Court annuls waste management tariff decision due to lack of economic justification and failure to verify third-party cost claims.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr.A42-00950-20/44

ECLI:LV:ADRJRTN:2020:0825.A420277919.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2020.gada 25.augustā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solvita Pujāte,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, atbildētājas – Preiļu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Preiļu novada domes pārstāvei /pers. B/ un

trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Preiļu saimnieks” pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta sakarā ar /pers. A/ pieteikumu par Preiļu novada domes 2019.gada 26.septembra

lēmuma (sēdes protokols Nr.11, 25.§) „Par atkritumu apsaimniekošanas tarifu Preiļu novadā” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Preiļu novada dome (turpmāk – dome), pamatojoties uz trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Preiļu saimnieks” 2019.gada

14.augusta iesniegumu „Par atkritumu apsaimniekošanas tarifu Preiļu novadā” un iesniegto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kopējo

tarifa projektu (turpmāk – tarifa plāns) (lietas 9., 10.-11.lapa) ar 2019.gada 26.septembra lēmumu (sēdes protokols Nr.11, 25.§) „Par atkritumu

apsaimniekošanas tarifu Preiļu novadā” apstiprināja atkritumu apsaimniekošanas tarifu Preiļu novadā 14,94 euro par vienu kubikmetru (turpmāk –

lēmums) (lietas 7.-8.lapa).

[2] Pieteicējs /pers. A/, nepiekrītot lēmumam, iesniedza pieteikumu tiesā par tā atcelšanu (lietas 4.-5.lapa). Pieteikumā norādīja, ka, pieņemot

lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas tarifa noteikšanu, ir jāievēro Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.pantā noteiktie kritēriji. Ne trešās personas

iesniegumā, ne lēmumā nav norādīts tiesiskais pamatojums sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa paaugstinājumam, kā arī nav veikts trešās

personas iesniegto aprēķinu izvērtējums un to atbilstība normatīvajiem aktiem. No trešās personas iesnieguma nav redzami ieņēmumi, kurus uzņēmums

gūst no šķiroto atkritumu realizācijas, kā arī iesniegtajos aprēķinos nav redzama starpība starp savākto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu

daudzumu. Līdz ar to domei nebija iespējas vispār izvērtēt, vai trešās personas iesniegtais tarifu plāns atbilst Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta

ceturtās daļas kritērijiem.

[3] Dome rakstveida paskaidrojumos (lietas 28.-29.lapa) pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt kā nepamatotu, paskaidrojot sekojošo. Dome

ar 2017.gada 24.februāra deleģēšanas līgumu (lietas 94.-97.lapa) trešajai personai ir deleģējusi komunālo pakalpojumu iedzīvotājiem organizēšanas

funkciju, t.sk. sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Domei ar domes 2011.gada 24.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.2011/13 „Par sadzīves

atkritumu apsaimniekošanu Preiļu novadā” piešķirtas tiesības apstiprināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Trešā persona vērsās ar

iesniegumu domē, lūdzot paaugstināt [atkritumu apsaimniekošanas] tarifu par daļu, kas nav atkarīga no kapitālsabiedrības darbības atkritumu

apsaimniekošanas jomā, proti, tas ir tarifa pieaugums uz dabas resursu nodokļa pieauguma rēķina, ko paredz Dabas resursu nodokļa likuma 3.pielikums.

Minētais iesniegums un jautājums par atkritumu apsaimniekošanas tarifu tika izskatīts visās domes komitejās. Novada attīstības un infrastruktūras jautājumu

komitejas 2019.gada 19.septembra sēdē visi komitejas locekļi, t.sk. pieteicējs nobalsoja par „ieteikt apstiprināt atkritumu apsaimniekošanas tarifu Preiļu

novadā 14,94 euro par vienu kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa”.

[4] Trešā persona, sniedzot viedokli par pieteikumu (lietas 19.-21.lapa), norādīja, ka mainījās maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

ietekmējošie faktori, proti, stājās spēkā jauna dabas resursu nodokļa likme par atkritumu apglabāšanu, secīgi stājās spēkā jauns tarifs par sadzīves atkritumu

apglabāšanu atkritumu poligonā „Cinīši”, kā arī palielinājās ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas. Ņemot vērā minēto, trešā persona 2019.gada

14.augustā iesniedza domei iesniegumu, kurā lūdza palielināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu, pievienojot tarifa plānu, kurā iekļautas visas

izmaksas, kas trešajai personai radīsies, veicot atkritumu apsaimniekošanu Preiļu novadā 2020.gadā. Minētais iesniegums un tarifa plāns tika izskatīts un

apspriests trijās domes komiteju sēdēs. Par minētā tarifa plāna ieteikšanu apstiprināšanai nobalsoja visi komiteju locekļi, t.sk. arī pieteicējs. Kā

arī norāda, ka domei ir tiesības maksu par atkritumu apsaimniekošanu pārrēķināt 2020.gadā, ņemot vērā trešās personas ieņēmumus, kas gūti no

šķiroto atkritumu realizācijas, pamatojoties uz atkritumu apsaimniekotāja sniegto informāciju par 2019.gadu.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Papildus paskaidroja, ka neviena tarifa plānā norādītā pozīcija

nav pierādīta, proti, nav pieejami pozīcijas pamatojošie dokumenti, līdz ar to nav iespējams pārliecināties par veikto aprēķinu pareizību, secīgi nav

iespējams pārliecināties, vai atkritumu apsaimniekošanas tarifa pieaugums ir pamatots.

Domes pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumos ietverto argumentāciju. Papildus paskaidroja, ka, pieņemot

lēmumu, dome vadījās no trešās personas iesnieguma, kā arī norādīja, ka sastādot tarifa plānu tika ņemta vērā faktiskā informācija par 2019.gada 6

mēnešiem, kas tika reizināta ar divi, prognozējot izmaksas 2020.gadam. No 2017.gada trešajai personai radās izdevumi attiecībā uz minimālās algas

palielināšanu, mainījās nodokļu likmes 2019.gada sākumā, pieauga degvielas cenas, 2019.gadā trešās personas darbiniekiem tika palielinātas algas, tāpēc

prognoze bija atbilstoša, un domes deputātiem šaubas neradās.

Trešās personas pārstāve paskaidroja, ka energoresursu izmaksu un darba algas pieaugums tarifa pieaugumu ietekmē ļoti minimāli, to ietekmē tas,

ka ir jauns tarifs par atkritumu nodošanu apglabāšanai poligonā.

Lietā kā liecinieks tika nopratināts /pers. D/, kurš liecināja, ka viss savākto nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums tika aizvests uz poligonu. Tarifa

aprēķinā ņemti vērā visi izdevumi, kas saistīti arī šī pakalpojuma sniegšanu. Tarifa plānā ir norādīts prognozējamais apjoms, faktiskā izpilde ir redzama

gada pārskatā. Darbiniekiem tika paaugstinātas algas par 10%. Nodevu izmaksu pieaugums saistāms ar nekustamā īpašuma iegādi bioloģisko atkritumu

laukuma izveidei, autoceļu lietošanas nodevas ieviešanu. Tarifa plānā ieņēmumi no šķirotajiem atkritumiem nav iekļauti, bet izdevumi par šo atkritumu

šķirošanu tarifā tiek iekļauti. Iesniedzot tarifa plānu domē apstiprināšanai, to pamatojošie dokumenti tiek iesniegti, ja dome tos pieprasa. Konkrētajā

gadījumā dome tos nepieprasīja.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieka liecības un pierādījumus lietā, atzīst, ka pieteikums ir

apmierināms.

[7] Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta pirmo daļu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves

atkritumu reģenerāciju) maksu atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam veido: 1) pašvaldības lēmumā apstiprinātā maksa par sadzīves atkritumu

savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas

samazina apglabājamo atkritumu apjomu, par uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu

atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs; 2) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais tarifs par

sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta 1.2daļu, ja līguma darbības laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apstiprināts cits

tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā, atkritumu apsaimniekotājs iekļauj apstiprināto tarifu atkritumu apsaimniekošanas maksā ar

tarifa spēkā stāšanās dienu.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu pašvaldība izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu

savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, prasības liela izmēra

atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai, un kārtību, kādā veicami maksājumi

par atkritumu apsaimniekošanu.

Preiļu novada pašvaldībā atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas kārtība ir noteikta Preiļu novada domes saistošajos noteikumos Nr.2011/13

„Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Preiļu novadā” (turpmāk – saistošie noteikumi) (https://preili.lv/wp-

content/uploads/regulations/20140328_SN_2011_13_par_sadzives_atkritumu_apsaimniekosanu_konsolidetie.pdf).

Saistošo noteikumu 24.punkts noteic, ka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu apstiprina pašvaldība, pamatojoties uz atkritumu

apsaimniekotāja iesniegtu aprēķina projektu. Savukārt atbilstoši saistošo noteikumu 25.punktam maksa par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu ietver

pašvaldības apstiprinātu maksu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, šķirošanu, pārkraušanu un uzglabāšanu (25.1.punkts), sabiedrisko

pakalpojumu regulatora apstiprināts tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā (25.2.punkts) un dabas resursu nodoklis par atkritumu

apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā (25.3.punkts). Šo noteikumu 26.punkts nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājs tiesīgs ierosināt

izmaiņas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ne biežāk kā vienu reizi gadā.

Saskaņā ar dabas resursu nodokļa likuma 3.pielikuma 2.nodaļas „Nodokļu likmes par atkritumu apglabāšanu no 2017.gada 1.janvāra” 1.punktu

dabas resursu nodokļa likme laika posmā no 2020.gada 1.janvāra noteikta 50 euro par tonnu (salīdzinājumā ar 2019.gadu likme pieaugusi par 7 euro

par tonnu).

Ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2018.gada 28.novembra lēmumu Nr.132 (prot.Nr.50, 2.p.) SIA „Atkritumu

apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs ar dabas resursu nodokli (bez pievienotās

vērtības nodokļa) no 2020.gada 1.janvāra noteikts 48,85 euro par tonnu (salīdzinājumā ar 2019.gadu tarifs pieaudzis par 3,42 euro par tonnu) (lietas

12.-14.lapa).

[8] No pieteikuma un pieteicēja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa secina, ka pieteicēja mērķis, vēršoties ar pieteikumu tiesā, ir panākt

ar lēmumu apstiprinātā tarifa atcelšanu, jo tas nav ekonomiski pamatots, proti, nav iesniegti tarifa plānu pamatojošie dokumenti.

Savukārt trešās personas iebildumu pamatā ir viedoklis, ka domei bija iespēja pārbaudīt tarifa plānu, pieprasot to pamatojošos dokumentus. Šādi

dokumenti netika pieprasīti, jo domei šaubas par tarifa pamatotību neradās.

[9] Tiesa konstatē, ka ne Atkritumu apsaimniekošanas likumā, ne saistošajos noteikumos nav noteikts, kāda veida dokumenti būtu

iesniedzami domei, lai tā varētu pārbaudīt plānoto izmaksu saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu pamatotību. Tāpat tiesa konstatē, ka ne Atkritumu

apsaimniekošanas likumā, ne saistošajos noteikumos, ne deleģēšanas līgumā nav noteikts, kādas izmaksas veido tarifu par atkritumu apsaimniekošanu, kā

arī nav noteikts, cik detalizēti jāatspoguļo tarifa aprēķins, līdz ar to tas ir atstāts atkritumu apsaimniekotāja ziņā. Citiem vārdiem, atkritumu

apsaimniekotājs nosaka, kādas izmaksas veidos minēto tarifu, un cik detalizēti tiks atspoguļots tarifa aprēķins.

Tādējādi domei, izskatot pakalpojuma sniedzēja iesniegumu par nepieciešamību paaugstināt atkritumu apsaimniekošanas tarifu, ir jāvērtē, vai

pakalpojuma sniedzēja tarifa plānā iekļautās izmaksas ir tādas, kas nepieciešamas konkrētā pakalpojuma sniegšanai, un ar ko ir pamatota to iekļaušana

tarifa plānā noteiktā apjomā. Turklāt jāņem vērā, ka tarifi tiek noteikti uz nākotnes laika posmu, pamatojoties uz izmaksu prognozi, līdz ar to jāpārbauda

paredzamās izmaksas. Savukārt tiesai jāpārbauda, vai dome ir pietiekami novērtējusi pakalpojuma sniedzēja iesniegtajā tarifa plānā ietverto izmaksu

ekonomisko pamatojumu.

[10] Kā konstatējams no lietas materiāliem, domes un trešās personas pārstāvju paskaidrojumiem, domes rīcībā bija trešās personas iesniegums,

tarifa plāns un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums. Tiesas ieskatā minēto dokumentu kopums ir acīmredzami nepietiekams, lai dome

izdarītu secinājumu par izmaksās iekļauto izdevumu ekonomisko pamatotību. Turklāt, sniedzot rakstveida paskaidrojumus par pieteikumu, dome norāda,

ka trešā persona vērsās domē ar attiecīgu iesniegumu par tarifa par atkritumu apsaimniekošanu paaugstināšanu, jo ir pieaudzis dabas resursu nodokļa

apmērs. Taču, kā izriet no trešās personas iesnieguma, tarifa pieaugums ir pamatots arī ar energoresursu, darba algas un nodevu apmēra pieaugumu.

Turklāt no tarifu plāna 6.pozīcijas (lietas 11.lapa) redzams, ka izmaksas par atkritumu apglabāšanu poligonā, neskatoties uz to, ka pieaug dabas resursu

nodoklis, samazinās. Tarifa pieaugumu rada tieši citu izmaksu, proti, transportlīdzekļu izmaksu, darba algu izmaksu, valsts sociālās apdrošināšanas

obligāto iemaksu izmaksu pieaugums. Minētais netieši liecina, ka dome nav pārbaudījusi un vērtējusi izmaksās iekļauto izdevumu lielumu un to

ekonomisko pamatojumu. Par to liecina arī domes pārstāves tiesas sēdē norādītais, ka papildus dokumenti no trešās personas netika pieprasīti, jo

deputātiem šaubas par tarifa paaugstināšanas nepieciešamību neradās. Par to, ka dome nav pārbaudījusi un vērtējusi izmaksās iekļauto izdevumu

ekonomisko pamatojumu, liecina arī tas apstāklis, ka trešā persona savā iesniegumā tarifa paaugstināšanas nepieciešamību pamato ar to, ka dabas

resursu nodokļa pieaugums 2020.gadā radīs sadārdzinājumu 6900 euro apmērā, salīdzinot ar 2018.gadu, kad tika nodotas poligonā 2024 tonnas

atkritumu. Taču no iesnieguma nav saprotams, kāpēc vērā būtu ņemams 2018.gadā nodoto atkritumu daudzums, ja tarifa plāns ir sastādīts prognozējot,

ka tiks savākts tāds pats tilpums atkritumu kā 2017.gadā, kur pārrēķinot kubikmetrus tonnās, ievērojot atkritumu sastāva izmaiņas, mainījusies tilpuma un

svara attiecība. Trešā persona to nav izskaidrojusi. Turklāt trešās personas pārstāve tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumiem, norādīja, ka tarifa

paaugstinājumu energoresursu, darba algu un nodevu izmaksu pieaugums ietekmē minimāli, no kā izdarāms secinājums, ka tarifa pieaugums saistāms tieši

ar dabas resursu nodokļa pieaugumu, kas savukārt no iesniegtā tarifa plāna nav konstatējams. No lēmuma nav konstatējams pamatojums, kāpēc dome

tarifa plānu ir atzinusi par pamatotu. Gan dome, gan trešā persona vērš tiesas uzmanību uz to, ka iesniegums un tarifa plāns ir izskatīts trijās domes

komitejās. Taču arī no iesniegtajiem attiecīgo komiteju lēmumiem (lietas 23.-25.lapa) nav konstatējams pamatojums, kāpēc tarifa projekts ir atbalstāms.

Tāpat no minētajiem lēmumiem neizriet, ka būtu vērtēti kādi citi dokumenti, kas pamatotu tarifa projektā norādītos apstākļus. Ņemot vērā minēto, tiesas

ieskatā, izskatāmajā gadījumā lēmums būtu atceļams pamatojuma trūkuma dēļ. Taču, ņemot vērā, ka lēmuma atcelšana ietekmētu ne tikai pieteicēja, bet

arī trešās personas kā komersanta, kuram nav jācieš domes nekvalitatīvi veiktas tarifa pārbaudes dēļ, intereses, tiesa pārbaudīs tarifa aprēķinu pēc

būtības, ņemot vērā trešās personas pēc tiesas pieprasījuma iesniegtos papildus pierādījumus.

[11] Sākotnēji, pārbaudot tarifa projektā iekļautās izmaksu pozīcijas, tiesa nekonstatē, ka tajā būtu iekļautas tādas izmaksu pozīcijas, kas nebūtu

attiecināmas uz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu. Arī pieteicējs pieteikumā nav izteicis iebildumus par tarifa projektā iekļautajām

pozīcijām, tādi netika izteikti arī tiesas sēdē.

Vienlaikus tiesa norāda, ka pieteicēja iebildumus, kas saistīti ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta ceturtās daļas un Ministru kabineta

noteikumu Nr.537 „Sadzīves atkritumu masas un tilpuma attiecības mērījumu veikšanas kārtība un nosacījumi” nosacījumu izpildi, tiesa nevērtē, jo tie

neattiecas uz šīs lietas izskatīšanas priekšmetu. Minētie iebildumi būtu vērtējami, skatot jautājumu saistībā ar domes lēmumu par atkritumu

apsaimniekošanas tarifa pārrēķinu.

[12] Pārbaudot tarifa aprēķinu, tiesa konstatē, ka tarifa projekta 1.pozīcijā iekļautas sadzīves atkritumu savākšanai un pārvadāšanai izmantoto

transportlīdzekļu izmaksas 99 639,85 euro (pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gadu prognozēts par 26 118,19 euro). Minēto summu veido degviela,

smērvielas, transportlīdzekļu tehniskā apkope un remonts, transportlīdzekļu mazgāšana un dezinficēšana, apdrošināšana, transportlīdzekļa ikgadējā

nodeva un tehniskā apskate, darba aizsardzības līdzekļi, garāžas ēku (telpu) uzturēšana vai noma, pamatlīdzekļu nolietojums, darba samaksa un valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Minētajā pozīcijā būtisks izmaksu pieaugums ir pie 1) transportlīdzekļa ikgadējā nodeva un tehniskā apskate

– no 1200 euro 2017.gadā līdz 3000 euro 2020.gadā; 2) pamatlīdzekļu nolietojums – no 8317,15 euro 2017.gadā līdz 12885,03 euro 2020.gadā; 3)

darba samaksa – no 27954,01 euro 2017.gadā līdz 43466,21 euro 2020.gadā un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no 6433,67 euro

2017.gadā līdz 10471,01 euro 2020.gadā.

Atbilstoši trešās personas un liecinieka (tarifa projekta sastādītājs) skaidrotajam minētās pozīcijas izmaksu pieaugums saistāms ar degvielas cenas

pieaugumu, ieviesto autoceļu lietošanas nodevu smagajiem transportlīdzekļiem un darba algas par 10% paaugstināšanu darbiniekiem.

Ņemot vērā trešās personas skaidrojumu (lietas 103.lapa) un pārbaudot publiski pieejamo informāciju par transportlīdzekļu tehniskās apskates

izmaksām, autoceļu lietošanas nodevas, ekspluatācijas nodokļa un OCTA izmaksām, tiesai nerodas pamatotas šaubas par tarifa projekta 1.7.punktā

norādīto izmaksu patiesumu. Proti, nav šaubu, ka šāda rīcība ir ekonomiski pamatota. Pārbaudot trešās personas iesniegtos štatu sarakstus un

darbiniekiem noteiktās darba algas (lietas 103.lapa), tiesa konstatē, ka no 2019.gada 1.jūlija atkritumu apsaimniekošanas daļas darbiniekiem ir

paaugstināta darba alga. Savukārt pierādījumi, kas pamatotu trešās personas apgalvojumu, ka 2020.gadā bija plānots darbiniekiem par 10% paaugstināt

darba algu, uz lietas izskatīšanas pēc būtības brīdi, lietā nav iesniegti. Veicot matemātiskos aprēķinus, tiesa konstatē, ka darba samaksas pieaugums

2020.gadā nodaļas vadītājam, 3 šoferiem un 2 palīgstrādniekiem, kuriem turklāt noteikts nepilnais darba laiks, salīdzinājumā ar 2019.gada otro pusgadu,

kad ir paaugstināta darba samaksa, veido pieaugumu par 12,1%, bet šādu pieaugumu pamatojošie pierādījumi lietā nav iesniegti. Līdz ar to tiesa nevar

pārbaudīt minētās pozīcijas ekonomisko pamatojumu. Minētais attiecināms arī uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, jo tarifa

aprēķinos tās aprēķinātas procentuāli darba samaksai.

Tarifa projekta 2.pozīcijā iekļautas uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecināmās administratīvās izmaksas 19465,62 euro (pieaugums

salīdzinājumā ar 2017.gadu prognozēts par 5715,62 euro). Atbilstoši trešās personas paskaidrotajam tā ir proporcionālā summa no faktiskajiem

administratīvajiem izdevumiem, atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības nolikumam. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka trešajai personai ir uz atkritumu

apsaimniekošanu attiecināmas administratīvās izmaksas, taču tarifa plānā nav norādīts, kas ietilpst minētajās izmaksās, kā arī pierādījumi, kas apstiprinātu

šādas izmaksas, tarifa projektam nav pievienoti, līdz ar to tiesa nevar pārbaudīt šīs pozīcijas izmaksu pareizību un pamatotību. Arī pēc tiesas pieprasījuma

trešā persona nav iesniegusi dokumentus, kas pamatotu minēto pozīciju.

Tarifa projekta 3.pozīcijā iekļautas sadzīves atkritumu konteineru uzturēšanas izmaksas. Minētajā pozīcijā izmaksu pieaugums salīdzinājumā ar

iepriekšējo periodu ir ļoti minimāls – 5 euro, kas tiesas ieskatā ietekmi uz tarifa pieaugumu neatstāj. Taču arī šīs pozīcijas izmaksas apstiprinoši

dokumenti nav iesniegti, kas liedz iespēju pārbaudīt šīs pozīcijas izmaksu pamatotību.

Tarifa projekta 4.pozīcijā iekļautas lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšanai un pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu izmaksas 15240,81 euro

(pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gadu prognozēts par 2545,41 euro), t.sk. degviela, transportlīdzekļu tehniskā apkope un remonts, mazgāšana un

dezinficēšana, transportlīdzekļu apdrošināšana, transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un tehniskā apskate, nolietojuma vai atjaunošanas izmaksas, darba

samaksa transportlīdzekļu vadītājiem un operatoriem, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, transportlīdzekļu pakalpojumi. Pozīcijā

iekļauto izmaksu apmēru pamatojoši dokumenti lietā nav iesniegti. Kā konstatējams no tarifa projektā minētajā pozīcijā iekļautajām izmaksām,

2019.gada 1.pusgadā trešajai personai ir bijušas izmaksas rezerves daļām 1961,72 euro, bet 2020.gadā plānotas izmaksas 200 euro apmērā, kā arī

bijušas remonta izmaksas 1260,22 euro apmērā, bet 2020.gadā plānotas izmaksas 500 euro apmērā, kas neatbilst domes pārstāves skaidrotajam, ka,

nosakot izmaksu prognozi 2020.gadam, ir ņemtas vērā 2019.gada 1.pusgada izmaksas sareizinot tās ar divi. Pierādījumi, kas pamatotu šajā pozīcijā

iekļauto izmaksu apmēru, nav iesniegti. Vienlaikus tiesa norāda, ka no iesniegtā štatu saraksta tiesa nevar konstatēt transportlīdzekļa vadītāju, kuram

darba alga būtu noteikta atbilstoši trešās personas skaidrojumā norādītajai (lietas 103.lapa).

Tarifa projekta 5.pozīcijā iekļautas izmaksas saistītas ar atkritumu šķirošanu –15 190,87 euro (pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gadu par

2869,46 euro), kas ietver elektroenerģijas preses darbināšanai izmaksas, preses remonta un iepakojuma materiāla izmaksas, mazgāšanas un

dezinfekcijas līdzekļu iegādes izmaksas, darba aizsardzības līdzekļu izmaksas, telpu un šķirošanas laukuma izmaksas, darba samaksas un valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaksas. Arī šajā pozīcijā iekļauto izmaksu pamatojoši pierādījumi, izņemot štatu sarakstu, nav iesniegti, tostarp trešā

persona nav iesniegusi pierādījumus par tās saimnieciskajā darbībā izmantojamo presi. Līdz ar to nav iespējams pārbaudīt šajā pozīcijā noteikto izmaksu

pamatotību.

Tarifa projekta 8.pozīcijā iekļautas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanas vajadzībām izmantoto ēku un zemes nekustamā īpašuma nodokli,

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Pierādījumi, ka trešajai personai ir nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas norādītajā apmērā, kas salīdzinājumā ar

2017.gadu pieaugušas par 500 euro, lietā nav iesniegti.

Tiesas ieskatā apstāklis, ka trešā persona nav pamatojusi tarifa projektā iekļauto pozīciju izmaksas, dod iespēju trešajai personai manipulēt ar tās

izdevumu summām un mākslīgi palielināt tarifu. Šaubas par tarifa plānā iekļauto izmaksu pamatotību nav novērstas arī ar liecinieka liecībām, jo liecības ir

vispārīgas.

[13] Tiesas ieskatā izskatāmajā gadījumā nav atstājams bez ievērības apstāklis, ka pieteicējs kā domes deputāts jau sākotnēji ir izteicis iebildumus

par tarifa projekta ekonomisko pamatojumu. Tiesas sēdē domes pārstāve apstiprināja, ka iebildumi ir bijuši analogi izskatāmajā lietā izteiktajiem. Līdz ar

to domei, t.sk. pieteicējam kā domes deputātam, bija iespēja jau sākotnēji pārliecināties par tarifa projekta ekonomisko pamatojumu. Taču dome tos

nav ņēmusi vērā un no trešās personas tarifa aprēķinu pamatojošos dokumentus nav pieprasījusi un pārbaudījusi. Ņemot vērā, ka trešā persona arī pēc

tiesas pieprasījuma šādus pierādījumus nav iesniegusi, par tarifa projekta ekonomisko pamatojumu nevar pārliecināties arī tiesa.

[14] Apkopojot spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka lēmums nav tiesisks un ir atceļams no tā pieņemšanas brīža.

[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 30 euro par pieteikuma par lietas ierosināšanu tiesā iesniegšanu.

Tā kā pieteikums tiek apmierināts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu valsts nodeva no atbildētāja piespriežama par

labu pieteicējam. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā

un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas

iestādē Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi

pieaicināta atbildētāja pusē. Tādējādi valsts nodeva piespriežama no domes budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 289.pantu, 290.panta pirmo un otro daļu, 291.panta pirmo daļu

tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Preiļu novada domes 2019.gada 26.septembra lēmumu (sēdes protokols Nr.11, 25.§) „Par atkritumu

apsaimniekošanas tarifu Preiļu novadā”.

Piespriest no atbildētājas Preiļu novada pašvaldības par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā,

kas atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes – Preiļu novada domes budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese Solvita Pujāte