Court dismisses administrative case due to insufficient evidence linking defendant to the escape incident.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative case against the defendant for failing to stop a motorcycle, ruling that the evidence was insufficient to prove identity. Although the defendant admitted receiving the summons, the court found that video footage did not clearly identify the defendant and the police officer's identification was based on a potentially mistaken observation. Consequently, the court determined that the essential elements of the alleged offense were not proven beyond reasonable doubt.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 243.1 panta 1. punkts; LAPK 239. panta 1. punkts: When evidence fails to definitively link a specific individual to an administrative offense, the proceedings must be terminated as the constituent elements of the offense are not established.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 110011816
Lietas arhīva Nr. 1-0118-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 13.jūlijā
Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Andžāne
ar sekretāri N.Zaharovu
piedaloties aizstāvei L.Vzenkovskai
2016.gada 4.jūlijā Bauskā, Zaļā ielā 12 atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. D/, personas kods /personas kods/, dzīvo
“/Nosaukums/”, Bārbeles pagasts, Vecumnieku novads, nestrādā, agrāk administratīvi nav sodīts, saukšanu pie administratīvās atbildības,
k o ns t at ē ja:
Valsts policijas (turpmāk tekstā - VP) Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta rotas kārtībnieks
Ģ.Freibergs 2016.gada 29.jūnijā sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC206220 par to, ka /pers. D/ 2016.gada 24.aprīlī plkst.22.11
Vecumniekos, pa Bauskas ielu virzienā uz Dīķa ielu, vadīja kvadraciklu HONDA TRX 680, ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, un nepakļāvās tādas
personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (pār bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā –
LAPK) 149.5panta piektajā daļā.
Saskaņā ar LAPK 213.pantu izskatāmā lieta ir piekritīga Bauskas rajona tiesai.
Paziņošanas likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka saņemot dokumentu vai informāciju uz vietas iestādē, adresāts par to parakstās, izņemot
gadījumu, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem parakstīšanās par saņemšanu nav nepieciešama. Iestādes izsniegto dokumentu vai sniegto
informāciju uzskata par paziņotu ar brīdi, kad adresāts ir parakstījies par saņemšanu.
2016.gada 29.jūnijā /pers. D/ personīgi ir izsniegta pavēste ar aicinājumu ierasties uz lietas izskatīšanu Bauskas rajona tiesā, Bauskā, Zaļā ielā 12,
2016.gada 4.jūlijā plkst.15.00, ko apliecina /pers. D/ paraksts par pavēstes saņemšanu. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 6.pantu ir uzskatāms, ka pavēste
/pers. D/ ir izsniegta likumā noteiktajā kārtībā.
LAPK 271.panta ceturtajā daļā noteikts, ka lietu bez lietas dalībnieka klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņam savlaicīgi
paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku [...].
Tiesa atzina, ka lieta skatāma bez /pers. D/ klātbūtnes.
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma protokolu un lietas materiālus, tiesa atzina sekojošo.
LAPK 243.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā.
Pierādīšanas līdzekļu veidi noteikti LAPK 243.1pantā.
LAPK 244.pantā noteikts, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
LAPK 149.5panta piektajā daļā paredzēta atbildība par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par
bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transporta līdzekļa vadītāja dokumentus.
LAPK 149.5panta piektās daļas dispozīcija ietver pamatnosacījumus, kuriem jābūt pierādītiem, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības
saskaņā ar šo tiesību normu. Ir jākonstatē, vai persona nepakļāvās atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga) un prasību apturēt
transportlīdzekli izteikusi persona, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus. Par bēgšanu minētās tiesību normas izpratnē nav
uzskatāma transportlīdzekļa kustības turpināšana, nepakļaujoties vienreizējai prasībai transportlīdzekli apturēt, bet normas izpratnē par bēgšanu tiek uzskatīta
personas darbība - nepakļaušanās atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 20.punktu, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi
reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru
tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā,
narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās
kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta
tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme
vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams
konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu un 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi”
4.punktu, ceļu satiksmes dalībniekam ir jāizpilda Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes
dalībnieku pienākumus, jāpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kas pilnvarotas regulēt satiksmi u.c.
Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks dod norādījumu apturēt transportlīdzekli ar skaļruņa vai uz
konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērsta rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas automobiļa, kam var nebūt operatīvā transportlīdzekļa krāsojums. Šo
tiesību normu mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļa vadītājam būtu saprotams, kas izdod norādījumu apturēt transportlīdzekli.
LAPK 248.pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norāda pārkāpuma būtību.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-157/2007, analizējot
Latvijas APK 243.panta pirmo daļu un 246.pantu, ir atzinis, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā
fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru
paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas
puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām
darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot
procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt paskaidrojumus pie
protokola un pierādījumus).
Administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka /pers. D/ 2016.gada 24.aprīlī plkst.22.11 Vecumniekos, pa Bauskas ielu virzienā uz Dīķa ielu, vadīja
kvadraciklu HONDA TRX 680, ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, un nepakļāvās tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt
transportlīdzekli (pār bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus.
No administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem nav secināms, kādā veidā policijas darbinieki ir
izteikuši vairākkārtējas prasības /pers. D/ apturēt transportlīdzekli.
Lietai pievienoti policijas darbinieku M.Ojaru un E.Savicka ziņojumi, kuros norādīts, ka automašīnai, ar kuru notikusi pakaļdzīšanās kvadraciklam,
ieslēgtas bākugunis un speciālais skaņas signāls, ka pa skaļruni vairākkārt likts apturēt transportlīdzekli. Tiesai nav pamata neticēt, ka šādas darbības tikušas
veiktas, ka ar skaļruņa palīdzību dots norādījums apturēt transportlīdzekli.
Kvadracikla vadītājs transportlīdzekli nav apturējis, ir aizbēdzis.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas pausto nostāju, par krimināllietām Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē atzīstamas arī noteiktas
administratīvo lietu kategorijas, tai skaitā – administratīvās lietas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Lai piemērotu sodu par administratīvo
pārkāpumu, jābūt pierādītai personas vainai.
Tādēļ administratīvo pārkāpumu lietās darbojas nevainīguma prezumpcija (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106
secinājumu daļas 6.1.punktu). Tas nozīmē, ka ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai ir jāpierāda savs nevainīgums. Proti,
nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Senāta 2009.gada 3.marta sprieduma lietā Nr.SKA-48/2009 9.punktu). Tādēļ, izlemjot
jautājumu par pārkāpēja vainu, atbilstoši nevainīguma prezumpcijai nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa
vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam (pārkāpējam).
Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie
administratīvās atbildības. Šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu indivīdam.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot
visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Augstākās tiesa Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 21.maija spriedumu lietā Nr. SKA-156/2009).
Tiesa atzina, ka ar lietā esošajiem dokumentiem - /pers. D/ paskaidrojumu, /pers. M/ paskaidrojumu, policijas darbinieku M.Ojāru un E.Savicka
ziņojumiem, administratīvā pārkāpuma protokolu, noskatīto videomateriālu nav pierādīts, ka tā persona, kura 2016.gada 29.jūnijā sastādītajā administratīvā
pārkāpuma protokolā norādītajā laikā, vietā un apstākļos nav pakļāvusies policijas darbinieku likumīgām prasībām apturēt transporta līdzekli – kvadraciklu un
aizbēgusi, ir tieši /pers. D/.
/pers. D/ savu vainu neatzīst, neatzīst, ka ir vadījis kvadraciklu un bēdzis. Policijas darbinieki ziņojumos norādījuši, ka kvadracikla vadītājs bijis
ar gaišiem matiem. Videomateriālā redzams, ka pakaļdzīšanās notikusi tumsā, vadītājs nav saskatāms, ir redzams tikai vadītāja siluets, nav pat saskatāms, vai
vadītājs ir vīrietis vai sieviete, nav saskatāma matu krāsa, videoierakstā nav redzams arī kvadracikla numurs. Tiesa uzskata, ka policijas darbinieks M.Ojaru,
kurš 2016.gada 9.jūnijā sniedzis papildus ziņojumu un norādījis, ka šā gada 20.maija pieņemšanā pie vecākā inspektora A.Sidorčika atpazinis /pers. D/ kā
personu, kurš vadīja kvadraciklu 2016.gada 24.aprīlī, varēja labticīgi kļūdīties, jo savā 2016.gada 24.aprīļa ziņojumā viņš norādījis uz vadītāju ar gaišiem
matiem, un sastapdams vecākā inspektora kabinetā šādu personu ar gaišiem matiem, varēja uztvert šo personu kā pārkāpēju.
Administratīvajā protokolā norādīts, ka notikums bijis 2016.gada 24.aprīlī, savukārt, kvadracikla Honda TRX 680 ar reģistrācijas numuru /TL
numurs/īpašniekam /pers. M/ prasīts paskaidrojums par notikumiem 2016.gada 25.aprīlī, nevis 24.aprīlī.
No sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola un pārējiem lietas materiāliem nav iespējams secināt, ka /pers. D/ izdarījis LAPK 149.5panta piektajā
daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
LAPK 239.panta 1.punktā noteikts, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis
notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Tiesa atzina, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. D/ saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 149.5panta piektajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir izbeidzama.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 9., 239., 240., 243., 243.1, 244., 246., 248., 268., 268.1, 289.16, 289.18pantu, tiesa
no s prie da:
Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. D/ (/pers. D/), personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par
pārkāpuma izdarīšanu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektajā daļā, izbeigt.
Spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā, pēc pilna nolēmuma paziņošanas dienas Zemgales apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā.
Pilna nolēmuma sastādīšanas datums – 2016.gada 13.jūlijs.
Tiesnese