Court orders defendant to pay monthly child support based on statutory minimums in a small claims case.

Lietas Nr. C33257914

Lietas arhīva Nr. C-2579-14/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 26.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese O.Blūmfelde,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 20.janvārī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk arī – prasītāja) maza apmēra prasībaspieteikumspret /pers. B/

(turpmāk arī – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs bērna uzturēšanā nepiedalās. Šobrīd visus izdevumus, kas saistīti ar meitas uzturēšanu

sedz prasītāja.

Pamatojoties uz Civillikuma 177., 178.panta otro daļu, 178.panta pirmo daļu, 179.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus

meitas uzturam euro 96 ik mēnesi.

2014.gada 28.janvārī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav

pieteicis, jo visi tiesas atbildētājam sūtītie dokumenti atgriezti tiesai.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi

un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot

uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tātad, no iepriekš minētā, secināms, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2014.gada 18.martā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

2014.gada 26.martā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata prasību par pamatotu un apmierināmu.

No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ (lietas 11.lapa) redzams, ka puses ir 2001.gada 11.augustā

dzimušās meitas /pers. D/ vecāki un bērns atrodas prasītājas ikdienas aizgādībā.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantā noteikts, ka bērnam ir tiesības uztādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Civillikuma 177.panta trešajā daļā noteikts, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības

aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc

iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna

vecumu. 15.01.2013. Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts noteic, ka

katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa

piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai- 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram

bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai- 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas. Atbilstoši Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumu Nr.1096 un 27.08.2013. noteikumu Nr.665 un „Noteikumi

par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2. un 9.punktu, sākot ar 2011.gada 1.janvāri minimālā mēneša

darba alga normālā darba ietvaros ir Ls 200, bet sākot ar 2014.gada 1.janvāri- euro 320.

Minētais tiesiskais regulējums uzliek par pienākumu katrai personai, tai skaitā trūcīgai, maznodrošinātai vai maksātnespējīgai sniegt

savam bērnam valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Pie šādiem apstākļiem no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi meitas uzturam ik mēnesi euro 96, sākot ar

2014.gada 20.janvāri līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bija atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Par prasību, kas novērtējama naudas summā, valsts nodevu piedzen atkarībā no prasības summas. Prasībās par uzturlīdzekļu

piedziņu prasības summa ir - maksājumu kopsumma par vienu gadu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta a) apakšpunktu ir euro 172,80.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, līdz ar to valsts

nodeva euro 172,80 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 5,80 (lietas 2.lapa) apmērā ir piedzenami no atbildētājas

valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par

tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Rezolutīvā daļa

Tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 5., 8., 92., 93., 94., 97., 191., 193., 199., 204.1, 205.pantu,

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus

nepilngadīgās meitas /pers. D/, dzimušas 2001.gada 11.augustā, uzturam ik mēnesi euro 96, bet ne mazāk par valstī noteikto

minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sākot ar 2014.gada 20.janvāri līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu euro 172,80 (viens simts septiņdesmit divi

euro un 80 centi).

Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 5,18 (pieci euro

un 18 centi) apmērā.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un

uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Tiesas izdevumu samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese O.Blūmfelde