu
lietā nav nozīmes.
[5.6] Savukārt, tā kā pieteicējs nav nokavējis termiņu tiesībām prasīt nodokļa pārmaksas atmaksu par 2011., 2012. un
2013.gadu, tiesa pārbaudīja pārējos priekšnoteikumus pārmaksas atmaksai.
[5.7] Ar Saistošajiem noteikumiem Nr.5, kas stājās spēkā 2009.gada 28.augustā, Īpašumam mainīts funkcionālais
zonējums. Daļai pieteicējam piederošā zemesgabala 183 m2 platībā noteikta ielu teritorija (I), daļai zemesgabala 4236 m2
platībā – apstādījumu un dabas teritorija. Secīgi ar Lēmumu par lietošanas mērķu maiņu Īpašumam mainīts Sistēmā
reģistrētais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.
[5.8] Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 9.panta pirmo daļu zemes
vienībai un zemes vienības daļai vai plānotai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas
mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. To atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai, izņemot likumā minētus
gadījumus, nosaka vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā zemes vienība (1. punkts).
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un kārtību, kādā nosaka un maina nekustamā īpašuma lietošanas
mērķus, noteic Noteikumi Nr.496.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves pašreizējai izmantošanai kadastrālās vērtēšanas vajadzībām
nosaka: zemes vienībai un plānotai (projektētai) zemes vienībai vai zemes vienības daļai vai plānotai (projektētai) zemes
vienības daļai (noteikumu 2.punkts). Secīgi atbilstoši minēto noteikumu 3.punktam lietošanas mērķi reģistrē Sistēmā.
Reģistrācijas mērķis, kā to paredz Kadastra likuma 2.pants, ir nodrošināt publiski pieejamu aktuālu kadastra informāciju par
visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Turklāt Sistēmā reģistrētie dati citstarp tiek izmantoti arī NĪN
administrēšanai (likuma 8.panta 4.punkts).
[5.9] Gadījumus, kādos var ierosināt lietošanas mērķu maiņu, noteic Noteikumu Nr.496 17.punkts. Ar Noteikumiem
Nr.118 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība””, kas stājās spēkā 2011.gada
24.februārī, noteikumi tika papildināti ar 17.6.apakšpunktu. Atbilstoši šai normai lietošanas mērķa maiņu ierosina arī tad, ja
pēc izmaiņām teritorijas plānojumā neapbūvētai zemes vienībai iepriekš noteiktais apbūves zemes lietošanas mērķis neatbilst
teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai.
Savukārt kārtību, kādā noteikumu 16. vai 17.punktā minētajos gadījumos tiek veikta lietošanas mērķa maiņa, atrunā
noteikumu 18.punkts. Proti, lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai,
ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks. Lietošanas
mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija.
Tātad tā ir nekustamā īpašuma īpašnieka atbildība sekot aktuālajām izmaiņām teritorijas plānošanas dokumentos un
ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Kā redzams no citētās tiesību normas, arī pašvaldība ir kompetenta ierosināt lietošanas
mērķu maiņu attiecībā uz tai nepiederošām zemes vienībām, tomēr tās atbildība lietošanas mērķu izmaiņu rosināšanā ir
noteikta primāri attiecībā uz tai piederošo zemes vienību.
Kā atzinusi Augstākā tiesa, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanā tiek ņemts vērā attiecīgā nekustamā
īpašuma lietošanas veids, kam ir jābūt saskaņā ar teritorijas plānošanas dokumentos noteikto un atbilstošam īpašuma
paredzētajai (plānotajai) funkcijai. Šādā veidā tiek panākts, ka Sistēmā ir ietverti aktuāli (faktiski) dati par katru nekustamo
īpašumu, kurus var izmantot citastarp īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā vai NĪN administrēšanai. Tieši ar
nodomu atspoguļot aktuālo situāciju ir izstrādāts Noteikumu Nr.496 17.punkts, reglamentējot zemes lietošanas mērķu
maiņas gadījumus (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 16.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-499/2011 8.punktu).
Tātad, lai nodrošinātu Sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, pašvaldībai konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes
vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša
nekustamā īpašuma īpašnieka atbildību sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un
teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Attiecīgi apstāklis, ka lietošanas mērķa maiņa ir
notikusi vairākus gadus pēc tam, kad ir mainīts ar teritorijas plānošanas dokumentiem noteiktais zemes vienības
funkcionālais zonējums, ir paša pieteicēja bezdarbības sekas. Tādēļ tiesa nekonstatēja pašvaldības patvaļīgu vai prettiesisku
rīcību, laikus nenodrošinot lietošanas mērķa maiņu, jo lietošanas mērķa maiņas ierosināšana bija paša pieteicēja atbildībā.
[5.10] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešā daļa paredz, ka NĪN aprēķina no nekustamā īpašuma
nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Ja NĪN objekts Sistēmā reģistrēts taksācijas
gada laikā, nodokli aprēķina no kadastrālās vērtības objekta reģistrācijas brīdī. Savukārt, ja taksācijas gada laikā Sistēmā
tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas
gadu (likuma 3.panta sestā daļa).
Pieteicēja zemesgabalam lietošanas mērķis mainīts ar Lēmumu par lietošanas mērķu maiņu, kas pieņemts 2013.gada
5.decembrī. Secīgi 2014.gadā, ņemot vērā mainīto lietošanas mērķi, Sistēmā aktualizēta Īpašuma kadastrālā vērtība. Taču
minētā aktualizētā informācija par lietošanas mērķi un uz tā pamata noteikto jauno kadastrālo vērtību Sistēmā ir attiecināma
uz nākamo taksācijas gadu, bet nevar būt par pamatu NĪN pārrēķinam par iepriekšējiem taksācijas gadiem.
Tiesa tostarp vērsa pieteicēja uzmanību, ka ar Pārvaldes 2014.gada 16.maija lēmumu Nr.PIP-14-13832-ap, ņemot vērā
Sistēmā aktualizētās izmaiņas, ir atcelts maksāšanas paziņojums par NĪN 2014.gadam, samazinot maksājamā NĪN atbilstoši
no jauna noteiktajai kadastrālajai vērtībai.
[5.11] Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka pieteicēja prasījums daļā par pieteicēja ieskatā pārmaksātā NĪN atmaksu par
2011., 2012. un 2013.gadu ir nepamatots un pieteikums šajā daļā ir noraidāms.
[5.12] Pieteicējs norāda uz virkni iestādes pieļautu tiesību principu – labas pārvaldības principa, privātpersonas tiesību
ievērošanas principa, tiesiskās paļāvības principa un demokrātiskās iekārtas principa – pārkāpumu. Pieteicējs arī citē katra
principa nozīmi, taču nenorāda apsvērumus par to, kā pats pārkāpums ir izpaudies. Arī tiesa šādus pārkāpumus
nekonstatēja.
Tiesa konstatēja, ka iestāde nav pieņēmusi lēmumu par pieteicēja prasījumu, jo nepamatoti atteica izskatīt pieteicēja
pārmaksas atmaksas pieprasījumu. Tiesa vērsa iestādes uzmanību, ka līdzīgos apstākļos, kad tiek saņemts personas
iesniegums atmaksāt pārmaksāto nodokli, iestādei likuma „Par nodokļiem un nodevām” un likuma „Par nekustamā īpašuma
nodokli” noteiktajā kārtībā ir jāpārbauda, vai nodokļa maksātāja pieprasījums ir pieļaujams un pamatots, nevis jāatsaka tā
izskatīšana tādēļ, ka ir nokavēts likumā noteiktais apstrīdēšanas termiņš.
Vienlaikus tiesa atzina, ka minētais iestādes procesuālais pārkāpums nemaina lietas rezultātu, jo pieteicēja prasījums par
pieteicēja ieskatā pārmaksātā NĪN atmaksu ir nepamatots. Tā kā tiesa nekonstatēja iestādes pienākumu pieteicēja vietā
nodrošināt lietošanas mērķa maiņu Īpašumam, nav konstatējams iestādes rīcības prettiesiskums, ne arī kādu minēto
principu pārkāpums. Tieši pretēji, iestāde ir piemērojusi labas pārvaldības un privātpersonas tiesību ievērošanas principu,
pēc savas iniciatīvas ierosinot pieteicēja zemes vienības lietošanas mērķa maiņu.
[5.13] Pieteicējs lūdz atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus un kaitējumu, kas radušies prettiesiski neatmaksātās NĪN
pārmaksas rezultātā.
APL 92. pants paredz, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personīgo
kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7., 8. un 9.pants paredz priekšnoteikumu
zaudējumu (kaitējuma) atlīdzināšanai, ja tas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas
faktiskās rīcības dēļ. Turklāt atbilstoši šā likuma 6.pantam tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes
prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un
tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās
reālu iespēju, un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats
zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.
Tiesa izskatāmajā lietā konstatēja, ka iestāde nepamatoti pieteicēja pārmaksas atmaksas iesniegumu atzinusi par
apstrīdēšanas iesniegumu, kā rezultātā nepamatoti atstāja bez izskatīšanas, nevis pārbaudīja to pēc būtības. Tomēr minētais
apstāklis pats par sevi nemaina izskatāmās lietas rezultātu, jo arī tad, ja pieteicēja iesniegumu iestāde būtu izskatījusi,
pieteicējs vēlamo labumu (pārmaksas atmaksu) neiegūtu.
Turklāt, kā redzams, pieteicēja ieskatā zaudējumi un morālais kaitējums pieteicējam ir radies tieši tādēļ, ka iestāde
nepamatoti atteicās atmaksāt viņa ieskatā viņam pienākošos NĪN pārmaksu. Arī tad, ja ir konstatējama iestādes kļūda
pieteicēja iesnieguma satura novērtējumā, šim pārkāpumam nav nekādas cēloņsakarības ar pieteicēja ieskatā viņam
radītajiem zaudējumiem un nodarīto morālo kaitējumu. Uz to nenorāda arī pieteicējs. Līdz ar to arī pieteicēja prasījums par
atbilstīgu atlīdzinājumu ir noraidāms.
[6] Pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu, kurā
papildus jau iepriekš lietā izvirzītajiem norādīti šādi argumenti.
[6.1] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Īpašuma lietošanas mērķis tika mainīts pēc pašvaldības iniciatīvas. Noteikumu Nr.496
17.punktā nebija noteikts, ka lietošanas mērķa maiņu īpašumam var ierosināt, ja pēc izmaiņām teritorijas plānojumā tam
iepriekš noteiktais lietošanas mērķis neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai. Savukārt no šo noteikumu 23. un
29.punkta izriet, ka lietošanas mērķi līdz 2011.gada 24.februārim, kad Noteikumi Nr.496 papildināti ar 17.6.apakšpunktu,
varēja gan ierosināt, gan mainīt, arī tad, ja stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums. Tādējādi neizriet tas, ka
Noteikumu Nr.496 neparedzēja veikt lietošanas mērķa maiņu, ja mērķis neatbilst plānojumam.
Arī no likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 13.punktam izriet Domes pienākums laikus nodrošināt nekustamā īpašuma
lietošanas mērķa maiņu, pat tad, ja to neizdara nekustamā īpašuma īpašnieks.
[6.2] Pieteicējam nebija pamata apšaubīt Pārvaldes sagatavotos paziņojumus par NĪN, kuros par 2010., 2011., 2012.
un 2013.gadiem konsekventi bija norādīts, ka Īpašuma lietošanas mērķis ir „Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas”.
[7] Saskaņā ar APL 245. un 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[8] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā kopsakarā ar apelācijas sūdzības
argumentiem un administratīvā procesa dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem, atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav
pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos
apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to
Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu
konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.
[10] Pieteicēja apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus apgabaltiesa atzīst par nepamatotiem.
[10.1] No administratīvās lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja ieskatā tieši Domei bija jāveic viņa Īpašuma lietošanas
mērķa maiņa, ko Dome arī veikusi 2013.gada 5.decembrī. Pieteicēja ieskatā Domei pieteicēja Īpašuma lietošanas mērķa
maiņa bija jāveic jau 2009.gadā, kad stājās spēkā Saistošie noteikumi Nr.5, tādējādi ietekmējot NĪN aprēķinu par Īpašumu
jau no 2009.gada.
[10.2] Pieteicējs pamatoti norāda, ka arī Saistošo noteikumu Nr.5 spēkā stāšanas dienā Noteikumu Nr.496 23. un
24.punkts paredzēja, ka neapbūvētajai zemes vienībai (zemes vienības daļai) bija iespējams noteikt vai mainīt lietošanas
mērķi atbilstoši zemes likumīgajai izmantošanai (tai skaitā likumīgi noteiktajam lietošanas mērķim) atbilstoši vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumā norādītajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai.
Tomēr arī pirms grozījumiem Noteikumos Nr.496, kas stājās spēkā 2011.gada 24.februārī (kad noteikumu tika
papildināti ar 17.6.apakšpunktu), minēto noteikumu 21.punkts noteica, ka, lai ierosinātu lietošanas mērķa noteikšanu vai
maiņu zemes vienībai, persona iesniedz pieteikumu tajā vietējā pašvaldībā, kurā atrodas attiecīgā zemes vienība. Savukārt
noteikumu 22.punkts noteica, ka persona, iesniedzot pieteikumu, pievieno tam noteiktus dokumentus, tostarp īpašuma
tiesības, tiesiskā valdījuma vai zemes lietojuma tiesības apliecinošu dokumentu (Noteikumu Nr.496 22.1.apakšpunkts).
No minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka persona, kas ir tiesīga ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa
noteikšanu vai maiņu Noteikumu Nr.496 izpratnē, ir persona, kurai ir īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības uz zemi,
primāri – īpašnieks. Arī Noteikumu Nr.496 29.punkts, kuru piesauc pieteicējs, noteica, ja vietējais teritorijas plānojums vai
teritorijas detālplānojums konkrētajai zemes vienībai pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, personai ir tiesības ierosināt un
šo noteikumu 21.punktā minētajā pieteikumā norādīt vienu, vairākus vai visus teritorijas izmantošanas veidus. Lietošanas
mērķiem (mērķim) piekrītošo zemes platību nosaka proporcionāli to skaitam. Aplūkojot šo normu kopsakarā ar Noteikumu
Nr.496 21. un 22.punktu, ir acīmredzams, ka persona, kas minēta 29.punktā, ir persona, kurai ir īpašuma, valdījuma vai
lietošanas tiesības uz zemi, un konkrētajā gadījumā par šādu personu ir atzīstams pieteicējs kā Īpašuma īpašnieks.
[10.3] Attiecībā uz zemes īpašnieka un pašvaldības tiesībām un pienākumiem gadījumā, kad tiek veiktas izmaiņas
teritorijas plānojumā un neapbūvētai zemes vienībai iepriekš noteiktais apbūves zemes lietošanas mērķis vairs neatbilst
teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai, pirmās instances tiesa pamatoti konstatēja, ka šādu
tiesisku situāciju kopš 2011.gada 24.februāra aptver Noteikumu Nr.496 17.6.apakšpunkts. Savukārt šo noteikumu
18.punkts tieši noteic, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 17.punktā minētajos gadījumos mēneša laikā
ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās
lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks (turpmāk – persona). Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai
pašvaldības institūcija.
Ievērojot minēto tiesisko regulējumu, kas piemērojams konkrētajā situācijā kopš 2011.gada 24.februāra, tieši pieteicēja
kā īpašnieka pienākums ir ierosināt Īpašuma lietošanas mērķa maiņu, savukārt pašvaldībai ir tādas tiesības, kas neizslēdz
pieteicēja kā īpašnieka pienākumu.
Ja pieteicējs nav savlaicīgi savu pienākumu pildījis, konstatējams, ka tieši viņa rīcības dēļ viņam ir iestājušās
nelabvēlīgākas sekas, maksājot NĪN lielākā apmērā. Tā kā Īpašuma lietošanas mērķa maiņa Sistēmā nebija atbilstoši
reģistrēta, nebija pamata rēķināt NĪN atbilstoši citai īpašuma kadastrālajai vērtībai nekā Sistēmā reģistrētā. Kā to pamatoti
norādīja pirmās instances tiesa, atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta sestajai daļai, ja taksācijas gada
laikā Sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar
nākamo taksācijas gadu.
[10.4] Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka, ievērojot nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanas jēgu, tam ir
jāatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai zemes izmantošanai. Lēmums par lietošanas mērķa noteikšanu (maiņu) zemes
īpašniekam nepiešķir kādas pašas par sevi izlietojamas tiesības vai pienākumus, bet rada tiesiskas sekas tādējādi, ka ietekmē
zemes gabala kadastrālo vērtību un secīgi NĪN. Konkrēta zemes lietošanas mērķa pamatā ir faktiskā vai atļautā, proti,
teritorijas plānojumā noteiktā, zemes izmantošana. Tādējādi lietošanas mērķa piešķiršana ir vienīgi tā identificēšana jeb
konstatēšana atbilstoši attiecīgā zemes gabala izmantošanas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko tiesiski nostiprina
iestādes lēmums – konstatējošais administratīvais akts (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 18.septembra sprieduma lietā
Nr.SKA-237/2013 15.punktu, 2015.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.SKA-43/2015 8.punktu).
No minētā arī izriet, ka lēmuma par lietošanas mērķa maiņu pieņemšanas iespēja nav aprobežota ar termiņu. Ideālā
gadījumā, proti, lai attiecīgā īpašuma lietošanas mērķis, tam atbilstoša vērtība un NĪN atbilstu teritorijas plānojumam,
lietošanas mērķa maiņai (vai noteikšanai jaunam īpašumam) ir jānotiek tūlīt pēc attiecīga regulējuma noteikšanas teritorijas
plānojumā. Tomēr, ja tas tūlīt vai vairāku gadu laikā nav izdarīts, tas nenozīmē, ka šādai neatbilstībai ir jāsaglabājas. Turklāt
jāņem vērā, ka īpašnieku saista ne vien īpašnieka tiesības, bet arī pienākumi. Primāri par atbilstoša mērķa noteikšanu ir
atbildīgs pats īpašnieks. Savukārt, ja īpašnieks nerīkojas, to dara pašvaldība. Īpašnieks tādējādi nevar izvairīties no mērķa
maiņas (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.SKA-43/2015 14.punktu ). Noteikumu Nr.496
18.punktā noteiktais mēneša termiņš nenozīmē lēmuma pieņemšanas termiņu. Tas nozīmē, ka īpašniekam (vai tiesiskajam
valdītājam, lietotājam, nomniekam), proti, personai, kura ir atbildīga par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu par
konkrēto īpašumu, maksimāli ātri (mēneša laikā) jārīkojas neatbilstības novēršanai (sk. Augstākās tiesas 2015.gada
18.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-0163-15 8. un 9.punktu).
Piemērojot teritorijas plānošanas tiesību normas un principus, pašvaldība ar teritorijas plānojumu nosaka konkrētu
teritoriju plānoto (atļauto) izmantošanu. Līdz ar to katram zemes īpašniekam piederošā nekustamā īpašuma lietošanas
tiesību apjomu nosaka teritorijas atļautā izmantošana. Ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteiktais īpašuma tiesību
ierobežojums ir tiešs, jo plānojums sabiedrības interesēs nepastarpināti ierobežo privātpersonas tiesības uz īpašumu (sk.
Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03 8.1.punktu).
Ievērojot to, ka Īpašuma izmantošana bija noteikta pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir ārējais normatīvais akts un
kas ir saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai, Saistošiem noteikumiem Nr.5 stājoties spēkā, pieteicējam kā
Īpašuma īpašniekam bija pienākums vērsties pašvaldībā ar ierosinājumu mainīt Sistēmā reģistrēto Īpašuma lietošanas mērķi.
[10.5] Pārbaudot lietā esošos NĪN maksāšanas paziņojumus 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013.gadam, pretēji
pieteicēja apelācijas sūdzībā norādītajam, konstatējams, ka tajos nav norādīts, kāds ir Īpašuma lietošanas mērķis. Tādējādi
atzīstams, ka pieteicēja apelācijas sūdzībā norādītā piezīme par iestādes konsekvenci maksāšanas paziņojumu norādēs par
Īpašuma lietošanas mērķi nav pamatota.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru /pers. A/ tiktu atmaksāta nekustamā īpašuma
pārmaksa par 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013.gadu un tiktu atlīdzināts morālais kaitējums 50 000 euro apmērā un
mantiskie zaudējumi 628,72 euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (personiskais paraksts) K.Krastiņa
Tiesneses (personiskais paraksts) L.Vīnkalna
A.Zariņa
(personiskais paraksts)
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese K.Krastiņa
Rīgā 2016.gada 8.februārī