Court dismissed defendant's silence and allowed Latvenergo's debt collection claim in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-03220-24/28

ECLI:LV:RPT:2024:0126.C771208123.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 26.janvārī

Tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Pujate,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu AS “Latvenergo” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 13.jūnijā AS “Latvenergo” (turpmāk arī – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/

(turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

[1.1] Tiesā celtajā prasībā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 410,11 euro, līgumiskos nokavējuma procentus

68,11 euro, likumiskos nokavējuma procentus 161,93 euro un valsts nodevu 96,02 euro, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā

no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.2] Prasībā norādīti šādi argumenti:

- 2015.gada 29.septembrī atbildētājs vērsās pie prasītāja ar iesniegumu par elektroenerģijas tirdzniecības līguma noslēgšanu dzīvoklim /adrese/,

un starp pusēm tika nodibinātas saistību tiesiskās attiecības;

- prasītājs nodrošināja elektroenerģijas tirdzniecību atbildētāja dzīvoklim;

- 2016.gada 1.septembrī līguma darbība ar atbildētāju tika izbeigta sakarā ar cita lietotāju pieteikumu, un skaitītāja rādījums bija 010300;

- Atbildētājam ir izveidojies parāda par patērēto elektroenerģiju, pārvades un sadales pakalpojumiem, obligātā iepirkuma komponenti un

pieslēguma nodrošināšanu par laiku līdz 2016.gada 1.septembrim.

[1.3] Prasība pamatota ar atsauci uz Elektroenerģijas tirgus likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Ministru kabineta noteikumu Nr. 255

“Par distances līgumu”, Ministru kabineta noteikumu Nr.50 ”Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 4., 12., 25.-29.punktu, 32.8., 33.,

34., 41.punktu, Civillikuma 1432., 1587., 1652., 1764., 1765., 1811., 2021., 2033., 2107., 2109.pantu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz atbildētāja pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2023.gada 14.jūlijam, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

[2.1] Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas

sēdē.

[3] 2023.gada 28.novembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka tiesas nolēmums būs pieejams

tiešsaistes sistēmā no 2024.gada 26.janvāra.

[4] Vienlaikus, ņemot vērā to, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā, /datums/oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”

(laidiens /numurs/) publicēts tiesas pavēstes saturam atbilstošs paziņojuma teksts, informējot atbildētāju par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā

Rīgas pilsētas tiesā 2024.gada 26.janvārī un par tiesībām pieteikt noraidījumu tiesnesei.

[5] Ievērojot to, ka atbildētājam par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, savukārt

prasītājam nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2023.gada 28.novembrī, tiesa uzskata, ka puses ir informētas par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā Civilprocesa likuma 56.pantā, 56.1 un 250.25 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Papildu paskaidrojumi vai iebildumi līdz lietas izskatīšanai tiesā nav saņemti, kā arī noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu

daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.

[8] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[9] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 2021.pants noteic, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.

[9.1] Ministru kabineta noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29.punkts (redakcijā, kas bija spēkā no

2014.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 9.augustam) 17.punkts noteica, ka mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu

norēķināties par elektroenerģiju neto patēriņa apmērā un sistēmas pakalpojumiem, kā arī obligātā iepirkuma komponentēm par visu elektroenerģijas

apjomu, kas norēķinu periodā ir saņemts no elektrotīkla.

Šo noteikumu 26.punkts noteica, ka maksu par sistēmas pakalpojumiem aprēķina, pamatojoties uz elektroenerģijas patēriņu, kas noteikts atbilstoši

šo noteikumu 12.punktā minētajiem veidiem un saskaņā ar tarifiem, kas noteikti Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt šo noteikumu 34.punkts noteica, ka mājsaimniecības lietotāja pienākums ir elektroenerģijas tirdzniecības līgumā vai universālo

pakalpojumu sniedzošā tirgotāja norādītajā termiņā un veidā veikt maksājumus par tirgotāja piegādāto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem

sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm.

[9.2] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par pamatparāda 410,11 euro apmērā piedziņu no atbildētāja par labu prasītājam ir pamatota un

apmierināma.

[10] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ministru kabineta noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 87.punkts noteica, ka par katru maksājuma kavējuma

dienu tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt lietotājam nokavējuma maksu līdz 0,15 % no laikus nesamaksātās summas.

Tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko nokavējuma procentu 68,11 euro par laiku no 2015.gada 17.novembra līdz 2016.gada 20.augustam, un

likumisko nokavējuma procentu 161,93 euro par laiku no 2016.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam piedziņu no atbildētāja ir pamatota un

apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātā valsts nodeva 96,02 euro piedzenama no atbildētāja par labu prasītājam.

[12] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 736,17 euro,

ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[13] Civilprocesa likuma 39.panta otrā daļa noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,

izsniegšanu, tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Summas, kas

nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida

pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts, kā to noteic Civilprocesa 40.panta pirmā daļa.

2022.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punkts noteic, ka

izdevumu apmērs vienam pasta sūtījumam, ar kuru tiek nosūtītas tiesas pavēstes vai citi tiesas dokumenti, veido 2 euro. Savukārt šo noteikumu

15.punkts noteic, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā, un lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos.

[13.1] Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā nosūtīti divi pasta sūtījumi (2 x 2,00 euro = 4,00 euro) un veikta elektroniski saņemtā prasības

pieteikuma, kura apjoms nepārsniedz 250 lapas, izdrukāšana nosūtīšanai atbildētājai (5,00 euro), kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,00 euro

apmērā piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

[14] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 41., 42., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, 736,17 euro

(septiņi simti trīsdesmit seši euro un septiņpadsmit centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 410,11 euro;

- līgumiskajiem nokavējuma procentiem 68,11 euro, kas aprēķināti par laiku no 2015.gada 17.novembra līdz 2016.gada 20.augustam;

- nokavējuma procentiem 161,93 euro, kas aprēķināti par laiku no 2016.gada 1.novembra līdz 2013.gada 31.maijam;

- valsts nodevas 96,02 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma AS “SEB Banka” norēķinu kontā Nr.LV93UNLA0050007013441.

Noteikt labu akciju sabiedrībai “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no

kopējās piedzītās parāda summas 736,17 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,00 euro (deviņi euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C771208123.

Izskaidrot /pers. A/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā,

pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2024.gada 26.janvārī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 23.februārī.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate