Appeal court dismissed civil servant's request to revoke dismissal order citing procedural and substantive legal errors.

NORAKSTS

Lieta Nr. A42908309

AA43-0081-11/10

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 19.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente M.Osmane,

tiesneses S.Gintere un V.Zommere,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes

Valsts kancelejas pārstāvēm V.K. un R.O.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta,

pamatojoties uz E.S. pieteikumu par Valsts kancelejas direktores 2009.gada

27.jūlija rīkojuma Nr.102p „Par E.S. atbrīvošanu” atcelšanu, E.S.

atjaunošanu amatā Valsts kancelejā un zaudējumu atlīdzināšanu, sakarā ar

E.S. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada

4.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 27.jūlijā Valsts kancelejas direktore izdeva rīkojumu

Nr.102p, ar kuru E.S. atbrīvots no ieņemamā /departaments/ /amats/,

izbeidzot valsts civildienesta attiecības sakarā ar ierēdņu skaita

samazināšanu ar 2009.gada 31.jūliju.

[2] 2009.gada 27.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts

E.S. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Valsts kancelejas (turpmāk

arī – atbildētāja) direktores 2009.gada 27.jūlija rīkojuma Nr.102p „Par E.S.

atbrīvošanu” (turpmāk arī – Rīkojums Nr.102p) atcelšanu, E.S. atjaunošanu

amatā Valsts kancelejā un zaudējumu atlīdzību. Pieteikums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Rīkojums Nr.102p nav pamatots atbilstoši Administratīvā

procesa likuma (turpmāk – APL) 67.panta sestajai daļai.

[2.2] Valsts kancelejas 2009.gada 1.jūlija vēstule Nr.351/8-126

satur atsauci uz likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam”, neminot

konkrētu normu, tādēļ tā neatbilst APL 67.panta ceturtajai daļai. Vēstulē

minētais likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 1.pants neparedz amatpersonu atbrīvošanu.

[2.3] Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokolā Nr.41

nav atrodamas ziņas par to, ka ar to būtu apstiprināta Ministru kabineta un

sociālo partneru 2009.gada 9.jūnija vienošanās.

[2.4] Ar uzteikuma vēstuli pieteicējs iepazīstināts termiņā, kurš

neatbilst Darba likuma 103.panta pirmās daļas trešajā punktā noteiktajam.

Uzteikumu vēstuli pieteicējs saņēma tikai 2009.gada 2.jūlijā, kaut gan jau

iepriekš tajā bija ierakstīts, ka pieteicējs ar vēstuli iepazinies 2009.gada

1.jūlijā. Valsts kanceleja minēto kļūdu atteicās novērst. Valsts kanceleja

nevarēja veikt pieteicēja atbrīvošanu no amata, jo nav ievērots likumā

noteiktais uzteikuma termiņš.

[2.5] Nav ievērots likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 10.pants. Valsts kanceleja

nav konstatējusi, ka kādam Valsts kancelejā būtu augstāka kvalifikācija vai

labāki darba rezultāti par pieteicēju.

[2.6] Valsts kancelejas norāde, ka visiem /departaments/

strādājošajiem ir augstākā izglītība attiecīgajā jomā, nav uzskatāma par

nopietnu, jo Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkts

paredz, ka visiem ierēdņiem jābūt augstākajai izglītībai. Valsts kanceleja

nav izvērtējusi attiecīgās izglītības saturu un līmeni, tādējādi pārkāpjot

pieteicēja tiesības.

[2.7] Valsts kanceleja nav ņēmusi vērā pieteicēja vairāk kā 9 gadu

pieredzi publiskajos iepirkumos un 5 gadu pieredzi darbā /departaments/.

Turpmāk /departaments/ nodrošinās publisko iepirkumu procedūras, bet

minētajā departamentā nevienam šādas pieredzes nav.

[2.8] Pēdējos gados pieteicējam darba novērtējums bijis nemainīgs

– A. Pieteicēja ieskatā, šī atzīme bija jāsalīdzina un jāizvērtē, salīdzinot

pieteicēja kvalifikāciju ar pārējo Valsts kancelejas amatpersonu

kvalifikāciju.

[2.9] Valsts kanceleja nav vērtējusi likuma „Par valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”

10.panta otrajā daļā noteiktos kritērijus.

[2.10] Valsts kancelejas veiktā reorganizācija neatbilst objektīviem

un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.

[3] Administratīvajai rajona tiesai iesniegtajos rakstveida

paskaidrojumos atbildētāja norādīja turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju izbeigtas tiesiski

un atbilstoši APL 67.pantam. Rīkojums Nr.102p pamatots ar Valsts

civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu. Tādējādi iestādes

vai ierēdņa amata likvidācija vai ierēdņu skaita samazināšana ir tiesisks

pamats, lai ar ierēdni izbeigtu valsts civildienesta attiecības. Rīkojumam

Nr.102p pievienoto Valsts kancelejas direktora 2009.gada 1.jūlija vēstuli

Nr.351-8/126 atbildētāja uzskata par administratīvā akta sastāvdaļu, kurā ir

izvērsts skaidrojums un pamatojums iestādes vadītāja lēmumam par

pieteicēja atbrīvošanu no ieņemamā amata.

[3.2] Atbildētāja attiecībā uz pieteicēju ir ievērojusi labas

pārvaldības principu un 30 dienas pirms valsts civildienesta attiecību

izbeigšanas ir brīdinājusi par to pieteicēju.

[3.3] Valsts kancelejā veiktās organizatoriskā rakstura strukturālās

izmaiņas un Valsts kancelejas direktora 2009.gada 23.jūlija rīkojums Nr.38

„Par /departaments/ reorganizēšanu un ierēdņu un darbinieku pārcelšanu”

un ar tām saistītā darbinieku skaita samazināšana ir pamatota un veikta ar

mērķi samazināt Valsts kancelejas izmaksas, kādas ir noteiktas iestādei

likumā „Par Valsts budžetu 2009.gadam” un kas izriet no 2008. un

2009.gada valdības sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, lai sasniegtu

sabiedrībai nozīmīgu mērķi – ierobežot visus valsts un pašvaldību

institūciju izdevumus.

Iestādes vadītājam ir tiesības lemt par iestādes struktūras

optimizēšanu un ierēdņu skaita samazināšanu saskaņā ar likuma „Par valsts

un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”

7.pantu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu un

17.panta otrās daļas 1., 3., 4. un 5.apakšpunktu.

[3.4] /departaments/ Valsts kancelejā veica iestādes atbalsta

funkciju – Valsts kancelejas saimnieciski nepieciešamo darbību

nodrošinājumu. Departamenta likvidācija ir saistīta ar būtisku

struktūrvienības darba noslodzes samazinājumu. Valsts kancelejā ar

2009.gadu tika samazināta pakalpojumu un preču piegāde, nolemjot, ka

2009.gadā netiks iegādātas kancelejas preces, samazināti administratīvie un

reprezentācijas izdevumi, sakaru un dienesta transporta izdevumi, tika

samazināts dienesta automašīnu skaits.

Ar Ministru kabineta 2005.gada 5.augusta rīkojumu Nr.523

pieteicējs tika iecelts par komisijas PSRS totalitārā komunistiskā

okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai,

informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un

Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai

(turpmāk – Komisija) vadītāju. Komisijas vadītāja darba nodrošināšana bija

viens no galvenajiem pieteicēja amata pienākumiem. 2009.gada 11.jūnijā

Ministru kabinetā nolemts apturēt Komisijas darbību no 2009.gada

1.augusta. Līdz ar to ir būtiski samazinājies pieteicēja darba apjoms gan kā

Komisijas vadītājam, gan tāpēc, ka būtiski samazinājies finansējums

iestādes saimnieciski nepieciešamo darbību nodrošināšanai.

[3.5] Likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 10.panta pirmo daļu nevar interpretēt

tādējādi, ka jebkuras attiecīgajā institūcijā strādājošās personas

kvalifikācija būtu jāsalīdzina ar jebkuru citu attiecīgajā institūcijā

strādājošo personu. Šāda interpretācija novestu līdz absurdam un faktiski

paralizētu iestāžu darbu. Minētā tiesību norma interpretējama tādējādi, ka

savā starpā ir jāsalīdzina personas, kuras institūcijā veic tādu pašu vai

līdzīgu darbu, un tikai šādā situācijā priekšrocības saglabāt amatu vai palikt

darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām ir labāki darba rezultāti

un augstāka kvalifikācija.

[3.6] Valsts kanceleja ir veikusi darbinieku darba rezultātu un

kvalifikācijas salīdzinājumu saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 10.pantu,

vēstulē norādot, ka, lai gan ikgadējais novērtējums gan pieteicējam, gan

/departaments/ /amats/ ir vienāds, tomēr jaunā departamenta vadīšanā

būtiskas ir speciālās zināšanas un iemaņas, kādas ir /departaments/ /amats/

un ko /departaments/ /amats/ ir parādījis, ilgstoši strādājot šajā amatā

Valsts kancelejā, savukārt tādu nav pieteicējam, līdz ar to kvalifikācija

būtiski atšķiras un nav nepieciešams tālāk veikt izvērtējumu attiecīgi

minētā likuma 10.panta otrajai un trešajai daļai.

[3.7] Pieteicējam ir 5 gadu darba pieredze juriskonsulta darbā, līdz

ar to pieteicēja darba rezultāti tika salīdzināti arī ar /departaments/

strādājošajiem juriskonsultiem. Atbildētāja konstatēja, ka pieteicējam nav

pieredzes starptautiskajā tiesvedībā un pieteicējs pēdējos gadus nav

nodarbojies ar tiesību aktu analīzi un noformēšanu, tāpēc esošo

juriskonsultu kompetence un kvalifikācija šajā jomā ir acīmredzami

augstāka. Samazināta finansējuma un darbinieku skaita apstākļos nebūtu

saprātīgi atbrīvot no darba juriskonsultu, kas savus pienākumus veic

nevainojami, lai veltītu laiku un spēkus pieteicēja apmācīšanai.

[3.8] Valsts kontrole revīzijas ziņojumos ir konstatējusi

pārkāpumus publiskā iepirkuma jomā, ir saņemti aizrādījumi no Iepirkumu

uzraudzības biroja, kā arī Valsts kancelejas vadības sanāksmēs vairākkārt

pārrunātas ar pieteicēja darbu saistītās problēmas, norādot uz nekorektām

līgumu slēgšanas procedūrām, kas neliecina par pieteicēja profesionalitāti

un nevieš iestādes vadītājā uzticību, ka pieteicējs šo funkciju ir veicis

pietiekami profesionāli un viņam arī turpmāk varētu uzticēt veikt šos

pienākumus. Tādējādi iestādes vadītāja, izvērtējot un salīdzinot pieteicēju

ar citiem Valsts kancelejā strādājošajiem ierēdņiem un darbiniekiem,

konstatēja, ka visi strādā labi un ir ar augstu atbildības sajūtu, turpretim

analizējot Valsts kontroles ziņojumus un citus Valsts kancelejas rīcībā

esošos dokumentus un informāciju, pieteicējs ir zaudējis Valsts kancelejas

direktores uzticību.

[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2009.gada 4.novembra

spriedumu noraidīja pieteikumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem

argumentiem.

[4.1] Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g”

apakšpunktu iestādes vai ierēdņa amata likvidācija vai ierēdņu skaita

samazināšana ir tiesisks pamats, lai ar ierēdni izbeigtu valsts civildienesta

attiecības.

[4.2] Administratīvais akts var sastāvēt arī no vairākiem

dokumentiem, tāpēc, tiesas ieskatā, Valsts kancelejas direktores 2009.gada

1.jūlija vēstule Nr.351/8-126 un 2009.gada 27.jūlija Valsts kancelejas

direktora rīkojums Nr.102p „Par E.S. atbrīvošanu” veido vienotu

administratīvo aktu. Līdz ar to tiesa secināja, ka nav pamatots pieteicēja

apgalvojums, ka administratīvais akts pamatots ar iekšējo normatīvo aktu

un tajā nav norādīts piemēroto tiesību normu uzskaitījums.

[4.3] Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 1. un 7.pantam iestādes

vadītājam ir tiesības lemt par iestādes struktūras optimizēšanu un ierēdņu

skaita samazināšanu. Šādas tiesības iestādes vadītājam piešķir arī Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmitā daļa un 17.panta otrās daļas 1.,

3., 4. un 5.apakšpunkts. Ņemot vērā minētās tiesību normas, tiesa secināja,

ka atbildētājai bija tiesības lemt par Valsts kancelejas struktūras

optimizāciju un nepieciešamības gadījumā samazināt amata vietu skaitu,

tajā skaitā, arī pieteicēja līdz 2009.gada 31.jūlijam ieņemto amata vietu.

[4.4] Tiesa piekrita atbildētājas paskaidrojumos norādītajam, ka

likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

atlīdzību 2009.gadā” 10.panta pirmā daļa interpretējama tādējādi, ka savā

starpā ir jāsalīdzina personas, kuras institūcijā veic tādu pašu vai līdzīgu

darbu, un tikai šādā situācijā priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā

ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām ir labāki darba rezultāti un

augstāka kvalifikācija.

Saskaņā ar 2009.gada 23.jūlija Valsts kancelejas direktores

rīkojumu Nr.38 ar 2009.gada 1.augustu pieteicēja vadītais /departaments/

tika reorganizēts un tā funkcijas attiecīgi tika nodotas /departaments/ un

/departaments/. Atbilstoši Valsts kancelejas direktores 2009.gada 1.jūlija

vēstulē Nr.351/8-126 norādītājam 19 no 21 /departaments/ amata vietām ir

pievienotas /departaments/, līdz ar to iestādes vadītājs pareizi ir salīdzinājis

pieteicēja un /departaments/ /amats/ darba rezultātus un kvalifikāciju, jo

tieši šīs abas personas veica līdzīgu darbu. Ņemot vērā to, ka viens

departaments tika likvidēts, bet otrs pārņēma likvidējamā departamenta

funkcijas, bija nepieciešams izvērtēt, kura no līdzšinējiem departamentu

/amats/ palikšana amatā būtu lietderīgāka. Šādus apsvērumus Valsts

kancelejas direktore ir izdarījusi.

[4.5] Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturto daļu

valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās

attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību

principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt

nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka

materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

Tādējādi Darba likuma normas, kas attiecas uz darba tiesisko

attiecību izbeigšanu pēc darba devēja iniciatīvas uz valsts civildienesta

ierēdņiem nav attiecināmas. Savukārt Valsts civildienesta likums neparedz

konkrētu termiņu valsts civildienesta attiecību uzteikumam, tomēr Valsts

kanceleja attiecībā uz pieteicēju ir ievērojusi labas pārvaldības principu un

savlaicīgi pieteicēju brīdinājusi, ka valsts civildienesta attiecības ar viņu

tiks izbeigtas ar 2009.gada 31.jūliju. Tādējādi fakts, ka pieteicējs ar Valsts

kancelejas direktores 2009.gada 1.jūlija vēstuli Nr.351/8-126 iepazīstināts

2009.gada 2.jūlijā, nepadara 2009.gada 27.jūlija rīkojumu Nr.102p par

prettiesisku.

[4.6] Ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta

desmitajā daļā, 17.panta otrās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā, likuma „Par

valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību

2009.gadā” 1.un 7.pantā noteikto, kā arī Ministru kabineta 2009.gada

14.jūnija sēdes protokolā Nr.41, 38.paragrāfa 12.punktā noteikto uzdevumu

līdz 2009.gada 10.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2009.gada

14.jūlija sēdē priekšlikumus par ministriju centrālajā aparātā nodarbināto

skaita samazinājumu vidēji par 30 % salīdzinājumā ar 2008.gada 1.jūliju un

par valsts aģentūru skaita samazinājumu vidēji par 50 % salīdzinājumā ar

2009.gada 1.janvāri, Valsts kancelejas direktorei bija ne tikai tiesības, bet

arī pienākums lemt par amata vietu skaita samazinājumu iestādē. Tiesa

uzskatīja, ka atbildētāja pārsūdzēto lēmumu ir pamatojusi atbilstoši APL

67.panta otrās daļas 7.punktam, kā arī pareizi izdarījusi lietderības

apsvērumus. Tiesa uzskatīja, ka ierēdņu un darbinieku skaita samazināšana

ir valdības politisks lēmums. Valsts pārvaldes izmaksu samazināšana un

valsts pārvaldes optimizācija ir uzskatāma par būtisku sabiedrības interesi

un būtisku sabiedrības ieguvumu, kas atsver atsevišķas personas tiesisko

interesi saglabāt darbu valsts pārvaldē. Tiesa norādīja, ka minētā

sabiedriskā interese ir uzskatāma par īpaši svarīgu pašlaik, ekonomiskās

krīzes laikā, kad budžeta ieņēmumi krītas un valdībai budžeta līdzekļi ir

jāsadala tā, lai nodrošinātu cilvēka dzīvei un valsts ekonomikas

funkcionēšanai būtiskākās valsts funkcijas, uz laiku vai pastāvīgi

nenodrošinot to valsts funkciju izpildi, kas nav nepieciešamas valdības

izvēlēto prioritāšu nodrošināšanai.

[5] Pieteicējs 2009.gada 23.novembrī iesniedza apelācijas sūdzību

par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 4.novembra spriedumu, lūdzot

to atcelt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Tiesa juridiski nekorekti motivēja, ka ar Ministru kabineta

sēdes protokollēmumu var apturēt Komisijas darbību. Ministru kabineta

sēžu protokollēmumos nav atrodams lēmums apturēt Komisijas darbu, jo

Ministru kabinets 2009.gada 11.jūnija protokollēmumā informatīvi

paziņoja, ka 2009.gada 11.jūnijā noslēgta vienošanās, kuras saturs tika

citēts. Iestāde nedrīkst pamatot administratīvo aktu ar iekšējo normatīvo

aktu.

[5.2] Pieteicējs norāda, ka Ministru kabineta vienošanās tekstā ir

neprecīzi nosaukta Komisija, kuras /amats/ bijis pieteicējs, līdz ar to ir

pārkāpts APL 10.pants.

[5.3] Tiesa nevērtēja faktu, ka uzteikuma vēstulē, kuru pieteicējs

saņēma 2009.gada 2.jūlijā jau iepriekš bija ierakstīts, ka ar vēstuli pieteicējs

iepazinies 2009.gada 1.jūlijā. Tiesa šādu dokumentu falsifikāciju atzina par

labas pārvaldības principa ievērošanu.

[5.4] Tiesa nav piemērojusi APL 17.panta pirmās daļas 3.punktu –

Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunkts

piemērojams tikai kopā ar likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” normām, it sevišķi tā

10.pantu.

[5.5] Administratīvajā lietā nav administratīvā akta, kurš sastāvētu

no vairākām daļām. Valsts kancelejas vēstulē norādīts: „ar Jums tiks

izbeigtas valsts civildienesta attiecības”, tātad pieteicējs tiek informēts par

administratīvā akta izdošanu nākotnē. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2007.gada 25.jūnija

spriedumu lietā Nr.SKA-294/2007 pamatojumu administratīvajam aktam

var sniegt vai nu pašā administratīvajā aktā, vai pēc tā izdošanas, bet

nekādā gadījumā pirms administratīvā akta izdošanas.

[5.6] Valsts kancelejas direktores pamatojumā likumam „Par valsts

budžetu 2009.gadam” nav minēta konkrēta tiesību norma, kas ir pretrunā

APL 11.pantam.

[5.7] Likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 1.pants nosaka likuma mērķi, līdz ar to šī

norma runā par finanšu līdzekļu izmantošanas ierobežošanu, nevis

samazināšanu.

[5.8] Likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 7.pantu var piemērot, ja ir pierādīts, ka

iestādē ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu tiesību aktos prasīto amatpersonu

atlīdzības izmaksai paredzētā finansējuma samazinājumu.

[5.9] Ministru kabinets 2009.gada 14.jūnija sēdē nav apstiprinājis

Ministru kabineta un sociālo partneru 2009.gada 9.jūnija vienošanos.

[5.10] Ministru kabineta un sociālo partneru vienošanās nevar būt

administratīvā akta pamatojums.

[5.11] Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu šādu

vienošanos apstiprināšana neietilpst Ministru kabineta kompetencē.

[5.12] Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola

Nr.41 38.§ 12.punkts nevar būt par pamatu nelabvēlīgam administratīvajam

aktam, jo tajā nav uzdots samazināt nodarbināto skaitu.

[5.13] Tiesa ir ignorējusi likuma „Par valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 10.pantu, kurš

tieši attiecas un amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu un nosaka

tai skaidrus kritērijus.

[5.14] Tiesas spriedums ir netaisns un kļūdains, jo tiesa,

neiedziļinoties, ir kopējusi atbildētājas paskaidrojumus, tos neanalizējot.

[5.15] Tiesa bez pamatojuma ir piekritusi atbildētājas

paskaidrojumos norādītajam, ka likuma „Par valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 10.panta pirmā

daļa interpretējama tā, ka savā starpā jāsalīdzina personas, kuras institūcijā

veic tādu pašu vai līdzīgu darbu, un tikai šādā situācijā priekšrocības

saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem),

kurām ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

[5.16] Ja tiesa uzskata, ka bija jāsalīdzina līdzīgu darbu veicošas

amatpersonas, tad Valsts kancelejai vajadzēja salīdzināt pieteicēja amatu ar

visiem pārējiem Valsts kancelejas struktūrvienību /amats/. Pretējā

gadījumā tiek pārkāpts APL 6. un 7.pants.

[5.17] Tiesa nav izvērtējusi iespējamo patvaļu Valsts kancelejas

direktores rīcībā, bet vērtējusi Valsts kancelejā veikto reorganizāciju

formāli, neiedziļinoties tās būtībā, kas izklāstīta pieteikumā.

[5.18] Tiesa nav vērtējusi Valsts kancelejas rīcību, nepiemērojot

APL 62.panta pirmo daļu un trešo daļu, kā arī 67.panta otrās daļas

4.punktu.

[5.19] Tiesa pretrunā Starptautiskās darba organizācijas

Konvencijas par darba attiecību pārtraukšanu pēc uzņēmēja iniciatīvas

9.panta otro daļu, uzliekot nelikumīgas atlaišanas pierādīšanas pienākumu

tikai pieteicējam.

[5.20] Patvaļu Valsts kancelejas direktores rīcībā parāda tas, ka

Valsts kancelejas jaunajā reglamentā, kas apstiprināts 2009.gada

15.septembrī, /departaments/ nav atrodams, bet ir /departaments/. Tādējādi

Valsts kancelejā notikusī reorganizācija ir bijusi fiktīva un veikta, lai

nepieļautu pieteicēja kandidēšanu uz jaunā departamenta /amats/.

[5.21] No Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtās daļas izriet,

ka visi termiņi, kuri nav noteikti Valsts civildienesta likumā, ir atrodami

Darba likumā. Valsts kanceleja ne tikai nav ievērojusi Darba likuma

103.panta pirmās daļas 3.punktu, bet nav piemērojusi vienlīdzības un

pamattiesību prioritātes principus.

[5.22] Tiesa, konstatējot, ka Valsts kancelejas direktorei bija ne

tikai tiesības, bet arī pienākums lemt par amata vietu skaita samazinājumu

iestādē, lieto nepamatotu argumentāciju, kura bez izpratnes pārņemta no

atbildētājas paskaidrojumiem.

[5.23] Tiesa nav vērtējusi nepamatotos apvainojumus, kuri

pieteicējam veltīti atbildētājas paskaidrojumos, kuri pierāda, ka patiesais

pieteicēja atlaišanas iemesls nav bijis ierēdņu skaita samazināšana, bet gan

Valsts kancelejas direktores neuzticība. Tiesa nav ievērojusi Starptautiskās

darba organizācijas Konvencijas par darba attiecību pārtraukšanu pēc

uzņēmēja iniciatīvas 9.panta trešo daļu.

[5.24] Nav pamatots tiesas uzskats, ka ierēdņu un darbinieku skaita

samazināšana ir valdības politisks lēmums. Minētais politiskais lēmums

nav identificējams, līdz ar to tiesa pārkāpusi APL 246.panta trešo daļu un

likuma „Par tiesu varu” 18.pantu.

[5.25] Tiesa kā sprieduma pamatojumu izmantoja atbildētājas

paskaidrojumus (šā sprieduma 4.6.punkts), nenorādot uz tiem atsauci,

tādējādi tiesa slēpti izmantoja atbildētājas argumentāciju, kas ir pretrunā

APL 5.pantam. Tiesa bez atsauces citējusi citu tiesas spriedumu, kas

apgrūtina pieteicēja pārsūdzības iespējas. Tiesa nepamatoti iestājās par

netveramu sabiedrības interesi, kas nonāk pretrunā ar Satversmes 101.pantu

un APL 2.pantu un 246.panta trešo daļu.

[5.26] Tiesa, neuzklausot pieteicēju, nevarēja konstatēt pieteicēja

interesi saglabāt amatu valsts pārvaldē. Tiesa, izskatot lietu bez pieteicēja

klātbūtnes, ir pārkāpusi procesuālā taisnīguma principu.

[6] Administratīvajai apgabaltiesai iesniegtajos rakstveida

paskaidrojumos atbildētāja norādīja turpmāk minētos argumentus.

[6.1] Ministru kabinets 2009.gada 11.jūnija sēdē pieņēma politisku

lēmumu, kam sekoja normatīvais akts – likumprojekts „Grozījumi likumā

„Par valsts budžetu 2009.gadam””, ar kuru tika izbeigts Komisijas

finansējums, tādējādi Valsts kancelejai vairs netika piešķirts finansējums

pieteicēja atalgojuma izmaksai un Valsts kancelejai nebija tiesību turpināt

pieteicēja nodarbināšanu.

[6.2] Ar Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija lēmumu Ministru

kabineta un sociālo partneru vienošanās tika padarīta saistoša valsts

pārvaldei, tāpēc Valsts kancelejai ir pienākums ievērot tajā noteikto.

[6.3] Rīkojums Nr.102p pamatots ar Valsts civildienesta likuma

41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu.

[6.4] Neprecizitāte Komisijas nosaukumā nevar būt par pamatu

Ministru kabineta lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu.

[6.5] Tā kā Valsts civildienesta likums neparedz ierēdņa iepriekšēju

brīdināšanu pirms atbrīvošanas no amata, apstāklim, ka lēmumā plānotais

iepazīstināšanas datums norādīts 1.jūlijs, nav nozīmes. Tāpat nav nozīmes

tam, vai informācija par atbrīvošanu no amata pieteicējam izsniegta 29 vai

30 dienas pirms lēmuma pieņemšanas. Dokumentu, uz kura pieteicējs

norādījis tā saņemšanas datumu, nevar uzskatīt par falsificētu tāpēc vien, ka

atbildētāja bija vēlējusies viņam šo dokumentu izsniegt dienu agrāk, bet tas

nav izdevies pieteicēja prombūtnes dēļ. Valsts kanceleja mēģināja arī

pieteicējam izsniegt brīdinājumu mēnesi pirms civildienesta attiecību

izbeigšanās, taču 1.jūlijā pieteicēju neizdevās sastapt viņa darba kabinetā,

iespējams apzināti, jo 1.jūlija Vadības sanāksmē pieteicējs tika informēts

par šādas vēstules izsniegšanu.

[6.6] Tiesa ir vērtējusi likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 10.panta piemērošanu un

pamatoti atzina, ka atbildētāja ievēroja tajā ietvertās prasības.

[6.7] Administratīvā akta pamatojuma mērķis ir informēt personu

par iestādes lietderības apsvērumiem administratīvā akta izdošanā.

Izsniedzot šo pamatojumu personai pret parakstu, informēšanas mērķis ir

sasniegts, pat ja pamatojums tapis pirms paša administratīvā akta, kas

secināts arī Senāta 2007.gada 25.jūnija spriedumā lietā Nr.SKA-294/2007.

[6.8] Atsauces uz dokumentiem, kas ietvertas administratīvajā aktā,

ir lietderības apsvērumu sastāvdaļa, kur norādīti gan normatīvie, gan citi

tiesību akti un Ministru kabineta, kā arī Valsts kancelejas direktora

lēmumu, kuru mērķis ir valsts pārvaldes darbības pārstrukturēšana

samazināta finansējuma apstākļos.

[6.9] Apstāklis, ka tiesa atzinusi par pamatotu atbildētāja

paskaidrojumos norādīto, pats par sevi nevar liecināt par trūkumiem tiesas

spriedumā vai likuma „Par tiesu varu” 17.panta pārkāpumu.

[6.10] Tiesa, taisot spriedumu, ir vērtējusi gan pieteicēja un

sabiedrības intereses, gan pārējo Valsts kancelejā strādājošo interesi

nejusties apdraudētiem funkcijas vai uzdevuma, kuru viņi neveic,

samazināšanas vai likvidācijas gadījumā. Amatpersonu salīdzināšana

balstāma nevis uz tās ieņemamo amatu, bet funkcijām un uzdevumiem, ko

konkrētā persona veic pirms un pēc darbinieku skaita samazināšanas, kā arī

kompetencēm, izglītību un kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrēto

pienākumu veikšanai, un darba pieredzi.

[6.11] Noteicošais vadītājam izvirzīto prasību noteikšanā un

kvalifikācijas vērtēšanā nav darbinieku skaits, bet vadītāja spēja kontrolēt

un uzraudzīt savu padoto darbu un atbildēt par struktūrvienības darba

rezultātiem. Tā kā konkrētajā gadījumā viens no departamenta uzdevumiem

ir saistīts ar IT pakalpojumu nodrošināšanu, bet pārējiem (saimnieciska

rakstura pakalpojumiem) speciālās zināšanas nav nepieciešamas, noteicošas

ir zināšanas IT jomā.

Darba devējam vispārīgi ir zināmas savu darbinieku spējas,

kvalifikācija un kompetences, tāpēc īpašas pārbaudes veikšana, lai

noskaidrotu pieteicēja zināšanas IT jomā, nebija nepieciešama. Ne līdz

lietas izskatīšanai, ne lietas izskatīšanas laikā pieteicējs nav iesniedzis

dokumentu, kas apliecinātu viņa zināšanas šajā jomā.

[6.12] Tā kā pieteicējs līdz 2009.gada 1.augustam strādāja Valsts

kancelejā, viņa viedoklis tika noskaidrots individuālās sarunās ar Valsts

kancelejas vadību un personālvadības speciālistiem.

[6.13] Atbildētājs vienlaikus ar paskaidrojumiem lietā ir iesniedzis

virkni pierādījumu, ko pirmās instances tiesa ir vērtējusi un pamatoti

atzinusi pieteicēja atbrīvošanu par tiesisku. Pierādījumu nasta konkrētajā

lietā nav uzlikta pieteicējam.

[6.14] Departamenta nosaukums nemaina faktu, ka tas nodarbojas

ar IT pakalpojumu nodrošināšanu, līdz ar to tā vadīšanā nepieciešamas

speciālās zināšanas.

[6.15] Valsts kancelejas paskaidrojumos norādītais par pieteicēja

darba rezultātiem ietverts pieteikumā izteikto argumentu atspēkošanai, jo

pieteicējs pieteikumā paudis nostāju par sava darba nevainojamo kvalitāti.

[6.16] Ar konkrēto lietu saistītie politiskie lēmumi nav saistoši

tiesai, bet tie ir saistoši valsts pārvaldei, ko pamatoti atzinusi arī pirmās

instances tiesa. Līdz ar to tiesa nevis atzinusi šos politiskos lēmumus par

sev saistošiem, bet pārbaudījusi, vai valsts pārvalde (konkrēti – Valsts

kanceleja) ir izpildījusi savus pienākumus un ievērojusi hierarhiski

augstākas iestādes (Ministru kabineta) norādījumus.

[6.17] Privātpersonas tiesību ievērošanas princips neliedz tiesai

noraidīt privātpersonas pieteikumu un atzīt atbildētāja paskaidrojumus par

pamatotiem, ja to prasa taisnīguma intereses un pamato tiesību normas.

Tāpat tiesas prakses piemērošana līdzīgā lietā nodrošina tiesas prakses

vienotību un vienlīdzības principa ievērošanu.

Samērojot indivīda un sabiedrības intereses, tiesa konkrētajā

gadījumā pamatoti izlēmusi aizsargāt sabiedrības intereses, īpaši ņemot

vērā to, ka valsts pārvaldes galvenais uzdevums ir kalpot sabiedrības

interesēm un ja kādas personas atrašanās valsts pārvaldē nav sabiedrības

interesēs, sabiedrības intereses ir primāras.

[7] Uz tiesas sēdi pieteicējs nebija ieradies. 2011.gada 29.martā

apgabaltiesā saņemts pieteicēja lūgums izskatīt lietu pieteicēja prombūtnē.

Atbilstoši APL 214.panta pirmajai daļai Administratīvā apgabaltiesa

nolēma lietu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes.

Tiesas sēdē Valsts kancelejas pārstāves apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies atbildētājas pārstāvju paskaidrojumus un

pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto

daļu pievienojas Administratīvās rajona tiesas spriedumā ietvertajai

motivācijai (tās atreferējumu sk. šā sprieduma 4.punktā), atzīstot to par

pareizu un pilnībā pietiekamu. Saskaņā ar minēto normu, ja tiesa, izskatot

lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā

šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu

daļā var nenorādīt.

Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa nonāk pie tāda paša

secinājuma kā pirmās instances tiesa, ka Rīkojums Nr.102p ir tiesisks un

pamatots, līdz ar to nepastāv arī APL 92.pantā paredzētās tiesības prasīt

atbilstīgu atlīdzinājumu.

[10] Papildus par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa

norāda turpmāk minēto.

[10.1] Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa

noteic, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā

noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par

budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši

paredzētajiem mērķiem.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ir noteikti valsts

pārvaldes principi, to starpā ir arī princips, no kura izriet, ka valsts pārvalde

savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu

kvalitāti, vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā (panta

sestā daļa) un princips, no kura izriet, ka valsts pārvaldi jāorganizē pēc

iespējas efektīvāk, to nepārtraukti pilnveidojot (panta desmitā daļa).

No minētajiem principiem izriet valsts pārvaldes iestāžu pienākums

pilnveidot pārvaldes darbību visas sabiedrības labā, tostarp veicot iestāžu

reorganizāciju.

Lai nodrošinātu likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” (ar

grozījumiem, kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā) un likuma „Par valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”

1.pantā noteiktā mērķa – ierobežot visu valsts un pašvaldību institūciju

izdevumus amatpersonu (darbinieku) atlīdzībai, kā arī lai izpildītu Ministru

kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmuma (protokols Nr.41, 38§)

„Priekšlikumi likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu

2009.gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 12.punktā dotos

uzdevumus (lietas 36.-38.lapa), Ministru kabineta un sociālo partneru

2009.gada 9.jūnija vienošanos, kas apstiprināta Ministru kabineta

2009.gada 11.jūnija sēdē (lietas 31.-35.lapa), ar 2009.gada 1.augustu

Valsts kancelejā veiktas organizatoriska rakstura strukturālās izmaiņas un

ar tām saistītā amatpersonu skaita samazināšana.

Pamatojoties uz Valsts kancelejas direktores 2009.gada 16.jūnija

rīkojumu Nr.8s „Par Valsts kancelejas struktūras optimizēšanu”, ar

2009.gada 1.jūliju veiktas izmaiņas Valsts kancelejas struktūrā.

Saskaņā ar Valsts kancelejas direktores 2009.gada 23.jūlija

rīkojumu Nr.38 „Par /departaments/ reorganizēšanu un ierēdņu un

darbinieku pārcelšanu” ar 2009.gada 1.augustu reorganizēts /departaments/

un tā sastāvā esošā /nodaļa/ un /nodaļa/, pievienojot to /departaments/ un

nododot Valsts kancelejas saimnieciskās darbības nodrošināšanas funkciju

/departaments/, savukārt pārraudzības funkciju Valsts kancelejas publisko

iepirkumu organizēšanā un līgumu slēgšanā – /departaments/.

[10.2] Tā kā likums „Par valsts budžetu 2009.gadam” paredzēja

stingrus taupības pasākumus ne tikai amatpersonu (darbinieku) atalgojuma

samazināšanā, bet arī Valsts kancelejas apsaimniekošanas izmaksu

samazināšanā (lietas 30.lapa), būtiski samazinājusies /departaments/, kuru

vadīja pieteicējs, noslodze.

Savukārt 2009.gada 11.jūnijā Ministru kabinetā (sēdes protokols

Nr.40, 35.§) nolemts apturēt Komisijas, kuru vadīja pieteicējs, darbību no

2009.gada 1.augusta (lietas 32.lapa). Tā kā Komisijas darbība tika apturēta

un finansējums tai vairs netika piešķirts, pieteicējam kā Komisijas v/amats/

darba apjoma vairs nebija.

Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesas ieskatā nav pamata uzskatīt,

ka reorganizācija Valsts kancelejā bija vērsta uz to, lai panāktu konkrētas

personas – pieteicēja, atbrīvošanu no amata. Valsts kancelejā ir notikusi

strukturālā reorganizācija, kuras rezultātā cita starpā likvidēts

/departaments/ un pieteicēja amats. Vērtējot, kuras struktūrvienības ir

reorganizējamas un kuras amata vietas ir samazināmas, ņemts vērā tas, ka

/departaments/ darba noslodze ir būtiski samazinājusies (izdevumi precēm

un pakalpojumiem samazināti no Ls 1 150 162 2007.gadā uz Ls 509 146

2009.gadā, tas ir, par 38%, izdevumi kapitālajiem izdevumiem samazināti

par 90%, (lietas 30.lapa), kā arī tas, ka no 2009.gada 1.augusta vairs netiek

veikts konkrēts valsts pārvaldes uzdevums, jo apturēta Komisijas darbība.

Ievērojot iepriekš konstatēto [10.1]-[10.2], nav pamatoti apelācijas

sūdzības argumenti, ka Valsts kancelejā notikusī reorganizācija ir bijusi

fiktīva un veikta, lai nepieļautu pieteicēja kandidēšanu uz jaunā

departamenta /amats/, kā arī pārkāpj patvaļas aizlieguma principu.

[10.3] Pirmās instances tiesa spriedumā ir vērtējusi likuma „Par

valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību

2009.gadā” 10.panta piemērošanu un pamatoti atzinusi, ka Valsts kanceleja

ir ievērojusi tajā ietvertās prasības.

Ar Valsts kancelejas direktores 2009.gada 23.jūlija rīkojumu Nr.38

pieteicēja vadītais /departaments/ reorganizēts un tā funkcijas attiecīgi

nodotas /departaments/ un /departaments/. 19 no 21 /departaments/ amata

vietām ir pievienotas /departaments/, līdz ar to iestādes vadītājs pareizi ir

salīdzinājis pieteicēja un /departaments/ /amats/ darba rezultātus un

kvalifikāciju, jo tieši šīs abas personas veica līdzīgu darbu. Ņemot vērā to,

ka viens departaments tiek likvidēts, bet otrs pārņem likvidējamā

departamenta funkcijas, bija nepieciešams izvērtēt, kura no līdzšinējiem

departamentu /amats/ palikšana amatā būtu lietderīgāka. Šādus apsvērumus

Valsts kancelejas direktore ir izdarījusi.

Apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka likuma

„Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību

2009.gadā” 10.panta pirmā daļa interpretējama tādējādi, ka savā starpā ir

jāsalīdzina personas, kuras institūcijā veic tādu pašu vai līdzīgu darbu, un

tikai šādā situācijā priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām

amatpersonām (darbiniekiem), kurām ir labāki darba rezultāti un augstāka

kvalifikācija.

Valsts kancelejas direktore 2009.gada 1.jūlija vēstulē Nr.351/8-126

ir veikusi darbinieku darba rezultātu un kvalifikācijas salīdzinājumu un

norādījusi, ka, lai gan ikgadējais novērtējums gan pieteicējam, gan

/departaments/ /amats/ ir vienāds, tomēr jaunā departamenta vadīšanā

būtiskas ir speciālās zināšanas un iemaņas, kādas ir /departaments/ /amats/

un ko /departaments/ /amats/ ir parādījis, ilgstoši strādājot šajā amatā

Valsts kancelejā, savukārt tādu nav pieteicējam, līdz ar to kvalifikācija

būtiski atšķiras un nav nepieciešams tālāk veikt izvērtējumu attiecīgi pēc

minētā likuma 10.panta otrās un trešās daļas. Tā kā konkrētajā gadījumā

viens no /departaments/ uzdevumiem ir saistīts ar IT pakalpojumu

nodrošināšanu, bet pārējiem (saimnieciska rakstura pakalpojumiem)

speciālās zināšanas nav nepieciešamas, atbildētāja pamatoti secināja, ka

noteicošas ir zināšanas IT jomā.

/departaments/ /amats/ pildīšanai nepieciešamā izglītība ir nozarei

atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas

papildināta ar nozarei atbilstošām speciālajām studijām (/departaments/

/amats/ apraksta 5.2.punkts); amata pildīšanai nepieciešamā profesionālā

pieredze: pieredze līdzīgā amatā valsts pārvaldes institūcijās (ne mazāka

par 3 gadiem); praktiskā darba pieredze informācijas sistēmu darba

organizēšanā (ne mazāka par 3 gadiem); pieredze IT projektu izstrādāšanā

un realizācijā (..) (5.3.punkts). Ne līdz lietas izskatīšanai, ne lietas

izskatīšanas laikā pieteicējs nav iesniedzis dokumentu, kas apliecinātu viņa

zināšanas un pieredzi IT jomā, līdz ar to pamatots ir atbildētājas

secinājums, ka pieteicējam nav /departaments/ vadīšanā nepieciešamo

speciālo zināšanu un iemaņu.

Attiecībā uz iepirkuma funkcijas nodošanu /departaments/,

apgabaltiesa secina, ka /departaments/ iepirkumu nodrošināšanai netika

veidotas jaunas darba vietas, bet šie pienākumi tika iekļauti departamenta

veicamo darbu apjomā papildus citiem pienākumiem, attiecīgi

juriskonsultiem saglabājot un turpinot savu specializāciju. No

/departaments/ juriskonsultu amata aprakstiem (lietas 162.-169.lapa) ir

redzams, ka juriskonsulta amata pienākumi ir saistīti ar starptautiskās

tiesvedības un dokumentu juridiskās analīzes darbu. Tā kā pieteicēja

galvenais darba uzdevums bija Komisijas darba vadīšana, kam papildus

pieteicējs nodrošināja arī iepirkumu veikšanu Valsts kancelejā, un viņam

nebija pieredzes starptautiskajā tiesvedībā, kā arī savā amatā viņš

nenodarbojās ar tiesību aktu analīzi un noformēšanu izskatīšanai Ministru

kabineta sēdēs, tad, salīdzinot pieteicēja kvalifikāciju un darba rezultātus ar

/departaments/ strādājošiem juriskonsultiem, atbildētāja pamatoti secināja,

ka juriskonsultu, kuru ikdienas darbs saistīts ar starptautisko tiesvedību,

tiesību aktu analīzi un noformēšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdēs,

kompetence un kvalifikācija šajā jomā ir acīmredzami augstāka, tāpēc

pieteicēja pieredze un kvalifikācija acīmredzami nebija salīdzināma arī ar

šiem amatiem nepieciešamo pieredzi un kvalifikāciju. Apgabaltiesa piekrīt

atbildētājas argumentam, ka, lai arī pieteicējs kā persona ar augstāko

juridisko izglītību zināmā laika periodā varētu apgūt tiesību aktu

noformēšanas nianses, tomēr samazināta finansējuma un darbinieku skaita

apstākļos, kad kopumā no darba Valsts kancelejā 2009.gadā ir atbrīvoti 27

darbinieki (lietas 149.-156.lapa) nebūtu saprātīgi atbrīvot no darba

juriskonsultu, kas savus pienākumus veic nevainojami, lai veltītu laiku un

spēkus pieteicēja apmācībai.

Ievērojot iepriekš minēto, nav pamatoti apelācijas sūdzības

argumenti, ka pirmās instances tiesa ir ignorējusi likuma „Par valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”

10.pantu un nepareizi to interpretējusi.

[10.4] Apgabaltiesa piekrīt atbildētājas viedoklim, ka amatpersonu

salīdzināšana balstāma nevis uz tās ieņemamo amatu, bet funkcijām un

uzdevumiem, ko konkrētā persona veic pirms un pēc amatpersonu skaita

samazināšanas, kā arī kompetencēm, izglītību un kvalifikāciju, kas

nepieciešama konkrēto pienākumu veikšanai, un darba pieredzi, proti,

savstarpēji salīdzināmi ir to nodarbināto personu darba rezultāti un

kvalifikācija, kuras ieņem vienādus vai līdzvērtīgus amatus

struktūrvienības ietvaros, ņemot vērā darbības jomu. Šāds salīdzināmo

personu loks noteikts atbilstoši darba tiesībās atzītiem principiem. Tā,

piemēram, Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas

izstrādātajā tiesu prakses apkopojumā „Par likumu piemērošanu, izšķirot

tiesās strīdus, kas saistīti ar darba līguma izbeigšanos vai grozīšanu”

norādīts uz Senāta atziņu, ka priekšrocību izvērtējumu nepieciešams veikt

starp tiem darbiniekiem, kuri veic tādu pašu vai līdzīgu darbu, gadījumos,

ja paredzēts atlaist vienu vai vairākus no šiem darbiniekiem. Savukārt šāds

izvērtējums nav jāizdara, ja no darba paredzēts atlaist vienīgo darbinieku,

kas veica uzņēmumā attiecīgo darbu (sk.

http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2005). Ievērojot minēto, nepamatots

ir pieteicēja viedoklis, ka Valsts kancelejai vajadzēja salīdzināt pieteicēja

amatu ar visiem pārējiem Valsts kancelejas struktūrvienību /amats/.

[10.5] Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

civildienesta attiecības ir īpašas attiecības starp personu un valsti un

amatpersonai pieļaujams izvirzīt stingrākas prasības un noteikt stingrākus

ierobežojumus nekā citām personām. Valsts civildienesta ierēdnis realizē

valsts varu un viņam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

ierobežot citu cilvēku tiesības (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 10.maija

spriedumu lietā Nr.2006-29-0103). Ierēdņi ir tādās publiski tiesiskajās

attiecībās ar valsti, kurās, pretēji darba tiesībās noteiktajam, nepastāv

līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips. Ņemot vērā ierēdņu lomu un

uzdevumus valsts pārvaldes funkciju īstenošanā, valsts vienpusēji regulē arī

ierēdņu pilnvaras, darba tiesību aizsardzību, ieskaitot atalgojumu un

sociālās garantijas, kā arī dienesta attiecību izbeigšanu (sk. Satversmes

tiesas 2003.gada 18.decembra spriedumu lietā Nr.2003-12-01).

Tā kā Valsts civildienesta likums neparedz ierēdņa iepriekšēju

brīdināšanu pirms atbrīvošanas no amata, kā arī ņemot vērā to, ka pieteicējs

ir norādījis precīzu datumu, kurā viņš iepazinās ar Valsts kancelejas

direktores 2009.gada 1.jūlija vēstuli Nr.351/8-126, apstāklim, ka tajā kā

plānotais iepazīstināšanas datums norādīts 1.jūlijs, kā arī tam, vai

informācija par atbrīvošanu pieteicējam izsniegta 29 vai 30 dienas pirms

lēmuma pieņemšanas, lietā nav tiesiskas nozīmes. Apgabaltiesa piekrīt

atbildētājas argumentam, ka dokumentu, uz kura pieteicējs skaidri norādījis

tā saņemšanas datumu, nevar uzskatīt par falsificētu tāpēc vien, ka Valsts

kanceleja bija vēlējusies viņam to izsniegt dienu agrāk, bet tas nav izdevies

pieteicēja prombūtnes dēļ.

[10.6] Ministru kabineta un sociālo partneru 2009.gada 11.jūnija

vienošanās ir apstiprināta Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija sēdē

(protokols Nr.40, 35§). Ar šo Ministru kabineta lēmumu Ministru kabineta

un sociālo partneru vienošanās ir padarīta saistoša valsts pārvaldei, tāpēc

Valsts kancelejai ir pienākums ievērot tajā paredzēto. Apgabaltiesa piekrīt

atbildētājas argumentam, ka neprecizitāte Komisijas nosaukumā, tā kā ir

saprotama jautājuma būtība, nevar būt par pamatu šā lēmuma atzīšanai par

spēkā neesošu. Turklāt par tieši pieteicēja vadītās Komisijas likvidāciju

liecina arī sekojošie grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”.

Rīkojums Nr.102p pamatots ar Valsts civildienesta likuma 41.panta

1.punkta „g” apakšpunktu, kas šajā administratīvajā aktā arī tieši norādīts.

Atsauces uz visiem pārējiem dokumentiem ir lietderības apsvērumu

sastāvdaļa, kur norādīti gan normatīvie, gan citi tiesību akti un Ministru

kabineta, kā arī Valsts kancelejas direktores lēmumi. Līdz ar to nepamatots

ir pieteicēja arguments, ka Rīkojums Nr.102p pamatots ar iekšējo

normatīvo aktu.

[10.7] Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa lietā pareizi

novērtējusi pierādījumus un norādījusi, kāpēc tā iestādes iesniegtajiem

pierādījumiem lietā devusi priekšroku iepretim pieteicēja argumentiem.

[10.8] Par pārējiem pieteicēja argumentiem, kas nav atrunāti pirmās

instances tiesa spriedumā, apgabaltiesa norāda, ka tie šajā lietā nav tiesiski

nozīmīgi, tāpēc, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, tos neatrunās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt E.S. pieteikumu par Valsts kancelejas direktores 2009.gada

27.jūlija rīkojuma Nr.102p „Par E.S. atbrīvošanu” atcelšanu, E.S.

atjaunošanu amatā Valsts kancelejā un zaudējumu atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ M.Osmane

Tiesneses /paraksts/ S.Gintere

/paraksts/ V.Zommere

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese M.Osmane

Rīgā, 2011.gada 19.aprīlī