Court partially allowed landlord's claim for forced rent from property manager for unauthorized land use.

ECLI:LV:RLPT:2020:0219.C29258918.14.S

Lietas Nr.C29258918

Lietas arhīva Nr.C-0313-20/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 19.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Zemes īpašnieku ģilde” prasībā pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās

procedūras lietā par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja akciju sabiedrība „Zemes īpašnieku ģilde” 2018.gada 15.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret

atbildētāju SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas kā ēkas Daugavgrīvas ielā

70/3, Rīgā pārvaldnieces zemes nomas maksas parādu par laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 11.februārim 403,94 euro apmērā un

pievienotās vērtības nodokli 84,83 euro, kopā 488,77 euro, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus no piedzītās summas par laiku

līdz sprieduma izpildei un lemt par tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētājas par labu prasītājai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka uz zemesgabala Daugavgrīvas ielā 70/3, Rīgā atrodas dzīvojamā ēka Daugavgrīvas iela 70/3, Rīga, kuras

uzturēšanai un apsaimniekošanai funkcionāli piesaistīta daļa prasītājai piederošā zemesgabala. Tādējādi starp zemes īpašnieku un ēkas dzīvokļu (un

nedzīvojamo telpu) īpašniekiem pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības.

Ar atbildētāju līdz 2017.gada 31.decembrim bijis noslēgts nomas līgums par ēkai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala nomu. Pēc 2018.gada

1.janvāra prasītājai ar atbildētāju nav izdevies vienoties par zemes nomas līguma noslēgšanu rakstveidā.

Ievērojot, ka nedz dzīvokļu īpašnieki, nedz atbildētāja kā ēkas pārvaldniece nav veikuši nomas maksas maksājumu par laiku no 2018.gada

1.janvāra līdz 2018.gada 11.februārim, izveidojies zemes nomas maksas parāds.

Prasība pamatota ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu un 54.pantu, likuma „Par

zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta piekto daļu un 12.panta 2.1 daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas

4.punktu, 11.panta pirmo daļu un 17.4 panta ceturtās daļas 3.punktu, Civillikuma 1838., 2141. un 2142.pantu.

[2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 21.martā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību

neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmusi mājas pārvaldīšanas tiesības, tādēļ atbildētāja pārvalda dzīvojamo

māju, pamatojoties uz Privatizācijas likuma 50.panta septīto daļu un starp prasītāju un atbildētāju nepastāv zemes nomas tiesiskās attiecības uz likuma

pamata, jo šo attiecību subjekti ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un prasītāja.

Pušu starpā nav spēkā esoša tiesiska darījuma, no kura atbildētājai izriet pienākumi pret prasītāju. Lai atbildētājai rastos pienākums veikt zemes

nomas maksas aprēķināšanu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un tās samaksas pienākums prasītājai, pušu starpā jābūt noslēgtam zemes piespiedu

nomas līgumam.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zemes nomas maksas parādu, kas aprēķināts, par pamatu ņemot zemes nomas maksas procentu likmi 6% no

zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, kas neatbilst likumā noteiktajam zemes nomas maksas apmēram.

Tāpat atbildētāja norāda, ka atbilstoši judikatūras atziņām pievienotās vērtības nodoklis iekļaujams zemes nomas maksas apmērā.

[2.1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 26.oktobrī saņemti atbildētājas papildu paskaidrojumi, kuros norādīts, ka 2018.gada

27.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgta vienošanās Nr.7.1-1/783/2018 par zemes nomas maksas par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz

2018.gada 31.decembrim samaksas kārtību (turpmāk – vienošanās). Saskaņā ar vienošanos atbildētāja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem par

nomājamā zemesgabala lietošanu 2018.gadā veido uzkrājumu zemes nomas maksai, aprēķinot zemes nomas maksu 5% apmērā no nomājamā

zemesgabala kadastrālās vērtības.

Ievērojot, ka pušu starpā pastāv atšķirīgs viedoklis par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu zemes nomas maksājumiem, puses vienojās, ka

atbildētājas iekasētos uzkrājumus zemes nomas maksai prasītājai samaksā tādā apmērā, kādā tie iepriekšējā ceturksnī iekasēti no dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašniekiem.

Atbildētāja vienošanos pilda un to apliecina 2018.gada 17.augusta maksājuma uzdevums Nr.18-7831 par 2018.gada pirmajā pusgadā faktiski

iekasētās zemes nomas maksas 1372,53 euro samaksu prasītājai.

[2.2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2019.gada 28.janvārī saņemts 2018.gada 15.novembra maksājuma uzdevums Nr.18-7832 par

2018.gada 3.ceturksnī iekasētās zemes nomas maksas 726,81 euro samaksu, pamatojoties uz vienošanos.

Atbildētāja norāda, ka turpina pildīt pušu starpā noslēgto vienošanos un lūdz noraidīt prasību pilnā apmērā.

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 19.oktobra lēmumu atteikts pieņemt prasības pieteikuma grozījumus civillietā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 15.novembra lēmumu atteikts pieņemt prasības pieteikuma grozījumus daļā par

pastāvošo nomas attiecību būtisko, dabisko un nejaušo sastāvdaļu noteikšanu un atstāti bez virzības prasības pieteikuma grozījumi daļā par nomas

maksas parāda piedziņu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 2.janvāra lēmumu prasības pieteikuma grozījumi uzskatīti par neiesniegtiem.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 22.februāra lēmumu prasītājas pieteikums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu

atstāts bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai un ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 27.marta lēmumu prasītājas

pieteikums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu uzskatīts par neiesniegtu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 23.septembra lēmumu noraidīts prasītājas pieteikums par puses procesuālo tiesību

pārņemšanu civillietā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 4.februāra lēmumu noraidīts prasītājas pieteikums par puses procesuālo tiesību

pārņemšanu civillietā.

[4] Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas nolēmuma pieejamības datumu 2020.gada 19.februārī tiesas kancelejā pusēm paziņots,

2019.gada 24.septembrī nosūtot tiesas paziņojumu (lietas 204.lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī sprieduma pieejamības datumu ir izpildījusi.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.pants noteic, ka pusei

nav jāierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5.1] Civillikuma 927.pants nosaka, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos

labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīda par to, ka zemesgabals Daugavgrīvas ielā 70/3, Rīgā kadastra Nr.0100 063 0105, pieder prasītājai. Uz norādītā zemesgabala

atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Daugavgrīvas ielā 70/3, Rīgā, kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai funkcionāli piesaistīta daļa no prasītājai

piederošā zemesgabala 2187 m2 platībā (lietas 9.–12.lapa).

Saskaņā ar lietas materiāliem prasītājai piederošā zemes īpašuma, kadastra Nr.0100 063 0105, kadastrālā vērtība 2018.gadā noteikta 71

322 euro (lietas 15.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 19.decembra zemes piespiedu nomas līguma Nr.7.4-1/1145/2014, kas noslēgts starp prasītāju un

atbildētāju, izriet, ka līgums un no tā izrietošās saistības ir attiecināmas uz pusēm no līguma parakstīšanas dienas un ir spēkā līdz 2017.gada

31.decembrim vai līdz brīdim, kad atbildētāja zaudē dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības (lietas 9.–10.lapa).

Gan prasības pieteikumā, gan atbildētājas paskaidrojumos norādīts, ka pēc 2018.gada 1.janvāra pusēm nav izdevies vienoties par zemes nomas

līguma noslēgšanu.

[5.2] Atbilstoši Civillikuma 1036.pantam īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi

noteiktiem aprobežojumiem.

Pušu starpā pastāv strīds par zemes nomas maksas apmēru. Atbildētājas ieskatā zemes nomas maksa nosakāma 5% apmērā no zemes kadastrālās

vērtības, turpretim prasītāja aprēķinājusi zemes nomas maksu par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 11.februārim 6 % apmērā no zemes

kadastrālās vērtības. Tāpat prasītāja lūdz piedzīt pievienotās vērtības nodokli par zemes nomu, kam nepiekrīt atbildētāja.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2017.gada 27.jūnija līdz

2019.gada 30.aprīlim) noteic, ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam no

2018.gada 1.janvāra nosakāma līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības [..]

Analoģiska satura ierobežojumi noteikti likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļā (redakcijā, kas bija spēkā no

2017.gada 13.jūlija līdz 2019.gada 30.aprīlim), proti, ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas

īpašniekam no 2018.gada 1.janvāra nosakāma līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības [..].

Norādītie zemes nomas maksas ierobežojumi ar Satversmes tiesas 2018.gada 12.aprīļa spriedumu atzīti par neatbilstošiem Satversmes 105.pantam

un spēkā neesošiem no 2019.gada 1.maija.

Ievērojot, ka prasība celta par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 11.februārim, tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā piemērojams likuma

„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā no 2017.gada 27.jūnija līdz 2019.gada

30.aprīlim) un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12.panta 2.1 daļā (redakcijā, kas bija spēkā no 2017.gada 13.jūlija līdz

2019.gada 30.arpīlim) noteiktie ierobežojumi zemes nomas maksas noteikšanai.

Tādējādi tiesa atzīst par nepamatotu prasītājas prasību piedzīt no atbildētājas zemes nomas maksu 6 % apmērā no zemesgabala kadastrālās

vērtības un secina, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam prasības periodā piedzenamās zemes nomas maksas apmērs nosakāms 5% apmērā no

zemes kadastrālās vērtības.

[6] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

No lietas materiāliem pievienotās 2018.gada 27.jūlija vienošanās, kas noslēgta starp prasītāju un atbildētāju, izriet, ka atbildētāja dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašniekiem par nomājamā zemesgabala lietošanu 2018.gadā veido uzkrājumu zemes nomas maksai, aprēķinot zemes nomas maksu 5 %

apmērā no nomājamā zemes gabala kadastrālās vērtības, un iekasētos uzkrājumus zemes nomas maksai samaksā prasītājai tādā apmērā, kādā tie

iepriekšējā ceturksnī iekasēti no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, vienošanās noteiktajos termiņos (lietas 57.–59.lapa).

No atbildētājas papildu paskaidrojumos norādītā izriet, ka 2018.gada 27.jūlijā noslēgtā vienošanās tiek pildīta un lietas materiāliem pievienots

2018.gada 17.augusta maksājuma dokuments Nr.18-7831, kas apliecina 1372,53 euro samaksu prasītājai par faktiski iekasēto zemes nomu par

2018.gada pirmo pusgadu un 2018.gada 15.novembra maksājuma dokuments Nr.18-7832, kas apliecina 726,81 euro samaksu prasītājai par faktiski

iekasēto zemes nomu par 2018.gada trešo ceturksni par zemesgabalu Daugavgrīvas ielā 70/3, Rīgā (lietas 66., 114.lapa).

Prasība celta par zemes nomas parādu par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 11.februārim, t.i., par 42 dienām.

Tiesa atzīst, ka atbildētājas iesniegtais 2018.gada 17.augusta maksājuma dokuments Nr.18-7831, kas apliecina 1372,53 euro samaksu prasītājai,

attiecināms uz zemes nomas maksu par 2018.gada pirmo pusgadu par zemesgabalu Daugavgrīvas ielā 70/3, Rīgā, ņemot vērā atbildētājas

paskaidrojumu, šā maksājuma dokumentā norādīto mērķi un apstākli, ka prasītāja nav apstrīdējusi maksājuma saņemšanu.

Ņemot vērā dienu skaitu 2018.gada pirmajā pusgadā (181 diena), tiesa secina, ka par 42 dienām atbildētāja prasītājai samaksājusi zemes nomas

maksu 318,49 euro apmērā (1372,53 : 181 x 42)

Sprieduma [5.2] punktā tiesa atzinusi, ka zemes nomas maksa strīdus periodā maksājama 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tādējādi,

tiesa ņem vērā prasītājai piederošā zemesgabala platību 2666 m2, tā kadastrālo vērtību 2018.gadā – 71 322 euro –, iznomājamā zemesgabala platību

2187 m2 un secina, ka iznomājamā zemesgabala platība aizņem 82,03% no visa zemesgabala, tādēļ kadastrālā vērtība iznomājamajam zemesgabalam

nosakāma 58 505,44 euro. Līdz ar to zemes nomas maksa strīdus periodā par 42 dienām maksājama 336,61 euro (58 505,44 x 5% : 365 x 42).

Tādējādi, konstatējot, ka no likumā noteiktās zemes piespiedu nomas maksas 336,61 euro apmērā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz

2018.gada 11.februārim atbildētāja samaksājusi 318,49 euro, tiesa atzīst, ka prasība par zemes nomas maksas piedziņu apmierināma daļēji, piedzenot

no atbildētājas nesamaksāto starpību 18,12 euro apmērā. Pārējā daļā prasība ir noraidāma.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pievienotās vērtības nodokli 84,83 euro apmērā.

Senāts vairākkārtīgi norādījis, ja likumdevējs būtu vēlējies paredzēt, ka zemes īpašniekam jākompensē pievienotās vērtības nodoklis, tas būtu

noteikts speciālajās tiesību normās, t.i., likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54.pantā un likuma „Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļā, taču likumdevējs nav paredzējis normatīvu pamatu zemes īpašnieka pastāvīgam privāttiesiskam

prasījumam pret ēkas īpašniekiem par pievienotās vērtības nodokļa maksājuma kompensēšanu (piemēram, Augstākas tiesas Civillietu departamenta

2019.gada 9.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-42/2019 17.3.2. un 17.5.punkts; Augstākās tiesas 2018.gada 27.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-5/2018,

9.3.punkts; Augstākās tiesas 2015.gada 28.decembra sprieduma lietā Nr.SKC-110/2015 10. un 10.4.punkts).

Ievērojot, ka norādītās tiesību normas neparedz papildus zemes nomas maksai veikt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus un nodokļu slogs

jānes zemes īpašniekam, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pievienotās vērtības nodokļa 84,83 euro apmērā piedziņu no atbildētājas ir noraidāma.

[8] Prasītāja lūdz tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz norādīto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt no

atbildētājas likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot

Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 73,32 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā, kopā 76,62 euro. Celtā

prasība apmierināta 3,71% apmērā, tādēļ atbilstoši šai proporcijai no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 2,84 euro apmērā.

Faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 5,34 euro saskaņā ar lietas materiālos esošo uzziņu (lietas 3.lapa). Prasītāja ir samaksājusi ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā. Tādējādi neapmaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,04 euro apmērā piedzenami no

atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu.

Lietā iesniegts rēķins advokāta palīdzības samaksai 140 euro apmērā (lietas 18.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktu un ceturto daļu ar lietas vešanu saistītie izdevumi no atbildētājas par labu prasītājai

piedzenami 2,72 euro apmērā (18,12 x 30% x 50%).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par tiesāšanās

izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93. – 97., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu akciju sabiedrībai „Zemes īpašnieku ģilde”, reģistrācijas

Nr.40003974813, zemes nomas maksas parādu 18,12 euro par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 11.februārim par nekustamo īpašumu

Daugavgrīvas ielā 70/3, Rīgā, tiesas izdevumus 2,84 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 2,72 euro, kopā 23,68 euro (divdesmit trīs euro un 68

centi).

Piedzenamā summa iemaksājama akciju sabiedrības „Zemes īpašnieku ģilde”, reģistrācijas Nr.40003974813, norēķinu kontā

Nr.LV210HABA0551019036475, AS „Swedbank”.

Noteikt akciju sabiedrības „Zemes īpašnieku ģilde”, reģistrācijas Nr.40003974813, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda

summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

Noraidīt akciju sabiedrības „Zemes īpašnieku ģilde”, reģistrācijas Nr.40003974813, prasību pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, daļā par zemes nomas maksas piedziņu 385,82 euro apmērā un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu 84,83 euro apmērā.

Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,04 euro (divi

euro un 04 centi) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29258918.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit)

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds

no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese K.Vinte-Korme