Court orders management company to collect unpaid utility and maintenance debts from former apartment owner.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the payment of approximately 4,884 euros in unpaid utility, maintenance, and land rent fees. The plaintiff successfully proved the debt through prior court decisions and the management contract, while the defendant had not contested the specific amounts. Consequently, the judgment authorized the collection of the full debt plus legal interest and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189.-194., 204.1 panti: The court may order the enforcement of a debt against a former owner when the obligation arises from a valid management agreement and is supported by prior judicial findings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-4337-22/105
ECLI:LV:RPT:2022:0831.C68318122.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2022. gada 31. augustā
Rīgas pilsētas tiesas tiesnese S.Sondare rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2022. gada 12. maijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, pamatojoties uz Civillikuma 3., 1071., 1587. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu,
likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, vērsās Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā (pēc reorganizācijas Rīgas pilsētas
tiesa) ar prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas nodalījumā Nr.27170-36 bija nostiprinātas īpašuma
tiesības uz dzīvokļa īpašuma Nr.36, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/.
2014. gada 12. jūnijā starp pusēm noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 6-13/4851 par dzīvojamās mājas
/adrese/, uzturēšanu un apsaimniekošanu
Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot minēto
dzīvojamo māju, tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldība pilda ar likumu uzlikto pienākumu – pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Dzīvojamajai mājai /adrese/, funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ietilpst citai personai piederošs zemesgabals ar kadastra Nr. 01001030030.
Prasītāja apsaimnieko, uztur dzīvojamo māju /adrese/, Rīgā, taču atbildētājs nav samaksājis pilnā apmērā dzīvojamās mājas apsaimniekošanas/
uzturēšanas maksu un nav norēķinājies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, nav samaksājis zemes nomas/lietošanas maksu.
Atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašuma Nr.36, /adrese/, izbeigušās 2018. gada 22. janvārī.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr.C28261716 no atbildētāja piedzīts parāds par periodu līdz
2016. gada 1. janvārim.
[1.2] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja kopējo parādu 4471,13 euro, kuru veido parāds par komunālajiem pakalpojumiem 3336,20 euro,
par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 322,45 euro, parāds par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības fondā 30,86 euro un līgumiskie nokavējuma
procenti 750,75 euro, visus tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6 % (sešus) likumiskos procentus gadā no
pamatparāda summas.
[2] Atzīstot prasības pieteikumā ietvertos prasītājas paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus par pietiekamiem lietas izskatīšanai, tiesa
pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmo daļu civillietu izskata rakstveida procesā.
Par lietas izskatīšanas vietu un laiku, saīsinātā sprieduma saņemšanas iespējām, informējot par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrojot
tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, prasītājai paziņots 2022. gada 8. augustā (lietas 47.lapa).
Atbildētājam prasības pieteikums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi. Atbildētājs tiesas nosūtītos dokumentus
nav saņēmis un tie nosūtīti atpakaļ tiesai (lietas 44.,46.lapa).
Papildus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. panta pirmo daļu, par lietas ierosināšanu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma
saņemšanu, atbildētājam paziņots ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (publikācijas Nr.2022/99.UT13, laidiens 24.05.2022.,
Nr.99).
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Puses nav iesniegušas lūgumus, papildinājumus, iebildumus
vai noraidījumu tiesnesei.
Motīvu daļa
[3] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta
piektajai daļai, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību
un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši
Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma
97. panta prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
[3.1] Lietā noskaidrots, ka atbildētājam laikā no 2010. gada 10. augusta līdz 2018. gada 15. februārim bija ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz
dzīvokļa īpašumu Nr.36, /adrese/, bet prasītāja apsaimnieko māju Rīgā, /adrese/.
No lietas materiāliem izriet, ka 2014. gada 12. jūnijā starp pusēm noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. Nr.6-
13/4851.
Civilprocesa likuma 96. panta otrajā daļā noteikts, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna
jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.
2016. gada 27. decembrī spēkā stājies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums civillietā Nr. C28261716, ar kuru no atbildētāja par labu
prasītājai piedzīts parāds par laika periodu no 2010. gada 1. septembra līdz 2016. gada 1. oktobrim. Minētajā spriedumā nodibināts, ka starp pusēm
pastāv apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka tiesiskās attiecības un atbildētājam ir pienākums maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem.
Izskatāmajā lietā strīds attiecas uz laika periodu no 2016. gada 1. novembra līdz 2018. gada 22. janvārim. Pierādījumi, ka starp pusēm šajā laika
periodā tiesiskās attiecības būtu mainījušās, lietā nav konstatēti.
Saskaņā ar Civillikuma 1071. pantu uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām.
Minētais ir nostiprināts arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 12. punktā, kas noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir
pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu
attiecinātos nodokļus; maksāt zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai
personai piederošas zemes; atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram nodrošināt finansējumu dzīvokļu
īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām personām.
Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmajā, otrajā un 2.1 daļā ir paredzēts dzīvokļa īpašnieka pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, izdevumus, kas
saistīti ar dzīvojamās mājas uzlabošanu, kā arī maksājumus uzkrājumu fondā iepriekš minēto darbību veikšanai.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam uz likuma un līguma pamata bija pienākums maksāt par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī segt izdevumus atbilstoši viņam piederošajai domājamai daļai, kas saistīti ar dzīvojamās
mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, tai skaitā obligāti veicamajām darbībām un uzkrājumu fondu veidošanu.
Lietā nav apstrīdēts fakts, ka prasītāja savas saistības, kas izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma ir pildījusi - ir apsaimniekojusi un
uzturējusi dzīvojamo māju /adrese/, savukārt maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem no 2016. gada
1.novembra līdz 2018. gada 22.janvārim nav veikti, ko apstiprina arī lietā iesniegtais parāda aprēķins (lietas 30.-32. lapa).
Civillikuma 1838. pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs pierādījumus par parāda samaksu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, nav apstrīdējis viņam izrakstītos rēķinus un sniegto
pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pretējus pierādījumus nav iesniedzis, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un veiktos
aprēķinus, un ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem
pakalpojumiem.
[3.2] Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos nokavējuma procentus 750,75 euro, par laika periodu no 2016. gada 3. novembra līdz 2018. gada
22. janvārim.
Civillikuma 1753. pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Apsaimniekošanas līguma 5.6. punktā ietverta vienošanās, ar kuru atbildētājs par katru nokavēto dienu uzņēmies saistību maksāt nokavējuma
procentus 0,1% apmērā no kavētā maksājuma summas.
Ievērojot to, ka puses par procentu apmēru vienojušās līgumā un atbildētājs pret procentu aprēķinu nav iebildis, tiesa atzīst, ka prasījums piedzīt
pielīgtos nokavējuma procentus ir pamatots un apmierināms.
[3.3] Prasītāja lūdz piedzīt zemes nomas maksas nokavējuma procentus 2,54 euro par laiku no 2017. gada 21. jūlija līdz 2018. gada 22. janvārim.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, ja procentu apmērs
nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Lietā konstatēts, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu un tādejādi uz viņu gulstas pienākums maksāt nokavējuma procentus.
[3.4]Izvērtējot minētos pierādījumus un piemērojot citētās materiālo tiesību normas, tiesa atzīt, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā, piedzenot
no atbildētāja par labu prasītājai komunālo pakalpojumu maksas parādu 3336,20 euro, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parādu 322,45
euro, uzkrājumu parādu plānotajiem remontdarbiem 30,86 euro par laika periodu no 2016. gada 1. novembra līdz 2018. gada 22. janvārim, zemes
nomas maksas parādu 28,33 euro par laika periodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 22. janvārim, nokavējuma procentus 750,75 euro, par laika
periodu no 2016. gada 3. novembra līdz 2018. gada 22. janvārim un zemes nomas maksas nokavējuma procentus 2,54 euro, par laiku no 2017. gada
21. jūlija līdz 2018. gada 22. janvārim.
[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus,
proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34. pantam, no atbildētāja prasītājas labā piedzenama
samaksātā valsts nodeva 413,46 euro .
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un ievērojot 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu,
prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no
piedzītās summas.
[5] Ievērojot Ministru kabineta 11.01.2022 noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. punktu, no
atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi 2 euro.
[6] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 194. , 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321,
komunālo pakalpojumu maksas parādu 3336,20 euro, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parādu 322,45 euro, uzkrājumu parādu plānotajiem
remontdarbiem 30,86 euro, par laika periodu no 2016. gada 1. novembra līdz 2018. gada 22. janvārim, zemes nomas maksas parādu 28,33 euro par
laika periodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 22. janvārim, nokavējuma procentus 750,75 euro, par laika periodu no 2016. gada 3. novembra
līdz 2018. gada 22. janvārim, zemes nomas maksas nokavējuma procentus 2,54 euro, par laiku no 2017. gada 21. jūlija līdz 2018. gada 22. janvārim un
tiesas izdevumus 413,46 euro, kopā 4884,59 euro (četri tūkstoši, astoņi simti astoņdesmit četri euro, 59 centi), kas jāiemaksā AS “Luminor Bank”
konta numurs /konta Nr/.
Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6
(sešus) procentus gadā no piedzītās summas 4884,59 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums
sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2 euro. Par labu valstij piedzītie ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, norādot kā saņēmēju Tiesu administrāciju, reģistrācijas
Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – C68318122.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā vai tiesas kancelejā 2022. gada 31. augustā, kas uzskatāms par sprieduma pasludināšanas
datumu.
Tiesnese S.Sondare