Court dismisses asylum claim where applicant failed to prove specific persecution risks in Cameroon.

Lietas arhīva Nr. A42-02159-24/20

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:1031.A420215924.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 31.oktobrī

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Marina Romanova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pers. A (pers. A) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā

statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Kamerūnas Republikas (turpmāk – Kamerūna) pilsonis pers. A 2024.gada 24.janvārī vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa

piešķiršanu Latvijas Republikā, jo Kamerūnā viņa dzīvību apdraudot ambazoniešu teroristu grupējums.

[2] Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - pārvalde) 2024.gada 16.augustā pieņēma lēmumu Nr.1263/PLN/2024 atteikt pieteicējam piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Nav pamata vērtēt pieteicēja iesnieguma atbilstību bēgļa statusa piešķiršanas kritērijiem, jo pieteicējs nav sniedzis informāciju, ka viņš izcelsmes valstī būtu saskāries ar

vajāšanu, kas saistīta ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību noteiktai sociālajai grupai vai viņa politiskajiem uzskatiem. Norādes uz minētajiem apstākļiem nekonstatē arī pārvalde.

[2.2] Pieteicējs ir lūdzis starptautisko aizsardzību Latvijā tikai tādu motīvu dēļ, kas nav uzskatāmi par pamatu starptautiskās aizsardzības saņemšanai un rada pamatu apšaubīt

pieteicēja norādītā individuālā apdraudējuma faktu Kamerūnā.

[2.3] Pieteicēja sniegtā informācija neliecina par viņa vajāšanu no ambazoniešu kaujinieku puses, bet varētu būt saistīta ar viņa subjektīvajām bailēm un vispārējo nedrošības sajūtu

Kamerūnā.

[2.4] Izcelsmes valsts informācija neliecina, ka apdraudējuma līmenis Dualā un Bamendā, kur pieteicējs esot uzturējies, būtu pietiekoši augsts, lai radītu smagus un individuālus

draudus civiliedzīvotāju dzīvībai un veselībai. Tāpat nav konstatējami tādi pieteicēja individuālie apstākļi, kuru dēļ pieteicējs nebūtu spējīgs sev nodrošināt iztiku Kamerūnā.

[2.5] Nav pamata piešķirt pieteicējam alternatīvo statusu, jo nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā

iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

[3] Pieteicējs, nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, vērsies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikuma papildinājumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Pieteicēja norādītie apstākļi pārsūdzētajā lēmumā vērtēti nepamatoti kritiski.

[3.2] Pieteicējs pārvaldes amatpersonām sniedza visu viņa rīcībā esošo informāciju, kas nepārprotami liecina, ka Kamerūnā pieteicējam draud vajāšana, spīdzināšana, fiziskā un

emocionālā vardarbība no ambazoniešu puses, no kuriem valsts iestādes nevar un nevēlas pieteicēju pasargāt.

[3.3] Apstāklis, ka pieteicēja galamērķis bija Vācija, neliecina, ka pieteicējs patvērumu Latvijā lūdzis tikai tādu motīvu dēļ, kas nav uzskatāmi par pamatu starptautiskās aizsardzības

saņemšanai.

[3.4] Izbraukšanas no izcelsmes valsts plānošana un organizēšana pati par sevi nenozīmē, ka pieteicējs izcelsmes valsti atstājis nevis saistībā ar viņa tā brīža individuālo

apdraudējumu, bet gan kādu citu motīvu dēļ.

[4] Rakstveida paskaidrojumos pārvalde pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā konstatēto, papildus norādot turpmāko. Ir saprātīgi pieņemt, ka personai, kura

pamatoti baidās no vajāšanas, nebūtu svarīgs patvēruma valstī valdošais labklājības līmenis, bet gan apstāklis, ka valsts spēj nodrošināt aizsardzību no vajāšanas un smaga kaitējuma

draudiem, un persona, kura tiešām ir piedzīvojusi vajāšanu, patvērumu lūdz uzreiz, tiklīdz atrodas ārpus izcelsmes valsts.

[5] Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami lietas izspriešanai, tādējādi atbilstoši Patvēruma likuma 49.panta otrajai daļai tiesa lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Pieteicējs lūdzis piešķirt viņam bēgļa statusu Latvijas Republikā. Līdz ar to tiesai jāizvērtē, vai pastāv priekšnoteikumi šāda statusa piešķiršanai.

Patvēruma likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju,

tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas

valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru

neattiecas šā likuma 45.panta nosacījumi. Vajāšanas jēdziens ir skaidrots Patvēruma likuma 38.pantā. Tas noteic, ka par vajāšanu atzīstamas: 1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma

dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu; 2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā

panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.

Vienlaicīgi ir ņemams vērā, ka, lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas. Šādām bailēm atbilstoši 1951.gada

28.jūlija Konvencijas par bēgļa statusu 1.panta „A” daļai ir jābūt labi pamatotām. Lai arī bailes ir personas subjektīvas emocijas, bēgļa statusa iegūšanas kontekstā šīm bailēm ir jābūt arī

objektīvi pamatotām. Novērtējot, vai bailes ir objektīvi pamatotas, ir jāanalizē situācija valstī, no kuras persona bēg. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, nav jābūt izslēgtām

visām saprātīgām šaubām par to, ka vajāšana notiks. Kā pierādīšanas standarts šajās lietās nav izmantojams arī iespējamību pārsvars. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas,

varbūtībai, ka persona tiks vajāta, nav jābūt lielākai kā varbūtībai, ka vajāšana izraidīšanas gadījumā nenotiks. Bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, ja šādām bailēm ir saprātīgs iemesls, ja

pastāv saprātīga iespēja, ka persona tiks vajāta. Patvēruma meklētāja bailes no vajāšanas var tikt uzskatītas par pamatotām, ja, saprātīgi izvērtējot, var noteikt, ka personas uzturēšanās

izcelsmes valstī ir kļuvusi nepanesama (sk. UN High Commissioner for Refugees, Advisory Opinion by UNHCR on the Interpretation of the Refugee Definition, 23 December

2004, http://www.unhcr.org/refworld/docid/4551c0374.html).

[7] Iesniegumā par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu un sākotnējā intervijā pieteicējs norādīja, ka pametis Kamerūnu, jo valsts anglofonajā zonā, kur pieteicējs dzīvoja, karo

teroristi. Teroristi vēlas pieteicēju nogalināt, jo pieteicējs nodevis viņus policijai. Personiskajā intervijā pieteicējs norādīja, ka Kamerūnā ir nestabila drošības situācija, Bamendā, kur

pieteicējs dzīvoja, un tās apkārtnē izplatītas demonstrācijas un revolucionāri nemieri, kādēļ nākas ciest arī civiliedzīvotājiem. Pieteicējs īrēja dzīvokli Bamendā. 2023.gada 10.februārī

pieteicējs ar trīs kaimiņiem sēdēja pie savas mājas. Viņi pamanīja, ka uz viņu pusi skrien seši ar ieročiem bruņoti cilvēki maskās. Šīm personām sekoja militārpersonas, kas pieteicējam ar

kaimiņiem jautāja, vai viņi redzējuši bēgošus cilvēkus. Pieteicējs ar kaimiņiem norādījuši, kurā kvartālā viņi ieskrēja. Militārpersonas devās norādītajā virzienā, pēc kā izcēlās apšaude, divi

bēgošie tika nošauti, pārējie aizbēga. Pēc nedēļas, atgriežoties mājās no darba ap pussnakti, pie mājas vārtiem bija cilvēku pūlis. Zemē gulēja pieteicēja kaimiņš, kurš bija nošauts.

Pieteicēja un viņa kaimiņu istabas durvis bija uzlauztas, mantas bija izvandītas. Tajā pašā dienā pieteicējs un viņa kaimiņi no nezināma numura saņēma īsziņas: ,,Tu būsi nākamais, kas

samaksās par mūsu draugu nāvi”. Pieteicējs ar kaimiņiem naktī devās uz policijas iecirkni, kur izstāstīja, kas bija noticis. Policists teicis, ka iesaistīti varētu būt ambazoniešu kaujinieki.

Policists ieteica atgriezties no rīta, uzrakstīt iesniegumu. Pieteicējs savāca mantas un ar vienu no kaimiņiem devās pie pieteicēja mātes netālu no Bamendas. Otrs kaimiņš devās uz Jaundi pie

vecākiem. Marta sākumā pieteicējs uzzinājis, ka šis kaimiņš ticis nošauts. Pieteicējs ar draugu ik pa laikam telefonā saņēma draudu ziņas. Viņi devās uz policijas iecirkni, kur viņu

iesniegumus pieņēma un ierosināja lietu. Pieteicējs domā, ka izmeklēšanas nebūs, jo policijai ir skaidrs, ka tie ir ambazonieši, kurus nevarēs saukt pie atbildības. Kamerūna neaizsargā

savus pilsoņus, valda visatļautība, cilvēki viens otram var darīt, ko vēlas. Viņu vecāki uzskatīja, ka Kamerūnā viņiem palikt nav droši. Pieteicēja māte sazinājās ar bijušo politiķi, kurš

apsolīja palīdzēt izceļot no valsts un minēja, ka visdrošākā valsts būtu Vācija. Taču, tā kā pieteicējam bija jāizbrauc steidzami, visātrāk vīzu var saņemt uz Krieviju, kur pieteicējs varēšot

saņemt Vācijas vīzu. Pēc nokļūšanas Krievijā pieteicējam teikts, ka sākotnēji jādodas uz Baltkrieviju, pēc ierašanās tur pieteicējam atņēma gan pasi, gan citas mantas. 2023.gada vasarā

pieteicējs vairākkārt neveiksmīgi mēģināja šķērsot Polijas robežu, bet tad izdevās šķērsot Latvijas robežu, dažas dienas pieteicējs uzturējās Rīgā, pēc kā viņš devās ceļā uz Vāciju, bet viņu

aizturēja Igaunijā un atgrieza Latvijā. Kopš izbraukšanas pieteicējs draudus nav saņēmis. Pieteicējam nav zināms, vai viņu kāds meklē, jo notikumi norisinājās valsts ziemeļrietumos un viņš

ar cilvēkiem no turienes vairs nekontaktējas. Pieteicēja māte neesot teikusi, ka viņai būtu draudēts. Pieteicēja draudzenes dzīvoklis ticis izdemolēts, pēc kā viņa nomainīja dzīvesvietu.

Pieteicējs domā, ka tas saistīts ar notikušo, jo draudzene ir vienīgais cilvēks, kuram ir saistība ar pieteicēju. Pieteicējs varētu atgrieztos Kamerūnā, ja mainītos politiskā un drošības situācija

un nebūtu draudu no ambazoniešu un cilvēku, no kā pieteicējs aizņēmies naudu, puses. Ja pieteicējs atgrieztos, viņam būtu bailes par savu dzīvību. Turklāt pieteicējam būtu jābēguļo no

cilvēkiem, kuri viņam aizdevuši naudu, lai pieteicējs varētu izceļot. Strādājot Kamerūnā, viņam nebūtu iespējams atdot visus parādus.

Tātad saskaņā ar pieteicēja sniegto informāciju pieteicēju kopš 2023.gada februāra vajā ambazoniešu grupējums, jo pieteicējs valsts militārpersonām norādījis, uz kurieni aizbēguši

seši ambazonieši, pēc kā divi no tiem apšaudes laikā nošauti. Ambazonieši vaino pieteicēju un viņa kaimiņus minēto divu personu nāvē. Divi no pieteicēja kaimiņiem nogalināti. Pieteicējs

Kamerūnā regulāri saņēmis draudu īsziņas, kā arī viņa īrētā dzīvesvieta Bamendā izdemolēta, kādēļ pieteicējs pametis Bamendu un līdz izbraukšanai no valsts uzturējies mātes lauku mājā

Dšangas lauku teritorijā, kā arī Bonaberī. Pieteicējs saistībā ar notikušo vērsies policijā, kas pieņēmusi viņa iesniegumu un ierosinājusi lietu, tomēr pieteicējs uzskata, ka izmeklēšanas

nebūs, jo ambazoniešu teroristus nav iespējams saukt pie atbildības, un līdz ar to viņa izcelsmes valsts nevarot nodrošināt pieteicējam aizsardzību.

Tiesa secina, ka izcelsmes valstī pieteicējs varētu būt saskāries ar vardarbību valstī pastāvošās anglofonās krīzes dēļ, kā arī no tās izrietošo bruņoto konfliktu dēļ. Vienlaikus minētais

neliecina, ka iemesls izcelsmes valsts atstāšanai un patvēruma pieprasīšanai varētu būt saistīts ar vajāšanas draudiem pret pieteicēju, kas saistīta ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie

noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem. Secīgi, tā kā pret pieteicēju iespējami vērstā vardarbība nav saistīta ar pieteicēja rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas

sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, nepastāv neviens no Patvēruma likuma 37.panta pirmajā daļā minētajiem vajāšanas pamatiem, lai pieteicējam piešķirtu bēgļa statusu.

Papildus tiesa attiecībā uz pieteicēja argumentu par to, ka Kamerūnā viņam būs jābēguļo no cilvēkiem, kuri viņam aizdevuši naudu, jo, strādājot Kamerūnā, viņam nebūtu iespējams atdot

visus parādus, norāda, ka finansiālās grūtības un parādsaistības Patvēruma likuma izpratnē arī nav atzīstamas par pamatu starptautiskās aizsardzības piešķiršanai.

[8] Pieteicējs lūdzis piešķirt viņam alternatīvo statusu Latvijas Republikā. Līdz ar to tiesai jāizvērtē, vai pastāv priekšnoteikumi šāda statusa piešķiršanai.

[8.1] Saskaņā ar Patvēruma likuma 40.panta pirmo daļu uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu

saskaņā ar šā likuma 37.panta pirmo daļu un uz kuru neattiecas šā likuma 46.panta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts

smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību. Patvēruma likuma 41.pants skaidro, ka smags kaitējums šā likuma izpratnē ir: 1) nāves soda

piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde; 2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana; 3)

smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā. Saskaņā ar Patvēruma likuma 42.panta

noteikumiem, smaga kaitējuma nodarītāji var būt: 1) izcelsmes valsts; 2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu; 3) izcelsmes valsts

grupējumi vai personas, ja ir iespējams pierādīt, ka izcelsmes valsts, tās partijas vai organizācijas vai starptautiskās organizācijas nav spējīgas vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret

vajāšanu vai smagu kaitējumu, kā noteikts šā likuma 43.pantā. Atbilstoši Patvēruma likuma 47.pantam patvēruma meklētājam alternatīvo statusu nepiešķir, ja kādā viņa izcelsmes valsts

daļā bailes no vajāšanas nav pamatotas vai nepastāv smaga kaitējuma risks, vai ir pieejama šā likuma 43.pantā minētā aizsardzība pret vajāšanu vai smagu kaitējumu un patvēruma

meklētājs var droši un likumīgi ceļot uz šo valsts daļu, tikt tajā uzņemts un, kā var pamatoti pieņemt, tajā arī uzturēties.

Saskaņā ar Patvēruma likuma 32.panta pirmo daļu patvēruma lietā jāizmanto precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem par vispārējo situāciju patvēruma meklētāja

izcelsmes valstī.

[8.2] Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka iekšēja bruņota konflikta jēdziens savā ierastajā nozīmē attiecas uz situāciju, kurā notiek kādas valsts regulāro bruņoto spēku sadursme

ar vienu vai vairākiem bruņotiem grupējumiem vai sadursmes divu vai vairāku bruņotu grupējumu starpā. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, kaut arī Komisijas priekšlikumā (COM(2001) 510,

galīgā redakcija), pēc kura tika pieņemta direktīva, 15.panta c) punktā ietvertajā smaga kaitējuma definīcijā bija paredzēts, ka draudi pieteikuma iesniedzēja dzīvībai, drošībai vai brīvībai

var izcelties vai nu bruņotā konfliktā, vai arī sistemātisku vai plašu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, Savienības likumdevējs galu galā nolēma paturēt tikai gadījumu attiecībā uz draudiem

civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai nešķirojošas vardarbības dēļ iekšēja vai starptautiska bruņota konflikta gadījumā. Turklāt ir svarīgi atgādināt, ka iekšēja bruņota konflikta esība var

novest pie alternatīvās aizsardzības piešķiršanas tikai tad, ja sadursmes valsts regulāro bruņoto spēku ar vienu vai vairākiem bruņotiem grupējumiem vai sadursmes divu vai vairāku bruņotu

grupējumu starpā izņēmuma kārtā tiks uzskatītas par tādām, kas rada smagus un individuālus draudus pieteikuma iesniedzēja dzīvībai vai veselībai direktīvas 15.panta c) punkta izpratnē

tāpēc, ka draudi, kurus raksturo sadursmēm piemītošās nešķirojošas vardarbības pakāpe, sasniedz tādu līmeni, ka pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, ja tas

atgrieztos attiecīgajā valstī vai attiecīgajā gadījumā reģionā, būtu pakļauts reālam minēto draudu riskam tāpēc vien, ka viņš atrodas teritorijā, kur notiek šīs sadursmes (Eiropas Savienības

Tiesas 2014.gada 30.janvāra sprieduma lietā ,,Diakite”, C-285/12, ECLI:EU:C:2014:39, 28.-30.punkts).

[8.3] Atbilstoši tiesai pieejamai informācijai jau 2016.gadā Kamerūnas angliski runājošajos (anglofonajos) reģionos, kur ietilpst arī Bamenda, sākās protesti pret anglofonās kultūras

noniecināšanu, kuri pārauga separātistu kustībā ar mērķi Kamerūnas ziemeļrietumu un dienvidrietumu anglofonajos reģionos izveidot atsevišķu neatkarīgu valsti. 2017.gada oktobrī

separātisti paziņoja par jaunas neatkarīgas valsts – Ambazonijas nodibināšanu, kas izraisīja vardarbīgas sadursmes starp separātistu militārajiem grupējumiem un Kamerūnas valsts drošības

spēkiem. Konflikta laikā valsts drošības spēki veikuši ārpustiesas slepkavības, dedzinājuši ciematus, patvaļīgi aizturējuši, spīdzinājuši un izvarojuši civiliedzīvotājus, kuriem tika piedēvēta

saikne ar separātistu kustību. Savukārt bruņotie anglofonie separātisti arī ir nogalinājuši, nolaupījuši un terorizējuši civiliedzīvotājus, tādējādi cenšoties apliecināt savu kontroli pār šiem

reģioniem. Gan separātisti, gan arī valdības drošības spēki ir veikuši mērķtiecīgus uzbrukumus veselības aprūpes iestādēm un humānās palīdzības darbiniekiem, ierobežojot vitāli svarīgas

palīdzības sniegšanu un liekot dažādām starptautiskām humānās palīdzības organizācijām apturēt savu darbību attiecīgajos Kamerūnas reģionos. Vardarbības rezultātā kopš 2016.gada

nogalināti vairāk nekā 6000 cilvēku un iedzīvotāji angliski runājošajās valsts daļās turpina saskarties ar vardarbību, tai skaitā seksuālu vardarbību. Situācija Ziemeļrietumu un

Dienvidrietumu reģionos arī 2022.gadā bija saspīlēta. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja (UN Office for the Coordination of

Humanitarian Affairs) datiem vairāk nekā 1,7 miljoniem cilvēku Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģionos ir nepieciešama humānā palīdzība. 2023.gada vidū vairāk kā 638 000

cilvēkiem nācās pārvietoties valsts iekšienē. Valdības spēku operācijas pret separātistiem bieži nepasargā civiliedzīvotājus un dažos gadījumos pat mērķēti tiem uzbrūk (sk. Global Centre

for the Responsibility to Protect: Cameroon, pieejams:https://www.globalr2p.org/countries/cameroon/; https://www.amnesty.org/en/latest/research/2023/06/human-rights-

violations-in-cameroons-anglophone-north-west-region/; https://www.hrw.org/world-report/2024/country-chapters/cameroon).

2021.-2023.gadā tika ziņots par notiekošo vardarbību anglofonajos reģionos, īpaši norādot uz lieliem civiliedzīvotāju upuriem 2023.gada jūlijā un novembrī, un retiem uzbrukumiem

frankofonajās teritorijās 2022.gada jūnijā un 2023.gada maijā (https://www.ecoi.net/en/file/local/2102908/a-12289.pdf; ACCORD - Austrian Centre for Country of Origin and

Asylum Research and Documentation, Cameroon: The Cameroon Anglophone Crisis (2021-2023), pieejams: chrome-

extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.ecoi.net/en/file/local/2102908/a-12289.pdf).

Cilvēktiesību un demokrātijas centra Āfrikā (Centre for Human Rights and Democracy in Africa) 2023.gada 9.decembra ziņojumā par cilvēktiesību situāciju no 2023.gada jūlija

līdz septembrim norādīts, ka Kamerūnas drošības spēki pastiprināja represijas pret ikvienu, ko tur aizdomās par separātismu, vai kam ir jebkāda saistība ar separātistiem. Vienlaikus arī

separātisti ir uzskatāmi par atbildīgiem par anglofonajos reģionos pastrādātajām slepkavībām, nolaupīšanām, spīdzināšanu, īpašuma bojāšanu un citiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem.

Minētās noziedzīgās darbības tika vērstas pret personām, kas tika apsūdzētas par separātistu rīkojumu neievērošanu (Amnesty International, Cameroon: With or against us: People of

the North-West region of Cameroon caught between the army, armed separatists and militias, pieejams: https://www.amnesty.org/en/documents/afr17/6838/2023/en/; Centre

for Human Rights and Democracy in Africa. The Human Rights Situationof the North West, South West and Far North Regions of Cameroon for the third Quarter (July-

September) of 2023 (Summary Report), pieejams: https://www.chrda.org/the-human-rights-situation-of-the north-west-south-west-and-far-north-regions-ofcameroon- for-the-

third-quarter-july-september-of-2023-summary-report/).

Ņemot vērā nepietiekamos finanšu līdzekļus, separātistu grupas laupa un izspiež naudu, kā arī kļūst aizvien vairāk dezorganizētas un sacenšas savā starpā. Civiliedzīvotājiem pastāv

risks saskarties ar nolaupīšanām pret izpirkumu, uzbrukumiem, nelikumīgām aizturēšanām, mašīnu zādzībām un draudiem. Daudzām jaunajām separātistu grupām nav reālu politisku mērķu

un tās veic kriminālas darbības ar mērķi iegūt finansiālu labumu. Augstākais risks tikt nolaupītiem ir cilvēkiem, kuri strādā valdības labā, franciski runājošajiem, angliski runājošajiem, kuri

strādā Jaundē un apciemo ciematus, bet par kuriem separātisti zina, ka viņi negrasās palikt, tradicionālajiem ciemu līderiem, atsevišķām nevalstiskajām organizācijām, cilvēkiem, kurus tur

aizdomās par palīdzību armijai. Var tikt nogalināti cilvēki, kuri strādā civildienestā, valsts uzņēmumos, turēti aizdomās par palīdzību valdībai, vai tie, kas nav izpildījuši pavēles. MMI ziņu

portāls norāda, ka separātistu kustība ir aktīvāka lauku rajonos un vietās, kur nav piekļuves elektrībai, tekošam ūdenim un seguma ceļiem. Pilsētas kopumā ir drošākas nekā lauku rajoni

valdības spēku klātbūtnes dēļ. Pilsētās lielākais risks ietver cilvēku nolaupīšanas, kā arī nelikumīgi aresti un izspiešanas no valdības spēku puses. Amnesty International 2023.gada 4.jūlija

ziņojumā norādīja, ka ir neiespējami precīzi noteikt, kuras teritorijas atrodas armijas kontrolē un kuras separātistu. Atbilstoši Amnesty International armija ir visur un tāpat arī

ambazonieši. Robert Lansing Institute norāda, ka, lai gan valdības spēki nodara separātistiem zaudējumus, tie nav spējuši atgūt pilnu kontroli pār lauku reģioniem vai novērst regulārus

uzbrukumus pilsētās

(https://coi.euaa.europa.eu/administration/belgium/PLib/COI_Focus_Cameroun_R%C3%A9gions_anglophones_Situation_s%C3%A9curitaire_20240628.pdf). Lai gan

vardarbība pārsvarā notiek angliski runājošajos reģionos, atsevišķi uzbrukumi ir notikuši arī franciski runājošajās daļās, kas robežojas ar angliski runājošajiem reģioniem. 2023.gada maijā

tika ziņots par uzbrukumu netālu no Dualas, kura laikā nogalināti vairāki cilvēki. Konkrētais uzbrukums bija tuvākais Dualas pilsētai kopš 2017.gada, minētais lika pastiprināt militāro

klātbūtni starp Dienvidrietumu reģionu un Litoralas (Littoral) reģionu (https://www.voanews.com/a/cameroon-separatists-stage-attack-near-french-speaking-city-of-

douala/7075202.html?fbclid=IwAR1KRxJLE5-Btn03kSyR7kljfKwPuILCn8lu-OTVVbMaCQ170gtvIaAZglI).

Kamerūnas Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģionos turpinās vardarbīgs konflikts starp valsts drošības spēkiem un separātistu grupējumiem, situācija anglofonajos reģionos turpina

pasliktināties, sacelšanās kļūst strukturētāka un krīze šajos reģionos sarežģītāka. Tiek ziņots, ka civiliedzīvotāji šajos reģionos tika iesaistīti sadursmēs, daži gājuši bojā

(https://www.chrda.org/wp-content/uploads/2024/07/DETAILED-FIRST-QUARTER-HR-REPORT-CHRDA-2024-1.pdf/; ACCORD – Austrian Centre for Country of Origin and

Asylum Research and Documentation, Cameroon: The Cameroon Anglophone Crisis (2021- 2023), pieejams: https://www.ecoi.net/en/document/2102908.html). Arī ārvalstu

diplomātisko dienestu apkopotā aktuālā informācija liecina, ka tiek brīdināti ceļotāji, kas vēlas doties uz Galējo Ziemeļu reģionu (Extr?me–Nord) teroristiskā grupējuma Boko Haram

uzbrukumu dēļ, robežu rajoniem ar Nigēriju, Čadu un Centrālāfrikas Republiku, Bakasijas (Bakassi) pussalu un apkārtni, anglofonajiem Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģioniem, tiek

ieteikts atturēties no došanās uz Adamā un Ziemeļu reģioniem (Adamaoua und Nord). Tiek ziņots par ilgstoši vardarbīgajiem konfliktiem šajos reģionos starp drošības spēkiem un

separātistu grupējumiem, islāma teroristisko organizāciju pašnāvnieku uzbrukumiem, sprādzieniem, ielu bloķēšanu un cilvēku nolaupīšanu. Arī lielpilsētās tiek ziņots par augstu noziedzības

līmeni, t.sk. par bruņotām laupīšanām un zādzībām (https://www.auswaertiges–amt.de/de/service/laender/kamerun–

node/kamerunsicherheit/208874#:~:text=Die%20Kriminalit%C3%A4tsrate%20ist%20hoch.,Gefahr%20f%C3%BCr%20Entf%C3%BChrungen%2C%20siehe%20Terrorismus;

https://www.bmeia.gv.at/reise–services/reiseinformation/land/kamerun; https://www.eda.admin.ch/eda/de/home/vertretungen–und–reisehinweise/kamerun/reisehinweise–

fuerkamerun.html#edaf9dbca).

[8.4] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka situācija Kamerūnā kopš 2016.gada ir saspīlēta, proti, izcelsmes valsts informācija liecina par noteiktas pakāpes apdraudējumu

Kamerūnas anglofonajos reģionos, proti, Ziemeļrietumu un Dienvidrietumu reģionā, informācija par pārējiem valsts reģioniem, tai skaitā Dualu, liecina, ka tie ir droši. Publiski pieejamā

informācija par Kamerūnu ir saskanīga ar pieteicēja novērojumiem par situāciju valstī un liecina, ka separātistu grupējums, kas pazīstams ar kopējo nosaukumu ,,ambazonieši”, ir atbildīgs

par daudzām anglofonajos reģionos pastrādātajām slepkavībām, nolaupīšanām, spīdzināšanu, īpašuma bojāšanu un citiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Vienlaikus separātistu

kustība ir aktīvāka lauku rajonos, savukārt pilsētas kopumā ir drošākas valdības spēku klātbūtnes dēļ.

[8.5] Pieteicējs dzimis Dšangas pilsētā, Batsinglas ciematā, periodiski dzīvojis Bamendā, no 2019.gada līdz 2020.gadam dzīvoja Dualā, bet 2020.gadā atgriezās Bamendā. Pieteicējs

ir norādījis, ka Dualā šobrīd dzīvo viņa māte, kā arī draudzene ar abu kopīgo bērnu. Pieteicējs pelnīja iztiku, veicot pārvadājumus ar motociklu, kā arī viņam Bamendā pieder pārtikas

veikals, kur šobrīd strādā pieteicēja draudzene. Pieteicējs pārvalda franču valodu, savukārt angļu valodā spēj sazināties.

Dualas pilsēta tiek uzskatīta par Kamerūnas ekonomisko centru un tajā dzīvo vairāk nekā četri miljoni cilvēku, tajā lielākā daļa iedzīvotāju pārvalda franču valodu

(https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/cameroon/). Ņemot vērā minēto, pieteicējam, apzinoties, kāda ir situācija valstī, ir iespējas izvēlēties drošu dzīvesvietu. Vienlaikus

no lietas materiāliem secināms, ka pieteicējs Bamendā uzturējās īrētā dzīvoklī, savukārt viņa māte un draudzene dzīvo Dualā, kā arī pieteicēja mātei ir īpašums Dšangas pilsētas lauku

teritorijā. Attiecīgi pieteicēju ar Bamendu saista tas, ka tajā viņam pieder veikals, taču pieteicēja tuvinieki tajā nedzīvo, kā arī pieteicējs personiskajā intervijā norādījis, ka pārtraucis

sakarus ar personām no Ziemeļrietumu reģiona. Līdz ar to tiesa nekonstatē pieteicēja spēcīgu saikni ar valsts Ziemeļrietumu reģionu, konkrēti, Bamendu, kā arī tiesa nekonstatē objektīvus

iemeslus, kāpēc pieteicējs nevarētu pārvietoties uz drošākiem reģioniem valsts frankofonajās daļās, tai skaitā Dualu. Arī pats pieteicējs nav sniedzis ziņas, ka, uzturoties Dualā, viņš būtu

saskāries ar kāda veida viņa dzīvības vai veselības apdraudējumu tur esošās drošības situācijas dēļ.

[8.6] Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka pieteicējs nevar justies pasargāts nekur Kamerūnā, tiesa norāda, ka atbilstoši publiski pieejamajai informācijai Kamerūnā ir vairāk nekā

30 miljoni iedzīvotāju (https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/cameroon/), savukārt Dualā, kā jau minēts iepriekš, vairāk nekā četri miljoni iedzīvotāju. Ņemot vērā minēto,

ir apšaubāmas atsevišķu separātistu grupējuma biedru iespējas atrast un kaitēt pieteicējam jebkurā Kamerūnas reģionā, tai skaitā Dualā, kurā, ņemot vērā tās ekonomisko nozīmi, ir arī

lielāka militāro spēku klātbūtne. Turklāt, ņemot vērā pieteicēja aprakstīto notikumu raksturu, proti, pieteicējs nav aktīvi darbojies pret ambazoniešu grupējumu, bet bijis nejaušs

aculiecinieks konfliktam starp ambazoniešiem un valsts militārajiem spēkiem, tāpat kopš pieteicēja aprakstītajiem notikumiem 2023.gada februārī un martā ir pagājis vairāk nekā gads,

kritiski vērtējams ambazoniešu separātistu mērķis notvert pieteicēju.

Tiesa neizslēdz iespēju, ka pēc atgriešanās Kamerūnā pieteicējs, iespējams, varētu saskarties ar sākotnējām grūtībām atrast darbu, nodrošināt sev iztiku un atdot iespējamos

parādus, taču pieteicējs ir jauns, vesels cilvēks darbaspējīgā vecumā, kas Kamerūnā ir dzimis, uzaudzis un ieguvis izglītību, tiesa nesaskata apstākļus, kas pieteicējam liegtu nodrošināt sev

dzīvi izcelsmes valstī. Turklāt Kamerūnā joprojām dzīvo pieteicēja ģimene, kas var sniegt nepieciešamo sākotnējo atbalstu, secīgi pieteicējam nav objektīvu šķēršļu atgriezties uz dzīvi

Kamerūnā. Līdz ar to, izvērtējot pieteicēja individuālos apstākļus, tiesa secina, ka nav objektīva pamata konstatēt, ka, atgriežoties Kamerūnā, pieteicējs tiktu pakļauts smagiem un

individuāliem draudiem viņa dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ. Pieteicējam nav šķēršļu uzturēties militārajā konfliktā neiesaistītajos Kamerūnas reģionos.

[8.7] Attiecībā uz pieteicēja norādi, ka tieši saistībā ar viņu un to, ka ambazonieši vaino pieteicēju un viņa kaimiņus minēto divu personu nāvē, vienu no pieteicēja kaimiņiem

separātisti Jaundē nogalinājuši, savukārt viņa draudzenes dzīvokli separātisti izdemolējuši, tiesa norāda, ka tā ir spekulatīva un subjektīva, nevis objektīvi pamatota. Turklāt pieteicējs ir

norādījis, ka viņam nav informācijas par to, ka Kamerūnā viņš tiktu meklēts, un viņa ģimenei draudi nav izteikti.

[8.8] Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka policija neizmeklēs pieteicēja lietu, jo ambazoniešus nav iespējams saukt pie atbildības, tiesa norāda, ka atbilstoši izcelsmes valsts

informācijai Kamerūnas tiesībaizsardzības un drošības iestādes cīnās, lai kontrolētu noziedzīgas darbības un reaģētu uz tām. Tomēr policijas reakcija bieži ir lēna un dažos apgabalos tās var

nebūt vispār, noziegumu veicējus pieķer reti. Policijai un drošības spēkiem trūkst apmācības un aprīkojuma. Tiek ziņots, ka atsevišķos gadījumos policijas un drošības spēku darbinieki ir

sadarbojušies ar noziedzīgiem grupējumiem un/ vai paši veikuši noziedzīgas darbības. Tāpat no ziņojumiem izriet, ka tiesībaizsardzības iestādes ir pieprasījušas cietušajiem veikt samaksu,

lai nodrošinātu vai paātrinātu izmeklēšanu vai citu atbilstošu policijas darbību (https://www.osac.gov/Country/Cameroon/Content/Detail/ Report/5b1d78b0-241a-4d0e-baca-

188e24fffb5f). Tādējādi Kamerūnas tiesībaizsardzības un drošības iestāžu darbība daudzos gadījumos var būt ļoti ierobežota un nepietiekama, jo īpaši anglofonās krīzes skartajās

provincēs. Tomēr vienlaikus nevar uzskatīt, ka Kamerūnas pilsoņiem vispār nebūtu pieejama savas valsts tiesībsargājošo iestāžu sniegtā palīdzība vai tās nespētu to nodrošināt tādā līmenī,

lai uzskatītu, ka šī iemesla dēļ tie vispār nevarētu saņemt savas valsts aizsardzību atbilstoši Patvēruma likuma 40.panta pirmajā daļā noteiktajam.

[8.9] Papildus tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt uz turpmāko. Kopš pieteicēja aprakstīto notikumu sākuma 2023.gada 10.februārī līdz viņa izceļošanai no valsts 2023.gada

20.martā pagāja nedaudz vairāk nekā mēnesis. Kaut arī pieteicējs nav norādījis, ka būtu saskāries ar grūtībām pārdot savā īpašumā esošos motociklus vai nokārtot nepieciešamos

dokumentus vīzas saņemšanai ambazoniešu apdraudējuma dēļ, tiesa piekrīt pieteicējam, ka, lai persona varētu pamest savu izcelsmes valsti, kaut minimāla plānošana un organizēšana ir

nepieciešama. Tā kā viens mēnesis varētu būt optimāls laiks, kas nepieciešams vīzas un finanšu līdzekļu iegūšanai, pārvaldes arguments par to, ka pieteicējs nav atstājis izcelsmes valsti

nekavējoties, ir nepamatots.

Tajā pašā laikā tiesa piekrīt pārvaldei, ka pieteicēja pārvietošanās līdz Latvijai apstākļi neliecina par Kamerūnā objektīvi pastāvošu apdraudējumu. Atbilstoši pieteicēja norādītajam,

viņš 2023.gada 20.martā ar vīzu ieceļojis Krievijas Federācijā, kur uzturējies nedēļu, 2023.gada aprīlī ar automašīnu ieceļojis Baltkrievijas Republikā, kur uzturējies līdz 2023.gada

septembrim. 2023.gada septembra beigās vai oktobra sākumā nelegāli šķērsojis Latvijas robežu, vienu nedēļu uzturējies Rīgā, tad 2023.gada 12.oktobrī ar sabiedrisko autobusu ieceļojis

Igaunijas Republikā, no kurienes ar prāmi plānojis doties uz Helsinkiem, bet aizturēts un iesniedzis patvēruma iesniegumu. Pieteicēja galamērķis bija Vācija. Pieteicējs nav norādījis, ka,

ieceļojot Latvijā un Igaunijā, viņš būtu piedzīvojis vajāšanas draudus, kas liktu pieteicējam turpināt ceļojumu līdz Vācijai. Lūgumu par patvēruma piešķiršanu pieteicējs izteicis tikai pēc

aizturēšanas Igaunijā. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja uztverē apdraudējums Kamerūnā nav bijis gana augsts, lai lūgtu starptautisko aizsardzību, kolīdz tas bija iespējams.

[9] Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai. Šajā spriedumā norādītie apsvērumi liecina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, bet pieteikums

ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.–251.pantu un Patvēruma likuma 49.panta sesto daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt pers. A (pers. A) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese M.Romanova